Kategorija: Ceļošana pa Latviju

Cīrulīšu dabas takas atmosfēra

Taka ved cauri mežam. Vienu brīdi tas ir jauktu koku mežš, kas īpaši skaisti izskatās rudens toņos, kad zeme ir pilna čaukstošu lapu. Bet jau nākamajā brīdī, Tu attapsies zaļā priežu mežā. Kad esi uz taciņas starp priedēm, neaizmirsi kārtīgi ieelpot meža smaržu! Un izelpot visu stresu un citas nevajadzīgas lietas. 

Pa ceļam satiksi arī upi un slēpošanas pacēlāju, kura sēdekļi sastinguši gaisā. Bet piedzīvojuma labākā daļa ir klusums un miers, kas takā valda. Vismaz rudenī.

Cīrulīšu takas lepnums – Spoguļklintis

Kā daba kādu, kas neskatās rūpīgi var piemuļķot – pirmais dublis.

Nostāsti vēsta, ka pie Spoguļklintīm (Cīrulīšu klintīm) ūdens esot dzidri zils. Atnāku un skatos – klintis ir un ūdens arī ir. Bet tas izskatās gandrīz vai kā purva ūdens, tāds duļķaini pelēkbrūns. Vai tiešām atkal Instagrama filtru viltība?

Nē. Es vienkārši neskatījos pietiekami rūpīgi. Un tā var palaist garām visu skaistumu. 

Ūdens nav zils, bet tas ir tik dzidrs un tīrs, ka ir pilnīgi caurspīdīgs. Var redzēt katru zāles stiebru, katru zariņu dzelmē. Un tas pelēki brūnais ir nevis ūdens, bet gan zeme ūdenstilpnes apakšā. 

Un ja izvelk telefonu un skatās caur kameru, tad notiek kaut kāda maģija. Ūdens iegūst tos zilganos toņus. Bez jebkādiem filtriem. Vai tas ir tas variants ar kleitu, kuru katrs redz savā tonī? Šo mistēriju atšifrēt man neizdevās.

Bet kāpēc Spoguļklintis? Tāpēc ka ūdens ir tik mierīgs un tik dzidrs, ka otrā krastā esošās klintis tajā atspīd kā spogulī, radot skatu, kas pielīdzināms vecmeistaru gleznām. 

Līgavas alas baisais stāsts

Nebaidies, spoku šajā alā nav. 

Bet es nebrīnītos, ja būtu. Jo par šo alu klīst kāda baisa leģenda. Nostāsti vēsta, ka alā kāds jauneklis slēpis savu līgavu. Bet ļaundari abus atraduši un tur pat alā nodūruši. Kā rezultātā visa alas iekšpuse pieplūdusi asinīm un līdz pat šai dienai ir sarkana (orandža).

Nepalaid garām draudzības kokus

Daba apmāna, tos, kuri neieskatās – otrā epizode.

Šis dabas brīnums tik labi saplūst ar apkārtējo ainavu, ka daudzi to pat neievēro. Redzēju, ka cilvēki paskrien tam garām, kaut arī ir pielikta zīmīte ar aprakstu.

Bet ja Tu skatīsies rūpīgi, ierauzīsi pierādījumu tam, ka pat tad, ja esat atšķirīgi, varat viens otru atbalstīt. Šo mācību Tev atgādinās egle un priede – divi atšķirīgi koki, kas saauguši tik cieši kopā, ka pirmajā acu uzmetienā izskatās pēc viena un tā paša koka. 

Mānīgā Cīrulīšu ala

Daba apmāna – epizode nummur 3.

Ik pa brītiņam takā redzēsi norādes zīmi uz Cīrulīšu alu. Rodas sajūta, ka sagaida kaut kas iespaidīgs. Un tad tu ceļa malā ieraugi caurumu smiltīs, kam priekšā salikti koki, lai neviens tajā neieveltos. Vai tiešām tas ir viss? Vai tā maz ir ala?

Bet neļauj sevi piemuļķot – pieej klāt un paskaties, kas caurumam vēderā. Atklāsi, ka šis caurums patiesībā ir eja, kas sniedzas dziļi pazemē. 

Diez cik telefonu, kas izkrituši no rokām neveiksmīgiem fotomirkļu ķērājiem, guļ šīs alas apakšā?

Cīrulīšu dabas takas jaunums – Zaļais tornis

Jautāsi kāpēc zaļais? Visticamāk tādēļ, ka tornim uz jumta ir saules paneļi, kas ražo elektrību. 

Bet, tā kā 22m augstais tornis uzcelts Cīruļkalna virsotnē, no tā paveras skaists skats uz kokiem tālumā. Uz skatu otrā malā gan nedaudz jāpiever acis. Blakus tornim, ir kāda ēka. Bet ar to var sadzīvot.

Karameļu darbnīca lieliski prot uzburt jautru, rotaļīgu atomsfēru. Pie ieejas Tevi sveicina smaidīgi puķu podi un vaboles kokā.

Bet tagad par galveno – našķiem un bezmaksas ekskursiju.

Dienas pārsteigums – karstas karameles griež ar šķērēm.

Stāstījums vairāk piemērots bērniem, kuri var, piemēram, minēt, no kā veidotas dažādas dabīgās krāsvielas. Bet var gadīties, ka zilā krāsa pārsteigs arī kādu pieaugušo. Vai tev ir varianti? Mellenes nav īstā atbilde.

Pieaugušajiem vairāk interesēs pats karameļu taisīšanas process, kurš tiek demonstrēts klātienē, uz letes. Karstā masa tiek mīcīta, staipīta un pārsteigums – griezta ar šķērēm. Visus noslēpumus atklāt nevaru, lai arī Tev būtu interese uz Karameļu darbnīcu aiziet, bet varu pačukstēt, ka redzēsi, kā karsta cukura masa pārtop par tādu kā “slaimu” un pēc tam pārvēršas par tievām karameļu standziņām ar puķītes zīmējumu viducī. Uzzināsi arī to, kā šāds smalks zīmējums karameles viducī top. 

Tiem, kas vēlas paši iemēģināt roku karameļu taisīšanā, par papildus samaksu (3 eur) ir iespēja uztaisīt savu konfekti. Var izvēlēties formu un meisteri parāda, kā to izveidot. Šeit mans, nedaudz šķībais, nedaudz uzkumpušais meistardarbs. Bet galvenais, ka garšīgs.

Pirms meistarklases sākuma Tev būs iespēja nogaršot dažādus saldumus. Man vislabāk iegaršojās putotā konfekte. Tāds kā zefīrs, kurš garšo pēc cukurvates. Beigās iegādājos veselu paciņu. Bet ir arī citi saldumi – šokolādes un, protams, karameles. 

Karameļu darbnīca ir ģimenes uzņēmums, kas atrodas Jelgavā. Ikdienā vari iegriezties viņu veikaliņā pēc dažādiem našķiem, kas, manuprāt, lieliski noderēs dāvanām. Kāds no maniem radiem drīz no manis saņems paku ar iesala karamelēm. Vai esi mēģinājis tādu neparastu delikatesi? Es ne, būs jāpaprasa atsauksmes. Bet ik pa laikam Karameļu darbnīcā tiek rīkotas arī publiskās ekskursijas jeb citiem vārdiem karameļu veidošanas paraugdemonstrējumi. Par tiem iespējams uzzināt viņu Facebook lapā.

Atklāj vēsturi caur mūsdienu tehnoloģijām Jelgavas Sv. Trīsvienības baznīcas tornī.

Atrašanās vieta.

Darbalaiku un ieejas biļešu cenas meklē šeit.

Interesants fakts – agrāk Jelgavā bijis peldošs plostu tilts, kurš uz rudeni bijis jāizjauc un pavasarī atkal jāuzstāda. Vai vēlies dzirdēt vēl kādu interesantu faktu par Jelgavas vēsturi? Tad Tev būs jādodas uz interaktīvo izstādi Sv. Trīsvienības baznīcas tornī.

Šī vieta mani pārsteidza. 

Garām ejot, vairākkārt esmu uzņēmusi bildes ar šo vēsturisko ēku, jo tā man liekas ļoti skaista. Bet iekšā līdz šim nebiju bijusi. Tas, kas mani pārsteidza, ir atklāsme, ka svarīgs ir ne tikai stāsts, bet arī tas, kā to pastāsta. Man bieži vien ir grūti nokoncentrēties uz garu aprakstu lasīšanu, tāpēc muzejos parasti tikai apskatu pašus eksponātus, bet norādes neizlasu. Šeit stāstus par Jelgavas vēsturi stāsta caur spēlēm, video un audio, kas palīdz noturēt uzmanību un rada vēlmi atklāt vēl nedaudz vairāk.

Ko Tu uzzināsi:

• Vai dzirdi, kā klaudz zirgu pakavi senās Jelgavas ielās? 3. stāvā atradīsi karti, kurā parādīts, kā cauri gadiem Jelgava apbūvēta. Un uzzināsi dažādus interesantus faktus par pilsētas vēsturi. 
• 4. stāvā Tev būs iespēja noskatīties modes skati. Tēma – mode Jelgavā cauri gadsimtiem. Īpašs akcents likts uz kāzu tērpiem.  
• Bet, ja gribi uzzināt, kas ir kristīšanas mašīna un kā šī vēsturiskā ēka izskatījusies, kad tā darbojusies kā dievnams, noteikti noklausies audio ierakstus 5. stāvā, kas veltīti Sv. Trīsvienības baznīcas vēsturei. Šeit arī uzzināsi pilno stāstu, kas tad īsti notika ar baznīcas torni un kāpēc tā galā šobrīd ir stikla piramīda.
• Un kā ķirsītis tortes galā – izstāžu zāle un skatu platforma, no kuras paveras brīnišķīgs panorāmas skats uz Jelgavu.

Ko darīt Jelgavas pasta salā?

Atrašanās vieta.

Strūklakas, skulptūras, skaistas taciņas, plus aktivitātes dažādām gaumēm. Vai ieintriģēju?

Trīs dažādi skulptūru parki, ko apskatīt Jelgavas Pasta salā.

Vai tas ir zirgs? Un kas tas tāds? Pirmajā skulptūru parkā starp apstādījumiem gaumīgi izvietotas šamota skulptūras, kuru skaits gadu gaitā tiek papildināts starptautiskajā Šamata skulptūru simfozijā. Tās stāsta visdažādākos stāstus. Citas vairāk abstraktas, citas konkrētākas. Iespējams ievērosiet, ka visām skulptūrām ir daudz mazu caurumiņu un atverīšu. Izrādās, ka simfozija noslēgumā notiek šovs, kura laikā šīs skulptūras tiek dedzinātas no iekšpuses. Pašai pagaidām to nav izdevies pieredzēt, bet turēsim acis un ausis vaļā, lai nepalaistu garām kvēlojošās skulptūras nākamā simfozija noslēgumā. 

Salas viducī atrodamas smilšu skulptūras. Domāju, ka būsiet par tām dzirdējuši? Cenas un darbalaikus meklē šeit.

Trešais skulptūru parks atrodams salas otrā galā. Pa ceļam uz to noteikti paspēsiet izbaudīt mieru un gleznainus upes skatus. Skulptūras salas tālākajā galā veidotas no koka. Manu uzmanību visvairāk piesaistīja otrādi apgāztais zirgs.

Pasta salas romantika – strūklakas, tējnīca, bāka un kuģis.

No kurienes skan tā mistiskā melodija? 

Siltos vasaras vakaros, kad krēslo un ieslēdzas gaismiņas, Jelgavas Pasta salā ir īpaši romantiska noskaņa. Dažādās krāsās tiek izgaismotas strūklakas. Ja kāds vēlas norādīt uz to, ka strūklakas patiesībā nav Pasta salā, bet gan otrā krastā – droši. No Pasta salas uz tām paveras skaists skats. Gaismiņas iedegas arī nelielajā bākā un Sv. Trīsvienības baznīcas tornī. Manuprāt, ideāla vieta romantiskai pastaigai divatā.

Bet saulainās dienās, man patīk tējnīcā pasūtīt tasi kafijas un kādu kūciņu. Es parasti apsēžos pie āra galdiņa ar skatu uz bāku un kuģi (cik saprotu tā ir svinību zāle), un mēģinu saprast, no kurienes skan klusā mūzika. Vai jau esi izdibinājis šo mistēriju? Es ceru, ka mūzika neskan tikai manā galvā.

Aktivitātes dažādām gaumēm.

Pēc pastaigas Tev ir izvēle, vai nu doties tālāk, vai papildināt savu piedzīvojumu ar kādu aktivitāti svaigā gaisā. Siltajā sezonā vari izvēlēties :

• Ķert sauli smilšu pludmalē.
• Izpētīt Lielupi no cita lenķa, dodoties izbraucienā ar kuģīti, katamarānu vai sup dēli.
• Pavingot āra trenežieros. Neesmu eksperts, bet aprīkojums izskatās pamatīgs, pat ar svarcelšanu.
• Ja ceļo kopā ar mazajiem, ļaut bērniem izlikt pāri plūstošo enerģiju roteļlaukumā.

Ziemas sezonā pasta salā darbojas slidotava.

Pārej pāri Mītavas tiltam un apsveicinies ar Jelgavas studenta skulptūru.

Atrašanās vieta.

Vai gribi ievēlēties vēlēšnos? 

Tad tev jādodas pāri Mītavas tiltam, tā ir vēlviena populāra aktivitāte, ko darīt Jelgavā. Viducī apstājies pavērot skaisto skatu uz upi un Pasta salu. Pēc tam dodies pie Jelgavas studenta skulptūras. 

Manuprāt, “Jēkabs Ceriņš” izskatās tāds nedaudz drūms, man rodas vēlme pacienāt viņu ar karstu kafiju. It īpaši tad, kad tiešām līst lietus. Laikam studentu dzīve nav diez ko salda. Bet runā, ja paberzēsi lietussarga rokturi un kaut ko no visas sirds ievēlēsies, šī vēlēšanās piepildīšoties.

Laika rats 100 – simts gadu, simts akmeņu un laiks, kas nekad neapstājas.

Atrašanās vieta.

Arī šeit, tāpat kā baznīcas tornī, stāsts tiek pastāstīts interesantā veidā – Latvijas valsts pastāvēšanas gadi tiek atainoti kā akmeņi, ko cilvēki nes uz galvas. Bet katrs cilvēks ir spogulis. Tajā ieskatoties mēs redzam paši sevi. Jo mēs esam tie, kas veido šo valsti. Ļoti spēcīgs vēstījums.

Pastaigu laipa Svētes upes palienas pļavās – klusā dabas oāze pilsētā.

Atrašanās vieta.

Vasarā šeit viss ir pilns dzīvības. Koši zaļas niedres. Pa brīdim pazib kāds ūdens laukumiņš. Un pa kādam violetam ziedam (informācijas stends man iemācija, ka šis augs esot vītolu vijmietiņš). Pirms ierašanās mani uztrauca tas, ka laipa Svētes palienes pļavās atrodas pilsētā. Par cik dzīvojamās mājas ir pavisam tuvu, nebiju droša vai varēšu pastaigu pilnībā izbaudīt. Bet priecāšos pastāstīt, ka apskates vietā valda pilnīgs miers. Vasarā lielāko trādi – rīdi sarīko sienāži.

Pastaigām pa zaļo biezokni iekārtots koka laipu mudžeklis. Mani pārsteidza tas, cik laipu sistēma ir plaša. Pirmkārt, laipas sadalītas divās daļās. Starp abām ir diezgan liela atstarpe, lai nokļūtu no vienas pie otras, kādu gabaliņu jāiet pa grants ceļu. Viena no tām ir īsāka, bet to atsver fakts, ka tā atrodas pie dīķa. Pa to jādodas, ja gribi ieraudzīt kādu pīli. Otra ir garāka, met līkumus un sazarojas. Tai ir vairākas izejas. Kopējais garums ir 1665m, tā ka sanāks kārtīga pastaiga.

Nedaudz vēlāk parunāsim par vēl vienām palienes pļavām, ko iespējams apskatīt Jelgavā – Lielupes palienas pļavām. Bet tas, ko gribu izcelt saistībā ar šo apskates vietu, – tā kā šeit ir dīķis un grāvji, ūdens šeit atrodams arī 30 grādu karstumā, kas nozīmē, lai noķertu to ūdenī grimstošo augu skatu nav jāgaida līdz pavasara paliem. Lai gan pavasarī skats noteikti būtu iespaidīgāks.

Iemūžini foto Jelgavas pils šarmu.

Atrašanās vieta.

Mani piesaistīja Jelgavas pils krāsu palete – tumši sarkanais ar baltajiem dekoriem un tumšajiem akcentiem. Drosmīga izvēle. Ja klausījies vēstures stundās, tad šo to par Jelgavas pili jau zināsi. Piemēram to, ka tā ir lielākā Baroka stila pils Baltijas valstīs.

Bet vai zināji, ka pie pils ir arī skaists parks ar tiltiņu, kur karstās dienās iespējams paslēpties koku ēnā?

Uzkāp Pils salas skatu tornī.

Atrašanās vieta.

Uzkāp skatu tornī un varbūt Tev palaimēsies redzēt arī kādu savvaļas zirgu. Kaut vai kā pleķīti tālumā. Un arī ja neizdosies, tad vismaz varēsi izbaudīt skaistu skatu. Vienā pusē ir Jelgavas nami. Skaidri var redzēt Jelgavas Sv. Trīsvienības baznīcas torni un vēl kādas baznīcas smaili. Otrā pusē paveras gleznains skats uz upi. Ja uz Pasta salu es ieteiktu doties siltā laikā, tad šo vietu es rekomendētu apmeklēt mitrākā laikā, kad pļavas ir applūdušas.

Ar zirgiem gan ir laimes spēle. Tie ir savvaļas zirgi. Viņi dara, ko vēlas. Ir bijušas reizes, kad vēsākā laikā, var apbrīnot kā pāris zirgi cēli noiet tieši gar žogu. Bet var gadīties arī, ka zirgi kaut kur noslēpušies vai redzami tikai kā pleķīši zālē, kaut kur tālumā. Manā pēdējajā apmeklējuma reizē, karstā vasaras dienā, nevienu zirgu atrast neizdevās, tāpēc arī bilde ar šiem skaistajiem dzīvniekiem šobrīd iztrūkst. 

Un mana sirdsapziņa neļautu publicēt šo rakstu bez atgādinājuma – savvaļas zirgus barot nedrīkst!

Bonusiņi – divi alņi, ko apskatīt Jelgavā.

Šie pamata maršrutā nav iekļauti, bet ja sanāk pa ceļam, var piestāt uztaisīt kādu bildi. Pirmkārt, alni atradīsiet Jelgavas karogā. Bet tā, kā alnis Jelgavai ir nozīmīgs, divās vietās pilsētā atradīsiet arī aļņa skulptūras. 

Ar metāla alni varēsiet apsveicināties Ozolskvērā (atrašanās vieta). Tas ir pa ceļam uz Laika rats 100. Kāpēc gan nepiestāt? Ozolskvērā atradīsiet arī bērnu rotaļu laukumu un īpašu koku. Ozolu, protams. Tas pēc aptuveni 250 gadiem dzīves, nozāģēts un pārtapis vides objektā “Laika vilciens”.

Ar otru alni iepazīties iespējams pie Langervaldes meža (atrašanās vieta). Šis alnis veidots no koka, un viņam ir arī daži citi koka draugi. Pašu Langervaldes mežu caurvij taciņu tīkls. Vieta piemērota tiem, kas vēlas pabūt prom no pilsētas un izbaudīt pastaigu mežā.

Rododendri Kalsnavas arborētumā. Rododendri! Un vēl vairāk rododendru.

Daudz krāšņu ziedu – orandži, sārti, dzelteni, rozā, violeti. 

Atrast to Kalsnavas arborētuma daļu, kura ir pilna ar rododendru mākoņiem ir kā iebrist pasaku mežā. 2022. g. 12. jūnijā rododendri bija pilnziedā, cits par citu skaistāki.

Un ārā no rododendru valstības Tu iznāksi ar pasakaini skaistām bildēm. Galvenais notēmēt uz īsto ziedēšanas laiku.

Peoniju ziedēšanas svētki jūnijā

Savukārt peonijas viņiem ir gan agrīnās, gan vidējās, gan vēlās, kas nozīmē, ka mūsu apmeklējuma laikā tikai daļa bija vērušas savus skaistos ziedus, bet lielākā daļa vēl tikai gatavojās priecēt apmeklētājus visu jūnija mēnesi.

Un atkal – tik dažādas krāsas. Un tik daudz. Vairāk nekā 300 šķirņu! Arborētumā visi augi, šķiet, sastādīti grupās, kas padara skatu iespaidīgāku.

Uz leju augošas egles, tūju laberints un citi interesanti kokaugi Kalsnavas arborētumā

Bez tikko minētajiem ziedoņiem, Kalsnavas arborētumā var atrast arī citus interesantus skuju un lapu kokus. Manu uzmanību piesaistīja tuneļi, kas apaudzēti ar dažādiem vīteņaugiem. Pirmie bija pīpju augi (tie, kam ziedi kā mazas pīpītes), kaut kur pa vidu bija arī Clematis jeb mežvītenis. Pārējos gan nosaukt es nemāku. Zinu, tikai, ka bija skaisti.

Un interesantas likās arī apgrieztās egles “Inversa”, kas mākslīgi veidotas, lai pēc potējuma vietas augtu nevis uz augšu, bet gan uz leju, un veido dažādas formas. Vai varat iedomāties – egle kas aug uz leju!

Kā arī parkā atrodams neliels tūju labirints. Gadījumā, ja gribas mazliet pamaldīties.

Bet lielās tūjas saaugušas tik milzīgas, ka zem tām var palīst un nonākt tādā kā aliņā, jeb omulīgā meža mājiņā starp zariem. Tā droši vien jūtas zaķīši un citi zvēriņi, kas mēdz slēpties zem kokiem. Bet cita tūju šķirne rindojas staltas kā zaldāti.

Kaut arī ziedošajiem augiem jātēmē uz specifisku laiku, šie skujeņi tevi priecēs visu cauru gadu. Un, protams, ir vēl vesela kaudze citu kokaugu. 

Skatu tornis Kalsnavas arborētumā

Un it kā ar to visu vēl nebūtu gana – Kalsnavas arborētumā ir arī 25 m augsts skatu tornis. Tajā var uzkāpt, paskatīties uz apkārtējo pasauli, tūju zaldātiem un dobju rakstiem no cita skata punkta.

Aizputes mākslas parks – pastaiga caur sapņiem un murgiem

Atrašanās vieta

Tik daudz emociju šaujas cauri apskatot šo unikālo vietu – tā ir jokaina, biedējoša ar čūskām un briesmoņiem skapī, pazib arī pa kādam plikumam. Tā ir arī intriģējoša un nenoliedzami ļoti radoša un skaista. Tā ir kā pastaiga kāda cita cilvēka sapņos un murgos. Šeit bildes tikai ar dažiem Ģirta Brumsona veidotajiem apskates objektiem. Priekš manis to bija negaidīti daudz, bet pārējos būs jābrauc uz Aizputi apskatīt pašiem. Ieeja par ziedojumiem.

Vides objekti Aizputes ielās – kripatiņa mākslas ikdienas gaitās

Aizputē katru gadu norisinoties mākslinieku plenērs, kura laikā mākslinieki no dažādām pasaules valstīm rada pilsētai ko paliekošu. Piemēram, šo Pandu ar mazuli, kuru veidojis japāņu mākslinieks. 

Pandas skulptūras atrašanās vieta

Vēl daži mākslas darbi ko apskatīt Aizputē ir gleznas uz namu sienām – zemē sakrituši āboli (atrašanās vieta) un “Dievs svētī Latviju” (atrašanās vieta) ainava ar triumfa arku. Tavs uzdevums ir mēģināt atrast gleznā apslēptos latviešu simbolus.

Kā arī bānīša glezna, kas stāsta par Aizputes mazbānīti (atrašanās vieta), kas reiz nesteidzīgi kursējis starp Aizputi un Liepāju, pirms to izkonkurējuši ātrāki transporta līdzekļi. Vairāk informācijas par šo tēmu iespējams uzzināt Aizputes muzejā.

Aizputes Livonijas ordeņa pilsdrupas un bruņinieks, kam mēdz uzrasties dažādi tērpi

Atrašanās vieta

Vēl viens populārs apskates objekts Aizputē ir Livonijas ordeņa pilsdrupas. Bet par pašām pilsdrupām slavenāka ir bruņinieka skulptūra, kas tās sargā. Dažādos svētkos tai mistiski uzrodas īpaši tematiskie ietērpi – jāņu vainags vai ziemassvētku rūķa mice.

Pašas pilsdrupas gan nav tik lielas kā, piemēram, Raunā. Man personīgi žēl, ka pilsdrupu nostiprināšanas laikā aizmūrēti ciet logi. Bet ir interesants fakts – vēl padomju laikā pilsdrupās bijuši iekārtoti dzīvokļi kur mitinājušies cilvēki.  

Otra senā ēka turpat blakus ir 19.gs. celtais Pilskrogs. Mūsdienās ēkā norisinās dažādi pasākumi.

Aizputes Sv. Jāņa Evanģēliski luteriskā baznīca kalna galā

Atrašanās vieta

Viens no skaistākajiem skatiem Aizputē paveras uz baznīcu kalna galā. Uzkāpjot kalnā var labāk izpētīt ēkas interesantās aprises. Šī baznīca, starp citu tiek uzskatīta par vienu no vecākajām Kurzemē.

Turpat netālu atrodams arī glītais sarkanais tiltiņš (aptuvenā atrašanās vieta) un taka, kas ved uz Misiņkalnu, kas ir pilsētas augstākā vieta. Tur atrodamas daudzas mazas taciņas klusām pastaigām mežā. Ziemā uz Misiņkalnu var iet slidināties ar ragaviņām. Teritorijā ir arī moto trase, Represēto piemiņas vieta un Misiņkalna kapi.

Uzkāp Kamparkalna skatu tornī

Atrašanās vieta

28 metrus augstais koka skatu tornis ļauj bezbailīgajiem ceļotājiem palūkoties tālumā pāri koku jūrai. Lai palīdzētu orientēties augšā uzstādītas arī zīmītes kāda vieta kurā virzienā atrodama.

Talsu promināde – apskati Latvijas sauli, milzu pogas un dodies pastaigā apkārt ezeram

Atrašanās vieta

Visskaistākā vieta, ko redzēt Talsos, manuprāt, ir ezera promināde – vienā ezera pusē izveidota pastaigu laipa, no kuras paveras gleznais skats uz strūklaku un Talsu namiem otrā krastā. Un runājot par gleznām – šeit izvietoti arī attēli ar dažādu autoru, stilistiski atšķirīgiem mākslasdarbiem, kuros attēloti Talsi.

Otrā ezera pusē atrodams vides apskates objekts – Latvijas saule. Ja esi šeit, rūpīgi ieskaties un zeltītajā lodē mēģini atrast Latvijas kontūru.

Un kā nu bez foto vietas – Talsos apskatāmi ne tikai deviņi pakalni, bet arī deviņas košas pogas. Tās atrodamas uz Talsu tūrisma un aktīvās atpūtas centra sienas blakus ezeram.

Apskati arī Talsu baznīcu – vienkārša, bet tajā pašā laikā majestātiska

Atrašanās vieta

Es teiktu – pievērs uzmanību skaistajiem grebumiem durvju augšā, bet patiesībā jau visa baltā baznīca ar spico torņa galu ir skaista. Pirmajā brīdī tā var šķist diezgan vienkārša, bet ieskatoties rūpīgi atrodas daudz interesantu detaļu.

Virsaišu ūdenskritums – 2010.g ģeovieta

Atrašanās vieta

Samērā neliels ūdenskritums, kurā pāri tādām kā akmens trepītēm (iežu slāņiem?) tek ūdens straumītes. Šī vasara bijusi diezgan sausa, tāpēc ūdens straume nebija tik aktīva kā bildē, kas pievienota vietas aprakstam. Tomēr glīti, vairāk var saredzēt reljefu kurām ūdens plūst pāri. Slapjā laikā, kad slidens ūdenskritumam diezgan grūti piekļūt – kāpjot lejā pa trepītēm jāuzmanās – daži pakāpieni ir nedaudz ļodzīgi.

Pedvāles mākslas parks – iespēja trenēt iztēli

Ieejas biļešu cenas un darbalaiks

Atrašanās vieta

Teikšu uzreiz šī vieta nebūs katra cilvēka gaumē. Mana ome droši vien jautātu kāpēc tajā akmenī iesprausts puļķītis… Bet man abstrakti mākslas darbi patīk, jo tie ļauj padarbināt iztēli, mēģinot saprast, kas darbā attēlots, un sniedz iespēju salīdzināt savu pasaules redzējumu ar saviem līdzbraucējiem. Vai tas akmeņu krāvums ir stikla kalns vai kaut kas cits? Vai arī Tu šajā metāla veidojumā saredzi pilsētu? Īsumā šī ir plaša pļava, kurā atrodami dažādi vides apskates objekti veidoti lielākoties no metāla un akmens.

Atrašanās vieta

Arī Raunā ir sava Velnala. Šī, kā vēsta informācijas zīme iepriekš bijusi aizgruvusi un tad atrakta. Iespējams tāpēc mazāk zināma. Lai gan, man šķiet par vietām ko apskatīt Raunā vispār runāts tiek salīdzinoši mazāk (ja salīdzinam, piemēram, ar tepat netālu esošajām Cēsīm).

Šī Velnala ir tāda viltīga. No sākuma tā izskatās diezgan maza. Bet…

Izrādās lielākais alas kambaris ir paslēpts aiz stūra un atklājas tikai, kad jau esi sācis iet alā iekšā.

Taka ved arī tālāk

Raunas Velnala patiesībā ir viens no Veselības takas apskates objektiem. Dodoties tālāk pa taku cauri mežam, var nonākt arī pie Raunas vecajām ūdens dzirnavām, kas ir vēl viens objekts ko apskatīt Raunā. Tomēr jaatzīst, ka šeit mūs sagaidīja maza vilšanās. Mēs Raunu devāmies apskatīt viskarstākajā vasaras laikā, kad vairākas nedēļas bijusi +30 grādu tveice un karstums, kā rezultātā, visticamāk, krities ūdens līmenis. Jo mūsu vizītes ūdens tecēja tikai pa vienu mazu seno ūdens dzirnavu stūrīti, pārējā daļa bija sausa. Minu, ka mitrākā laikā, piemēram, pavasara palos šeit varētu izskatīties iespaidīgāk. 

Cik saprotu dabas taka ved arī tālāk līdz pat Raunas centram, tomēr mēs, iepriekš neiepazinušies ar informāciju, nokļūdijāmies un šeit griezāmies rinķī, tāpēc par tālāko takas gaitu nevaru komentēt.

Atrašanās vieta aptuveni šeit

Ja dosieties pa Raunas dabas taku, šie atsegumi būs viens no punktiem ko apskatīt. Bet ja vēlies tāpat kā mēs, apskatīt tikai baltās klintis, arī tas ir iespējams, nokāpjot lejā pilsētas centrā, pie tilta pāri Raunas upei, atsegumi redzami otrā krastā. No citiem klinšu atsegumiem tie atšķiras ar savu toni. Bet pati vieta pie lokveida tiltiņa, kur tek upīte, arī izskatās jauka. Tāds ātrais foto pitstopiņš.

Atrašanās vieta

Ir nācies redzēt diezgan daudz viduslaiku pilsdrupu – šīs, manuprāt, izceļas ar savu augstumu, un to, ka saglabājusies diezgan liela mūru daļa. Ir uzlikta zīme, ka iekšā iet nedrīkst, bet novērtēt var no ārpuses. 

Pie Raunas pilsdrupām izvietoti arī informatīvi stendi, un iezīmēta piena mājas un vēsturiskā bruģa vieta. No šejienes paveras arī skaists skats uz balto Raunas Luterāņu baznīcu un pilsētu lejā.

Apkārtējā teritorija labiekārtota. Ir bērnu rotaļu laukumiņš, tālāk aiz pils skeitparks, futbola laukums un dīķis ar strūklaku vidū, pie kura varat mēģināt atrast īpašu ceļa zīmi, kas brīdina par pīlēm. Vai pašu pīļu ģimeni. Vai mēģināt ūdens dzelmē saskatīt kādu no lielajām zivīm.

Atrašanās vieta

Šī apskates vieta Raunā mani apbūra no pirmā acu uzmetiena. Pāri zaļām sūnām apaugušājam iezim mazām straumītēm tek ūdens. Sākumā man izskatījās, ka vietās, kur staburagam ir tādi kā caurumi ūdens tek pa iekšu, tomēr rūpīgāk ieskatoties izdarīju secinājumu, ka tas tomēr ir acu apmāns un ūdens plūst tam pāri. Nekad nebiju ko tādu redzējusi. Atslēgas vārds kas man nāk prātā – dzīvība.

Uz šejieni varētu nākt meditēt.  Vai nu skatoties kā plūst ūdens, vai arī rūpīgi papildinot šeit sacelto akmens tornīšu kolekciju. Uzcelt tornīti no akmeņiem tā, lai tas nesagrūtu patiesībā prasa diezgan lielu koncentrēšanos.

Tikai lūdzu – izbaudīsim šo skaistumu ar acīm un nedarīsim staburagam pāri un nekāpsim tajā vai neaiztiksim to ar rokām! Būtu žēl ko tādu zaudēt. 

Daudas ūdenskritums Siguldā

Atrašanās vieta kartē

Jautrs stāstiņš, kā mēs Daudas ūdenskritumu gandrīz palaidām garām. Smejieties droši! Man pašai arī liekas smieklīgi. 

Novietojām auto ceļa malā un devāmies zīmes norādītajā virzienā pa taciņu. Pēc kāda gabaliņa dzirdējām ūdens čalošanu un nogriezāmies. Tur ieraudzījām nelielu ūdens kaskādīti. Uz brīdi biju pilnīgi vīlusies –  kāds atkal atradis lenķi no kura nofotogrāfēt mazu ūdenskritumu, tā, lai tas izskatās liels, kad patiesībā tāds nav… Tomēr kaut kas šeit nelikās kā vajag, tāpēc  pirms mest plinti krūmos nolēmām vēlreiz pārbaudīt Google atrastās bildes. Vēlreiz ieskatoties attēlos sapratām ka, mazā ūdens kaskādīte pilnīgi noteikti neizskatās tāda kā Daudas ūdenskritums attēlos…

Pasmējāmies par sevi,  atguvām cerību un devāmies tālāk, kur pēc neilga laiciņa atkal izdzirējām ūdens čalošanu un atradām Daudas ūdenskritumu, kas patiesībā ir trešais lielākais Latvijā, un pavisam noteikti ir tāds pats kā bildēs. Runā (un arī uz zīmītes bija rakstīts), ka aukstā ziemā šajā ūdenskritumā veidojoties arī ļoti skaisti ledus kritumi.

Taka gar Sateseles avotu un pilskalnu

Avotu Google maps kartē neatradu bet jādodas no Pēteralas ielas šajā virzienā un pa ceļam redzēsiet norādes zīmīti.

Mērķis bija apskatīt abas alas par kurām lasīsiet turpmāk, bet negaidījām, ka ceļš uz tām būs tik interesants.

Pa ceļam ieraudzījām zīmīti uz Sateseles avotu, paskatījāmies lejup – garas trepes ved dziļi lejā gar iespaidīgu sarkanorandžu klinšu atsegumu. Pašā apakšā caurulīte no kuras tek avotiņš. Papriecājāmies, uzņēmām bildes, gājām tālāk. Nonācām pie vietas, kur no kalna lejā paveras skaists skats uz koku galotnēm un kokā iekarinātas šūpoles. Pēc tam sākās mežš un trepītes, Vējupīte un citi skaisti dabas veidojumi. 

Kraukļu kalna ala Kraukļu aizā –  vēl viena skaista ala ko apskatīt Siguldā

Atrašanās vieta kartē

Visi šķiet zina Gūtmaņa alu. Bet vai visi zina Kraukļu kalna alu ? Es personīgi to pieskaitītu pie mazāk zināmiem apskates objektiem Siguldā, jo nevienā no daudzajām skolu ekskursijām, kurās šajā pusē esmu bijusi, neviens nebija mani aizvedis līdz sarkani oranžajās Kraukļu aizas klintīs paslēptajai alai. Arī šī klints tāpat kā Gūtmaņa ala nav paglābusies no daudzajiem skrāpējumiem un gravējumiem ar cilvēku vārdiem un gadskaitļiem.  

Te pat blakus bija arī kāpnes uz Paradīzes kalnu, vēl vienu Siguldas apskates vietu, no kuras, kā runā, paveroties skaists skats (kam es pilnībā ticu, jo Siguldā daudzviet ir vērojami ļoti skaisti skati), bet tā kā saule jau bija norietējusi un sāka satumst, nolēmām, ka nevarēsim to izbaudīt pilnā krāšņumā, un gribējām vēl paspēt aši  aizčāpot uz pēdējo apskates objektu mūsu plānā – Pēteralu.

Un vēl viena ala – Siguldas Pēterala

Atrašanās vieta kartē

Devāmies tālāk pa gravu, pa trepītēm un koka laipām, gar kokiem un smilšakmens atsegumiem, sekojot norādes zīmēm uz Pēteralu. Tā savukārt izskatās kā šaura, gara plaisa smiltsakmeņu sienā, kas to padara nedaudz savādāku (manuprāt, diezgan svarīgi apskatot vairākas alas vienā reizē, lai neliktos, ka atkārtojas viens un tas pats). 

Pa ceļam uz alu vienā no klinšu iedobumiem, gar kuru veda koka laipas ieraudzījām arī rūķīša statuju. Nevaru gan apsolīt ka tā tur vēl būs, kad ekspedīcijā dosieties jūs, varbūt rūķītis pa nakti būs aizstaigājis kaut kur citur, bet tas bija pa pusei interesants pārsteigums, pa pusei kā aina no filmas, kurā statujas atdzīvojas un pašas pārvietojas uz visnegaidītākajām vietām.

Atrašanās vieta kartē

Dabas taka salīdzinoši īsa aptuveni 1,1km, entuziastiskiem staigātājiem var rasties mazuma piegarša, bet ja apvieno ar citiem apskates objektiem Jaunpilī, tad ir vērts piestāt un apskatīt, ko šis senais pilskalns var piedāvāt.

Dabas takas pērle – lapegļu aleja, kas liks Tev sajusties pavisam mazam

Kartavkalna dabas takas sākumā mani pārsteidza Kartavkalna aleja, kurā ceļotājus sagaida milzīgas slaidas lapegles, blaus kurām cilvēks var sajusties pavisam sīciņš… Šādas milžu alejas man vienmēr izraisa apbrīnu, jo es saprotu, ka viens cilvēks savas dzīves laikā šādu brīnumu nevarētu izveidot – tas prasa ļoti, ļoti daudz laika, kurš mums nav dots.

Dodoties tālāk pa Kartavkalna dabas taku – mežš un neliela senlatviešu apmetnes rekonstrukcija

Takas centrā izveidota neliela senlatviešu apmetnes rekonstrukcija – vārti un mazs tornītis. Un, protams, nevar aizmirst koka vardi. Pēc tam Kartavkalna dabas taka ved caur mežam un otrā galā izved pie plaša lauka, kur tālumā var redzēt Jaunpils namus.

Un jā, vietas nosaukums ir saistīts ar Karātavām – vairāk par pilskalna vēsturi var izlasīt Jaunpils novada mājaslapā.

Atrašanās vieta kartē

Noteikti vispopulārākais objekts ko apskatīt Jaunpilī. Skaistākais skats uz Livonijas ordeņa pili, manuprāt,  paveras no nelielās saliņas pils priekšā uz ko ved mazs tiltiņš.

Bet atmiņā vispaliekošākie pēc manām domām ir briesmoņi, kas atrodami pie notekcaurulēm – vienas galā kaut kas zobains, otras sākumā pie jumta kaut kas sēž. Uzmeklējiet! Un nevar nepieminēt ezeru – skats pāri ūdenim tālumā saulainā dienā arī ir kā gleznā.

Kas pilij vēderā? Pils pagalmā iekārtots krogs un uzmanību piesaista laika zoba apgrauztās velves? arkas? (skaties attēlā).

Pils iekšpusē ir muzejs, un cik saprotu ar gidu ir pieejamas ekskursijas arī pa pils telpām, bet mēs šoreiz papriecējām acis ar cilindrisko torni un citām detaļām tikai no ārpuses.

Atrašanās vieta kartē

Pēc Jaunpils pils apskates var doties pastaigā pa plašo zaļo parku, kur iespējams pašūpoties šūpolēs, kas veidotas no soliņa un iekārtas milzīgā vecā kokā. Šeit viesojoties mēs satikām kādu vīru tā ap 80 ar pilnu ķerru disku, kurš parka lapenītē pašrocīgi atskaņoja vecās labās Latviešu dziesmas, un mūsu izbrauciena laikā radīja vēl īpašāku atmosfēru. Cerams ka mums visiem arī viņa gados būs tāds entuziasms!

Kā arī vienā no Jaunpils parka kokiem ieraudzījām stārķu ligzdu ar visu iemītnieku – ja brauksies apskatīt Jaunpili pirms gājputni dodas prom visticamāk arī jūs varētu šo putnu satikt. Turpat ir arī Jaunpils baznīca – vienkārša bet glīta.