Tā kā 33 m augstais skatu tornis atrodas Kangaru dabas takas pašā sākumā, vispirms uzkāpām tajā.

Pirms brauciena, kā parasti, apskatīju vietas bildes Instagramā, lai izvērtētu, ko tieši sagaidīt. Izsecināju, ka skatu tornis šeit uztaisīts krāsaināks un fotogēniskāks nekā daudzviet sastopamie koka skatu torņi. Kangaru skatu tornis veidots no metāla – melns ar oranžiem akcentiem. Nospriedu, ka vismākslinieciskākās bildes sanāk, fotografējot no torņa augšas uz leju cauri restēm. Tad veidojas tāds kā tuneļa efekts.

Un no torņa augšas paveras ļoti skaists skats pāri koku galotnēm uz lēni aizaugošu ezeru. Līdz tam vēlāk nonāksim.

Arī šeit atradu “stūri”, no kura paveras visskaistākais skats, bet Miks pievērsa manu uzmanību mākoņu ēnām. Var šķist nedaudz jocīgi, bet es nekad nebiju domājusi par to, ka mākoņi taču arī met ēnu. No skatu torņa to lieliski var redzēt kā tumšus pleķus uz zemes vai koku jūras, kas ik pa brīdim mainās… Ja tad, kad esi šeit, debesīs ir biezi gubu mākoņi – uz brīdi apstājies, ieelpo dziļāk un pavēro mākoņu ēnas.

Aptuveni 2 km garā lokveida pastaigu laipa ved cauri mežam, gar ezeru un Lielo Kangaru purvu. Takas sākumā izvietoti stendi ar vingrinājumiem, bet teikšu godīgi – neredzēju nevienu, kas tos pildītu. Un, tā kā mētelis nav piemērotākais apģērbs sportiskām aktivitātēm, arī es vingrinājumus tikai izlasīju. Mani kā parasti vairāk interesēja mierīga pastaiga.

Kaut arī skatu tornī cilvēku bija daudz, takā šķita tukšāks un klusāks.

Ja Tev paveiksies tāpat kā mums – soliņš pie ezera būs brīvs un tur varēs piesēst, padzert līdzi paņemto tēju. Karsta tēja ir neatņemama rudens purvu sastāvdaļa. Ja ne, takas garumā ir atrodami vēl pāris soliņi.

Gāju un pētīju purva slīkšņu laipas abās pusēs – takas garumā vide mainās no augstiem kokiem uz purvam raksturīgākajiem zemajiem kociņiem. Un mainās arī augu pasaule. Man par pārsteigumu redzēju arī veselu pulku dažādu sēņu.

Ja Lielo Kangaru dabas taku salīdzina ar Cenas tīreli vai Ķemeriem – lielākā atšķirība, ko es ievēroju (šeit atcerēsimies, ka neesmu biologs, tikai tūrists), ir tas, ka abi iepriekš minētie puvi ir diezgan slapji, un tajos atrodami vairāki ezeri. Bet šis purvs, šķiet, lielākoties sauss ar vienu lielu, skaistu ezeru.

Jāatzīst arī, ka ir viena lieta, ko nesapratu. Ceļa zīmes norāda, ka, ejot pa taku, vienā virzienā ir ezers, bet otrā Burlakkalniņš. Ezeru mēs atradām, bet, kas tas Burlakkalniņš tāds ir, tā arī nesapratu. To tad arī palaidu garām, kaut arī izgājām visu taku. Droši vien tāpēc, ka nezinājām, kur skatīties. Interneta plašā zināšanu krātuve vēsta, ka Burlakkalniņš ir vieta, kur agrāk slēpušies lielceļu laupītāji. Varbūt Tu būsi vērīgāks un to atradīsi. tad lūdzu pastāstīsiet arī man, kur man jāskatās, lai arī es Burlakkalniņu ieraudzītu.