Kategorija: Ceļošana pa Latviju

  • Kur aizbraukt Zemgalē? Zemgales pilis, pilsētas un dabas takas

    Kur aizbraukt Zemgalē? Zemgales pilis, pilsētas un dabas takas

    Zemgale ceļotājus vilina ar vēsturiskām pilīm, intriģējošiem muzejiem un ar mītiem apvītām dabas takām. Ja meklē idejas ko apskatīt Zemgalē – man ir iekrājusies saujiņa Zemgales apskates maršrutu. Taču izvēlēties savu īsto ne vienmēr ir viegli. Tāpēc pārvērtīsim apskates vietu meklēšanu Zemgalē par iepazīšanās spēli – atbildi uz pāris vienkāršiem jautājumiem un es tevi iepazīstināšu ar kādu no Zemgales pilsētām vai dabas takām, kas varētu kļūt par tava nākamā ceļojuma galamērķi. Gatavs?

    Zemgales izbraukumu maršruti:

    Pirmais jautājums vai tu meklē kur aizbraukt Zemgalē pie dabas vai pilsētvidē?

    Izbraukumu maršruti uz Zemgales pilsētām

    Ja tu atbildēji, ka Tevi interesē vietas ko Zemgalē apskatīt pilsētvidē – arhitektūra, muzeji, šarmantas ieliņas… tevi varētu interesēt kāds no šiem maršrutiem:

    Iepazīsties: vēsturiskā Bauska

    Iespējams, ka esi dzirdējis, ka Latvijā ir vieta, kur nekad nevīst rozes un upes krastā slejas balta pasaku pils. Varbūt pat esi dzirdējis baumas, ka šīs pils iekšpuse ir atjaunota un ir visai iespaidīga. Bauskas pils patiesi ir viena no iespaidīgākajām vietām ko apskatīt Zemgalē, taču Bauskā ir vairāk nekā tikai pils. Vai zināji ka te ir arī motormuzejs? Plus šī apskates vieta Zemgalē ir sasniedzama arī ar sabiedrisko transportu un interesanta jebkurā gadalaikā – tā teikt pilna paciņa. 

    Bauskas pils ko apskatīt Bauskā

    Vairāk par pili un citām apskates vietām Bauskā uzzini pilnajā rakstā. 

    Bet, ja Tev šķiet, ka Bauska nav tavs īstais Zemgales izbrauciena galamērķis, man šķiet, ka Tev varētu patikt…

    Jelgava: Aktīvā un romantiskā Zemgales sirds

    Šajā Zemgales pilsētā satiekas māksla, vēsture un daba. Jelgavā tevi gaida pastaigu laipa pa palienes pļavām, moderns stāsts par vēsturi, kas muzejos tiek pasniegts ar spēļošanas elementiem un 3 dažādu veidu skulptūras. Bet vakarā Pasta salā iedegas romantiskas gaismiņas…

    Jelgavas Sv. Trīsvienības baznīcas tornis

    Arī šis Zemgales apskates maršruts ir draudzīgs tiem, kas pārvietojas ar sabiedrisko transportu un interesants jebkurā gadalaikā. 

    Ko apksatīt Jelgavā uzzini pilnajā rakstā.

    Kur aizbraukt Zemgalē pie dabas

    Ja tu atbildēji ka meklē vietu kur aizbraukt Zemgalē pie dabas – takas, dabas parkus, ezerus – Zemgalē tādu ir daudz. Tāpēc man ir papildjautājumi. 

    Otrais jautājums: Cik tālu no Rīgas tu esi gatavs doties? Līdz 50km vai vairāk?

    Kur aizbraukt Zemgalē līdz 50 km no Rīgas

    Ja tu atbildēji, ka meklē “ašo randiņu” – vietu kur aizbraukt Zemgalē, kas ir pie dabas un ir mazāk nekā 50km attālumā no Rīgas… Pastāsti man – Vai tu vēlies apvienot dabas baudīšanu ar kādu aktivitāti vai arī vēlies kārtīgi izstaigāties?

    Ja atbildēji, ka tavs ideālais Zemgales izbrauciens iekļautu ne tikai skaistas vietas, bet arī kādu aktivitāti, tev varētu patikt:

    Kur Zemgalē baudīt aktīvo atpūtu? Pie Ozolnieku ezera!

    Ozolniekus es raksturotu kā kūrortu pilsētā. Šī ir lieliska vieta, kur pavadīt siltas vasaras pēcpusdienas. 

    Ozolniekos tu atradīsi tīru, labiekārtotu ezeru, kas piedāvā dažādas iespējas – mierīgākie var laiski plunčāties ūdenī un doties nesteidzīgā pastaigā ap ezeru, aktīvākie iegādāties biļeti uz Ozolnieku ezera tālākajā galā iekārtoto piepūšamo ūdens šķēršļu joslu, bet adrenalīna mednieki – izmēğināt Ozolnieku veikparku. Un ja tev patīk aktīvā atpūta, bet nepatīk plunčāties… Ozolniekos ir iekārtots arī klinšu kāpšanas tornis. Un tas viss tikai ~40 min braucienā no Rīgas.

    Ozolnieku ezers

    Bet ja tu atbildēji ka aktivitāte nav prioritāte un tu vēlies kārtīgi iztaigāties, es rekomendēju:

    Kārtīgs pārgājiens Zemgalē: Baldones stāstu takas

    Ko stāsta Baldones stāstu takas? Tās ar lepnumu stāsta par Baldones slavenajiem purviem un sēravotiem. Tās čukst par mežiem, kur paslēptas gleznas un observatorija. Un kliedz, no Riekstu kalna skatu torņa. 

    Glezna ar pāri Baldones stāstu takās

    Šajā Zemgales dabas takā vari izvēlēties no 5 dažādiem maršrutiem, kas nozīmē, ka vari izvēlēties sev visatbilstošāko. Un ja nekļūdos – līdz Baldonei var nokļūt arī ar autobusu. Vairāk par apskates objektiem takā lasi pilnajā rakstā. 

    Kur aizbraukt Zemgalē līdz 100 km no Rīgas

    Bet ja tu atbildēji, ka esi gatavs doties uz apskates vietu Zemgalē kas ir tālāk nekā 50km no Rīgas, domāju ka tev varētu patikt kāda no šīm vietām.

    Vismistiskākā vieta ko apskatīt Zemgalē – Pokaiņi

    Pokaiņi – spokaiņi. Un tagad bez maksas! 

    Pat agrā pavasarī Pokaiņos mežs ir neparasti zaļš un tam ir fantāzijas filmas piegarša. Zemi un daudzus no akmeņiem, kas lien no tās ārā, klāj koši zaļas sūnas. Tāpēc, pat ja tu netici nostāstiem par enerģijām un spokiem, Pokaiņi ir ideāla vieta kur Zemgalē doties pārgājienā pie dabas. 

    Akmeņi Pokaiņos

    Bet ja tu tici, ka akmeņiem piemīt mağiskas spējas – Pokaiņos tu atradīsi akmeni katram dzīves gadījumam. Gribi aprecēties – līgavas akmens. Veselības problēmas – akmens dziednieks. Ko dara Čūsku akmens gan nepateikšu, bija bail skarties klāt. Bet varu droši apgalvot ka Pokaiņos akmeņi ir visdažādākajos izmēros, formās un kompozīcijās, kas padara akmeņu medības par interesantu piedzīvojumu. 

    Čūsku akmens Pokaiņos

    Un, ja Tu esi noskatījis Pokaiņus, man tev ir mazs bonusa ieteikums. 

    Dobeles pilsdrupas

    Ja esi izvēlējies Pokaiņus, kā savu Zemgales izbrauciena galamērķi – pa ceļam vari piestāt arī pie Dobeles pilsdrupām. Es teiktu ka pietura ir par īsu, lai šis būtu vienīgais punkts tavā Zemgales izbrauciena maršrutā. Bet ja esi šajā pusē – vari izstaigāt laika zoba apgrauzto pilsdrupu teritoriju.

    Dobeles pilsdrupas

    Bet ja Pokaiņi un pilsdrupas tev ir par spocīgu, neuztraucies, ir alternatīvas. Kā būtu ar…

    Vispolulārākā vieta kur aizbraukt Zemgalē – Tērvetes dabas parks

    Šai vietai noteikti piemīt bērnības garša, tomēr kopš manas bērnības Tērvetē tik daudz kas ir mainījies. Neuztraucies – Raganas sils un sīkstuļa būda vēl aizvien ir uz vietas, bet parkā iekārtots gan laberints, gan rotaļu laukums, gan pavisam moderna rūķu pilsētiņa ar saldējuma veikalu un košiem jumtiņiem, kas patiesi izskatās kā no pasaku grāmatas. 

    Krāsaini namiņi Tērvetes dabas parkā

    Šī apskates vieta Zemgalē patiks gan lieliem, gan maziem! Bet apziņa, ka tagad tu esi par lielu, lai ielīstu vecajās rūķu ciema mājās, gan ir diezgan saldskāba. Kā gan iespējams, ka es reiz tiku iekšā pa tik mazām durtiņām? Laiks lido! Bet, lai šo sāpīti aizgaiņātu jādodas uzkāpt 39 metrus augstajā Tērvetes dabas parka skatu tornī!

    Koka skulptūra Tērvetē

    Bet, ja tu izlasīji šos piedāvājumus un saprati, ka neesi gatavs kaut kam tik nopietnam… ir kāda vieglāka opcija, kas ļaus sajusties tā it kā tev uz acīm būtu rozā brilles. 

    Vasaras vieglums romantiskajā Jaunpilī

    Ko apskatīt Jaunpilī? Apskati Jaunpils pili un ļauj sirsniņai papriecāties par brīnišķīgo skatu pāri Jaunpils dzirnavu ezeram. Piesēdi un ieelpo mieru parka šūpolēs. Un nedaudz izloki kājas apskatot Kartavkalna dabas taku, kas piemērota vieglai, īsai pastaigai.

    Kartavkalna Dabas taka ko apskatīt Jaunpilī

    Vairāk lasi pilnajā rakstā.

    Šobrīt tas arī viss. Ceru ka Tev izdevās atrast savu īsto Zemgales izbrauciena galamērķi! Bet ja šoreiz intereses nesakrtita – tikko kā es apmeklēšu vēl kādu interesantu vietu ko apskatīt Zemgalē, es pievienošu to šim sarakstam.

  • Ķemeru ūdenstornis un Ķemeru kūrorta parks

    Ķemeru ūdenstornis un Ķemeru kūrorta parks

    Meklē veidu, kā atslābināt pārpūlētu prātu vai smeldzošu sirdi? Ķemeru sanatorija reiz bija visprestižākā rehabilitācijas iestāde Latvijā. Un papildus dubļu vannām un sērūdens procedūrām, neatņemama ārstēšanas sastāvdaļa esot bijusi arī pastaiga skaistajā Ķemeru kūrorta parkā.

    Es noteikti neesmu ārsts, bet no personīgās pieredzes zinu, ka pastaiga ainaviskā vietā var palīdzēt sakārtot domas un ārstēt sāpošu dvēseli. Kaut arī Ķemeru sanatorija jau sen ir slēgusi savas durvis, ainaviskais Ķemeru kūrorta parks ir atjaunots un gaida apmeklētājus. Tāpēc aicinu tevi doties man līdzi mazā virtuālā pastaigā pa Ķemeru sanatorijas parku, un, kamēr esam šeit, mēs varētu uzkāpt arī Ķemeru ūdenstornī.


    Atrašanās vieta: Ķemeru kūrorta parks


    Izmaksas: Bezmaksas


    Ilgums: ~1h


    Kā nokļūt: Ar auto



    Lec uz:

    42 m augstais Ķemeru ūdenstornis

    Ķemeru ūdenstorņa siluets priecē jau pa gabalu. Izskatās, ka tas kopā salīmēts no 3 dažādiem torņiem – apakša ir balta un strīpaina, gaiši rozā viducītis ar baltajām detaļām nedaudz atgādina kāzu kūku, bet torņa aukšdaļa ir gluda un sarkana. Pašā galotnē lepni plīvo Latvijas karogs. 

    Ķemeru ūdenstornis

    Tomēr, ja vēlies Ķemeru ūdenstornī uzkāpt, man tevi jābrīdina – šo lēmumu nevar pieņemt spontāni, braucot auto uz šo pusi. Tā kā torņa pašā augšā vienlaicīgi var atrasties limitēts skaits cilvēku, kāpšanu Ķemeru ūdens tornī obligāti iepriekš jāpiesaka zvanot pa telefonu. Citādi var palikt ar garu degunu. 

    Un jābrīdina, arī ka Ķemeru ūdenstorņa iekarošana nav priekš bailīgajiem! Trepītes ir šauras un stāvas, pakāpieni ir maziņi un, lai tiktu uz jumta, beigās vispār jālien ārā pa lūku. Tāpēc šķiet, ka tornis noteikti nav pieejams visiem.

    Tomēr ja tu vari un vēlies Ķemeru ūdenstorni apskatīt…

    Kas Ķemeru ūdenstornim vēderā?

    Ķemeru ūdenstorņa iekšpusē vispirms var iepazīties ar informatīvām izstādēm par torni un cilvēkiem, kas ar to saistīti. Bet pēc tam – paskatīties uz pasauli no skatu platformas trešajā stāvā. Tad var doties uz ceturto stāvu, kur var sanākt nedaudz uzgaidīt, jo pašā Ķemeru ūdenstorņa augšā vienlaicīgi var atrasties tikai 5 cilvēki.

    Tomēr gaidot nebūs jāgarlaikojas! Šajā Ķemeru ūdenstorņa stāvā ir izvietotas pāris atrakcijas. Tu vari uzņemt jautru bildi kopā ar jauku dāmu, kas izmanto dūņu procedūras (vai kādu citu no 3 vēsturiskajām foto ainām) vai pabaudīt balādes sēžot muzikālajā krēslā. 

    Foto stūris Ķemeru ūdenstornī

    Kā arī šeit var papētīt torņa industriālo interjēru un foto izstādi – uz sienām izvietoti attēli, no laika, kad atpūtnieki pa apkārtējo parku pastaigājās ar saulessargiem. 

    Kāds skats paveras no skatu platformas Ķemeru ūdenstorņa virsotnē?

    Kad esi pārvarējis bailes un pa šaurajām metāla kāpnēm ticis līdz torņa pašai augšai vari vērot panorāmu, kas plešas uz visām pusēm. Vienā pusē no augšas var redzēt kādreizējo sanatorijas ēku drupas, kuras lēnām pārņem daba.

    Otrā pusē plešas mežs. Un tam visam pa vidu ir Ķemeru sanatorijas parks. Bet kur tad ir jūra? Šķiet, ka tā ir par tālu, lai to saskatītu. Bet ja tu samiegsi acis vai izmantosi kādu no bezmaksas tālskašiem, pastāv iespēja, ka starp kokiem un debesīm ieraudzīsi nedaudz citas zilās krāsas līniju, kas (iespējams) varētu būt jūra. Vai varbūt man rēgojas. 

    Skats no Ķemeru ūdenstorņa

    Pastaiga Ķemeru kūrorta parkā

    Starp kokiem un zālājiem, kurus vasaras sākumā izraibina daudz mazu ziediņu, vijas mierpilni celiņi. Un Vēršupīti, kas plūst cauri Ķemeru sanatorijas parkam, šķērso vairāki mazi tiltiņi. Jāsaka ka šajā gada laikā aina ir diezgan romantiska un vieta ir perfekta nesteidzīgām pastaigām!

    Ķemeru sanatorijas parks

    Uz kuru pusi dosimies?

    Ķemeru kūrorta parka mīlestības saliņa

    Vispirms aiziesim līdz Ķemeru sanatorijas parka Mīlestības saliņai un rotondai – baltam paviljonam kurā reiz kūrorta viesiem piedāvāja tēju un kafiju, ko baudīt rādio pavadībā. Izskatās, ka tagad te siltajā sezonā tirgo saldējumu. 
    Mazā saliņa izskatās tik pat romantiska un fotogēniska kā viss pārējais Ķemeru kūrorta parks, un pirms tās uzstādīti arī metāla putni, pie kuriem mīlētāji piekarinājuši atslēgas.

    Ķemeru kūrorta parka mīlestības saliņa

    Ķemeru viesnīcas ēka

    Pēc tam dodamies uz Ķemeru viesnīcas ēku, kas savos ziedu laikos bija viena no prestižākajām ēkām Latvijā. Šeit esot atpūtušies gan bagātie, gan slavenie, gan ietekmīgie.

    Šobrīd ēkā valda klusums, un var tikai minēt, kāda aina slēpjas viesnīcas iekšpusē. Tomē no ārpuses Ķemeru sanatorijas ēka ar kolonnām, arkveida logiem un mazajiem balkoniņiem, vēl aizvien izskatās pēc grandiozas, baltas pils. Un pie tās ir iekopts dārzs, kurā celiņi, zālāji un mazi krūmi veido ğeometriskus rakstus.

    Ķemeru viesnīcas ēka

    Ķemeru kūrorta parka sēravots

    Visbeidzot ir laiks apmekllēt arī sēravotu “Ķirzaciņu”,  no kuras mutes tek tumšs sērūdens. Šo vietu noteikti var uzmeklēt arī pēc veco olu smakas! 

    Ķemeru kūrorta parka sēravots Ķirzaciņa

    Tomēr uzmanību no mazās akmens skulptūras novērš balta nojume aiz tās. Lapenes centrā atrodas stikla kupols, kas sargā tādu kā aku, kurā tumšs ūdens jaucas ar putām veidojot ragnu zupu. Vai kāds man var paskaidrot uz ko tieši es skatos? 

    DuļĶains ūdens zem stikla kupola

    Es redzu, ka Ķemeru kūrorta parka celiņi aizstiepjas vēl tālāk, un, ja būtu vairāk laika, pastaigu noteikti varētu turpināt. Man gan šoreiz jāsteidzas tālāk, tāpēc piedod – šai reizei tas būs viss. Taču, ja tevi ieintriģēja vietas Ķemeru sanatorijas parkā, par kurām stāstīju, atbrauc uz šejieni pats, lai parku izpētītu kārtīgi!  


    Un kādas ir tavas domas?

    Tā kā attālums līdz Ķemeriem no Rīgas centra ir ap 50 km, vieta ir perfekta laiskam sestdienas vai svētdienas izbraucienam. Galvenais ir pirms tam pieteikt vizīti Ķemeru ūdenstornī, jo tā noteikti ir pieredzes odziņa. Un, ja gribas maršrutu pagarināt, Ķemeru pusē atrodami arī vairāki citi populāri apskates objekti, piemēram, Kaņiera niedrāja laipa, Slokas ezera taka un Raganu purva sēra dīķi.

    Atsegumi Vidzemes akmeņainajā jūrmalā

    Ko vēl apskatīt Latvijā?

  • Daugavgrīvas cietoksnis un Daugavgrīvas dabas taka

    Daugavgrīvas cietoksnis un Daugavgrīvas dabas taka

    Vienmēr ir patīkami atrast kādu apskates objektu tepat galvaspilsētā, kuru iespējams apmeklēt bez lielas piepūles un gariem pārbraucieniem. Šoreiz mūsu ceļš ved uz Daugavgrīvu, kur slēpjas, iespējams, iespaidīgākās un spocīgākās cietokšņa drupas Latvijā – Daugavgrīvas cietoksnis. Un izrādās, ka tikai akmenssviediena attālumā no cietokšņa atrodama arī kāda mazāk zināma pastaigu vieta – Daugavgrīvas dabas taka, kas sniedz iespēju iepazīt applūstošās lagūnu pļavas.



    Izmaksas: Bezmaksas.


    Kā nokļūt: Auto / publiskais transports


    Lec uz:

    Daugavgrīvas cietokšņa noslēpumi

    Daugavgrīvas cietokšņa atrašanās vieta

    Daugavgrīvas cietoksnis tiek uzskatīts par vienu no vērtīgākajiem militārā mantojuma objektiem Latvijā – tā pirmsākumi meklējami 17. gadsimtā. Savulaik tas ir ticis ielenkts, apšaudīts, bombardēts, iekarots un atjaunots. Cietoksni pārvaldījušas dažādas varas, un to personīgi apmeklējuši vairāki valdnieki. Kā arī Pirmā pasaules kara laikā šeit tika saformētas vairākas latviešu strēlnieku vienības (avots). Respektīvi – šim cietoksnim ir garš un sarežģīts dzīvesstāsts.

    Daugavgrīvas cietoksnis

    20. gadsimta beigās Daugavgrīvas cietoksni pārtrauca izmantot militārām vajadzībām, un tagad tas šķiet lēnām drūp kopā. Tomēr ir dzirdētas runas par tā atjaunošanu un uzturēšanu. 2025. gada aprīlī Daugavgrīvas cietoksnis joprojām ir atvērts apmeklētājiem sestdienās un svētdienās noteiktās stundās. Ierobežotais darba laiks noteikti palielina intrigu, taču pirms došanās uz Daugavgrīvas cietoksni noteikti pārbaudi jaunāko informāciju – vai tas vēl joprojām ir atvērts tūristiem.

    Kad esam nonākuši vietā, kur sākas mūsu piedzīvojums, atklājas, ka Daugavgrīvas cietoksni slēpj aizsarggrāvis un zemes valnis, kas piedod apmeklējumam piedzīvojuma garšu vēl pirms tu esi iegājis cietoksnī. Nu tad – saņemsim dūšu un dosimies cauri vārtiem, kas sargā Daugavgrīvas cietoksni, lai noskaidrotu, kas lācītim vēderā.

    Kas apskatāms Daugavgrīvas cietoksnī?

    Izrādās, ka Daugavgrīvas cietokšņa “puncītis” ir tukšs – iekšpusē atrodas ar kokiem aizaugusi brīvdabas zona, kas pavasara sezonā izskatās visai pamesta un drūma. Visi piedzīvojumi un spocīgie kambari tevi gaida cietokšņa sienās.

    Daugavgrīvas cietokšņa iekšpagalms

    Pāri visam slejas augsts tornis ar nodrupušu galotni. Pirmā doma, kas iešaujas prātā, ir – novērošanas tornis. Taču, palasot pieejamo informāciju internetā, sliecos domāt, ka patiesībā tā varētu būt pareizticīgo baznīca, kas savulaik uzcelta Daugavgrīvas cietokšņa teritorijā.

    Baznīcas tornis Daugavgrīvas cietoksnī

    Nu tad – veltīgi nekavēsim laiku un dosimies izpētīt cietokšņa interesantāko daļu – aizsargsienas. To tukšie logi blenž uz tevi kā tumšas acis.

    Katram Daugavgrīvas cietokšņa tumšam kambarim ir savs stils

    Aiz durvīm un tjām logu ailēm atklājas tumšu, pussabrukušu kambaru labirints. Interesanti, ka katrs no šiem kambariem ir mazliet atšķirīgs.

    Daugavgrīvas cietoksnis

    Pirmajā kambarī drūpošās sienas ir noaugušas ar zaļganu apsūbējumu, un, pieejot tuvāk, tu sajūti, kā no tām izstaro aukstums un mitrums. Dažviet grīdas ir pilnīgi kailas, bet citād vietās tās sedz veci dēļi, kuriem izlūzušo gabali. Baisi un intriğējoši reizē! Bet noteikti jāuzmanās kur spert kāju. Tajā pašāukša laikā šeit izvietoti arī informatīvi stendi par Daugavgrīvas cietokšņa vēsturi, kas telpas pārvērš nelielā muzejā.

    Nākamajā kambarī tevi sagaida fotogēniska arku virkne. Šeit sienas kādreiz bijušas krāsotas, taču krāsa nu lobās nost lieliem gabaliem.

    Daugavgrīvas cietoksnis

    Pēc tam seko telpa, kas pilna ar koku zariem – tie rada vēl spocīgāku noskaņu. It kā telpa būtu zaudējusi cīņā ar dabu.

    Pēc tam, staigājot no kambara uz kambari, tu ieraugi arī tumšu tuneli. Kur tas ved – nav zināms, tāpēc, sperot soli iekšā, sirsniņa sāk pukstēt straujāk. Tu taču zini, ka datorspēlēs šādās vietās vienmēr slēpjas briesmoņi?

    Daugavgrīvas cietoksnis

    Visbeidzot nonākam pie telpas, kur vilciena sliedes pazūd tumsā – šeit nākas vilkt ārā telefonu, lai paspīdinātu gaismiņu. Diezgan neomulīgi! 

    Daugavgrīvas cietoksnis

    Tā, spēlējot paslēpes ar nezināmo, esam apgājuši pilnu apli. Daugavgrīvas cietoksnis noteikti izrādījās interesantāks un daudzveidīgāks, nekā biju gaidījusi!

    Bet, ja ar Daugavgrīvas cietokšņa apmeklējumu piedzīvojums ir nedaudz par īsu, izklaidi var pagarināt ar Daugavgrīvas dabas taku, kura atrodas dažu minūšu brauciena attālumā.

    Agrs pavasaris Daugavgrīvas dabas takā

    Daugavgrīvas dabas takas atrašanās vieta

    Kad esam nonākuši Daugavgrīvas dabas takas sākumā, pirmais, kas iekrīt acīs, ir garš, taisns bruģēts ceļš, kas kā bezgalīga līnija stiepjas tālumā. Kaut kas man saka priekšā, ka tā galā varētu būt jūra, taču no šejienes to nevar ne redzēt, ne dzirdēt.

    Daugavgrīvas dabas taka

    Aprīļa pirmajā pusē daba vēl guļ ziemas miegā – pļavas abās takas pusēs ir izklatušas zeltaini brūnas un daļa sauso zāles stiebru mirkst lielās peļķēs.

    Applūdušas pļ škšu Daugavgrīvas dabas takā

    Daugavgrīvas dabas takas putnu vērošanas tornis

    Jau pēc pārdesmit soļiem, skatam paveras Daugavgrīvas dabas takas putnu vērošanas tornis. Izrādās ka šo teritoriju šķērso viens no Eiropas nozīmīgākajiem putnu migrācijas ceļiem. Ja tu esi ornitoloģijas entuziasts, tu to visticamāk jau zināji, bet ja neesi, minēšu, ka tevi vairāk interesā kāds skats paveras no augšas. 

    Putnu vērošanas tornis Daugavgrīvas dabas takā

    Torņa augstie pamati liecina, ka ūdenslīmenis Daugavgrīvas dabas takā ir svārstīgs, kas savukārt nozīmē, ka ainava ko tu šeir redzi šodien var pilnībā atšķiries no ainavas, kas tevi sagaidīs pēc pāris nedēļām. 

    Šodien plašās pļavas, kas paveras no Daugavgrīvas skatu torņa ir pavisam sausas un atgādina zeltainu lauku, kas viegli šūpojas vējā. Tikai graudu vārpu vietā ir tūkstošiem niedru, kuras izaugušas tik garas, ka ja es tām nostātos blakus, tās stieptos pāri manai galvai. 

    Skats no Putnu vērošanas torņa Daugavgrīvas dabas takā

    Daugavgrīvas izziņas dabas takas laipa

    Plašā niedrāju lauka vidū kā čūska vijas laipa. Dosimies turp, izlocīt kājas! 

    Izskatās, ka laipa Daugavgrīvas dabas takā ir vienvirziena un tajā ir tikai viena samainīšanās vieta, bet tā kā cilvēku takā nav daudz – tikai kāds vīrietis, kas izvedis pastaigā savu kaķi, tas liekas grūtības nesagādā. 

    Laipa Daugavgrīvas dabas takā

    Laikam jau esam šeit nesezonā, jo šodien pļava abās takas pusēs ir pilnīgi sausa, kas nozīmē, ka taikai pietrūkst tā šarma, ko var redzēt bildēs ar applūdušajiem laukiem. Visapkārt plešas tikai izkaltušas zāles jūra un rodas jautājums, vai laipa vispār ir nepieciešama?

    Kaut arī vēl aizvien esam Rīgā, daudzstāvu namus var redzēt tikai tālumā, aiz kailajiem koku zariem, kas nozīmē, ka takas aura ir klusa un nesteidzīga.

    Un aiz kāda līkuma taka ieved arī koku pudurī. Šeit, koku ēnā Daugavgrīvas dabas taka gan izskatās daudz intriğējošāka – ap laipu esošās zāles slīgs ūdenī un peļķēs atspulgojas koku kailie zari. 

    Laipa Daugavgrīvas dabas takā

    Brīdi baudām agrā pavasara ainavu, līdz Daugavgrīvas dabas taka izved mūs pie smilšu vaļņa aiz kura slēpjas bangojošā jūra. Tālāk izvēle ir tavās rokās – turpināt pastaigu gar piekrasti, vai griezties atpakaļ.

    Jūra

    Un kādas ir tavas domas?

    Daugavgrīvas cietoksnis izrādījās vēl noslēpumaināks, nekā es biju gaidījusi. Tā ir viena no tām vietām, kas ļauj sajusties kā datorspēlē. Bet Daugavgrīvas dabas takā, gan laikam nebijām īstajā dienā, būtu bijis daudz foršāk, ja pļavas būtu applūdušas.

  • Ko sagaidīt Āgenskalna tirgū – starp trendiem un senām tradīcijām

    Ko sagaidīt Āgenskalna tirgū – starp trendiem un senām tradīcijām

    Vai tirgus apmeklējums mūsdienās ir pārvērties no nepieciešamības par trendu? Es teiktu, ka kaut kādā mērā noteikti. Vismaz daļai cilvēku. Gastro tirgus tagad atrodams gandrīz vai katrā lielpilsētā un svētdienas vizīte tirgū, tāpat kā kafija un svaigi cepta bulciņa Parīzes beķerejā, ir nedaudz romantizēta. Tomēr tas nav slikti. Kā saka – pastāvēs, kas pārmainīsies. Tāpēc, ja Tevi nebiedē kņada un burzma un piesaista neparasti interjēri, dosimies mazā piedzīvojumā uz Āgenskalna tirgu.

    Kas Tevi sagaida?


    Atrašanās vieta: Āgenskalna tirgus


    Izmaksas: Ja vēlies ko iegādāties vai paēst


    Kā nokļūt: Ar sabiedrisko transportu, auto vai kājām. Blakus ir autostāvvieta


    Āgenskalna tirgus – citāds tirgus

    Āgenskalna tirgū nebūs ne kliegšanas, ne renģīšu smaržas, ne tās pārdevējas, kura noķers tevi, kamēr Tu ej garām un mēģinās iestāstīt, ka Tu tajos viltotajos zābakos izskatītos lieliski. Vismaz es viņu nesastapu. 

    Toties ir grāmatu apmaiņas plaukts, bērnu stūrītis un izmanīgs delikatešu mednieks atradīs, kur iegādāties čurčellas. Turklāt šajā tirgū bieži vien norisinās arī dažādi pasākumi.. Respektīvi šis nav tirgus, kuru es atceros no savas bērnības. Škiet ka uz Āgenskalna tirgu cilvēki nedodas meklēt izdevīgākos darījumus. Uz šejieni dodas izklaides pēc.

    Āgenskalna tirgus

    Āgenskalna tirgus interjērs

    Jau ieejot Āgenskalna tirgū, skaties pats ceļas augšup, novērtēt vietas spilgtāko iezīmi – griestus. Tie veidoti industriālā stilā ar paneļiem, caurulēm un ventilātoriem. Nav jābrīnās, ka tieši tie visbiežāk parādās socialajos medijos ievietotajās bildēs. 

    Pamatā Āgenskalna tirgū viss ir tā teikt, “pa vienkāršo” ar koka galdiņiem un metāla margām. Tas tomēr ir tirgus. Bet pārsteiguma efektam kāds izdodājis pie griestiem iekarināt kristāla lustras. Lieliska ideja! Kontrasti vienmēr paliek atmiņā.

    Āgenskalna tirgus lustra

    Āgenskalna tirgus pirmais stāvs – iepirkšanās zona

    Vai daudzreiz lietojamais maisiņš jau sagatavots? 

    Dosimies dārgumu medībās tirgus stendos.

    Āgenskalna tirgus pirmajā stāvā atradīsi produktu stendus – krāsainus augļus, kārdinošus sierus, svaigu maizi, Molberts saldējumu un citus labumus. 

    Katrs stends kuram tu paej garām ir nedaudz savādāks. Beķerejas plauktos lepni gozējas kūkas. Tev mutē saskrien siekalas iztēlojoties cik salda ir glazūra. Varu saderēt, ka tā burtiski izkūst saskaroties ar mēli! Bet ja tev kārojas ko sāļu, tad lielie siera rituļi stendā sēž tik pat lielīgi kā kūkas. Un nav grūti iztēloties dūmu smaržu kādu tu sajustu, ja pasmaržotu kādu no kūpinātajām desām.Tomēr rudens sezonā karaļi noteikti ir dārzeņi. Kastu malām burtiski veļas pāri sīpoli, puķkāposti, burkāni. 

    Āgenskalna tirgus produktu stendi

    Redzot svaigo produktu daudzveidību galvā sāk griezties zobratiņi un tiek pārcilātas visas recepšu idejas. 

    Senlietu medības Āgenskalna tirgū

    Teikšu godīgi, man mazliet kremt, ka neesam atnākuši uz Āgenskalna tirgu dienā, kad šeit darbojas Krāmu tirgus. Medīt delikateses ir forši, bet ja runājam par tirgus apmeklējuma romantizēšanu, tad stendi, kas pilni ar visraibāko lietu izlasi, izklausās pēc vislielākā piedzīvojuma. Neko darīt…

    Pirms doties uz ēdienu zonu, ja Tu neiebilsti, man vajag aši piestāt labierīcībās. 

    Bet kas tad tas? Uzmini, kas ir noslēpies pagraba stāvā, pa ceļam uz tualetēm? Senlietu veikals! Tur mums noteikti jāiegriežas. 

    Veikala plaukti un galdiņi ir nokrauti ar dažādām intriģējošām lietām. Šeit tu atradīsi visdažādākos podiņus, krūzītes un trauciņus. Sacenšamies kurš atradīs visneparastāko lietu? Es balsoju par to trauku gulbja formā, bet spēle vēl nav beigusies.

    Trauki

    Tālāk tavu uzmanību piesaista vairāki plašu atskaņotāji un iespaidīga plašu kolekcija. Manu – rakstāmmašīna. 

    Dziļāk “Skandināvā” slēpjas gan mēbeles, gan dažādi nieciņi – vecas sērkociņu kastītes, monētas un rotaslietas. Ir arī plaukts ar lietotu elektroniku, ja nu gadījumā tev vajag piemēram gludekli. Un pašā galā dzīvo apģērbi. Šeit droši vien varētu pavadīt pusi dienas uzmanīgi pētot katru dārgumu, kas paslēpts plauktos. 

    Bet man kurkst vēders. Tāpēc es balsoju par došanos uz Āgenskalna tirgus ēdienu zonu. Man kāds putniņš pačukstēja, ka Tur varot atrast pat gruzīņu hačapuri. 

    Āgenskalna tirgus ēdienu zona

    Āgenskalna tirgus ēdienu zona patiks tiem cilvēkiem, kuri nekad nevar vienoties, kādu virtuvi izvēlēties. Strīdi šoreiz izpaliks, jo šeit ir pa drusciņai no visa. Ir stendi, kas piedāvā āzijas virtuvi, gruzijas virtuvi, pankūkas, picas un citus labumus. Tiem kam interesē, ir arī šķidrās kalorijas – vīns, alus un kokteiļi. Šķiet, ka vienīgais ko šeit neatradīsi ir Latviešu virtuve. 

    Galdiņi visiem stendiem ir kopīgi, kas nozīmē, ka tu vari izvēlēties baudīt pilnīgi citu virtuvi nekā tavi draugi, bet jūs vēl aizvien varat sēdēt kopā. Lieliski! Tomēr, par galdiņiem, tāpat kā citos tirgos, var nākties pacīnīties. Izskatās ka viss notiek pēc – pirmais nāk pirmais ņem principa. Ne tik lieliski. 

    Bet, ja galdiņu esi izcīnijis, kamēr gaidi kad pīkstulis ziņos, ka jādodas pakaļ ēdienam, vari vērot kā apakšstāvā pie tirgus stendiem rosās cilvēki. Ir interesanti noskatīties uz tādu kņadu un drūzmu. 

    Un ja cilvēku vērošana nav tavā gaumē, varam aiziet palūkoties kādas grāmatas šobrīd stāv grāmatu maiņas punktā. Kura tev liekas visintriģējošākā? Stāsti par Spāniju? Ir arī diferencēti uzdevumi matemātikā.

    Grāmatu maiņas punkts Āgenskalna tirgū

    Vai arī mēs varam aiziet uzspēlēt galda futbolu…

    Beidzot arī pīkstulis spalgi ziņo, ka laiks doties saņemt maltīti. 

    Tā kā mani jau kopš Gruzijas ceļojuma mocija nieze pēc hačapuri es izvēlējos šo sātīgo gardumu. Ir garšīgs. Maize gan šķiet savādāka nekā Gruzijā, bet siers ir tikpat trekns, sāļš un staipīgs. 

    Labu apetīti!

    hačapuri

    Un kādas ir tavas domas?

    Es zinu, ka domas dalās un būs cilvēki, kas man nepiekritīs un teiks, ka vizīte tirgū nav piedzīvojums, bet es uzskatu, ka vizīte Āgenskalna tirgū ir interesants veids kā pavadīt laisku svētdienu Rīgā. No šejienes tu mājās visticamāk pārradīsies ar košiem iespaidiem, pilnu vēderu un vēl kaut ko somā, ko uzkost vēlāk. 

    Atsegumi Vidzemes akmeņainajā jūrmalā

    Ko vēl apskatīt Latvijā?

  • Ko apskatīt Kuldīgā?

    Ko apskatīt Kuldīgā?

    Tātad, tev ir vēlme pamērcēties Ventas rumbas aukstajos ūdeņos un Tu mēģini atrast idejas ko apskatīt Kuldīgā, lai pārvērstu šo izbraucienu par neaizmirstamu piedzīvojumu? Jāsaka, ka esi izvēlējies lielisku galamērķi. Kuldīgā atradīsi ne tikai platāko ūdenskritumu Eiropā, bet arī šarmantas bruģētas ieliņas, kas stāsta par sen aizgājušu laiku, smilšu alas, kurās rodas sajūta, ka laiks ir apstājies, un apskates objektu pulka jaunpienācēju, šķībo skatu torni. Saka, ka uz Kuldīgu var aizbraukt reizes desmit un, ja turēsi acis vaļā, vienmēr atradīsies kaut kas jauns un pārsteidzošs. 

    Tad nu dosimies noskaidrot ko apskatīt Kuldīgā!

    Pizas brālēns – Kuldīgas šķībais skatu tornis

    Atrašanās vieta

    Dažas lietas ir vieglāk izskaidrot ar salīdzinājumiem, tāpēc nav jābrīnās, ka Kuldīgas jauno skatu torni bieži vien salīdzina ar Pizas torni. Jā, patiesi, arī Kuldīgas jaunais skatu tornis ir saliecies slīps. Tikai atšķirībā no Pizas torņa, šis tāds ir veidots apzināti. Pizas tornis savukārt esot piedzimis taisns. 

    Kuldīgas jaunais skatu tornis

    Lielais jautājums, kas rodas paskatoties uz šo skaistuli, ir vai Kuldīgas skatu torņa interesantā forma mēģina kompensēt skatu, kas paveras no augšas? Vai arī skats ir tik pat interesants kā torņa dizains? Ir tikai viens veids kā to noskaidrot. Jākāpj augšā!

    Kāpjot atklājas, ka skaists skats paveras pat tad, kad esi ticis tikai līdz pusei. Labas ziņas tiem, kas baidās uzkāpt līdz augšai! Bet mēs drošsirdīgi turpinām ceļu augšup.

    Jau brīdī, kad tu sper kāju uz Kuldīgas skatu torņa augšējās platformas ir skaidrs, ka kāpiens ir bijis tā vērts. Panorāma ir patiesi burvīga. It īpaši skats uz Ķieģeļu tiltu pāri Ventas rumbai. 

    Skats no Kuldīgas skatu torņa pavasarī

    Otrs jautājums, kas mocīja manu prātu ceļā uz šejieni bija – vai no augšas ir iespējams pateikt, ka tornis ir slīps? Jā un nē. Kad tu paskaties lejā, viss izskatās taisns. Līdz brīdim, kad tu saproti, ka skatoties pāri margām tavs ķermenis nav novietots taisni, bet gan ieslīpi.

    Pirmā vieta, ko apskatīt Kuldīgā noteikti bija piestāšanas vērta. Bet tagad laiks doties uz populārāko apskates objetu Kuldīgā – Eiropas platāko ūdenskritumu.

    Pārej pāri Ventas rumbai

    Atrašanās vieta

    Un kad Tu pēdējo reizi pārgāji pāri Ventas rumbai? Es šo aktivitāti atkārtoju ik pēc pāris gadiem un katru reizi tas ir jauns piedzīvojums. Kā arī ir forši palielīties ārzemju kolēģiem, ka es brīvdienās pārgāju pāri Eiropas platākajam ūdenskritumam. 

    Bet vispirms līdz Ventas rumbai ir jātiek, un ceļā ir vairāki vides objekti, kas cenšas novērst mūsu uzmanību no mērķa. Vispirms autostāvvietā uzmanību piesaista unikāla riteņu piestātne, kas veidota kā vimbas, kas lec uz rinķi. Atgādinājums par lidojošajām zivīm, kuras varam vērot katru pavasari. 

    Pavasarī Ventas rumbā mutuļo ūdens un tā izskatās diezgan draudīga. Bet simtiem neatlaidīgu zivju metas pretī straumei un lec, un lec un lec, līdz kādai beidzot izdodas uzlekt pietiekami augstu, lai ūdenskritumu pievarētu. Tajā brīdī pašam gribās lekt augšā un aplaudēt. 

    Bet es novirzos no tēmas. Tā mēs tālu netiksim! It īpaši ja turpināsim piestāt fotogrāfēt, jo pēc pārdesmit soļiem mūs aptur nākamais interesantais vides objekts – koka skulptūra, kurā mīlniekiem pa vidu redzama sirsniņa. 

    Milnieku koka skulptūra Kuldīgā

    Visbeidzot esam sasnieguši Kuldīgas kroņa dārgakmeni – Ventas rumbu. Interesants fakts: šī ūdenskrituma vidējais platums ir no 100 – 110 metriem, un tas mainās līdz ar sezonām. Pavasara palu laikā Ventas rumba varot plesties pat līdz 270 metriem! Ūdenskrituma augstums gan nav ne tuvu tik iespaidīgs, bet vasaras sezonā tas netraucē vietējajiem to izmantot kā brīvdabas dušu. 

    Tomēr īstais piedzīvojums tagad tikai sākas! Vai esi gatavs doties pāri? Jābrīdina, ka upes gultne šeit ir slidena un akmeņi to tik vien gaida, kā iespēju uzbrukt taviem kāju īkšķiem. Sākumā iet ir viegli, bet jo vairāk tu tuvojies ūdenskrituma centram, jo stiprāka paliek straume. Neviens nesolīja, ka iet pāri ūdenskritumam būs vienkārši! Bet stāvot Ventas rumbas pašā viducī uz brīdi rodas sajūta, ka tu patiešām spēj visu!

    Pastaiga pāri Ventas rumbai Kuldīgā

    Lēni un uzmanīgi, bet esam pārgājuši ūdenskritumam pāri un nonākuši pie vēl viena interesanta Kuldīgas apskates objekta – Kūldīgas muzeja. Šeit tev ir iespēja noskaidrot kā reiz dzīvoja bagātie kūldīdznieki.

    Kuldīgas muzeja pastāvīgā ekspozīcija

    Iekāp laika mašīnā un paviesojies 19. gadsimta Kuldīdznieka dzīvoklī

    Kuldīgas muzeja apmeklējums

    Nākamā pietura mūsu Kuldīgas apskates programmā ir zaļa oāze, kas slēpjas pašā pilsētas sirdī.

    Kuldīgas Pils dārzs

    Atrašanās vieta

    Kuldīgas iepazīšanu turpinām skulptūru parkā, kurš atrodas vietā, kur kādreiz slējusies Hercoga Jēkaba pils. Šeit tev ir iespēja “nomedīt” 22 skulptūras, kas stāsta dažādus stāstus. 

    Bet kāda cita interesanta detaļa, ko ievēros tikai visvērīgākie ceļotāji ir zaļš uzkalniņš zālājā. Izrādās, ka tur slēpjas pils pagrabs, viena no retajām liecībām, kas stāsta par pili, kura šeit kādreiz slējusies. 

    Man pašai sirsniņā iekrita tas parka stūrītis, kurā izveidota koka laipa, kas ved līdz strūklakai. Šai vietai ir tāda viegli romantiska noskaņa. Bet kas ir tie augi apstādījumos ar lielajām lapām, kas izskatās pēc rabarberiem? Tie taču nevar būt rabarberi, vai ne?

    Ko apskatīt Kuldīgā - Kuldīgas pils parks

    Ko apskatīt Kuldīgas vecpilsētā?

    Ir pienācis laiks izstaigāt bruģētās ieliņas, kas vijas starp vēsturiskām mājām. Interesanti, ka Kuldīgas vecpilsēta vēl aizvien ir saglabājusi ielu plānojumu tādu, kāds tas bijis laikā no 16. līdz 18. gadsimtam. 

    Dažas no ēkām ir atjaunotas, bet uz citām redzamas pamatīga laika zoba pēdas. Tu apstājies lai apskatītu kādu namu uz Baznīcas ielas, un no tā iespaidīgajām ieejas durvīm, formas un detaļām ap logu ailēm var nojaust par to, cik grandiozs tas kādreiz bijis. Bet gadi to nav saudzējuši, un šķiet, ka ja tu pārlaidīsi pirkstus sienām, no kurām lobās nost krāsa, tas kas ir palicis pāri no kādreizējā krāsojuma pārvērtīsies putekļos uz tavas plaukstas. 

    Ko apskatīt Kuldīgā - Kuldīgas vecpilsēta

    Pastaigas laikā es ieteiktu pievērst uzmanību šādām detaļām:

    Baznīcas iela 7

    Šeit atradīsi ne tikai Kuldīgas, bet visas Kurzemes vecāko koka ēku.

    Ēkas Atrašanās vieta kartē.

    Kuldīgas rātslaukums

    Kuldīgas rātslaukums ir diezgan košs un tajā kūsā dzīvība. Kā arī tajā atrodams nevis viens, bet veseli divi rātsnami. Jaunais rātsnams uz citu ēku fona izceļās ar kolonnām, kas kā lieli stabi tiecas debesīs un sadala ēku vairākās daļās. Bet vecais rātsnams ir atjaunota koka ēka, ko var atpazīt pēc tā sulīgā krāsojuma. Sienas ir brūnas, slēģi koši dzelteni bet dakstiņu jumts orandžs. 

    Atrašanās vieta kartē.

    Kuldīgas rātsnams

    Sv. Katrīnas baznīca

    Šīs baznīcas vienkāršā, baltā fasāde slēpj kādu noslēpumu. Vai zināji, ka sieviete, kas attēlota Kuldīgas ģērbonī ir tā pati Katrīna, kurai par godu nosaukta šī baznīca? Virs baznīcas sānu ieejas tu atradīsi medaljonu, kur viņa, tāpat kā ģērbonī stāv ar moku ratu un zobenu rokā. 

    Baznīcas atrašanaš vieta kartē.

    Sv. Katrīnas baznīca Kuldīgā

    Pēc pastaigas Kuldīgas vecpilsētā ir laiks šķērsot orandžo ķieģeļu tiltu, lai atgrieztos Ventas otrā pusē. Bet pirms tam, veltīsim nedaudz uzmanības arī pašam tilta.

    No kurienes paveras skaistākais skats uz ķieģeļu tiltu?

    ĶManuprāt, labākais lenķis no kura apbrīnot tiltu pāri Ventai atrodams uz skatu platformas, kurā var nonākt, nokāpjot pa mazām koka trepītēm gandrīz pie paša tilta, vecpilsētas pusē. Tur šim 19. gadsimta velvju tiltam var pienākt pavisam tuvu klāt.

    Tilts pāri Ventas rumbai Kuldīgā

    Lai nonāktu mūsu pēdējajā Kuldīgas pieturas punktā, tev nāksies vai nu sēsties auto vai doties aptuveni 5 kilometrus garā pastaigā (skaitot no Kuldīgas ķieģeļu tilta). Un liec aiz auss, ka šo vietu var apmeklēt tikai gida pavadībā, tāpēc pirms došanās uz alām, sazinies ar adminstrāciju, lai pieteiktu savu apmeklējumu. 

    Pazemes valstība pie Kuldīgas – Riežupes smilšu alas

    Atrašanās vieta

    Maksas ieeja, sazinies ar vietas adminstrāciju, lai noskaidrotu cenas.

    Kuldīgā tu atradīsi ne tikai Eiropas platāko ūdenskritumu, bet arī kādu maģisku vietu, kurā rozes bez ūdens nenovīst pat mēnešiem ilgi. Riežupes smilšu alas ir kā cita pasaule, kurā gaiss ir vēsāks un laiks seko citādākam ritmam nekā virszemē. 

    Rozes smiltīs

    Pēc īsas drošības instrukcijas slēdzam iekšā telefonu lukturīšus un gides vadībā ienirstam tumšajā pazemes laberintā. Tunelis ir šaurs un Tu jūties kā maza pelīte aliņā. Jau pirmajās divās minūtēs kāda cita grupas dalībniece skrien ārā, solot sev vairs nekad neko tādu nenodarīt. Cilvēkiem ar klaustrafobiju te tiešām nebūs īstā vieta! 

    Bet mēs drosmīgi turpinam savu ceļojumu pa gaiteni, kura pamatni klāj mīkstas, baltas smiltis. Brīžiem ejas ir pietiekami augstas, lai tu varētu izslieties taisni, bet citos posmos ir jāpieliecas. Ik pa brītiņam, kad nonākam kādā plašākā telpā gide apstājas, lai padalītos ar interesantām detaļām par alu vēsturi. Izrādās vajadzēja vesalas 3 paaudzes, lai šo alu laberintu izveidotu, un kopumā tas stiepjas aptuveni 2 kilometru garumā. Viesiem gan atvērti ir tikai aptuveni 460m. 

    Riezupes smilsu alas

    Ložņājot pa tumšajām peļu aliņām ir neiespējami pateikt cik tālu esam nogājuši vai arī, cik ilgi jau esam pazemē. Gide joko, ka šī vieta, kurā laiks šķietami ir apstājies, palīdz viņai mūžam palikt jaunai. Tomēr pienāk brīdis, kad arī mums ir laiks doties atpakaļ virszemē, kur saule šķiet daudz žilbinošāka nekā pirms mūsu mazās ekskursijas. 


    Un kādas ir tavas domas?

    Kuldīgas apskate patiesi ir īsts piedzīvojums! Kā jau minēju, es šeit atgriežos ik pēc pāris gadiem un šī šarmantā, klusā pilsēta nebeidz mani pārsteigt. Šķiet, ka Kuldīgai vienmēr azotē ir paslēpts kāds interesants vēstures stāsts ko pastāstīt. 

    Ko vēl apskatīt Kuzemē netālu no Kuldīgas

    Aizpute

    Cīrava

    Kazdanga

    Ventspils

  • Ziemassvētki Rīgā. Kur meklēt Ziemassvētku noskaņu?

    Ziemassvētki Rīgā. Kur meklēt Ziemassvētku noskaņu?

    Kur meklēt Ziemassvētku noskaņu Rīgā? Latvijas ziemas ir tumšas un garas, tāpēc decembrī mēs darām, ko spējam, lai sasildītu sirdis ar Ziemassvētku maģiju. Ziemassvētku receptē savu lomu spēlē gan Rīgas Ziemassvētku gaismiņas, kas decembrī drošsirdīgi stājas pretī tumsai, gan siltais dzēriens Doma laukuma tirdziņā, kas sasilda gan sala knaibītos pirkstus, gan sirsniņu, gan citi mazi brīnumi, kas pārvērš parastu dienu par piedzīvojumu ziemas brīnumzemē.

    Tāpēc, kad liekas, ka ikdienā pietrūkst kripatiņas brīnuma vai, pat vēl trakāk, – vispār nav Ziemassvētku sajūtas, auj kājas, uzvelc siltus dūraiņus un dosimies meklēt Ziemassvētkus Rīgā.

    Ziemassvētki Rīgas Jūgendstila centrā

    Ziemassvētku dekorācijas Rīgas Jūgendstila Centrā

    Atrašanās vieta.

    Vai kādreiz esi iztēlojies, ka tev būtu laika mašīna un tu varētu piedzīvot Ziemassvētkus kādā sen pagājušā ērā?

    Ir noticis Ziemassvētku brīnums – tev tiešām ir iespēja izbaudīt svētku gaidīšanas laiku pirms simts gadiem. Atliek tikai doties uz Rīgas Jūgendstila centru, kur diena kādas ģimenes dzīvē ir iesaldēta laikā.

    Apskatīt muzeja interaktīvo ekspozīciju un virtuves iekārtu “vecvecākus” ir interesanti jebkurā sezonā, bet Ziemassvētku gaidīšanas laikā Rīgas Jūgendstila muzeja greznos interjerus papildina retro svētku dekorācijas. Bantīte te un egļu zariņš tur vienmēr padara noskaņu maģiskāku. Tomēr nekas nespēj mēroties spēkiem ar Ziemassvētku eglīti, kas rotāta ar skaistām, senām mantiņām. Mazas baleta kurpītes, cukuroti āboli, miniatūra vijole un citi jautri nieciņi liks pasmaidīt pat Grinčam.

    Seko līdzi jaunumiem Rīgas Jūgendstila muzeja mājaslapā, lai uzzinātu, kad Ziemassvētku dekorācijas tiks izliktas šogad.

    Ziemassvētku tirdziņš Rīgā

    Rīgas Ziemassvētku tirdziņš Doma laukumā

    Atrašanās vieta

    Vecrīgas Ziemassvētku tirdziņa maģiskā atmosfēra

    Pēdējos gados Rīgas Ziemassvētku tirdziņš tiešām atgādina ainu no ziemas pasaku grāmatas. Tu līkumo cauri Vecrīgas ieliņām, un, kad pagriezies ap kārtējo stūri, tavā priekšā iznirst mazs rūķu ciematiņš. Aukstās decembra dienās Rīgas Ziemassvētku tirdziņš ir tīts ne tikai skuju virtenēs, bet arī saldos garaiņos, kas ceļas no karsto dzērienu katliem, un maigā gaismā, ko izstaro lampiņas. 

    Rūķu būdiņas ir pilnas ar dažādiem nieciņiem, rokdarbiem un gardumiem. Bet pašā viducī lepni sēž viena no Rīgas lielajām Ziemassvētku eglēm. Tās zari ir rotāti ar lieliem, krāsainiem bumbuļiem, kas aizved atmiņu ceļojumā uz bērnību.

    Ziemassvētku tirdziņš Doma laukumā

    Ko nogaršot Doma laukuma Ziemassvētku tirdziņā?

    Ja tavas plaukstas un degungals ir nosaluši, pirms sāc pētīt stendos piedāvātos labumus, paķer krūzīti karstā ābolu dzēriena, kakao, karstvīna vai kādu interesantu ziemīgu kokteili. Izvēle patiešām ir plaša. Taču maciņam draudzīgāki noteikti būs bezalkoholiskie dzērieni.

    Ķipari ar mirgojošām acīm un arī lielāki našķu mīļi Rīgas Ziemassvētku tirdziņā atradīs visdažādāko formu piparkūkas, kas dāsni noklātas ar cukura glazūru. Bet, ja meklē ko sātīgāku, tirdziņā atradīsi gan tradicionālos štovētos kāpostus, gan daudz eksotiskāko Gruzijas hačapuri.

    Doma laukuma Ziemassvētku tirdziņš

    Leģenda par pirmo Ziemassvētku eglīti Rīgā

    Atrašanās vieta

    Patiesība vai meli: pirmā Ziemassvētku eglīte tika dekorēta Rīgā?

    Atbilde vēl aizvien ir noslēpumā tīta, jo, kaut arī par šo titulu cīnās vairākas valstis, ir grūti atšķirt, kas ir patiesība un kas – leģendas, kuras aukstos ziemas vakaros stāsta pie siltas tējas tases. Viens no nostāstiem vēsta, ka 1510. gadā Melngalvju brālības biedri pilsētas centrā izdekorējuši “Ziemassvētku koku”. Pēc tam viņi, svinot ziemas saulgriežus, ap koku dejojuši un dziedājuši dziesmas. Izklausās diezgan līdzīgi mūsdienu Ziemassvētkiem, līdz atklājas, ka pēc tam viņi šo koku ir sadedzinājuši. Diez vai Ziemassvētku vecītis to atbalstītu!

    Pirmā Ziemassvētku egle Rīgā - statuja

    Lai kā arī nebūtu bijis, lai atzīmētu šo īpašo rekordu, Rātslaukumā ir izveidota speciāla piemiņas plāksne un skulptūra, kas atzīmē vietu, kur potenciāli stāvējusi pirmā dekorētā Ziemassvētku eglīte. Vienalga, vai tu tici, ka pirmā eglīte tiešām krāšņojusi Rīgu, kad dodies ziemīgā pastaigā pa Vecrīgas ielām, šo plāksni vari uzmeklēt. Un decembrī Rātslaukumu parasti rotā arī viena no skaistākajām pilsētas eglēm, ko noteikti nevar palaist garām.

    Ziemassvētku egle pie Melngalvju nama tumsā
    2020
    Ziemassvētku slidotava Rīgā 2024

    Sašņorē slidas un izmet kādu apli Rīgas Ziemassvētku slidotavā

    Izbaudi Rīgas Ziemassvētku laika maģiju apļojot pa Esplanādes parka brīvdabas slidotavu. 

    Šeit tev ir iespēja graciozi (vai ne tik graciozi) slīdēt pa lokveida ledus arēnu, kuras sirdī spoži spīd Ziemassvētku eglīte. Pa skaļruņiem skan svētku mūzika, kas jaucas ar citu slidotāju smiekliem. Iesācēji drebelīgām kājām mēģina nepazaudēt līdzsvaru, bet profesionāļi izrādās slidojot atmuguriski. Pēc tumsas iestāšanās arēna tiek ietērpta violetās, zilās un rozā gaismās, un papildus svētku atmosfēru rada arī fonā esošais bērnu panorāmas rats. Un tici vai nē, bet vienu vakaru es redzēju, kā Rīgas Ziemassvētku slidotavā slido pats Salavecītis! 

    Izklausās perfekti. Tomēr ir arī vienīgais trūkums, par kuru man tevi jābrīdina – ja Tev nav savu slidu, uz slidu īri var nākties stāvēt diezgan garā rindā. Tu neesi vienīgais, kurš vēlas izbaudīt Ziemassvētku maģiju!

    Ziemassvētku gaismiņas Rīgā

    Katru gadu decembrī, kad dienas ir vistumšākās, Rīga ietērpjas savās skaistākajās Ziemassvētku svētku rotās. Tāpēc, kad saule jau atkal ir pazudusi aiz horizonta, ir laiks silti satuntuļoties, paķert līdzi kādu siltu dzērienu un doties izbaudīt maģisku pastaigu pa izgaismoto pilsētu.

    Ziemassvētku gaismiņas Rīgā 2024
    2024

    Kur meklēt Ziemassvētku gaismiņas Rīgā 2024?

    Kad runa ir par svētku dekorācijām, šķiet, ka Rīga dod priekšroku vienkāršībai un spēlēm ar gaismu. Tāpēc daudzos pilsētas parkos un ielās atradīsi virtenes un ornamentus, kas izstaro siltu, baltu gaismu.

    Šogad par grandiozām gaismas takām vēl neko neesmu dzirdejusi. Bet kā jau ierasts skaists maršruts pastaigai ir gar kanāla malu uz Operu, kur kokos ieķērušās zvaigznes un mazi mēnestiņi. Bet parkā pie Operas un kanāla ūdeņos vēl aizvien iespējams redzēt dažas gaismas instalācijas, kas palikušas no Staro Rīga.

    Ziemassvētku gaismiņas Rīgā 2024
    2024

    Un tālāk var doties uz Bastejkalnu, kur, kā jau katru gadu iemirdzas koku zari. Šogad tie nosēti ar mazām gaismiņām. 

    Ziemassvētku gaismiņas Rīgā 2024
    2024

    Un kādas ir tavas domas?

    Protams, ka Rīgu nebūtu godīgi salīdzināt ar tādām Ziemassvētku metropolēm kā Vīne vai Londona. Bet ar katru gadu Rīga, šķiet, atrod arvien vairāk un vairāk veidu, kā padarīt Ziemassvētku sezonu īpašu. Tāpēc satuntuļojies silti un dodies atrast savu Ziemassvētku stāstu. Priecīgus svētkus!

    Ziemassvētku eglīte

    Vairāk ideju Ziemassvētku gaidīšanas laikam

  • Etnogrāfiskais Brīvdabas muzejs – ko tur var redzēt?

    Etnogrāfiskais Brīvdabas muzejs – ko tur var redzēt?

    Kāda bija latviešu zemnieku dzīve lauku apgabalos pirms pāris gadsimtiem? Ja neesi pārliecināts par atbildi, viesošanās Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā varētu kļūt par atklājumiem pilnu pieredzi. Vismaz man tā atvēra acis.

    Tāpēc nāc man līdzi nelielā pastaigā pa mierpilnu mežu, kur mājas, baznīcas un citas ēkas, kas celtas no 17. līdz 20. gadsimtam, izbauda savas saulainās vecumdienas. Gluži kā viedām omītēm un opīšiem, šīm skaistajām ēkām ir neskaitāmi atmiņu stāsti, ar ko padalīties.



    Izmaksas: Nepieciešams iegādāties ieejas biļeti Apskati cenas un darbalaikus


    Ilgums: Mēs muzejā pavadījām nedaudz vairāk kā 3 stundas (ieskaitot ēdiena pauzi) un nostaigājām ~5km


    Kā nokļūt: Ar autobusu vai auto


    PS: es neesmu vēsturnieks vai antropologs, lūdzu necitē manis sniegto vēstures informāciju kā faktu 🙂

    Dzīve pirms elektrības

    Latviešu saimniecības Etnogrāfiskajā Brīvdabas muzejā

    Aina ir idilliska. Tu soļo pa zaļojošu mežu, un viena pēc otras tavā priekšā iznirst skaistas, senas koka mājas ar salmu jumtiem, kas apaugušas ar košu sūnu.

    Houses in Latvian Ethnographic Open-Air museum

    Šīs ēkas ir dzimušas dažādos laikos, reizēm pat dažādos gadsimtos, un pārvestas uz Latvijas Etnogrāfisko brīvdabas muzeju no visdažādākajām vietām. Tomēr, esot šeit un tagad, rodas sajūta, it kā tu būtu nonācis nelielā ciematā, kas ir iesaldēts laikā.

    Ar ko īpašas Brīvdabas muzeja baznīcas?

    Tu atradīsi atbildi, tiklīdz būsi pārkāpis pāri Usmas baznīcas slieksnim.
    Nē, tas nav patīkamais sena koka aromāts, kas valda telpā. Nē, tās nav arī skaistās koka detaļas ap logu ailēm vai kanceles skulptūras, kaut gan tās noteikti ir vērā ņemamas konkurentes.

    Atbilde ir: tie ir neaizmirstamie, apgleznotie griesti. Virs tevis plešas zilas debesis, pilnas ar pufīgiem mākoņiem, un no šīm debesīm uz tevi noraugās eņģeļi. Iespaidīgi! Vai vari iztēloties šo baznīcu, kāda tā bija kādreiz, savos zelta laikos, kad telpu piepildīja sveču gaisma un baznīcas kora dziesmas? Skudriņas skrien pār kauliem, to iztēlojoties.

    Church in Ethnographic Open-Air museum of Latvia

    Es ļaušu tev brīdi pabaudīt šīs vietas burvību un papētīt detaļas, bet pēc tam mums jādodas tālāk – mums ir vesels saraksts ar lietām, ko apskatīt. Un, kad nonāksim pie nākamajām baznīcām (jā, Brīvdabas muzejā ir vairākas), neaizmirsti paskatīties uz augšu, lai nepalaistu garām griestus, kas kas nosēti simtiem zvaigznīšu, un saspicē ausis, lai dzirdētu senu ērģeļu mūziku. 

    Uzspēlēsim spēli : Kas tas ir?

    Es tevi izaicinu! Mūsu pastaigas pa Etnogrāfisko brīvdabas muzeju laikā uzspēlēsim nelielu spēli. Es norādīšu uz kādu objektu, un tev būs jāuzmin, kas tas ir. Tikai es neesmu ne vēsturniece, ne antropoloģe – es esmu parasta tūriste. Tāpēc var gadīties, ka es pati nezinu pareizo atbildi.

    Gatavs? Kas tas ir?

    Wood plank with a hammer

    Es nezinu šī instrumenta oficiālo nosaukumu, bet mans minējums ir, ka tas ir tāds kā agrāko laiku modinātājs vai peidžeris, ko izmantoja, lai sasauktu saimi, kas izklīdusi pa lauku.

    Mājas Etnogrāfiskajā Brīvdabas muzejā ir māsīcas, nevis dvīnes

    Tagad laiks ieskatīties arī kādā no dzīvojamajām ēkām.

    Mājas tajā laikā bija ļoti kompaktas. Veselas ģimenes ēda, strādāja, lūdzās un gulēja vienā un tajā pašā istabā. Bet, ja tā padomā, tas ir loģiski. Latvijas bargajās ziemās mazākas mājas bija vieglāk uzturēt siltas.

    A home in Ethnographic Open-Air museum of Latvia

    Mūsdienās šīs atsegtās baļķu sienas, māla trauki un skaistais koka šūpulis ir stipri romantizēti. Tie ir kļuvuši par estētiku. Bet, ja pastāvēsi šajā istabā un padomāsi, sapratīsi, ka dzīve tajos laikos bija skarba. Nebija tekoša ūdens. Nebija elektrības. Un ēdiena bija tikai tik daudz, cik ziemai izdevās sagādāt. Jāsaka, ka par īstu ceļošanu laikā es nesapņoju.

    Kā jau minēju, Brīvdabas muzejā ir daudz saimniecību, ko izpētīt. Un ar katru jaunu māju, kurā tu paviesojies, tu sāc saskatīt atšķirības. Bagātāks saimnieks varēja atļauties koka grīdu, bet sīksaimniekam nācās staigāt pa aukstu akmeni.

    Un atšķirības var ieraudzīt arī starp dažādiem novadiem. Vēlies pierādījumus? Kā stāsta viena no muzeja darbiniecēm, Latgalē cilvēki, lai sasildītos, mēdza gulēt uz krāsns augšas, bet citos novados šādas paražas nebija. Vai tu biji dzirdējis par gulēšanu uz krāsns mūrīša? Man šķiet, ka kaut ko tādu biju dzirdējusi tautas folklorā. Bet varbūt es kaut ko jaucu.

    Top of the woodburning stove
    Šis ir tas, ko jāsaprot ar krāsns augšu

    Kas tas ir?

    A chest full of colourful clothing

    Tas ir mūsdienu skapja sencis – pūra lāde, kas pilna ar kādas čaklas meitas rokdarbiem, gaida precību dienu. 

    Brīvdabas muzeja noliktavā atradīsi veselu kolekciju ar šādām lādēm – visas skaisti dekorētas.

    Ne tikai dzīvojamās mājas stāsta stāstus

    Arī Brīvdabas muzeja skolām, pirtīm un klētīm ir ko teikt. Ja vien tu esi gatavs klausīties?

    Latviešu pirts tradīcijas

    Tāpat kā baznīcā, kurā pirms brīža viesojāmies, arī pirtī tev degunā iesitas sena koka smarža. Taču šeit tai klāt jaucas arī dūmu aromāts. Ja vēlies vēl kādu interesantu faktu — izrādās, ka pirmajām pirtīm nebija skursteņu. Tie parādījās tikai vēlākos laikos.

    Paiet kāds brīdis, līdz tavas acis pierod pie tumsas (nav taču elektrības). Bet, kad esi atguvis acu gaismu, tu ieraugi lielus koka kublus, pirts slotas un vienkāršus soliņus, gluži kā ģimene būtu tos atstājusi pēc iknedēļas mazgāšanās rituāla.

    A sauna house in Latvian Ethnographic Open-Air museum

    Brīvdabas muzeja vecās vējdzirnavas

    Fascinējošas ir arī vecās vējdzirnavas. Ja nekļūdos, Brīvdabas muzejā ir veselas trīs. Visas jau sen aizgājušas pensijā. Bet, stāvot pie šo milžu kājām, nav grūti iztēloties, kā vēja pūsmā griežas dzirnavu spārni, iekšā rūc rati un tiek malti milti, kas, starp citu, bija ļoti nozīmīga senlatviešu diētas sastāvdaļa.

    Cūku namiņš un citas saimniecības ēkas Brīvdabas muzejā

    Par cik daudzām no tālāk minētajām ēkām tu esi dzirdējis un cik daudzas esi redzējis?

    • Rija
    • Vasaras virtuve
    • Klēts
    • Gaļas kūpināšanas namiņš
    • Cūku namiņš

    Visas šīs ēkas reiz bija daļiņa latvijas zemnieku dzīves. Pat vēl vairāk, tās visas spēlēja nozīmīgu lomu dzīvības uzturēšanā. Mūsdienās daudzas no tām vai nu izbalējušas no atmiņas, vai arī pārvērtušās nišas hobijos. Bet labā ziņa ir tā, ka, ja tev ir interese, visas iepriekš minētās celtnes Etnogrāfiskajā Brīvdabas muzejā ir iespējams izpētīt.

    Pig house in Latvian Ethnographic Open-Air museum

    Man īpaši mīļš ir tieši cūku namiņš. Es atceros, ka reiz biju tik maza, ka varēju tajā ielīst iekšā. Tagad, paskatoties uz mazo būdiņu, tas liekas neiespējami.

    Vēl viens raunds manas mīļākās Brīvdabas muzeja spēles – Kas tas ir?

    Šis būs īsts cietais rieksts! Kas šī par uzparikti?

    Wooden structure with straw on it

    Moku rats? Diez vai. Man liekas, ka tas varētu būt aparāts, ar kura palīdzību graudus atdalīja no salmiem. Bet neesmu pilnīgi pārliecināta.

    Dzīve ar drusciņu elektrības: Jaunsaimnieka sēta

    Pāris gadsimti spēj mainīt ļoti daudz.

    Ja tu esi no manas paaudzes vai nedaudz vecāks, un tev bija vecmāmiņa, kas dzīvoja laukos, var gadīties, ka viesošanās Jaunsaimnieka sētā, kas celta 20. gadsimtā, tevi liks justies tā, it kā tu būtu atšķīris lapu pats savā bērnības atmiņu grāmatā.

    Šī māja ir kā krāsu sprādziens. Sienas un griestus rotā koši latviešu raksti. Visas virsmas sedz raibas, ar rokām izšūtas sedziņas un galdauti.

    House in Latvian Open-Air museum

    Bet viesistabas pašā viducī lepni sēž rādio un telefons (ar vadu). Kāda grezība! Tomēr izskatās, ka arī šeit nav elektrisko lampu?

    Spuldzīti taču izgudroja 19. gadsimtā, vai ne? Tātad elektriskajam apgaismojumam būtu jābūt pieejamam jau tajos laikos, vai ne? Nekā! Mana vecmāmiņa stāstīja, ka lauku mājās, kurās viņa uzauga, elektrības nebija. Manai vecmāmiņai ir nedaudz pāri 70. Un arī mana mamma stāsta, ka atceras, kā bērnībā viesojusies pie savas omītes, kuras mājā tekoša ūdens vietā bijusi aka un elektrības vietā bijušas eļļas lampas.

    Atzīšos, ka man bija grūti to aptvert, līdz brīdim, kad sapratu, ka pat mūsdienās ir cilvēki, kuriem nav pieejams stabils elektrības pieslēgums. Pa tiešām acis atveroša pieredze, kas liek novērtēt to, kas mums ir.

    Cik daudz mēs jau esam nostaigājuši? Aptuveni 5 kilometri? Tie paskrēja nemanot! Tomēr ir laiks pastaigu noslēgt. Bet, tā kā ir vasara, kā būtu, ja mēs pēc šīs dienas piedzīvojumiem Brīvdabas muzeja kafejnīcā sevi palutinātu ar glāzi atspirdzinoša kvasa? Izklausās pēc laba plāna!


    Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs ir kas vairāk nekā tikai ēku kolekcija; tā ir iespēja iegrimt pavisam citā laikā un pavisam citā dzīvē. Tā ir stāstu grāmata, kas atver acis uz to, no kurienes mēs esam nākuši un progresu, pateicoties kuram mēs varam dzīvot dzīves, kas mums ir.

    Person holding a map

    Ko būtu noderīgi zināt par viesošanos Latvijas Etnogrāfiskajā Brīvdabas muzejā

    Vasaras sezona un ziemas sezona

    Es Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā paviesojos vasarā, kas ir laiks, kad ir iespējams ieiet lielākajā daļā ēku. Ziemas sezonā liela daļa māju esot ciet, un iekšā ieskatīties ir iespējams tikai dažās.

    Tomēr pēdējajos pāris gados ziemas sezona ir piedāvājusi cita veida izklaides — gaismas parku.

    Tāpēc plānojot vizīti, rekomendēju sekot līdzi informācijai viņu mājaslapā.

    Pasākumi Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā

    Brīvdabas muzejs rīko arī dažādus pasākumus, piemēram, amatnieku gadatirgu un dažādu svētku svinēšanu pēc latviešu tradīcijām. Aktuālo informāciju meklē viņu mājaslapā.

    Ēdienu un dzērienu pieejamība

    Izskatās, ka vasaras sezonā darbojas 2 kafejnīcas. Neesmu droša par to, kas notiek ziemas sezonā.

    Es pusdienas ieturēju vienā no tām. Ēdienkartē bija tādas delikateses kā aukstā zupa, ķiplokgrauzdiņi, štovēti kāposti, kvass un alus. Bet, ja vēlies ietaupīt, vienmēr var sapakot līdzi pikniku, ko baudīt pie ezera.

    Rīgas Jūgendstila muzeja ēdamgalds

    Ko vēl darīt Rīgā? Citi interesanti muzeji

  • Pārgājiens Vidzemes akmeņainajā jūrmalā. Tūja – Ķurmjrags.

    Pārgājiens Vidzemes akmeņainajā jūrmalā. Tūja – Ķurmjrags.

    Iekšējais dzinulītis kūda izlocīt kājas, paelpot svaigo jūras gaisu un pabaudīt piekrastes burvīgos skatus? Nu tad dosimies pārgājienā pa Vidzemes akmeņaino jūrmalu! Mēs plānojam iet ~8 km , bet ja šis izaicinājums Tev ir par lielu, ir arī nedaudz īsāks variants. Un, pretēji, ja šis piedāvājums izklausās nedaudz par īsu – ir arī garāka versija. 

    Gribu gan uzreiz brīdināt visus Instagram tūristu vietu foto medniekus – šis nav grandiozo objektu pārgājiens. Šeit atradīsi skaistus skatus, bet tie, lielākoties būs dabas skati. Dažādi akmeņi un akmentiņi. Jūra. Es šo sauktu par pārgājienu ar fokusu uz iekšēju mieru un kārtīgu izkustēšanos. Ja tas ir tas ko meklē – lasi tālāk.


    Atrašanās vieta: Sākuma punkts / Beigu punkts


    Izmaksas: Bezmaksas


    Cik nostaigājām: ~8km gar jūru, 10.55 km ar iešanu uz auto


    Kā nokļūt: Ar auto


    Pārgājiena pa Vidzemes akmeņaino jūrmalu loģistika

    Tā kā pārgājiens ir gar piekrasti, Tev ir divi varianti – doties turp un atpakaļ pa vienu un to pašu ceļu, vai arī, ja pārgājiena komandai ir divas mašīnas, vienu auto var atstāt sākuma punktā un otru beigu punktā. Mēs izvēlējāmies otro opciju. 

    Bet izrādās, ka atrast vietu, kur apstāties Vidzemes akmeņainajā jūrmalā ir diezgan sarežģīti. Tūjā ir neliela bezmaksas stāvvieta un laikam arī kempings, kurā auto var atstāt par maksu. Ja plāno iet līdz Veczemju klintīm, tad tur arī ir opcija atstāt auto maksas kempingā. Bet pa vidu? Vienīgā vieta, ko atradām bija Brīvnieku stiga, kur bija neliels ceļa posms bez aizlieguma zīmēm.

    Pārgājiena pa Vidzemes akmeņaino jūrmalu sākuma punkts – Tūjas mols

    Pārgājienu sākam pie Tūjas mola.

    Laika zoba ietekmē, Tūjas mols ir pa daļai izšķīdis un tālāko galu ir iekarojuši putni. Es neriskētu mēģināt pa šo molu iet, bet bildes, manuprāt, iznāk tīri glītas. Kā Tev liekas?

    Tūjas mols

    Un kā tad bez kāda interesanta fakta, ar ko Tu varēsi atstāt iespaidu uz draugiem. Kādreiz pāri Tūjas mola laivu steķiem gājusi caurule, pa kuru ar ventilatora palīdzību no kuģa uz zivju rūpnīcu transportētas zivis (avots). Vai vari iedomāties?

    Bet ir laiks sākt soļot. Tad nu dodamies uz priekšu, gar krasta līniju.

    Vidzemes akmeņainās jūrmalas piekrastes šarms

    Vai vari uzminēt ar ko Vidzemes akmeņainā jūrmala ir slavena?

    Protams, ka ar akmeņiem. Šeit to sabiris vairāk nekā Pokaiņos. 

    Kaut arī piekrastes pamata segums ir  smiltiņas, pa kurām var iet pat basām kājām, visu pārgājiena laiku tevi pavada lielāki un mazāki akmeņi. Tie ir krāsaini kā konfektes. Kādam jūra izgrauzusi neparastus robus. Citi ir mazi un apaļi, kā zaķu spiriņas. Ir arī pāris milži.

    Akmeņi Vidzemes akmeņainajā jūrmalā

    Jo tālāk no Tūjas, jo ainava kļūst mežonīgāka un akmeņaināka.

    Papildus akmeņiem piekrastei intrigu piešķīruši arī citi pārgājienā gājēji. Vispirms mēs uzduramies kādam mākslas darbam, kur kāds rūpīgi smiltīs savilcis līnijas. Kā tādā zen dārzā. Tālāk, kāds izveidojis nelielu vigvamu, vēl kāds parakstījies.

    Smilšu māksla

    Nevaru gan apsolīt, ka tava pārgājiena pa Vidzemes akmeņaino jūrmalu laikā, šeit kāds šedevrs veļ būs saglabājies. Bet kāpēc neiesaistīties šajā akcijā un neatstāt kādu zīmi pašam? Es arī smiltīs kaut ko ierakstīju.

    Ķurmraga bāka

    Laiks un kilometri lido nemanot.

    Tā, žiglā solī esam nonākuši līdz vietai, kur pludmale šķietami beidzas un sākas akmeņu lauks.

    Vidzemes akmeņainā jūrmala

    Bet izrādās, ka tā ir tikai mirāža. Starp akmeņiem diezgan viegli var izmanevrēt, un kad šī mazā šķēršļu josla ir pievarēta, skatam paveras Ķurmraga bāka.

    Es nemelošu – par bāku to nosaukt ir diezgan grūti. Tas vairāk izskatās pēc metāla staba ūdenī.

    Ķurmraga bāka

    Bet, ja Tu vēlies dzirdēt kādu interesantu faktu – kādreiz tā tiešām bijusi bāka, kura stāvējusi pļavā netālu no krasta. Tad, tai uzbrukuši divi orkāni. Pirmais bāku nopostījis, otrais ieskalojis ūdenī, kur tā sēž vēl šodien. Tagad tu zini vairāk. 

    It kā šeit varētu pārgājienu pa Vidzemes akmeņaino jūrmalu noslēgt. Noieti gandrīz 6 kilometri. Bet man vēl ir duka. Un Tev? 

    Vadoties pēc kartes Ežurgu klintīm būtu jābūt vien kilometru ar astīti tālāk. Nu tad turpināsim pārgājienu pa Vidzemes akmeņaino jūrmalu un dosimies tās meklēt!

    Vai mēs atradām Ežurgu klintis? 

    Godīgi sakot. Es nezinu. 

    Mēs turpinām pastaigu pa akmeņaino jūrmalu, un ainava kļūst arvien mežonīgāka. 

    Pēc neilga laika tālumā parādās oranži pleķīši, kas visticamāk ir klintis. Raitā solī dodamies turp

    Atsegumi Vidzemes akmeņainajā jūrmalā

    Bet kad nonākam līdz klintīm, kaut kas šķiet ne tā. Tie pavisam noteikti ir klinšu atsegumi. Ar gropītēm, rieviņām un tādām kā trijstūrveida aliņām. Skaisti. Tomēr šie atsegumi īsti neizskatās tādi kā bildēs. Tiem ir tāda neliela mazuma piegarša.

    Atsegumi Vidzemes akmeņainajā jūrmalā

    Nu labi. Varbūt Vidzemes akmeņainajā jūrmalā ir vairāki atsegumi un mums jāpaiet vēl mazliet uz priekšu.

    Domāts darīts. Ejam.

    Līdz atduramies pret īpaši mežonīgu vietu, kur sabiris tik daudz akmeņu, ka izveidojas tāda kā dabas šķēršļu josla. Lai tiktu pāri būs jākāpj un jāmanevrē. Bet protams, ka tā nav neiespējamā misija. Tomēr pirms šīs avantūras nolemju iemest aci kartē. Un karte saka, ka Ežurgu atsegumiem mēs jau esam pagājuši garām!

    Tad tomēr tie ir tie atsegumi, kurus redzējām pirms brītiņa? 

    Es tiešām nezinu. Ceru, ka kāds man kādreiz pastāstīs vai tas ir mārketings vai arī mūs muļķoja vadātājs. Bet tā kā līdz nākamajam apskates punktam Vidzemes akmeņainās jūrmalas pārgājienu maršrutā (Veczemju klintīm) ir vēl pāris kilometri un auto palicis Ķurmragā, tad šeit nolemjam griezties riņķī un doties uz mašīnu.

    Bet tiem, kas vēlas salasīt vairāk kilometru, varu teikt, ka Veczemju klintis ir iespaidīgākas, nekā tikko redzētie atsegumi, un noteikti ir vērts soļot arī tālāk.

    Par peldēšanu Vidzemes akmeņainajā jūrmalā

    Pēc tik daudziem kilometriem siltā saulītē, noteikti gribas atvēsināties ūdenī.

    Bet izrādās, ka Vidzemes akmeņainajā jūrmalā tas nav nemaz tik vienkārši. Jo… visur ir akmeņi. Kā saka, mietam divi gali.

    Lai cik skaisti šie akmeņi arī nebūtu, ūdenī tie ir diezgan slideni. Un tiem patīk spēlēt paslēpes zem jūras smiltīm. Kas var diez ko nepatikt taviem kāju īkšķiem. Kā arī, šeit mēdz veidoties stipri viļņi, kas velk iekšā ūdenī.

    Tāpēc dodoties peldēt ir jābūt īpaši uzmanīgam! Un jāatrod īstā vietiņa – tāda, kurā akmeņu ir mazāk. Mūsu kompānija beigu beigās tikai iebrida pamērcēties, un kāds tāpat aizķērās aiz zemūdens akmeņa. Ja neesi pārliecināts par savām spējām, neriskē.

    Akmeņi Vidzemes akmeņainajā jūrmalā

    Kādas ir tavas domas?

    Agrāk es vienmēr centos pārgājienu maršrutos iekļaut ko grandiozu. Jo es baidījos, ka maniem līdzgājējiem nebūs interesanti. Bet kā parāda Vidzemes akmeņainā jūrmala – ne vienmēr vajag pilis, alas, ūdenskritumus un citus brīnumus. Reizēm pietiek tikai ar skaistu dabu, labu kompāniju un svaigu gaisu.

    Ko Tev jāzina plānojot pārgājienu Vidzemes akmeņainajā jūrmalā?

    Pārgājienu maršruti Vidzemes akmeņainajā jūrmalā

    Tūja – Ķurmrags ~5.7 km (mērot pēc Google taisnā līnijā) vienā virzienā.

    Tūja – Ķurmrags – Ežurgu klintis – Ķurmrags ~7.8 km (mērot pēc Google taisnā līnijā) vienā virzienā

    Tūja – Veczemju klintis ~10,5 km (mērot pēc Google taisnā līnijā) vienā virzienā

    Bet realitātē mums ejot Auto – Tūjas mols – Ķurmrags – Ežurgu klintis – Ķurmrags – gājiens uz auto sanāca savākt 10.55 km. Tie ~8 ir tikai pa pludmali.

    Labierīcības un ģērbtuves

    Labiekārtotas ģērbtuves un labierīcības atradīsi pārgājiena sākuma punktā pie Tūjas mola. 

    Ja esi aizmirsis paņemt līdzi ko padzerties vai kādu našķi, Tūjā ir arī mazs veikaliņš.

    Pieejamība

    Maršruts ir pa smiltīm, tāpēc nebūs piemērots ratiņkrēslam un bērnu ratiņiem. Pirmais maršruta posms ir mazāk akmeņains, bet ap Ķurmragu un tālāk sāk parādīties vairāk akmeņu. Ir vietas, kur jākāpj pa akmeņiem, kas daļai cilvēku varētu sagādāt grūtības. 

    Ko apskatīt Vidzemes piekrastē Veczemju klintis

    Ko vēl apskatīt Vidzemes piekrastē?

    Klintis, pļavas un mols

  • Medema purva taka Mārupē – dabas taka ar spoguļu elementiem

    Medema purva taka Mārupē – dabas taka ar spoguļu elementiem

    Kad liekas, ka visas Rīgai tuvākās purva takas jau izstaigātas, kāds iekārto jaunu maršrutu. Tā rezultātā mums ir iespējams iepazīt nedaudz mežonīgo “pašiņu” taku Medema purvā. Apbruņojies ar pārgājienu apaviem, odu pūšamo un dodamies tuvāk dabai atklāt, kas ir šīs purva takas odziņa.


    Atrašanās vieta: Medama purvs


    Izmaksas: Bezmaksas


    Garums: ~6km


    Kā nokļūt: Ar auto


    Pirmais Medema takas posms nāk ar uzdevumu – atrast pareizo ceļu

    Kā mēs apmaldījāmies trijās priedēs? Pavisam vienkārši – nesekojot norādēm.

    Novietojam auto takas sākumā. Kaut arī Medema taka ir labiekārtota, stāvvieta te diemžēl nav ierīkota, tāpēc auto nākas atstāt ceļa malā, tur, kur nav aizlieguma zīmes. Bet piedzīvojumu meklētājiem tas nav šķērslis, vai ne?

    Kad es teicu, ka iesim uz purva taku, tu visticamāk negaidīji pastaigu pa mežu. Vismaz es negaidīju. Bet izrādās, ka sākumā kādu gabalu jāiet pa zemes ceļu cauri skaistam, klusam mežam.

    Mežs pirms Medema purva takas

    Ejam. Un ejam. Un ejam. Kādā brīdī sāk palikt aizdomīgi. Ceļš mūsu priekšā beidzas un parādās (iespējams kartupeļu) lauks. Patiesi, kaut kur esam nošāvuši greizi. Ejam atpakaļ – priekšā redzam cilvēkus. Viņi noteikti pateiks, kurp mums doties. 

    Dodamies šos ceļotājus noķert. Bet vienā mirklī cilvēki kaut kur pazūd. Kas te notiek? Izrādās, ka kaut kur pusceļā ir vieta, kur ceļš sazarojas, un nevis jāturpina iet taisni, bet gan jādodas pa ceļu, kas aizved pa kreisi. Kā paskaidro kāda jauka ģimenīte, uz kokiem taču ir uzkrāsotas norādes, kas apzīmē pareizo ceļu. Šo liec aiz auss, lai nepalaistu garām.

    Pašiņu karaļvalsts

    Manā galvā pati taka sākas tur, kur parādās pirmais tiltiņš, kas atklāj Medema purva takas odziņu. Šī purva taka no citām atšķiras ar to, ka takā izvietoti spoguļi. Tie stratēģiski novietoti uz Medema purva tiltiņiem, soliņiem un informācijas stendiem. Īsta pašiņu karaļvalsts! Beidzot vairs nevajag jautāt kādam garāmgājējam, lai nofotografē tevi kopā ar draugiem

    Bet visā nopietnībā – šie spoguļi skaisti atstaro apkārtējo ainavu. Sveicieni no mana atspulga!

    Bloga autore forografē sevi Medema purva takas spogulī
    Spogulis Medema purva takā

    Otrais Medema takas posms parāda gandrīz neskarto dabu

    Tālāk Medema purva ainava mainās – tā kļūst mežonīgāka. Taciņas kļūst šaurākas un paugurainākas. Ceļa segums – dubļaināks. Koki aug tuvāk, un ar perifēro redzi var novērot ūdens peļķes gar takas sāniem. Dažas ir duļķainas kā purva rāva, citas skaidrākas kā ezera ūdens.

    Kaut arī šādi apstākļi prasa piedzīvojumu meklētāja garu, man šī, cilvēka roku mazāk sajutusī takas daļa liekas intriģējoša. Kaut kas pavisam cits nekā pilsētas ielas. Un kā tev šī ainava?

    Daba Medema purva takā
    Medema purva takas posms bez laipas

    Trešais Medema takas posms – labiekārtotā purva laipa

    Purva takā taču jābūt arī purva laipai, vai ne? Ir! Nākamais takas posms ir koka laipa, kas uz pusēm šķeļ kūdrainu lauku. Kaut arī pēc apraksta neizklausās tik vilinoši, ainavai piemīt savs klusais šarms. Šeit atrodami arī izglītojoši stendi par Medema purvu latviešu valodā. Veiksmīgākie var pamanīt kādu ķirzaciņu vai citu radību.

    Medema purva laipa
    Informatīvs stends medama purvā

    Medema takas noslēguma posms – saldais ēdiens acīm

    Un tā, gandrīz nemanot, esam sasnieguši takas beigas īpaši gleznainā vietā pie purva ezera. Kurkst vardes. Čivina putni. Maijā apkārtējie plašumi ir baltu ziediņu pilni. Kurš var man pastāstīt, kas tie ir par augiem, kas te tā skaisti zied?

    Tiem, kas lepojas, ka šo taku ir pieveikuši, ir iespēja nofotografēties pie diviem īpaši lieliem spoguļiem ar uzrakstu “Medema purvs”. Tā teikt – izplatīsim labos vārdus par to, ka Latvijā ir vēl viena skaista purva taka.

    Tā kā taka nav lokveida, tad pēc pauzītes pie purva ezera dodamies pa to pašu ceļu atpakaļ uz takas sākuma punktu.

    Ezers Medema purva takā

    Pirms atvadāmies, vēl mazs brīdinājums. Rūpīgi izvēlies apavus, jo manas kedas pēc pastaigas izskatījās šādi.

    Netīras kedas

    Kopumā, es teiktu ka šīs takas odziņa noteikti ir spoguļi, kas ne tikai sniedz iespēju iemūžināt skaistos mirkļus pašiņos, bet lieliski papildina dabas skatus ar saviem atspulgiem. Domāju, ka taka vislabāk patiks tiem, kas vēlas pabūt tuvāk dabai un nebaidās no fiziskām aktivitātēm un nosmērēt kedas. Ir forši, ka šajā takā ir vērojama dažādība.

    PS – atceries, ka purvā novirzīties no takas ir bīstami.

    Kas jāzina par Medema purva taku?

    Cik gara ir pastaiga?

    Kopumā (ar visu apmaldīšanos) mēs nogājām ~6km

    Vai Medema purva takā ir piknika vietas?

    Nē, diemžēl neredzējām ne piknika vietas, ne labierīcības

    Cik pieejama ir taka?

    Tā kā lielākā takas daļa ir bezceļu, tad taka diemžēl nebūs pieejama ar ratiem vai cilvēkiem ar kustību traucējumiem

    Ko noteikti paņemt līdzi?

    Odu pūšamo, ūdeni un maiņas apavus pēc pastaigas. 

    Saullēkts ar sup Cenas tīrelī

    Neaizmirstama pieredze – saullēkts Cenas tīrelī uz SUP dēļa

  • Kuldīgas muzejs. #AtkalKuldīgā

    Kuldīgas muzejs. #AtkalKuldīgā

    Kuldīgas apskate ir klasika – tik daudziem no mums ir kāda jauka atmiņa ar to, kā basām kājām gājām pāri Ventas rumbai vai vērojām lidojošās zivis. Bet ko vēl bez vecpilsētas šarmantajām ieliņām un fotogēniskā tilta Kuldīgā apskatīt? Šoreiz plāns ir šāds: iekāpt laika mašīnā (Kuldīgas muzejā), lai aizceļotu uz kāda turīga kuldīdznieka dzīvokli 20. gs. sākumā.

    Kuldīga – mēs jau nākam!

    Atrašanās vieta.

    Ieejas maksa un darbalaiki.

    Ceļojums atpakaļ laikā Kuldīgas muzejā

    Katrs piedzīvojums ir tik interesants, cik rotaļīga ir tava pieeja. Tu vari uzkāpt pa trepēm, lai nokļūtu otrajā stāvā, vai arī tu vari spēlēt atjautības spēli – atrodi visus senā krāsojuma fragmentus, kas paslēpti uz atjaunotās sienas. Izvēle ir tavās rokās.

    Ja esi gatavs pieņemt izaicinājumu, apmeklējuma laikā uzdošu tev vēl pāris uzdevumus.

    Kuldīgas muzeja sienu krāsojums

    Par Kuldīgas muzeju

    Bet sāksim no paša sākuma. Kuldīgas muzejam patiesībā ir divas ēkas. Viena ir muzeja ēka, kas iekārtota vēsturiskā villā pie Ventas rumbas. Tā ir tā skaistā, sūnu zaļā ēka ar dekoratīviem koka paneļiem. Tu to noteikti esi ievērojis.

    Otra ēka ir muzeja krājums, kurā iespējams apskatīt iespaidīgu skaitu vēsturisku priekšmetu. Ierobežotā laika dēļ šoreiz apmeklēsim tikai muzeja izstāžu un ekspozīciju ēku, bet par krājumu parunāsim citreiz.

    Kuldīgas muzeja pamatekspozīcijas ievads

    Kuldīgas muzeja mainīgās ekspozīcijas

    Pie ieejas mūs sveicina laipnas darbinieces, kas pastāsta, ka pirmā stāva un trešā stāva izstādes ir mainīgas, kas nozīmē, ka izstāde, ko redzēju es, var būt cita nekā tā, kuru savā apmeklējuma laikā redzēsi tu. Manā lozē izkrita spoguļu kolekcijas izstāde un foto izstāde. Par to, kādas mainīgās izstādes būs pieejamas tava nākamā izbrauciena uz Kuldīgu laikā, lasi šeit.

    Lai šis stāsts būtu ilgtspējīgs, pārāk daudz par mainīgo izstādi nestāstīšu, bet aši iemetīsim aci, lai saprastu, kāda ir Kuldīgas muzeja izstāžu garša.

    Kā tev liekas, kas ir spogulīšu izstādes zvaigznes? Protams, dekoratīvi spogulīši. Puķaini, rakstaini, ar ainavām, bēbīšiem un cakām. Ļoti dažādi un ļoti glīti. Un, ja mēs apstājamies un padomājam – cik daudz cilvēku mūsdienās vēl nēsā līdzi kabatas spogulīti? Šķiet, mobilais telefons lielā mērā pieveicis ne tikai diktofonu, kameru un mūzikas atskaņotāju, bet arī aizstājis spogulīti dāmu somiņās.

    Spogulīšu izstāde

    Bet tagad steidzamies tālāk – mums taču jāiet ciemos!

    Tuk tuk! Kuldīgas muzeja otrajā stāvā klauvējam pie turīga kuldīdznieka durvīm

    Ieejot Kuldīgas muzeja pastāvīgajā ekspozīcijā, tiešām rodas sajūta, ka esi ienācis kāda dzīvoklī. Šķiet, ka tūlīt, tūlīt no blakus istabas iznāks kalpone un paziņos, ka kundze gaida savā kabinetā. Un kas ir interesanti – sajūta šajā dzīvoklī ir mājīga.

    Liekas, ka saimniece rūpīgi izvēlējusies mēbeles un ir padomājusi par katru detaļu, no aizkariem līdz pat tamborētam galdautiņam. Pilis un muižas man bieži vien liekas tukšas un aukstas, bet šeit es tiešām varētu dzīvot. Ja vien izdotos sadzīvot ar to spoku, kas spēlē klavieres…

    Kuldīgas muzeja pamatekspozīcija

    Kamēr neviens neskatās, būsim mazliet bezkaunīgi un iemetīsim aci guļamistabā un pēc tam dosimies lūkoties, vai kundze ir savā kabinetā.

    Katram tādu darba kabinetu!

    Arī šeit viņas nav… Bet, ieejot kabinetā, man ieplešas acis. Iedomājies, kā būtu dzīvot mājā ar šādu skatu?

    Skats pa logu no Kuldīgas muzeja

    Pa logu gandrīz vai var redzēt, kā Ventas rumbā lēkā zivis! Kā komentēja kāds mans paziņa – tas ir darba kabinets, kas iedvesmo rakstīt dzeju. Bet, kā vēsta apraksts, kundze vairāk pievērsās sarunām par jaunākajām modes tendencēm.

    Vai jau aizmirsi par solītajiem uzdevumiem?

    Dodamies tālāk – kā jau pie bagātiem ļaudīm, šeit atrodamas arī dažādas ekstras. Piemēram, ziemas dārzs – saulaina telpa, kas veltīta istabas augiem un mākslai. Es arī tādu gribētu. Šeit tevi sagaida pirmais uzdevums. Vai tu vari saburtot, kas rakstīts vecajā drukā?

    Avīze Kuldīgas vēstnesis

    Kad Kuldīgas ziņas izlasītas, ieskatāmies arī kunga kabinetā, kur uzmanību piesaista kāršu kolekcija. Vai kādreiz esi redzējis melnas spēļu kārtis?

    Bet tā kā izskatās, ka šodien neviena nav mājās, izmantosim iespēju un iemetīsim aci arī nama sirdī – virtuvē.

    Virtuve šādos muzejos vienmēr ir mana mīļākā telpa, jo tā vistiešāk parāda, cik tālu ceļu esam nogājuši kopš laika, kas iekonservēts muzejā. Plīts bija pavisam savādāka (ar metāla riņķiem) un kafijas “automāts” nemaz nebija automātisks. Kafiju bija jāmaļ ar roku spēku…

    Šeit tevi sagaida tavs nākamais uzdevums. Uzmini, kas šī ir par uzparikti?

    Sens priekšmets Kuldīgas muzejā

    Atbildi es tev nedošu, būs vien jābrauc uz Kuldīgas muzeju noskaidrot.

    Vēl viens uzdevums Kuldīgas muzeja trešajā stāvā

    Kad dzīvoklis izpētīts, man gribas uzdot tev vēl vienu pēdējo uzdevumu. Kuldīgas muzeja ēkā tev ir jāatrod telpa, kuras sienām saglabāts neatjaunots oriģinālais krāsojums. Došu dažus mājienus. Telpa atrodas trešajā stāvā, un tai ir tāda skarbi romantiska noskaņa, kas stāsta par to, ka laiks var izbalināt, nobružāt un izplēst. Bet tas nevar atņemt tavu būtību.

    Un pie viena neaizmirsti apskatīt arī šī stāva ekspozīcijas un pēc tam pastāstīt, kas vislabāk palika atmiņā tev.


    Kopumā es teiktu, ka Kuldīgas muzejam noteikti ir izdevies sasniegt mērķi un uzburt sajūtu par ceļojumu laikā. Ja tev šādi piedzīvojumi iet pie sirds, tad noteikti ieplāno muzeja apskati savā nākamā Kurzemes izbrauciena dienas kārtībā.

    Kas tev būtu jāzina par Kuldīgas muzeja apmeklējumu

    Cik daudz laika ieplānot Kuldīgas muzeja apmeklējumam?

    Man kā cilvēkam, kas ir slinks uz aprakstu lasīšanu, vajadzēja apmēram 40 minūtes, bet, ja tev patīk iedziļināties, Kuldīgas muzeja apmeklējums varētu aizņemt arī nedaudz vairāk laika.

    Vai muzejam ir ieejas maksa?

    Jā, ir. Informāciju iespējams atrast viņu mājaslapā.

    Vai uz muzeju var nokļūt bez auto?

    Jā, muzejs atrodas Kuldīgas centrā, tā kā, ja tiksi līdz Kuldīgai, līdz muzejam varēsi aiziet ar kājām.

    Aizputes pilsdrupas

    Ko vēl apskatīt netālu no Kuldīgas?