Autors: ArmandaG

Ko apskatīt Zakopanē? 5 idejas brīvdienām kalnos
Fonā miglā tīti Tatru kalni. Uz uguns cepas kazas siers. Tu divreiz pamirkšķini acis, un jau esi kalna virsotnē. Nākas satīties mētelī, jo kalnu vēji ir auksti. Bet tas nekas. Skats ir tā vērts un Tu zini, ka pēc tam Tevi gaida karsta termālā vanna. Ieintriģēju? Ja vēlies šo piedzīvot, jādodas uz Zakopani.

Šajā rakstā palīdzēšu Tev saprast ko apskatīt Zakopanē, ja Tu vēlies pāris stundas pavadīt pasakaini skaistā dabā, bet astoņu stundu pārgājienam tomēr vēl neesi gatavs. Iemet somā piedzīvojumu kāri un siltas zeķes. Mēs dodamies uz Zakopani!
Ko apskatīt Zakopanē:
Pirmā Zakopanēs ceļojuma diena
Siklawica ūdenskrituma taka Tatru nacionālajā parkā, Zakopanē
Atpūtini muskuļus mērcējoties Terma Bania termālajās vannās
Atpūta kādā no Zakopanes namiņiem ar skatu uz kalniem
Otrā Zakapones ceļojuma diena
Pacelies elpu aizraujošos augstumos virs Zakopānes.
Pirmā piedzīvojuma daļa – brauciens ar Kasprowy Wierch trošu vilcieniņu
Otrā piedzīvojuma daļa – Kasprowy Wierch virsotnes izpēte
Zakopanes Krupówki ielā kūsē dzīvība
PS – Mēs pusdienas ieturējām Karczma gōrsleczka
Siers, siers un vēlvairāk siera! Zakopane ir siera mīļotāju pilsēta.
Pirmā Zakopanēs ceļojuma diena

Tā kā uz Zakopāni aizlidot nav iespējams mēs lidojām uz Krakovu un pēctam izīrējām auto. Brauciens no Krakovas līdz Zakopānei ir ~1,5 stundas garš un skati aiz loga ir skaisti. Bet šīs pašas Zakopānes apskates vietas vari sasniegt arī, ja brauc pa taisno no Latvijas, vienkārši jābrauc būs vairākas dienas. Polija ir ideāla vieta ceļojumiem ar auto, jo tur ir daudz interesantu pieturu.

Zakapones apskati sāksim ar tām Zakopanes apskates vietām, kas iedvesmoja mani šo burvīgo zemes stūrīti apmeklēt – kalniem un gleznaini skaisto dabu. Velc kājās savus pārgājiena zābakus!

Siklawica ūdenskrituma taka Tatru nacionālajā parkā, Zakopanē

Takas sākumu atradīsi aptuveni šeit.

Par ieejas biļetšu cenām Tatru nacionālajā parkā informāciju atradīsi šeit.

Sasveicinies ar dabu!

Taka ved cauri skaistam mežam. Ik pa brīdim Tevi sveicina kāds dabas brīnums. Skaties uz vienu pusi – tur akmeņaina upīte ar dzidru (un ledus aukstu) ūdeni. Pacel acis uz augšu – tur aiz kokiem slēpjas augsta klinšu siena ar akmeņu pīķiem.

Kopumā es raksturotu lielāko takas daļu kā salīdzinoši vieglu, bet jāņem vērā, ka ceļš ved augšā kalnā. Beigu posms gan klāts ar akmeņiem, kas ir slideni. Uzmanīgi jāskatās, kur likt kāju. Tāpēc posms pēc glītajām koka mājiņām un milzu akmens, diemžēl, nav piemērots visiem.

Bet tos, kas taku ir pieveikuši galā gaida balva – skaists 23 m augsts ūdenskritums divos līmeņos. Savukārt priekš tiem, kas vēlas sevi izaicināt vēl vairāk – pirms ūdenskrituma taka sazarojas un pārgājienu var turpināt. Bet kas sagaida tur, nav ne jausmas. Mums pietika ar šo skaisto gabaliņu (2,5 km vienā virzienā).

Zakopanes mācība #1

Rudens kalniem piestāv. Vai arī otrādi – kalni paceļ rudens baudīšanas pieredzi pavisam citā līmenī.

Nedaudz par praktiskajām lietām:
- Auto stāvvietas pie ieejas takā ir maksas.
- Ir vieta, kur uzpildīt dzeramo ūdeni, kas ir jauki. Bet tualetes (bezmaksas), gan atradām tikai takas sākumā.
- Pie biļešu kases rīta pusē bija rinda. Bet kad gājām prom tā bija pazudusi. Biļetes varot pirkt arī internetā.
Pēc kārtīga pārgājiena nepieciešams atpūsties. Tāpēc turpināsim ar relaksējošām lietām ko darīt Zakopanē. Pārgājienu zābakus vari vilkt nost.

Atpūtini muskuļus mērcējoties Terma Bania termālajās vannās

Atrašanās vieta kartē.

Cenas vari apskatīt šeit.

Tev bija gara diena? Laiks relaksēties “vāroties” termālajos baseinos.

Es teiktu, ka uz termālajām vannām vislabāk doties tad, kad ir vēss un tumšs. Iedomājies šādu skatu – Tu esi līdz kaklam iegremdējies baseinā zem klajas debess. Karstā ūdens kontrasts as vēso gaisu rada tvaikus. Ūdens tev apkārt kūp. Perfekta relaksācija.

Tā kā mūsu ceļojuma laikā visslavenākās Chochołowska vannas bija ciet plānotas apkopes dēļ, viesu namā pajautājām, kāda ir labākā alternatīva. Mums ieteica Terma Bania. No viesu nama bija jābrauc kāds gabaliņš, bet bija tā vērts.

Terma Bania ir tīras (tīrākas nekā vannas kuras apmeklēju Budapeštā). Un papildus termālajiem baseiniem tajās atradīsi arī burbuļvannas (par vietu tajās gan var nākties pacīnīties). Atradīsi arī ūdens virpuli, 3 slidkalniņus un ūdens bāru. Ir arī saunu zona, par kuru jāmaksā atsevišķi. Par to gan nemācēšu komentēt, mēs tur nebijām.

Dienas padoms

Laikam ne visi atrod baseinu termu tālākajā galā (pie ieejas spā zonā), tāpēc tur ir mazāk cilvēku un mazāka konkurence uz burbuļiem.

Atpūta kādā no Zakopanes namiņiem ar skatu uz kalniem

Es parasti nerakstu par naktsmītnēm, jo katrs tās izvēlas atbilstoši savam budžetam. Bet šoreiz izdarīšu izņēmumu, jo nakšņošana namiņā ar skatu uz kalniem ir īpaša pieredze. Vai vari iztēloties sevi ar karstu kafijas krūzi rokā, uz balkona, skatoties uz kalniem, kurus vēl klāj rīta migla? Viss apkārt ir kluss. Zālē ir rasa un stikli ir aizsvīduši. Noskaņa ir maģiska.

Izvēles iespēju namiņiem Zakopanē ir daudz. Šoreiz paliku viesu namā Biała Owca (Baltā aita). Varu to rekomendēt foršā interjēra dēļ. Tas ir moderns, gaumīgs un veidots izmantojot aitu kā galveno varoni.

Otrā Zakapones ceļojuma diena

Pēc rīta kafijas uz balkona ir laiks doties nākamajā piedzīvijumā. Bet saģērbies silti!

Pacelies elpu aizraujošos augstumos virs Zakopānes.

Atrašanās vieta kartē.

Biļešu cenas iespējams apskatīt šeit.

Šie ir tie skati, kas paliks atmiņā visu dzīvi. To skaistumu grūti vārdos aprakstīt.

Pirmā piedzīvojuma daļa – brauciens ar Kasprowy Wierch trošu vilcieniņu

Pacelies virs koku galotnēm.

Brauciena laikā ir interesanti vērot, kā koku jūra izsīkst, līdz tu nonāc tādā augstumā, kurā koki vairs neaug un ir tikai akmeņi.

Augšupceļā pasažierus pavada audiogids, kurš pastāsta, kāpēc vidū jāpārsēžas uz otru vagoniņu, kā arī dažas citas interesantas detaļas. Bet ja citi pasažieri daudz trokšņo, tad dzirdēt ir pagrūti.

Otrā piedzīvojuma daļa – Kasprowy Wierch virsotnes izpēte

Es nebrīnos, ka tie, kas kaut ko meklē, lai to atrastu, bieži vien dodas vientuļos kalnu pārgājienos. Stāvēt uz akmens, aukstā kalnu vējā, un skatīties uz mežonīgo ainavu lejā – tā ir maģiska sajūta. Šķiet, ka pasaule ir Tev pie kājām, bet tajā pat laikā Tu saproti, cik mazs Tu patiesībā esi.

Viena lieta, kas mani pārsteidza – sniegs oktobra pašā sākumā. Kāds bija izveidojis pat divus plaukstas izmēra sniegavīrus. Bet tiem cilvēkiem, kas atbrauca t-kreklos tas noteikti bija lielāks pārsteigums. Laikam labi, ka ir iespēja nopirkt karstu dzērienu, kas Tevi sasildīs – uz vietas ir ēdnīca.

Vai arī, ja vēlies doties pidzīvojumos vari doties pa taku uz nākamo virsotni. Pasakaini skati Tevi pavadīs visas pastaigas laikā. Lejā ievēroju pat divus nelielus ezeriņus.

Zakopanes mācība #2

Jāmācās Poļu valoda. Jo Polijā dažas lapas (ieskaitot to, kur nopirkt biļetes uz šo piedzīvojumu) ir tikai Poļu valodā. Ielādēju Google tūlkošanas spraudni, bet pat tas spēja pieveikt tikai pusi teksta. Tā kā varētu teikt, ka biļetes pirku pa pusei uz dullo. Bet izdevās.
Nedaudz par praktiskām lietām

Biļetes noteikti jāpērk iepriekš. Es oktobrī pirku dienu pirms un jau nevarēju dabūt uz to laiku, kuru būtu gribējusi. Bail iedomāties, kas notiek vasaras sezonā.

Ja iegādāsies biļeti turp un atpakaļ, augšā tev būs 1h 45 min laika. It kā ja nokavē atpakaļ varot braukt arī ar nākamo reisu, bet cilvēku skaits vagoniņā ir ierobežots. Priekšroka esot tiem, kam biļetes ir uz konkrēto laiku.

Saģērbies siltāk, nekā tu ģērbtos dodoties pastaigā kalna pakājē. Un ja dodies laikā, kad kalnā varētu būt sniegs, velc atbilstošus apavus, kas neslīdēs. Savādāk sanāks pārvietoties pingvīnu stilā.

Pie paša trošu vilcieniņa ar auto piebraukt nevar. Tas jaatstāj kādā no maksas stāvvietām un tad vai nu jādodas tālāk kājām, vai jāmēģina noķert kādu busiņu vai taksi, kas aizvedīs vēl gabaliņu tālāk. Bet beigās tāpat nedaudz būs jāpaiet pašam.
Un visbeidzot, kad esi nonācis atpakaļ lejā, vienā no mazajiem veikaliņiem, pie Kasprowy Wierch vilcieniņa ir iespējams atrast kaut ko, par kā eksistenci es biju vieglā šokā. Kūpinātā sieta saldējums! Tu nepārklausījies. Un tas nav siera kūkas saldējums. Tas ir sāļš saldējums, kurš tiešām garšo pēc siera. Nevaru apsolīt, ka Tev garšos. Bet manas garšas kārpiņas bija šokā.

Zakopanes Krupówki ielā kūsē dzīvība

Atrašanās vieta kartē.

Kaut kur spēlē mūziku. Kaut kur tirgo suvenīrus. Kaut kur smaržo pēc kaut kā cepta.

Ceru ka Tev patīk cilvēki. Jo uz šīs ielas ir cilvēku pūļi. Bet visi ir pacilātā noskaņojumā.

Gar malām sarindotas skaistas koka ēkas. Lielākajā daļā ir ēstuves vai veikali. Atliek tikai atrast sev vispiemērotāko.

Zakopanes mācība #3

Kā suvenīrus izrādās var pārdot arī mazus koka cirvīšus un koka nazīšus. Diez, ar tādiem lidmašīnā ielaidīs?

PS – Mēs pusdienas ieturējām Karczma gōrsleczka

Viņu mājaslapa.

Atradām staigājot pa galveno ielu. Porcijas ir lielas. Vietas daudz. Ēdiens likās garšīgs. Bet īpaši piesaistīja vietas interjērs. Pamata materiāls ir koks. Visur salikti dažādi priekšmeti – kannas, katli, segas, mucas, šūpulis… Ievēroju, ka no griestiem karājas spainis. Kāpēc? Kāpēc gan ne.

Siers, siers un vēlvairāk siera! Zakopane ir siera mīļotāju pilsēta.

Siera mīļi sarosās!

Pirmo pieredzi ar Zakopanes sieru visticamāk izbaudīsi uz Krupówki ielas. Stendi, kuros šo delikatesi pārdod izkaisīti visā ielas garumā. Un siera variācijas ir visdažādākās. Kūpināts vai nekūpināts. Sāļāks vai mazāk sāļš. Ar tomātiem… Pēc garšas, manuprāt, atgādina siera pīnes, ko iespējams iegādāties Latvijā.

Bet kad šo sieru uzcep un pasniedz ar dzērveņu ievārijumu tas pāriet jau nākamajā līmenī. Tekstūra gan ir īpatnēja. Tāda gumijīga.

Ar pilniem vēderiem un siltu atmiņu pilnām sirsniņām šeit arī noslēdzam šo Zakapanes piedzīvojumu.

Kārtējo reizi jāsaka – šī ir tikai maza daļiņa, no piedzīvojumiem, ko Zakopane var piedāvāt. Mums bija mini atvaļinājums (tikai 2 dienas), un es jau paspēju iemīlēties. Kalnos ir kaut kas maģisks. Vai Tu jau krāmē ceļa somu?

Apskati visas idejas Polijas ceļojumiem

Uzzini ko apskatīt Polijā

Vavšava

Krakova
12/10/2022
Ceļojuma maršruta plānošana. Padomi kā izplānot ceļojumu pašam
Tev ir mazs sapnis doties kādā ceļojumā un Tu vēlies izplānot ceļojuma maršrutu, kurš ir piemērots tieši tavām vēlmēm un iespējām? Saprotu. Citu cilvēku ceļojumu maršruti ir lielisks iedvesmas avots, bet, par cik tie ir veidoti atbilstoši kāda cita gaumei, tajos bieži vien pietrūkst kāds pieturas punkts, kuru Tu no visas sirds vēlētos apskatīt. Kāds Gruzijā vēlas izpētīt senas klinšu pilsētas noslēpumus, bet kāds cits mierīgi kafejnīcā baudīt khinkali un vīnu.

Tāpēc savu ideālo ceļojumu nākas plānot pašam. Bet tas nav viegls uzdevums. Galu galā ir cilvēki, kam par ceļojumu plānošanu maksā naudu. Kas arī ir variants. Bet, ja vēlies nedaudz ietaupīt, un plānot ceļojumu pats, tad padalīšos ar savu pieredzi, ieteikumiem un noderīgiem resursiem.
Īsceļi uz plānošanas soļiem:
Ceļojuma maršruta plānošanas 1. solis – kad, uz kurieni un kā?
Ceļojuma maršruta plānošanas 2. solis – vietu vēlmju saraksts jeb “bucket list”
3. Solis – maršruta uzmetuma izveide izmantojot Google maps maršrutu plānotāju
4. Solis – ceļojuma maršruta rediģēšana
Vēl daži ieteikumi ko ņemt vērā plānojot ceļojumu
Ceļojuma maršruta plānošanas 1. solis – kad, uz kurieni un kā?

Ja es varētu izvēlēties vienu superspēju, es izvēlētos iespēju teleportēties. Bet tā kā reālajā dzīvē mūs ierobežo laiks un telpa, lai izplānotu ceļojuma maršrutu vispirms ir nepieciešams ar sevi novienoties par 3 vienkāršām lietām:

1.Uz kurieni es ceļošu? Vai Tu iztēlojies sevi baudot “mazo skābo ķirsīti” Portugālē vai lēni vāroties sēravotā Gruzijā?

2.Cik ilgs būs mans ceļojums? Šis bieži vien ir atkarīgs no maciņa biezuma un tā, kad Tev piešķir atvaļinājumu.

3.Kā es pārvietošos ceļojuma laikā? Ar auto no Kutaisi līdz Tbilisi var nokļūt 3,5 stundās, ar vilcienu 5 stundas. Bet ar kājām, tādam diega biksim kā man, nokļūt no Kutaisi uz Tbilisi ir neiespējami. Tāpēc Tavs pārvietošanās veids ceļojuma laikā vistiešākajā veidā ierobežos to, cik lielā teritorijā apskates vietas vari izvēlēties.

Ceļojuma maršruta plānošanas 2. solis – vietu vēlmju saraksts jeb “bucket list”

Tālāk Tev ir jāsaprot ko Tu vēlies apmeklēt.

Šajā solī pasapņosim un apkoposim visas vietas, kuras Tu ceļojuma laikā vēlētos redzēt, pieredzes, kuras Tu vēlētos piedzīvot (piemēram izbrauciens ar kuģīti pa kritāldzidru ūdeni), un ēstuves, kurās Tu vēlētos baudīt maltīti. Šis ir sapņu “bucket lists“, kurā vari iekļaut visu. Pie realitātes atgriezīsimies tālākajos punktos.

Kā apskates vietu vēlmju sarakstu izveidot

Ticiet vai nē, agrāk mans uzticamais palīgs sarakstu veidošanā bija Excel.

Tomēr tagad esmu sapratusi, ka visvieglākais un ātrākas veids kā sapņu vietu sarakstu izveidot ir izmantojot Google maps vietu saglabāšanas funkciju.

Kāpēc? Tāpēc, ka uzreiz tiks saglabāta visa svarīgā informācija, kuru Google maps piedāvā – atrašanās vieta kartē, darba laiks, ieejas maksa un protams, arī attēli ar to, kā vieta izskatās. Pluss ir arī tas, ka Tu vari pievienot savas piezīmes. Piemēram, atzīmēt, ka vietai nepieciešama iepriekšēja rezervācija.

Šeit vari apskatīt piemēru ar vietu vēlmju sarakstu, ko izmantojot Google maps, izveidoju braucienam uz Krakovu

Apskatīt

PS – ar darba laikiem gan jābūt nedaudz uzmanīgam, jo, diemžēl, tie nevienmēr ir pareizi. Es gandrīz ieplānoju aizbraukt uz termālajām vannām dienā, kad tās ir ciet dēļ plānotas apkopes. Drošs paliek nedrošs plānojot tālāk nepieciešams ieiet konkrētās vietas mājaslapā un pārbaudīt vai tur nav kādi specifiski datumi, kuros vieta nestrādā, piemēram, dēļ uzlabojumu veikšanas. Lai pēc tam nav krenķi.

Lai izmantotu vietu saglabāšanas funkciju Tev būs nepieciešams Google konts. Vietas tiks saglabātas privātā sarakstā, bet ja vēlies, ar sarakstu ir iespējams dalīties arī ar saviem ceļabiedriem.

Lai nesanāktu atkārtoties konkrētus soļus šajā rakstā nekopēšu. Ja vēlies izmēģināt šo funkciju, iepazīsties ar Google piedāvātājām instrukcijām, kā veidotot vietu sarakstus klikšķinot šeit.

Bet kā atrast interesantas vietas, kuras apmeklēt?

Labi, ka pajautāji, jo man ir daži ieteikumi:
- Izmanto ceļojumu blogus, kā piemēram Titles and Summaries (pašreklāma bez sirdsapziņas pārmetumiem).
- Pameklē vai par valsti uz kuru dodies, kāds kaut ko ierakstījis ceļotāju lapās Facebook.
- Populārākos tūristu galamērķus kādā pilsētā viegli atrast Tripadvisor.
- Ja neesi drošs vai kāda apskates vieta ir tā vērta man ir mazs triks. Atrodi šo vietu Instagram un izvēlies sadaļu “Recent” (nesenie). Tur atradīsi bildes, kuras publicējuši ne tikai ceļojumu blogeri, bet arī citi tūristi, bieži vien neapstrādātas. Plus, parasti kāda bilde ir publicēta pavisam nesen, kas ļauj noskaidrot, kā apskates vieta izskatās šobrīd. Nevis vasarā vai pirms 5 gadiem.
- Vai zināji, ka apskates objektus konkrētā apvidū iespējams atrast izmantojot Google maps? Dodies uz reģionu kurš Tevi interesē, piemērak Krakovu. Spied “Apskates vietas” (Ang. Attractions) vai arī meklētājā ieraksti “attractions”. Kartē tiks atzīmēti apskates objekti tevis izvēlētajā reģionā. Šādā pat veidā, tikai klikšķinot uz opcijas viesnīcas (Ang. Hotels) vai restorāni (Ang. Restaurants), iespējams atrast arī vietas kur paēst un naktsmājas.
- Līdzīgu funkcionalitāti – iespēju atrast populārākās vietas konkrētā apkārtnē – tagad piedāvā arī Instagram. Vairāk lasi šeit.
3. Solis – maršruta uzmetuma izveide izmantojot Google maps maršrutu plānotāju

Tālāk atgriezīsimies realitātē un sastādīsim maršruta uzmetumu.

Jāsaka, ka vienmēr kaut kas neiet pēc plāna. Vienmēr ir tas viens autobuss, kas kavē vai kāda ļaunprātīga nagla, kuras dzīves misija ir pārdurt tavu auto riepu. Tāda ir dzīve. Tam vienkārši ir mentāli jāsagatavojas. Bet detalizēts plāns palīdz būt reālistiskam, aprēķināt izmaksas un izvēlēties optimālāko maršrutu.

Kādu rīku maršrutu plānošanai es izvēlos?

Es izvēlos vai nu Google maps vai Google My Maps. Jāatzīst, ka ilgu laiku nezināju, ka abas šīs lietas nav gluži viens un tas pats. Par Google My maps uzzināju tikai tad, kad man vajadzēja lejuplādēt karti lietošanai bezsaistē.

Ja pārvietošos ar sabiedrisko transportu, tad gan Google maps izmantoju tikai sākuma uzmetumam. Bet izejot ielās, izmantoju vai nu Citymaper, vai meklēju kādu citu vietējo aplikāciju, kur redzami visaktuālākie atiešanas laiki un potenciālās transporta kustības izmaiņas konkrētajā dienā. Bet tas ir nedaudz cits stāsts.

Google maps

Ja man pietiek ar to, ka karti iespējams atvērt tiešsaistē, dodu priekšroku šai opcijai. Tā ir bezmaksas, ērti lietojama un neprasa reģistrēšanos. Gadījumā, ja nezini, kā Google maps lietot apskati Google piedāvātās instrukcijas šeit.

Google My Maps

Arī šis rīks ir bezmaksas. Bet, lai to izmantotu ir nepieciešams Google konts, un manuprāt Google My maps ir nedaudz grūtāk lietot nekā Google maps. Man vajadzēja lasīt instrukciju, lai saprastu, kā pievienot pieturas punktus.

Bet priekšrocība šai versijai ir tā, ka karti iespējams lejuplādēt lietošanai bezsaistē. Kā arī atšķirīgus pieturas punktus iespējams iekrāsot dažādās krāsās, kas nozīmē ka maršrutu iespējams sastādīt tā, lai apskates objektus, vietas kur paēst un naktsmājas varētu viegli atšķirt vienu no otra.

Google piedāvātās instrukcijas, kā lietot šo maršrutu plānotāju atradīsi šeit.

Kā ceļojuma maršrutu veidot?

Šajā punktā tavs uzdevums ir salikt punktus no sava “bucketlista” tādā secībā, kādā Tu tos apmeklēsi.

Es parasti veidoju atsevišķu maršrutu katrai dienai, sākot no naktsmītnes kurā startēšu līdz naktsmājām, kurās dienu noslēgšu. Tā ir vieglāk kontrolēt kopējo distanci un laiku.

Svarīgi ir apskates vietas maršrutā sakārtot tā, lai katra nākamā vieta būtu vistuvākā iepriekšējajai. Kāpēc? Piemērs no dzīves – Romas Forums atrodas daudz tuvāk Kolizejam nekā Trevi strūklaka. Doties no Kolizeja uz Trevi strūklaku un pēc tam atpakaļ uz Romas Forumu nebūtu izdevīgi, jo tad tev būtu jāskraida šurpu, turpu. Tas ir lieki patērēts laiks.

Vai nebūtu labāk šo laiku pavadīt baudot kādu tiramisu nevis sabiedriskajā transportā?

Es ceļojuma maršrutu veidoju šādi:
- Salieku visus vēlamos punktus Google maps.
- Izvēlos atbilstošo pārvietošanās veidu (ar kājām, ar auto vai ar sabiedrisko transportu).
- Google maps man parāda ceļu, kopējo distanci un ilgumu.
- Tālāk es sāku spēlēties ar pieturas punktiem mainot to secību. Ar mērķi atrast kārtību, kurā kopējā distance būtu visīsākā pēc kilometriem un pēc ceļā pavadītā laika. Ja redzu, ka kādā vietā līnijas rāda, ka jādodas vienā virzienā un tad atpakaļ tas ir sarkanais karogs. Pārlieku punktus tā, lai nebūtu skraidīšanas šurpu turpu.
- Kad ideālā secība atrasta, papliķēju sev pa plecu un pāreju pie 4. punkta, kurā uz maršrutu paskatīšos ar kritisku aci.
4. Solis – ceļojuma maršruta rediģēšana

Un tagad paskatīsimies uz savu maršrutu kritiski.

Tev nepieciešams saprast vai skatoties uz savu maršrutu vari atbildēt ar “jā” uz šiem jautājumiem. Ja atbilde ir nē, tad nāksies vai nu atbrīvojoties no kāda mazāk svarīga pieturas punkta vai pārdalīt maršrutu vairākās dienās.

1.Vai visas vietas strādās laikā, kad tur plāno ierasties? Lai nesanāk tā, ka muzejs strādā līdz pieciem, bet Tu no iepriekšējā punkta plāno izbtaukt četros un ceļā Tev jāpavada 2,5 stundas. 4 + 2,5 nav 5, lai kā Tu rēķinātu. Laiks pārplānot.

2.Vai tev (un taviem ceļabiedriem) pietiks spēka konkrētā maršruta veikšanai? Mums visiem patīk domāt, ka esam supercilvēki. Un stundiņas brauciens pie auto stūres nešķiet daudz. Bet kad sarēķini kopējo nobraucamo attālumu dienā var sanākt, ka kopā tās ir 6 stundas. Sešas stundas nosēdēt auto nav nemaz tik viegli. Var nākties pārdomāt.

3.Vai tavi līdzbraucēji ir apmierināti ar šo maršrutu? (Ja Tu neceļo viens). Izveidot maršrutu, kas apmierinātu visu vēlmes ir māksla, un tas, visticamāk prasīs diskusijas un izmaiņas.

4.Vai maršruts atbilst tavam budžetam? Mums katram ir noteikta naudas summa, ko esam gatavi tērēt. Un daļa no šīs summas ir atbilstoša ieejas biļetēm, transporta biļetēm, benzīnam un tā tālāk. Silti ieteiktu parēķināt sastādītā maršruta aptuvenās izmakas, lai saprastu vai kaut ko no pieturas punktiem nav nepieciešams izņemt ārā.

Kad uz visiem jautājumiem vari atbildēt ar jā, un maršruts ir gan vilinošs gan pielāgots realitātei vari papliķet sev pa plecu. Darbiņš padarīts. Tikai neaizmirsti saglabāt saiti uz maršrutu, lai tam vēlāk varētu piekļūt.

Google MyMaps karti iespējams saglabāt uzreiz. Bet Google Maps šādu funkciju es nevaru atrast, tāpēc es nokopēju saiti uz maršrutu un iekopēju to savās telefona piezīmēs. Tā teikt, maza viltībiņa.

Vēl daži ieteikumi ko ņemt vērā plānojot ceļojumu

Tā teikt bonusiņi, no personīgās pieredzes:
- Atceries, ka populārākajos tūristu galamērķos ir vietas, kurās nav iespējams tikt bez iepriekšējas rezervācijas. Vai labākajā gadījumā jāstāv stundām ilgā rindā. Ietaupi sevu laiku un rezervē ieeju uz konkrētu laiku / pērc biļetes internetā.
- Pārvietojoties ar sabiedrisko transportu, ja vien iespējams, neieplāno braukt ar pēdējo autobusu, vilcienu, tramvaju utt. Gadījumā, ja kas noies greizi, piemēram transportu nokavēsi, tev būs vismaz viens rezerves variants – nākamais transports.
- Atceries, ka Tu esi cilvēks. Ieplāno laiku komforta pauzēm, kafijas pauzēm un kāju izstaipīšanai gara pārbrauciena laikā.
- Necenties vienā dienā paspēt apskatīt visu iespējamo. Var sanākt, ka būsi tā noskrējies, ka pēdējos pieturas punktus nemaz nevarēsi izbaudīt.
- Ieskaties manā sarakstā ar lietām, kuras jāuzzina pirms jeb kura ceļojuma, lai izvairītos no liekām galvassāpēm.
Ceru, ka mana ceļojumu maršruta plānošanas recepte Tev noderēja. Man patīk visu izplānot līdz pēdējajam sīkumam, jo man tas rada drošības sajūtu. Un palīdz izturēt laiku, kamēr ceļojuma sākums jāgaida. Bet, ja neizjūti vēlmi pēc tik precīza plāna, tad ceru, ka vismaz kāds no ieteikumiem bija noderīgs. Lai veiksmīgs ceļojums!

*PS – attēlu veidošanai izmantoti mani foto, kas apstrādāti Canva

Ko noteikti noskaidrot pirms doties ceļojumā?

Lai izvairītos no liekām galvassāpēm

Lasīt

Kā ceļojot kopā ar citiem nesaiet ragos?

Vai arī Tev šķiet, ka ceļot kopā ar kādu nav nemaz tik vienkārši?

Lasīt
02/10/2022
Karameļu meisterklase Karameļu darbnīcā – uzzini, kā top saldumi

Vai Tev (vai taviem bērniem) garšo saldumi? Tad Tevi varētu interesēt, kā saldumi – šajā gadījumā dabīgas karameles – tiek gatavoti. Dosimies uz Karameļu darbnīcu Jelgavā, kur, piedaloties Karameļu meistarklasē, gan lieliem, gan maziem būs iespēja beidzot atklāt noslēpumu, kā smalko karameļu standziņu iekšpusē iespējams izveidot zīmējumu. Vai Tu zini, kā to dara?

Atrašanās vieta: Karameļu darbnīca

Konfekšu namiņš (bet ne tas, kas Ansītī un Grietiņā)

Karameļu darbnīca lieliski prot uzburt jautru, rotaļīgu atomsfēru. Pie ieejas Tevi sveicina smaidīgi puķu podi un vaboles kokā.

Bet tagad par galveno – našķiem un bezmaksas ekskursiju.

Karameļu gatavošanas paraugdemonstrējums

Dienas pārsteigums – karstas karameles griež ar šķērēm.

Stāstījums vairāk piemērots bērniem, kuri var, piemēram, minēt, no kā veidotas dažādas dabīgās krāsvielas. Bet var gadīties, ka zilā krāsa pārsteigs arī kādu pieaugušo. Vai tev ir varianti? Mellenes nav īstā atbilde.

Pieaugušajiem vairāk interesēs pats karameļu taisīšanas process, kurš tiek demonstrēts klātienē, uz letes. Karstā masa tiek mīcīta, staipīta un pārsteigums – griezta ar šķērēm. Visus noslēpumus atklāt nevaru, lai arī Tev būtu interese uz Karameļu darbnīcu aiziet, bet varu pačukstēt, ka redzēsi, kā karsta cukura masa pārtop par tādu kā “slaimu” un pēc tam pārvēršas par tievām karameļu standziņām ar puķītes zīmējumu viducī. Uzzināsi arī to, kā šāds smalks zīmējums karameles viducī top.

Kad siekalas mutē saskrējušas, laiks pagatavot pašiem savu konfekti

Tiem, kas vēlas paši iemēģināt roku karameļu taisīšanā, par papildus samaksu (3 eur) ir iespēja uztaisīt savu konfekti. Var izvēlēties formu un meisteri parāda, kā to izveidot. Šeit mans, nedaudz šķībais, nedaudz uzkumpušais meistardarbs. Bet galvenais, ka garšīgs.

Nogaršo Karameļu darbnīcas saldumus

Pirms meistarklases sākuma Tev būs iespēja nogaršot dažādus saldumus. Man vislabāk iegaršojās putotā konfekte. Tāds kā zefīrs, kurš garšo pēc cukurvates. Beigās iegādājos veselu paciņu. Bet ir arī citi saldumi – šokolādes un, protams, karameles.

Kas tad īsti ir Karameļu darbnīca?

Karameļu darbnīca ir ģimenes uzņēmums, kas atrodas Jelgavā. Ikdienā vari iegriezties viņu veikaliņā pēc dažādiem našķiem, kas, manuprāt, lieliski noderēs dāvanām. Kāds no maniem radiem drīz no manis saņems paku ar iesala karamelēm. Vai esi mēģinājis tādu neparastu delikatesi? Es ne, būs jāpaprasa atsauksmes. Bet ik pa laikam Karameļu darbnīcā tiek rīkotas arī publiskās ekskursijas jeb citiem vārdiem karameļu veidošanas paraugdemonstrējumi. Par tiem iespējams uzzināt viņu Facebook lapā.

Kopumā – lieliska aktivitāte, ko lietainā brīvdienā darīt kopā ar bērniem. Vai arī bez. Kāpēc gan ne? Kad pārnācu mājās, draugs gan jautāja, vai man nebija jocīgi tur būt vienīgajai bez bērniem. Jo visi pārējie tiešām bija kopā ar mazajiem, bet es tikai paraustīju plecus un atbildēju, ka tagad zinu, kā taisa karameles.

Un ja jau Tu dodies uz Jelgavu – apskati arī citas idejas, ko Jelgavā redzēt un darīt

Lasīt

16/09/2022
Ceļojums uz Gruziju – 7 dienās ar auto no Batumi uz Tbilisi un atpakaļ.
Vai vēlies doties ceļojumā uz pārsteidzošo Gruziju? Ieraudzīt kalnus, apskatīt karsto ūdenskritumu un nogaršot tikko ceptu maizi, uz kuras esošajā sierā tavu acu priekšā kūst sviests. Šajā rakstā aizvedīšu Tevi nelielā virtuālā ceļojumā, kas palīdzēs sagatavoties īstajam braucienam. Kā piemēru izmantošu savu septiņas dienas ilgo Gruzijas ceļojumu šī gada jūlijā. Bijām ļoti ambiciozi un izvēlējāmies maršrutu no Batumi uz Tbilisi un atpakaļ (respektīvi, gandrīz pāri visai Gruzijai), tāpēc, ka gribējām redzēt gan “veco”, gan “jauno” Gruziju. Kopumā nobraukti ~853 kilometri, noiets tik daudz soļu, ka jāpērk jaunas botas, un apēsti septiņi Adžāriešu Hačapuri.
Ceļojuma maršruts pa Gruziju ar auto

Ielidojām Batumi 5 no rīta un mani tīri labi atmodināja kultūršoks. Izkāpām no lidmašīnas un tur visās malās spīdīgi uzraksti “Free SIM”, “Free SIM”, “Free SIM”. Pilns ar “gandrīz bez maksas” simkaršu pārdevējiem. Vienam ir gan parastā zīme, gan otra, no kartona, uz kuras ar pildspalvu uzrakstīta lētāka cena. Jau šajā brīdī es zināju, ka jebkurā gadījumā ceļojums būs iespaidiem un piedzīvojumiem bagāts. Tikai, lūdzu, nedomājiet, ka es sūdzos. Bija interesanti!

Savu Gruzijas ceļojuma maršrutu sadalījām šādi:
1. diena Gruzijā – Batumi

Mūs pārsteidza tas, cik Batumī ir moderna un “tūristiska”. Ļoti liels kontrasts ar pārējo Gruziju, kur uzsvars tiek likts uz vēsturi un kultūru.

Miracle park, Batumi

Šajā dienā pēc mazas diendusas devāmies pastaigāt starp palmām un jūru un apskatīt dažus slavenus tūristu objektus:

Miracle park. Par nozīmīgākā apskates objekta titulu šajā vietā cīnās vairākas iespaidīgas konstrukcijas (Ali un Nino statuja, Alfabēta tornis, Čačas toris…). Turpat ir arī stendi, kuros pārdod augļus un granātābolu sulu, kuru izspiedīs tavu acu priekšā, kā arī dažādus suvenīrus.

Batumi bulvāris, kas nav tikai promenāde gar jūru, bet arī ļoti skaists parks. Un tur aug bambusi.

Eiropas laukuma arhitektūra un astronomiskais pulkstenis.

Batumi bulvāra parks

Plašāku aprakstu par visām šīm vietām lasi citā manā rakstā šeit.

Dienas mācība

Var gadīties, ka aukstā laikā kāds labsirdīgs kafijas pārdevējs Tevi pacienās ar čaču, lai Tu varētu sasildīties.

Nakts mācība

Batumi atrast, kur paēst 5 no rīta ir salīdzinoši grūti. Pēc ielidošanas noķērām taksistu, un palūdzām viņam, lai aizved mūs kaut kur paēst. Viņš teica, ka zinot kur. Sabojāšu pārsteigumu, tomēr īsti nezināja. Kādu laiku braukājām apkārt pa ielām, taksists ļoti rūpīgi skatījās visos skatlogos, bet viss bija tumšs. Ar laiku viņa skatiens palika arvien izmisušāks. Beigās gan atradām vienu diennakts ēstuvi, kas piedāvāja turku virtuvi (no iepriekšējās dienas). Taksista reputācija bija glābta.
Plašāku aprakstu par visām šīm vietām lasi citā manā rakstā šeit.
2. diena – no Batumi uz Kutaisi

No rīta izīrējām auto un nopirkām svaigu maizi. Kādā mazā ceptuvē izdevās pat ieraudzīt, kā Gruzijas tradicionālā maize tiek cepta, pielipināta pie krāsns sienām. Ļoti interesanti. Diemžēl nokautrējos izvilkt telefonu un nofotogrāfēt. Bet garšoja lieliski.

Šajā dienā paviesojāmies pie:

Nokalakevi Karstajiem avotiem un karstā ūdenskrituma (jā, tāds brīnums arī pastāv).

Turpat Nokalakevi apkaimē atradām arī Nokalakevi arheoloģisko parku, kas priecē ne tikai ar drupām, bet arī ar glezainiem skatiem.

Pirms iebraukšanas Kutaisi apmeklējām arī Prometeja stalaktītu alas.

Karstais ūdenskritums

Prometeja alas

Šī bija mana mīļākā Gruzijas ceļojuma diena, tāpēc ko stāstīt ir daudz – detalizētāku aprakstu lasi šeit.

Dienas mācība

Klaiņojošie suņi ir atrodami visneiedomājamākajās vietās, pat ārpus pilsētām. Bet viņi ir draudzīgi, un, kad būs izvēlējušies Tevi par savu cilvēku (uz šo dienu), pat uzkāps drupās līdzi.
3. diena Gruzijā – no Kutaisi uz Tbilisi

No rīta devāmies noķert foto ar Colchis strūklaku, kura veidota no arheoloģisko izrakteņu replikām.

Bagrati katedrāli gan noķērām tikai ar acs kaktiņu, jo ilgi ēdām brokastis un bija jāskrien uz šīs dienas galveno notikumu – Uplistsikhe, kurai ir ierobežots darba laiks.

Klintīs izcirstais templis / cietoksnis bija patiesi iespaidīgs. Daudz telpu, kuras atklāt, un virsotņu, kuras iekarot. Lai gan Uplistsikhe neesot lielākā šāda tipa vieta Gruzijā – Vardzia esot vēl lielāka un iespaidīgāka, bet galīgi nebija pa ceļam.

Uplistsikhe

Pēc tam uztaisījām vēl vienu pitstopu – Jvari klosterī kalna galā. Daži turp brauc vēsturiskās celtnes dēļ, citi skaistā skata uz pilsētu lejā dēļ.

Skats stāvot pie Jvari klostera

Arī šai dienai veltīts savs raksts. To vari atrast šeit.

Dienas mācība

Boržomi minerālūdens (tas, kas pudelēs, nevis tek ārā pa taisno no avota) Gruzijā ir garšīgāks nekā Latvijā. Vai varbūt tas bija placibo? Tev būs jānogaršo un jāpasaka vai tā ir, vai arī es sevi tikai muļķoju.

4. diena Gruzijā – Tbilisi

Lai atpūstos no sēdēšanas auto, mēs kārtīgi izstaigājāmies.

Dienu sākām ar vecpilsētas tūri.

Man vislabāk patika Leghvtakhevi kanjons ar augstajām klinšu sienām pilsētas viducī, ieejot tajā, radās sajūta, ka esmu aizteleportēta kaut kur ārpus pilsētas. Bet citi ievērojami pieturas punkti bija Narikala cietoksnis, no kura paveras fantastisks panorāmas skats, un botāniskais dārzs, kurā atrodami bambusi un ūdenskritums.

Tbilisi vecpilsēta

Tbilisi vecpilsēta

Par šiem un citiem punktiem, ko apskatījām, vairāk lasi šeit.

Dienas mācība

Interesanta apskates vieta var būt arī krāmu tirdziņš. Mēs iemaldījāmies tajā, kas atrodas pie Sausā tilta (Dry bridge). Tur bija viss no TV pultīm līdz rotaslietām.

5. diena – Tbilisi

Otro dienu sākām ar izbraucienu uz apskates objektu, kas atrodas tālāk no centra – grandiozajām Gruzijas hronikām. Pie tām stāvot es sajutos pavisam maza kā skudriņa. Jo milzīgās kolonnas slejas aptuveni 35m augstumā.

Un, turpinot ar grandiozo celtņu tēmu, tālāk devāmies uz Tbilisi Sv. Trīsvienības katedrāli, pie kuras varenības atkal es sajutos pavisam maza kā puteklītis vējā.

Gruzijas hronikas

Vakarā ieteiktu doties uz Mtatsminda parku, kas ir atrakciju parks kalna galā, no kura paveras brīnišķīga pilsētas panorāma. Paši tur bijām jau pirmajā dienā Tbilisi, bet rakstā pārliku to uz otro dienu, jo vienai dienai visa kā vienkārši bija par daudz. Kad tur ieradāmies, bija skaisti un interesanti, bet noguruma dēļ aizbraucām mājās ātrāk nekā gribētos.

Skats no Mtatsminda parka naktī

Dienas mācība

Ja vēlies apmeklēt Sulfūra vannas, tās jārezervē iepriekš. Šī diena būtu bijusi ideāls brīdis, kad pamērcēt piekusušos muskuļus karstā sērūdenī, bet mēs nebijām pietiekami tālredzīgi un iepriekš neko nenorezervējām, kā rezultātā pie vannas netikām. Neesi kā mēs. Rezervē laikus.

6. diena – garais pārbrauciens no Tbilisi uz Batumi.

Grozies kā gribi vienai dienai bija jābūt pārbrauciena dienai (~6h auto). Pa ceļam piestājām izlocīt kājas Surami cietoksnī un melno smilšu pludmalē. Vai mūsu gadījumā – melno dubļu pludmalē, jo lija lietus. Jaatzīst, ka šai pludmalei lietus galīgi nepiestāv, nedaudz izskatās pēc kartupeļu vagām. Bet saulainā laikā esot skaisti.

Ureki pludmale

Par cik bijām ļoti noguruši, šajā dienā neko neiemācijāmies.

7. diena – Batumi

Beidzot spīdēja saule un akmeņi pludmalē bija tik karsti, ka virs tiem virmoja gaiss. Dienas lielāko daļu pavadījām uz pludmales zviļņiem. Akmeņu dēļ zviļņi, tāpat kā čības, ar ko iet ūdenī, ir absolūta nepieciešamība.

Pēc tam vakara pusē izbraucām ar trošu vagoniņu paskatīties uz Batumi no augšas un nopirkām suvenīrus – tagad man ir rozā zeķes ar khinkhali. Bet, ja Tev labāk garšoja hačapurī, ir pieejamas arī zeķes un atslēgu piekariņi arī ar tiem.

Un tā kā lidojums prom bija 5 no rīta pabaudījām Batumi naktī. Miracle park tiek skaisti izgaismots, tāpat neonā atmirdz arī daudzas augstceltnes Batumi centrā. Un pamostas dejojošās strūklakas. Veselas divas.

Dejojošās strūklakas Batumi

Ja vēl neatvēri rakstu par Batumi pie pirmās dienas – šeit, Tev ir vēl viena iespēja.

Dienas mācība

Gruzija ir fantastiska.

Stāsts par sēšanos pie auto stures Gruzijas ceļojuma laikā

Pirms devāmiec ceļojumā uz Gruziju, mums sastāstīja visādas briesmu lietas, kāpēc Gruzijā nevajadzētu pašiem braukt ar auto. Ceļa zīmes ārpus pilsētām būšot tikai Gruzīņu valodā, navigācija rādīšot baltu pleķi un apkārtējie braukšot tā, ka Tev būs nepieciešamas rezerves bikses.

Kā redzat, esam atgriezušies sveiki un veseli. Ar navigāciju un orientēšanos nekādu problēmu mums nebija (vismaz pa lielajiem ceļiem). Iegādājāmies vietējo SIM karti un izmantojām to kopā ar Google maps, lai noskaidrotu, kur jābrauc. Bet ja runājam par braukšanas stilu – es melotu, ja teiktu, ka nebija bailīgi. Pat sēžot pasažiera sēdeklī (stūrēja mans draugs).

Uz brīdi piestājot ceļa malā kaut kur startp Batumi un Kutaisi

Braukšana ar auto Gruzijā (no ārzemnieka skata punkta)

“Visu laiku ir pilnībā jākoncentrējas uz ceļu, uzmanību nedrīkst zaudēt ne uz mirkli. Bet citādi ir ok”
Citējot Miku, kurš sēdēja pie stūres

Ārpus pilsētām jāuzmanās no govīm un rukšiem. Šie dzīvnieki brīvi pastaigājas pa ielu un uz pīpināšanu mēdz būt imūni. Kā arī jāuzmanās no straujiem pagriezieniem kalnainā apvidū. Mēs braucām pa lielajām šosejām, bet vienalga bija vietas, kur ceļa otrā pusē ir pamatīga aiza un jābūt īpaši piesardzīgam.

Pilsētās jāuzmanās no citiem šoferiem.

“Pēc brīža Tu saproti, ka visi brauc nevis pēc noteikumiem, bet pēc sajūtām un savstarpējās komunikācijas”
Miks atskatoties uz braucienu.

Mums šāds braukšanas stils ir diezgan neierasts. Piemēram, izskatās, ka gājēji jau zina, ka nav vērts riskēt iet pāri ielai, kad tuvojas auto. Visticamāk nelaidīs. Pat pie pārejas. Bet izdarījām interesantu novērojumu – ja kāds tomēr vēlas palaist gājēju, viņš pirms stāties, ieslēdz avārijas signalizāciju, lai citi redzētu, ka viņš piebremzēs. Citādi laikam negaidītu šādu notikumu pavērsienu. Ievērojām arī midžināšanu un citus žestus, bet tā arī neizdibinājām, ko tie nozīmē.

Atvainojiet par netīro stiklu, bet bija jāieliek pierādījums par govīm

Auto īre Gruzijas ceļojumam – kur un ko izīrējām

Mums noteicošais kritērijs bija cena.

Tā kā braucām četri cilvēki, un maršruts bija saplānots pa lielajām šosejām, nevis bezceļiem izvēle krita par labu Toyota Prius 1.8. Draugs, kurš sēdēja pie stūres, teica, ka hibrīds Gruzijā ir ļoti laba izvēle, jo ir daudz vieglāk uzsākt braukšanu kalnā. Ticēšu viņam uz vārda.

Īrējām no localrent.com, un viņi par mazām naudiņām atgādāja auto arī uz mūsu viesu namu Batumi, pašiem nebija jābrauc ne pakaļ, ne atdot, kas bija ļoti ērti. Pie līguma parakstīšanas gan drošs paliek nedrošs, auto safotogrāfējām, lai būtu pierādījumi par to, kādā stāvoklī tas bija saņemšanas brīdī. Par auto īri ārzemēs ir dzirdēti visādi stāsti. Bet pašiem nekādu problēmu nebija.

Kas vēl Tev būtu jāzina par auto īri Gruzijā:
- Derēs Latvijas tiesības.
- Lai izīrētu auto Gruzijā, šoferim jābūt vismaz 21 gadu vecam.
- Kad rezervē naktsmājas, noskaidro, vai pie tām būs viegli piebraukt ar auto. Viena no vietām, kurā palikām bija tādā kalnā, ka tur pat visi taksisti mocījās uzbraukt.
Skats pa auto logu Gruzijā. Gleznaini skaisti

Alternatīva, auto īrei – taksis / auto ar šoferi.

Ja Tu uz ceļa nejūties droši, vai arī, piemēram, nevēlies limitēt uzņemto vīna daudzumu, aizvest ekskursijā, kur vien Tu vēlies, piedāvā gan taksisti, gan naktsmītņu īpašnieki, gan dažādi transfēra servisi. Var atrast vienu šoferi, kas izvadās pa visiem apskates objektiem, vai arī, ja budžetā neietilpst taksista naktsmītnes segšana, var ar taksi aizbraukt no vienas pilsētas uz otru, un otrā pilsētā ņemt vietējo taksistu, kas izvadā pa tuvējiem apskates objektiem.

Padoms: Ja iepriekš sarunā vai izmanto Bolt (tā pati aplikācija, kas pieejama arī Latvijā), taksometru cenas ir ļoti demokrātiskas. Tik demokrātiskas. Bet, ja nesarunā, var sanākt visādi brīnumi. Mums pēdējajā vakarā, braucot uz lidostu, uzlika daudz augstāku tarifu nekā gaidīts ar skaidrojumu, ka “bija jāved arī koferi”.

Kā jau minēju – Gruzija ir lieliska, ceļojums bija ļoti aizraujošs. Vai ir kas, ko nākamreiz darītu citādi? Jā, izvēlētos mazāk ambiciozu maršrutu (uzturētos vienā vai divos apgabalos) vai ilgāku ceļojuma laiku, lai nav tāda skriešana no vienas vietas uz otru. Bet visādi citādi arī Tev noteikti rekomendēju doties ceļojumā uz Gruziju.

Citāda Gruzijas ainava – interesanti apskates objekti Kutaisi pusē

Lasīt

Gruzijas piedzīvojumu 1 daļa – jūra un pilsētas gaismiņas Batumī

Lasīt

Atklāj Tbilisi noslēpumus

Lasīt
13/09/2022
Saullēkts ar sup Cenas tīrelī. Mans gada maģiskākais piedzīvojums

Kā sapnī! Man parasti ir daudz vārdu un daudz salīdzinājumu, bet šoreiz šķiet, ka grūti aprakstīt, cik skaisti Cenas tīrelis izskatās saullēktā, kad tas tīts biezā miglā. Tā ir pavisam citāda pieredze nekā pastaiga pa purva laipu dienas laikā. Noskaņa ir… maģiska. Mierīga. Sapņaina. Saullēkts Cenas tīrelī ar sup dēli kopā ar Advaita Adventures noteikti ir viens no maniem šī gada brīnišķīgākajiem piedzīvojumiem.

Vairāk par Advaita Adventures piedāvātajiem piedzīvojumiem un cenām vari meklēt šeit. PS – sup piedzīvojumu iegādājos pati par savu naudu un rakstu par to tāpēc, ka man tas ļoti patika.

Sup piedzīvojuma purvā sākums

Viss sākās ar to, ka pēc piedzīvojuma iegādes es uzzināju, ka brauciens ar sup purvā sāksies 4:00 no rīta. Domāju – ak šausmas, kur es esmu iekūlusies. Bet nebēdziet prom, agrā celšanās noteikti bija tā vērta. Pastāstīšu vairāk par savu maģisko pieredzi.

Piedzīvojums sākas piķa melnā tumsā. Pievienoju ilustratīvu bildi ar melnu pleķi, lai Tu labāk varētu iztēloties situāciju.

Ar lukturīti, vai telefonu jāspīdina gaisma, lai varētu redzēt, kur iet purva laipa, pa kuru jādodas līdz vietai, kurā iespējams iekāpt ūdenī. Viss apkārt tīts miglā. Virs galvas zvaigznes. Pēc kāda brītiņa no miglas iznirst pirmais skatu torns, bet priekšā vēl garš ceļš. Teikšu godīgi, tādam tirliņam kā man, kas no sporta zāles bēg kā muša no ziepēm, nest sup deli uz startu bija diezgan grūti. Bet nebaidies, šīs pūles noteikti ir tā vērtas. Un labās ziņas ir tās, ka izkustēšanās palīdz pamosties.

Ar laiku paliek gaišāks. Tomēr viss vēl aizvien tīts biezā miglā.

Ūdenī kāpām vēl pirms saullēkta. Bet vispirms treniņš arī rokām. Bija jāpiepumpē sup dēļi. Pēc tam seko neliela drošības instrukcija. Un atkal jāsaka nebaidies, tā nav garlaicīgā drošības instrukcija, par to, kāpēc nebāzt pirkstus kontaktos, kuru kādreiz bija jāiztur skolā. Gids bija ļoti atraktīvs un komunikabls. Uzzināju, kā kustēties uz priekšu un kā noturēties uz dēļa. Jo neviens taču negrib iegāzties ūdenī! PS – statistiku šoreiz nesabojājām, visi palika sausi.

Kad beidzot ar sup iekāpām Cenas tīreļa ūdenī, mani pārņēma pilnīgs miers

Pamēģini iztēloties šādu skatu – viss vēl aizvien tīts baltā miglā – kā sapnī. Tālumā horizontu redzēt nevar, tikai koku aprises. Ūdens ir mierīgs, gandrīz vai ieaijā.

Kad visi sakāpuši uz sup dēļiem, dodamies izbraucienā uz Cenas tīreļa tālāko galu. Pa ceļam tumšajā ūdenī var redzēt gleznainas ūdensrožu lapas. Ik pa brīdim pabraucam garām kādai mazākai vai lielākai saliņai, uz kuras aug vismaz viena priede, un parasti arī kāds pa pusei nolūzis koks. Nekādu dzīvību nemana. Esam tikai mēs un miglā tītais Cenas tīrelis. Un tad, ja citi grupas biedri pabrauc nedaudz tālāk, arī viņi izplūst. Rodas sajūta, ka Tu esi pilnīgi viens. Bet nekādu baiļu nav.

Labākais skats uz saullēktu Cenas tīrelī noteikti ir no sup dēļa

Kad saullēkts ir pavisam tuvu, debesis sāk krāsoties viegli sārtas. Griežamies atpakaļ braukt tam pretī. Pēc laika parādās arī dūmakā tīta saule. Noskaņa ir mainījusies. Šis ir brīdis visskaistākajām bildēm. Ja baidies vilkt ārā telefonu, lai tas neiekristu ūdenī, neraizējies – gids tevi nofotogrāfēs un bildes vēlāk saņemsi uz epastu. Bet jāsaka, ka atturēties izvilkt telefonu no somas šajā maģiskajā vietā ir ļoti grūti. Skats ir pārāk skaists, lai to neiemūžinātu. Man telefona atmiņā beidzās vieta.

Šajā brīdī purvā sāk parādīties arī citas supotāju grupas. Bet mēs ar saviem supiem slīdam tālāk pa purvu. Dodamies uzkost vieglas brokastis. Brokastīs kruasāns un salds našķītis. Man par prieku – bez gaļas. Tēju vai kafiju gan jāņem termosā līdzi pašam.

Kad saule ir uzlēkusi, noskaņa atkal ir pilnībā mainījusies. Pasaule ieguvusi krāsas. Skaidri var redzēt katru zāles stiebru un zirnēkļu tīklu kokos. Sajūta tāda, it kā būtu pamodusies no sapņa. Sāku šaubīties vai tas, ko redzēju vispār bija realitāte. Vēl mirkli pasēžam mierīgajā Cenas tīreļa ūdenī. Tad kāpjam laukā, sapakojam sup dēļus, un nesam tos atpakaļ uz auto.

Neaizmirstama pieredze.

Kurai sezonai saullēkts ar sup dēli purvā ir vispiemērotākais?

Mēs devāmies savā piedzīvojumā augusta beigās. Diena bija ļoti silta. Ūdens bija kā piens. Protams, rodas jautājums, vai šis piedzīvojums ir piemērots arī vēsākai sezonai, piemēram, rudenim. Rudens parasti purviem piestāv. Apvaicājos gidam. Izrādās braucieni ar sup dēli pa purvu notiek arī rudenī, turklāt skats esot vēl skaistāks, jo temperatūras kontrasts rada vēl izteiktāku miglu, kas šim piedzīvojumam piedod īpašu burvību. Tikai, ja vēlies doties izbraucienā ar sup purvā rudenī, jāsaģērbjas siltāk, jo laiks ir daudz aukstāks.

Kad es saviem ārzemju kolēģiem stāstu, ka mums latviešiem brīvdienās patīk doties pastaigāties pa purvu, viņi parasti rauc pieres. Pastaigāties purvā – tajā vietā, kurā dzīvo Šreks? Nē, purvā – tajā vietā, kas no rīta izskatās kā maģiska valstība. Es domāju Cenas tīrelī varētu dzīvot laumiņas, nevis Šreks. Un tagad, ja kāds atkal apšaubīs, vai ir vērts doties uz purvu, man būs bildes, lai pierādītu, ka noteikti ir.

Ja Tev patīk purva daba, Tevi varētu interesēt arī pastaiga Lielo Kangaru purvā

Lasīt

01/09/2022
Ko apskatīt Jelgavā? Pastaigu laipa, moderns stāsts par vēsturi un citi piedzīvojumi
Satiksimies Jelgavā. Kādā saulainā brīvdienā. Mēs uzkāpsim Sv. Trīsvienības baznīcas torņa skatu platformā, paraudzīsimies uz Jelgavas panorāmu, un es Tev pastāstīšu par palienas pļavām, skulptūrām un citām interesantām vietām, ko apskatīt Jelgavā.

Savu sarakstu ar ieteikumiem, ko darīt Jelgavā, es sākšu ar Sv. Trīsvienības baznīcas torņa apmeklējumu. Tāpēc, ka stāsts, kuru tajā dzirdēsi, ir lielisks prologs tālākai pilsētas apskatei.
Atklāj vēsturi caur mūsdienu tehnoloģijām Jelgavas Sv. Trīsvienības baznīcas tornī.

Atrašanās vieta.

Darbalaiku un ieejas biļešu cenas meklē šeit.

Interesants fakts – agrāk Jelgavā bijis peldošs plostu tilts, kurš uz rudeni bijis jāizjauc un pavasarī atkal jāuzstāda. Vai vēlies dzirdēt vēl kādu interesantu faktu par Jelgavas vēsturi? Tad Tev būs jādodas uz interaktīvo izstādi Sv. Trīsvienības baznīcas tornī.

Šī vieta mani pārsteidza.

Garām ejot, vairākkārt esmu uzņēmusi bildes ar šo vēsturisko ēku, jo tā man liekas ļoti skaista. Bet iekšā līdz šim nebiju bijusi. Tas, kas mani pārsteidza, ir atklāsme, ka svarīgs ir ne tikai stāsts, bet arī tas, kā to pastāsta. Man bieži vien ir grūti nokoncentrēties uz garu aprakstu lasīšanu, tāpēc muzejos parasti tikai apskatu pašus eksponātus, bet norādes neizlasu. Šeit stāstus par Jelgavas vēsturi stāsta caur spēlēm, video un audio, kas palīdz noturēt uzmanību un rada vēlmi atklāt vēl nedaudz vairāk.
Ko Tu uzzināsi:

Vai dzirdi, kā klaudz zirgu pakavi senās Jelgavas ielās? 3. stāvā atradīsi karti, kurā parādīts, kā cauri gadiem Jelgava apbūvēta. Un uzzināsi dažādus interesantus faktus par pilsētas vēsturi.

4. stāvā Tev būs iespēja noskatīties modes skati. Tēma – mode Jelgavā cauri gadsimtiem. Īpašs akcents likts uz kāzu tērpiem.

Bet, ja gribi uzzināt, kas ir kristīšanas mašīna un kā šī vēsturiskā ēka izskatījusies, kad tā darbojusies kā dievnams, noteikti noklausies audio ierakstus 5. stāvā, kas veltīti Sv. Trīsvienības baznīcas vēsturei. Šeit arī uzzināsi pilno stāstu, kas tad īsti notika ar baznīcas torni un kāpēc tā galā šobrīd ir stikla piramīda.

Un kā ķirsītis tortes galā – izstāžu zāle un skatu platforma, no kuras paveras brīnišķīgs panorāmas skats uz Jelgavu.
Tālāk dosimies izlocīt kājas uz manu mīļāko vietu, ko apskatīt Jelgavā, Pasta salu.

Ko darīt Jelgavas pasta salā?

Atrašanās vieta.

Strūklakas, skulptūras, skaistas taciņas, plus aktivitātes dažādām gaumēm. Vai ieintriģēju?

Trīs dažādi skulptūru parki, ko apskatīt Jelgavas Pasta salā.

Vai tas ir zirgs? Un kas tas tāds? Pirmajā skulptūru parkā starp apstādījumiem gaumīgi izvietotas šamota skulptūras, kuru skaits gadu gaitā tiek papildināts starptautiskajā Šamata skulptūru simfozijā. Tās stāsta visdažādākos stāstus. Citas vairāk abstraktas, citas konkrētākas. Iespējams ievērosiet, ka visām skulptūrām ir daudz mazu caurumiņu un atverīšu. Izrādās, ka simfozija noslēgumā notiek šovs, kura laikā šīs skulptūras tiek dedzinātas no iekšpuses. Pašai pagaidām to nav izdevies pieredzēt, bet turēsim acis un ausis vaļā, lai nepalaistu garām kvēlojošās skulptūras nākamā simfozija noslēgumā.

Salas viducī atrodamas smilšu skulptūras. Domāju, ka būsiet par tām dzirdējuši? Cenas un darbalaikus meklē šeit.

Trešais skulptūru parks atrodams salas otrā galā. Pa ceļam uz to noteikti paspēsiet izbaudīt mieru un gleznainus upes skatus. Skulptūras salas tālākajā galā veidotas no koka. Manu uzmanību visvairāk piesaistīja otrādi apgāztais zirgs.

Pasta salas romantika – strūklakas, tējnīca, bāka un kuģis.

No kurienes skan tā mistiskā melodija?

Siltos vasaras vakaros, kad krēslo un ieslēdzas gaismiņas, Jelgavas Pasta salā ir īpaši romantiska noskaņa. Dažādās krāsās tiek izgaismotas strūklakas. Ja kāds vēlas norādīt uz to, ka strūklakas patiesībā nav Pasta salā, bet gan otrā krastā – droši. No Pasta salas uz tām paveras skaists skats. Gaismiņas iedegas arī nelielajā bākā un Sv. Trīsvienības baznīcas tornī. Manuprāt, ideāla vieta romantiskai pastaigai divatā.

Bet saulainās dienās, man patīk tējnīcā pasūtīt tasi kafijas un kādu kūciņu. Es parasti apsēžos pie āra galdiņa ar skatu uz bāku un kuģi (cik saprotu tā ir svinību zāle), un mēģinu saprast, no kurienes skan klusā mūzika. Vai jau esi izdibinājis šo mistēriju? Es ceru, ka mūzika neskan tikai manā galvā.
Aktivitātes dažādām gaumēm.

Pēc pastaigas Tev ir izvēle, vai nu doties tālāk, vai papildināt savu piedzīvojumu ar kādu aktivitāti svaigā gaisā. Siltajā sezonā vari izvēlēties :

Ķert sauli smilšu pludmalē.

Izpētīt Lielupi no cita lenķa, dodoties izbraucienā ar kuģīti, katamarānu vai sup dēli.

Pavingot āra trenežieros. Neesmu eksperts, bet aprīkojums izskatās pamatīgs, pat ar svarcelšanu.

Ja ceļo kopā ar mazajiem, ļaut bērniem izlikt pāri plūstošo enerģiju roteļlaukumā.

Ziemas sezonā pasta salā darbojas slidotava.
Pārej pāri Mītavas tiltam un apsveicinies ar Jelgavas studenta skulptūru.

Atrašanās vieta.

Vai gribi ievēlēties vēlēšnos?

Tad tev jādodas pāri Mītavas tiltam, tā ir vēlviena populāra aktivitāte, ko darīt Jelgavā. Viducī apstājies pavērot skaisto skatu uz upi un Pasta salu. Pēc tam dodies pie Jelgavas studenta skulptūras.

Manuprāt, “Jēkabs Ceriņš” izskatās tāds nedaudz drūms, man rodas vēlme pacienāt viņu ar karstu kafiju. It īpaši tad, kad tiešām līst lietus. Laikam studentu dzīve nav diez ko salda. Bet runā, ja paberzēsi lietussarga rokturi un kaut ko no visas sirds ievēlēsies, šī vēlēšanās piepildīšoties.

Pēc tam, kad viens no Jelgavas simboliem nofotogrāfēts, nospraudīsim kursu uz vēl vienu negaidīti skaistu vietu, ko apskatīt Jelgavā, – pastaigu laipu Svētes palienes pļavās. Bet, dodoties uz to, pa ceļam aši piestāsim noķert bildē vēl kādu Jelgavas vides apskates objektu ar spēcīgu vēstījumu.

Laika rats 100 – simts gadu, simts akmeņu un laiks, kas nekad neapstājas.

Atrašanās vieta.

Arī šeit, tāpat kā baznīcas tornī, stāsts tiek pastāstīts interesantā veidā – Latvijas valsts pastāvēšanas gadi tiek atainoti kā akmeņi, ko cilvēki nes uz galvas. Bet katrs cilvēks ir spogulis. Tajā ieskatoties mēs redzam paši sevi. Jo mēs esam tie, kas veido šo valsti. Ļoti spēcīgs vēstījums.

Pastaigu laipa Svētes upes palienas pļavās – klusā dabas oāze pilsētā.

Atrašanās vieta.

Vasarā šeit viss ir pilns dzīvības. Koši zaļas niedres. Pa brīdim pazib kāds ūdens laukumiņš. Un pa kādam violetam ziedam (informācijas stends man iemācija, ka šis augs esot vītolu vijmietiņš). Pirms ierašanās mani uztrauca tas, ka laipa Svētes palienes pļavās atrodas pilsētā. Par cik dzīvojamās mājas ir pavisam tuvu, nebiju droša vai varēšu pastaigu pilnībā izbaudīt. Bet priecāšos pastāstīt, ka apskates vietā valda pilnīgs miers. Vasarā lielāko trādi – rīdi sarīko sienāži.

Pastaigām pa zaļo biezokni iekārtots koka laipu mudžeklis. Mani pārsteidza tas, cik laipu sistēma ir plaša. Pirmkārt, laipas sadalītas divās daļās. Starp abām ir diezgan liela atstarpe, lai nokļūtu no vienas pie otras, kādu gabaliņu jāiet pa grants ceļu. Viena no tām ir īsāka, bet to atsver fakts, ka tā atrodas pie dīķa. Pa to jādodas, ja gribi ieraudzīt kādu pīli. Otra ir garāka, met līkumus un sazarojas. Tai ir vairākas izejas. Kopējais garums ir 1665m, tā ka sanāks kārtīga pastaiga.

Nedaudz vēlāk parunāsim par vēl vienām palienes pļavām, ko iespējams apskatīt Jelgavā – Lielupes palienas pļavām. Bet tas, ko gribu izcelt saistībā ar šo apskates vietu, – tā kā šeit ir dīķis un grāvji, ūdens šeit atrodams arī 30 grādu karstumā, kas nozīmē, lai noķertu to ūdenī grimstošo augu skatu nav jāgaida līdz pavasara paliem. Lai gan pavasarī skats noteikti būtu iespaidīgāks.

Ja pēc pastaigu laipas apmeklējuma Tev vēl ir palicis spēks, Jelgavai vēl ir ko piedāvāt. Dosimies apskatīt Jelgavas pili. No ārpuses.

Iemūžini foto Jelgavas pils šarmu.

Atrašanās vieta.

Mani piesaistīja Jelgavas pils krāsu palete – tumši sarkanais ar baltajiem dekoriem un tumšajiem akcentiem. Drosmīga izvēle. Ja klausījies vēstures stundās, tad šo to par Jelgavas pili jau zināsi. Piemēram to, ka tā ir lielākā Baroka stila pils Baltijas valstīs.

Bet vai zināji, ka pie pils ir arī skaists parks ar tiltiņu, kur karstās dienās iespējams paslēpties koku ēnā?

Visbeidzot dosimies uz Lielupes palienes pļavām un turēsim īkšķus, lai izdotos ieraudzīt kādu zirgu.

Uzkāp Pils salas skatu tornī.

Atrašanās vieta.

Uzkāp skatu tornī un varbūt Tev palaimēsies redzēt arī kādu savvaļas zirgu. Kaut vai kā pleķīti tālumā. Un arī ja neizdosies, tad vismaz varēsi izbaudīt skaistu skatu. Vienā pusē ir Jelgavas nami. Skaidri var redzēt Jelgavas Sv. Trīsvienības baznīcas torni un vēl kādas baznīcas smaili. Otrā pusē paveras gleznains skats uz upi. Ja uz Pasta salu es ieteiktu doties siltā laikā, tad šo vietu es rekomendētu apmeklēt mitrākā laikā, kad pļavas ir applūdušas.

Ar zirgiem gan ir laimes spēle. Tie ir savvaļas zirgi. Viņi dara, ko vēlas. Ir bijušas reizes, kad vēsākā laikā, var apbrīnot kā pāris zirgi cēli noiet tieši gar žogu. Bet var gadīties arī, ka zirgi kaut kur noslēpušies vai redzami tikai kā pleķīši zālē, kaut kur tālumā. Manā pēdējajā apmeklējuma reizē, karstā vasaras dienā, nevienu zirgu atrast neizdevās, tāpēc arī bilde ar šiem skaistajiem dzīvniekiem šobrīd iztrūkst.

Un mana sirdsapziņa neļautu publicēt šo rakstu bez atgādinājuma – savvaļas zirgus barot nedrīkst!

Bonusiņi – divi alņi, ko apskatīt Jelgavā.

Šie pamata maršrutā nav iekļauti, bet ja sanāk pa ceļam, var piestāt uztaisīt kādu bildi. Pirmkārt, alni atradīsiet Jelgavas karogā. Bet tā, kā alnis Jelgavai ir nozīmīgs, divās vietās pilsētā atradīsiet arī aļņa skulptūras.

Ar metāla alni varēsiet apsveicināties Ozolskvērā (atrašanās vieta). Tas ir pa ceļam uz Laika rats 100. Kāpēc gan nepiestāt? Ozolskvērā atradīsiet arī bērnu rotaļu laukumu un īpašu koku. Ozolu, protams. Tas pēc aptuveni 250 gadiem dzīves, nozāģēts un pārtapis vides objektā “Laika vilciens”.

Ar otru alni iepazīties iespējams pie Langervaldes meža (atrašanās vieta). Šis alnis veidots no koka, un viņam ir arī daži citi koka draugi. Pašu Langervaldes mežu caurvij taciņu tīkls. Vieta piemērota tiem, kas vēlas pabūt prom no pilsētas un izbaudīt pastaigu mežā.

Ar to arī mans saraksts ar vietām ko apskatīt Jelgavā šobrīd noslēdzas, bet domāju, ka nākotnē tas tiks papildināts. Ja Tev ir interese vēl nedaudz parunāsim par praktiskām lietām.

Esi gatavs doties apskatīt kādu no šīm vietām? Lieliski. Bet kā pārvietoties Jelgavā no viena apskates objekta uz otru?

Ja Tevi interesē videi draudzīgāka opcija – Jelgava ir riteņbraukšanai draudzīga pilsēta. Tas ir veids, kādā es pārvietojos pa Jelgavu. Gandrīz visur ir velo celiņi un vietas, kur velo novietot. Vasaras sezonā uz ielām iespējams atrast Bolt skūterus. Arī kājāmgājējiem lielākajai maršruta daļai vajadzētu būt pa spēkam, vienīgi pastaigu laipa Svētes palienes pļavās atrodas diezgan tālu no citiem apskates objektiem, ar kājām līdz tai būtu jāiet kāda stunda. Bet tiem kas brauc ar auto – Jelgavā vienmēr var atrast, kur novietot mašīnu.

Tad satiksimies Jelgavā?

Ko vēl darīt Jelgavā

Jelgavas Vecpilsētas māja

Arhitektūras, vēstures un stāstu cienītājiem

Lasīt

Jelgavas Karameļu darbnīca

Apciemo konfekšu namiņu un uzzini kā top karameles

Lasīt
29/08/2022
Ko apskatīt Tbilisi? Vecpilsētas šarms un vīna saldējums.

Apskates objekti Tbilisi turpina stāstu par Gruzijas neparasto arhitektūru. Ja vietas, kuras apmeklējām iepriekš stāsta par Gruzijas gleznaino dabu (ārpus pilsētām) un nākotnes skatījumu (Batumi), tad Tbilisi mums atklāj Gruzijas vēsturi. Caur iespaidīgajām Gruzijas hronikām, kas parāda šo stāstu uz saviem milzīgajiem pilāriem. Caur vecpilsētas ieliņām, kur mājas nobalansētas uz pašas klints malas. Centīšos atstāstīt to jums, cik labi vien spēšu.

Ko apskatīt Tbilisi 2 dienās?

Par cik mums Tbilisi bija tikai divas dienas, apskates programma bija diezgan intensīva. Bet atskatoties varu teikt, ka paspējām redzēt visu, ko bijām ieplānojuši. Ar vienu dienu gan varētu būt par maz.

Maršruts pastaigu ekskursijai pa Tbilisi centrālo daļu

Distance ar kājām ~3,5 km no Publisko pakalpojumu ēkas līdz trošu vilcieniņam (vienā virzienā)

Uzmet aci Tbilisi publisko pakalpojumu ēkai

Tbilisi Public Service hall atrašanās vieta

Sēnes? Medūzas? Ziedlapiņas? Kā jūs raksturotu šīs ēkas formu? Viens no Gruzijas neparastās arhitektūras paraugiem.

Tbilisi šķībais teātra pulkstenis – Instagrama spots

The Clock tower atrašanās vieta

Tu redzi lielo pulksteni, bet vai vari atrast pašu mazāko? Uz lielā pulksteņa ir ne tikai rakstainas flīzītes, bet blakus zīmītei par zemes svaru atrodams arī pavisam mazs pulkstenītis, kurš, starpcitu, strādā. Un kamēr esi Te neaizmirsti uztaisīt kādu jautru bildi.

Paejot nedaudz uz priekšu atradīsi arī Anchiskhati baziliku, kurā mēs diemžēl iekšā netikām, jo nebijām atbilstoši ģērbti. Bet nedaudz paskatījāmies caur durvīm. Mani pārsteidza, cik interjērs šķita tumšs. Ne tāds, kādu esmu pieradusi redzēt baznīcās.

Un vēl nedaudz uz priekšu jūs atradīsiet ieliņu ar ļoti šarmantiem balkoniņiem.

Sulfūra vannas

Sulfur baths atrašanās vieta

Uz sulfūra vannām var doties interesantā skata dēļ – no bruģa “sadīguši” kupoli. Patiesībā gan, tas nav bruģis, tas ir sulfūra vannu jumts, jo cik saprotu vannas atrodas pazemē. Bet bildes sanāk diezgan neparastas. Vai nu uz šejieni var doties izbaudīt vannošanās pieredzi. Tad ir nepieciešama iepriekšēja rezervācija.

Leghvtakhevi kanjons un ūdenskritums – brīnums pilsētas centrā

Leghvtakhevi canyon atrašanās vieta

Un pēkšņi aina mainās. Pašā pilsētas viducī atrodams kanjons un ūdenskritums. Vai varat iedomāties? Šī ir mana mīļākā apskates vieta Tbilisi.

Vispirms jūs ieraudzīsiet vecos pilsētas mūrus un mīlnieku tiltiņu. Tā margas vai lūzt no mazām atslēdziņām, ko tur sakarinājuši pāri, kas apmeklējuši šo vietu. Jūs droši vien zināt šo tradīciju.

Dodoties tālāk, skatam paveras augstas klinšu sienas. Uz vienas malas nobalansētas mājas pasteļu toņos. Tām ir ļoti šarmanti, cakaini balkoniņi, bet es nezinu, cik omulīgi es tajos justos, ņemot vērā, ka ēkas pārkaras pāri kraujas malai.

Un pašā kanjona galā atrodams 22 m augsts, skaists ūdenskritums.

Miera tilta spēcīgais vēstījums

The Bridge of peace atrašanās vieta

Interesanta stikla konstrukcija ar spēcīgu vēstījumu. Par mieru starp cilvēkiem un nācijām. Bet visapburošākais šis tilts ir pēc tumsas iestāšanās, kad tajā sāk spēlēties gaismiņas. Tās sūta ziņojumu morzas kodā, nosaucot ķīmiskos elementus, kas ir cilvēka ķermenī. Tāpēc, ja pirmo reizi šo tiltu apskati dienā, neaizmirsti piestāt vēlreiz, pēc saulrieta.

Brauciens ar trošu vagoniņu

Brauciens ir maksas.

Aerial Tramway iekāpšanas punkts

Kāpt kalnā vai lidot? Protams, ka ar gaisa trošu vilcieniņu uz cietoksni braukt ir daudz interesantāk, nekā doties ar kājām. Un biļetes cena ir, manuprāt, maciņam ļoti draudzīga.

Un pirms brauciena brītiņu uzkavējies skaistajā Rike parkā, pie vēl vienas arhitektūras pērles Rike koncertzāles, kas veidota no divām metāla/stikla… abstraktām cauruļveida formām?

Narikala cietoksnis

Narikala fortress atrašanās vieta

Izkāpjot no trošu vagoniņa jūs sagaidīs skaista pilsētas panorāma. Iespējams satiksiet muzikantus, kuri, ja pateiksiet, ka esat no Latvijas un veiksiet ziedojumu, uzpēlēs Latvijas himnu.

Ja dosieties pa labi (stāvot ar muguru pret vagoniņu) varēsiet pieiet tuvāk Mātes Gruzijas statujai. Vienā rokā viņa tur vīnu priekš tiem, kuri nāk kā draugi, bet otrā zobenu, priekš tiem, kas nāk kā ienaidnieki. Es gan teiktu, ka labāks skats uz šo statuju paveras pa gabalu, tuvumā to apbrīnot grūtāk, jo tā ir ļoti augsta.

Ja dosieties uz otru pusi nonāksiet Narikala cietoksņa citadelē. Dažādām pārgalvības pakāpēm šeit būs atšķirīgi skati. Ja seko oficiālajai tūristu takai var apbrīnot cietokšņa mūrus, Sv. Nikolasa baznīcu, un pieiet pie maliņas paskatīties lejā. Tiem, kam bail no augstuma šis skats varētu būt nedaudz… neomulīgs. Man tas likās iespaidīgs. Bet nekādu drošības barjeru. Un tā kā ir cilvēki pārgalvīgāki par mani, redzējām arī daudzus, kas pa mazu, trepēm līdzīgu maliņu rāpās augšā uz cietokšņa mūriem. Nezinu vai tas ir atļauts vai nē. Tādi piedzīvojumi nav īsti manā gaumē.

Bonuss – pa ceļam neaizmirsti nogaršot vīna saldējumu

Protams, ka man bija jānogaršo vīna (vīnogu) saldējums. Drošs paliek nedrošs – divreiz. Garša nav izteikta, bet man liekas, ka varēju vīnu sagaršot. Un man garšoja. Šo saldējumu pārdod vairākos stendos vecpilsētā, sulfūra vannu un kanjona apkārtnē.

Ko vēl apskatīt Tbilisi

Nacionālais botāniskais dārzs

Ieeja ir maksas.

Botanical garden waterfall atrašanās vieta

Bambusi. Tiltiņi. Ūdenskritumi.

Es nevaru jums pastāstīt par augu daudzveidību Tbilisi botāniskajā dārzā, jo šajā lauciņā neesmu eksperts. Bet varu teikt, ka tā ir jauka pastaigu vieta. No turienes paveras skaists skats uz Narikalas cietoksni. Bet mana vismīļākā daļa ir tā, ko es pie sevis saucu par “tiltiņu rajonu”. Tāpēc, ka tur ir vairāki skaisti tiltiņi.

Vispirms arkveidīgais tilts pāri ūdenskritumam. Ļoti skaists, gleznains zemes stūrītis.

Ja dosies tālāk, nonāksi pie bambusu birzs. Arī tur ir tiltiņš, bet bambusi šoreiz ir skata zvaigznes. Interesants fakts – vai zināji, ka bambusi nav koki? Bambusi patiesībā ir ātri augoša, ļoti gara zāle.

Un ja turpināsi ceļu vēl tālāk nonāksi pie vēl viena, šarmanta, iekaramā tiltiņa pāri upītei, ar mazu ūdenskritumu fonā.

Lieliska pastaiga.

PS – mēs botānisko dārzu apmeklējām uzreiz pēc Narikalas cietokšņa, jo ieeja ir turpat blakus.

Mtatsminda parks naktī

Mtatsminda park

Funikuliera stacija, lai nokļūtu uz parku

Kāpēc naktī? Tāpēc, ka pilsēta lejā izskatās, kā gaismiņu jūra, bet visspožāk mirdz Svētās trīsvienības katedrāle. Visa vienā zeltā. Un televīzijas tornis spīd košās krāsās. Sarkanā. Zilā. Bet nešaubos par to, ka vieta ir interesanta arī dienā, jo tajā atrodas atrakciju parks.

Piedzīvojumi sākas jau ar braucienu kalnā, jo Tu pārvietosies ar funikulieri (tādu kā vilcieniņu). Parkā ir dažādas interesantas dekorācijas, ēdiena stendi un karuseļi. Mēs būtu gribējuši izbraukt ar panorāmas ratu, bet tas, diemžēl, nestrādāja. Spekulējām, ka tas dēļ ārkārtīgi stiprā vēja, kas plosījās Tbilisi mūsu ceļojuma laikā. Tāpēc izbraucām ar amerikāņu kalniņiem. Un Miks izmēģināja arī brīvo kritienu.

Brauciens nebija ilgs, viens aplis, bet labākā daļa ir tā, ka pēc brauciena vari nopirkt bildi (izdrukātu) ar savām pārbiedētajām sejām. Sanāk jautrs suvenīrs.

Iespaidīgās Gruzijas hronikas

Chronicle of Georgia atrašanās vieta

Tu tās redzēsi jau pa gabalu. Gleznainā vietā, vienā pusē dzidra ūdens rezervārs, otrā pilsētas panorāma, slejas augstas trepes. Trepju virsotnē slejas milzīgi, tumši pilāri. Pilāru augšējā daļā attēlotas ainas no Gruzijas vēstures (par godu Gruzijas 3000 gadiem), bet apakšējā daļa stāsta stāstu par kristietību (par godu 2000 gadu, kopš kristietības ienākšanas Gruzijā).

Kā cilvēks Tu šajā vietā sajūties ļoti mazs.

Tbilisi Svētās Trīsvienības katedrāle

Holy Trinity chatedral atrašanās vieta

Tbilisi redzēsi ļoti daudz baznīcu. Lai uz kuru pusi skatītos, tavā redzes lokā būs vismaz viena baznīca. Šī katedrāle nav tik sena, kā citas nozīmīgas reliģiskās celtnes tuvākajā apkārtnē. Tās pamati likti tikai 1995. gadā. Bet stāvot katedrāles pagalmā, es nevarēju nedomāt par to, cik iespaidīga savā klusajā varenībā tā ir.

Kur nogaršot Tbilisi labākos khinkali?

Mūsu izīrētā dzīvokļa īpašnieks Zadiaqo (atrašanās vieta) raksturoja kā vietu, kur iespējams nogaršot “labākos khinkali visā Tbilisi”. Un jāsaka, ka tie tiešām bija garšīgākie khinkali, ko mēs sava Gruzijas brauciena laikā baudījām. Jāatzīmē gan, ka mēs diemzēl nebijām Kazbegi reģionā, kas tiek saukts par khinkali dzimteni.

Jebkurā gadījumā, ja nezini, kas ir khinkali – tas ir tradicionās Gruzīņu ēdiens, kas atgādina lielus pelmeņus. Pildījumā var būt vai nu gaļa, vai sēnes vai siers. Un tos ēd specifiskā veidā. Paņem aiz galiņa (tur kur mīkla savērpta), kož, izdzēr buljonu, pēc tam apēd pārējo kinkali izņemot galiņu. Galiņu nekādā gadījumā nedrīkstot ēst, tas ir nepieklājīgi.

Kur Tbilisi atrast garšīgākās Churchkhelas?

Churchkhela ir Gruzīņu saldums – rieksti uz striķīša, kas iemērcēti vārītā sulā. Ir pieejamas visdažādākās kombinācijas. Pat kivi sulā. Mans personīgais favorīts gan bija valrieksti aveņu sulā. Churchkhelas redzējām daudzos stendos vecpilsētā, bet nolēmām, ka visgaršīgākās tomēr var atrast tirgū. Mēs braucām uz Dezartieru tirgu (atrašanās vieta) – nevis tūristu tirgu.

Kāpēc doties ceļojumā uz Tbilisi? Jo Tevi gaida raibs skatu (cietoksnis, modernā arhitektūra, ūdenskritumi utt.) un garšu (kinkali, vīna saldējums, Gruzijas tradicionālās maizes utt.) baudījums. Manas divas dienas Tbilisi paskrēja vēja spārniem, bet ja Tev ir vairāk laika apsver iespēju doties nelielā izbraucienā uz Uplistsikhe vai Jvari, par ko vairāk vari lasīt šeit.

Ko apskatīt Tbilisi video formātā (angļu valodā)

Vairāk par Gruzijas piedzīvojumu

Pilns 7 dienu Gruzijas izbraukuma maršruts

No Batumi līdz Tbilisi

Lasīt

Kā būtu ar izbraucienu ārpus Tbilisi? Piemēram, uz Uplistsikhe klinšu pilsētu vai Jvari klosteri?

Lasīt

Citāda Gruzijas ainava – interesanti apskates objekti Kutaisi pusē

Lasīt

21/08/2022
Ko apskatīt braucot no Kutaisi uz Tbilisi? Uplistsikhe un Jvari.

Brauciens no Kutaisi uz Tbilisi ir garš (~229km). Un reizēm nervus kutinošs. Uz ceļa var izskriet kāda govs vai ruksis. Un vietējie brauc pēc pavisam citādiem noteikumiem, nekā mēs esam pieraduši. Tomer, tajā pat laikā, skati pa logu ir glezaini skaisti un pa ceļam ir arī vairākas ievērojamas apskates vietas – Uplistsikhe klinšu pilsēta un UNESCO iekļautais Jvari klosteris.

PS – abas minētās apskates vietas ir tuvu Tbilisi, tāpēc raksts būs noderīgs arī tiem, kas nobāzējušies Tbilisi un vienkārši vēlas doties mazā izbraukumā ārpus galvaspilsētas.

Mainīgie skati pa logu, braucot no Kutaisi uz Tbilisi

Gruzijā dažādi apgabali ir kā dažādas pasaules, kuru vienojošā nots ir kalni. Kutaisi pusē, skatoties pa logu, redzēsi zaļus, kokiem apaugušus kalnus. Bet tuvojoties Tbilisi viss kļūst sausāks, un krāsu palete pāriet uz siltiem, brūniem toņiem. Ja nekad neesi šo maršrutu braucis, skats pa logu ir visnotaļ baudāms.

Pēc kāda laika ielu malās parādās tirgotāju stendi. Reizēm vietās, kurās tu nesaproti kā kāds vispār varētu apstāties. Tur pārdod keramiku, augļus, kukurūzu, tekstilizstrādājumus un pītus krēslus.

Ašā pietura Surami cietoksnī

Surami fortress atrašanās vieta

Ja pa ceļam nepieciešams izlocīt kājas, var piestāt Surami cietoksnī. Apskate neprasīs vairāk kā 10 minūtes, jo, diemžēl, no cietokšņa maz kas saglabājies. Bet tas, kas piesaista šajā vietā ir panorāmas skats, kas paveras no cietokšņa. It īpaši skaistais skats no mazā lodziņa.

Dienas mācība

Vietējie šķiet ļoti draudzīgi.
Pat ja viņi nerunā tavā valodā, Gruzijas iedzīvotāji centīsies tev palīdzēt parādot ceļu zīmju valodā, ko es ļoti novērtēju.

Uplistsikhe noslēpumi

Uplistsikhe atrašanās vieta

Ir ieejas maksa.

Skats ir ļoti neparasts un intriģējošs. Tur ir daudz kambaru, bedrīšu, aliņu kurās ielīst un klinšu kurās uzkāpt. Velc ērtus apavus!

Tie, kas skatās rūpīgi, kādā klintī izcirstā telpā atradīs smalkus griestu dekorāciju fragmentus. Un tas skats tālumā! Pasakaini.

Savā laikā Uplistsikhe ir bijusi daudz kas. Tā ir bijusi pagānu klosteris. Vēlāk tur uzcelta kristiešu bazilika. Tā ir bijusi arī nozīmīgs cietoksnis. Un apmetne/pilsēta. Vismaz tā stāsta filmiņā, kuru iespējams noskatīties teritorijā esošajā muzejā. Ieteiktu to izdarīt, pirms doties izpētīt šova zvaigzni – klintīs izscirsto templi/cietoksni/pilsētu. Jo šī filmiņa palīdzēs labāk saprast vietas nozīmi un vēsturi.

Visbeidzot, ja esat nopirkuši pilno biļeti, piedzīvojums noslēdzas vīna pagrabā. Jums pastāstīs par Gruzijas vīna darīšanas tradīcijām – vīnu tur taisa speciālos traukos, kas ierakti zemē. Un būs iespēja nogaršot četrus vietējos vīnus.

Ņem vērā – vietai ir ierobežots darba laiks, tāpēc, ja brauc no Kutaisi uz Tbilisi, jāizbrauc pietiekami agri, lai paspētu. Ja brauc pretējā virzienā no Tbilisi uz Kutaisi, vai pat tālāk uz Batumi, tā, visticamāk nebūs problēma.

Klosteris kalna galā – Jvari

Jvari monastery atrašānās vieta

Arī šo vietu redzēsiet jau pa gabalu. Klosteris slejas pašā kalna galā.

Daļa cilvēku šeit brauc, lai apskatītu 586-605. gadā celto klosteri, kas iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Bet citi turp dodas, lai apskatītu pasakaino skatu, kas paveras stāvot pie cietokšņa mūriem. No turienes ir redzama vieta, kur vienā saplūst divas upes. To lieliski papildina pilsētas mājiņu jumti, un protams, gleznainie kalni fonā. Manuprāt, kalni visu padara skaistāku.

Mums gan nepaveicās. Google bija rakstīts, ka klosteris strādā līdz 10 vakarā, bet kad ieradāmies, klostera durvis bija slēgtas. Virsū zīmīte, ka darba laiks ir līdz 17.30. Tāpēc klostera interjēru, diemžēl, neredzējām. Bet skats ārpusē vien bija brauciena vērts.

Pirms došanās ceļā garais pārbrauciens no Kutaisi uz Tbilisi mani noteikti biedēja. Bet interesantie apskates objekti un skaistie skati pa logu pārvērta šo braucienu no logistikas nepieciešamības par interesantu piedzīvojumu. Ceru ka šīs idejas palīdzēs arī tev saplānot savu perfekto Gruzijas ceļojumu ar auto!

Un jau pavisam drīz pastāstīšu par mūsu piedzīvojumiem Gruzijas galvaspilsētā – Tbilisi.

Ko apskatīt Kutaisi apkārtnē? Gruzijas brauciea 2 daļa

Lasīt

17/08/2022
Ko apskatīt Kutaisi apkārtnē? Arī lietainā laikā.

Viena no lietām, ko noteikti gribējām Kutaisi apkārtnē apskatīt ir Gruzijas skaistā daba. Bet lietus izjauca mūsu plānus par slaveno kanjonu apmeklējumu. Tāpēc, braucot no Batumi uz Kutaisi, aši pārplānojām maršrutu uz tādiem apskates objektiem Kutaisi apkārtnē, kuri ir pieejami arī lietainā laikā. Sēra avoti un karstais ūdenskritums. Panorāmas skats no cietokšņa mūriem. Stalaktītu alas. Vīlušies nebijām ne par pus kapeiku.

Kā mēs pārvietojāmies Gruzijā no Batumi uz Kutaisi.

Mēs izīrējām auto un braucām no Batumi uz Kutaisi, kur pavadījām vienu nakti. Apskates objektos piestājām pa ceļam. Bet tā kā visi pieturas punkti atrodas Kutaisi apkārtnē, tālākais aptuveni 1h brauciena attālumā, maršruts būs piemērots arī tiem, kas nobāzējušies Kutaisi. Un ja nevēlies kutināt nervus sēžoties pie stūres – jebkurš taksists, kuru satikām, bija gatavs mūs aizvest ekskursijā, kur vien vēlamies. Tā ka šofera atrašanai nevajadzētu būt problēmai.

Nokalakevi sēra avoti un karstais ūdenskritums

Nokalakevi hot sulfur spring atrašanās vieta

Apskates objekts atrodas ~54km no Kutaisi.

Vai esat kādreiz redzējuši ūdenskritumu, kura ūdens ir tik karsts, ka tvaikus no tā var redzēt jau pa gabalu?

Viena no manām mīļākajām apskates vietām visā Gruzijas braucienā. Un lietus tai piestāv. Jau pa gabalu iespējams redzēt, ka virs koku galotnēm paceļas tvaika mākonis. Pēc nervus kutinoša brauciena lejup pa kalnu atstājām mašīnu ceļa malā, iepretim divām kūpošām būdiņām (tur, kur visi citi).

Piegājām pataustīt ūdeni, kas no tām tek. Ellīgi karsts.

Tālāk kāpām lejā kājām. Kāds cits pārgalvis pirms mums bija pamanījies līdz pašai lejai nobraukt arī ar auto, un iestidzis. Viņam nācās saukt ugunsdzēsēju brigādi, lai palīdz rakt laukā. Katram savi piedzīvojumi.

Kad nokāpām lejā, skatam pavērās skaista upes ieleja. Ūdens ir, mums latviešiem, neierasti zilā tonī. Redzami arī nelieli atsegumi un fonā lietus miglā tīti, zaļiem kokiem noauguši kalni, kas tālumā pilnībā izplūst dūmakā. Sirsniņa jau lēkāja no prieka.

Un aiz stūra dabas brīnums – karstais ūdenskritums, no kura gaisā paceļas tvaika mākoņi. Pieejot tuvāk, var just arī karstumu, ko tas izstaro. Minerāļu nosēdumi piešķir tam neparastu formu.

Tālāk karstais ūdens caur akmeņiem tek līdz upei, kur tas sajaucas ar upes auksto ūdeni. Pašā upes krastā ir izraktas nelielas bedrītes, kurās karstais un aukstais ūdens ir sajaucies, veidojot patīkamu temperatūru. Šajās “peļķēs” iespējams vai nu pabradāt vai iesēsties un pavannoties. Mums mugurā nebija peldkostīmu, un pārģērbšanās kabīņu šajā vietā nav, tāpēc šoreiz sanāca tikai paplunčāt kājas.

Skats no cietokšņa mūriem Nokalakevi arheoloģiskajā muzejā

Nokalakevi archeological museum

Apskates objekts atrodas ~51 km no Kutaisi.

Ir ieejas maksa.

Gruzijā neredzējām skatu torņus, bet labākie skati tur paveras no cietokšņu drupām.

Drupas ievērojām, jau braucot uz ūdenskritumu, bet nebijām droši vai piestāt, jo Gruzijā ir daudz cietokšņu drupu. Bet pirms došanās tālāk uz Kutaisi nolēmām apvaicāties apsargam, kas tur īsti ir. Atklājās, ka teritorija ir plaša. Tā iekļauj sevī drupas, nelielu baznīcu, tuneli uz upi, kas, mūsuprāt, varētu būt bijusi vai nu slepenā eja, vai izeja uz vietu, pa kuru no upes cietoksnim piegādāti produkti. Kā ir īstenībā, grūti teikt, jo viena no lietām, kas vietai trūkst, ir apraksti. Stendi, kur tiem būtu jābūt, ir. Pašu aprakstu nav.

Bet pats galvenais iemesls, kāpēc izlēmām nopirkt ieejas biļeti, bija tas, ka cietokšņa mūri darbojas kā skatu platforma vairākos līmeņos. Pastaigājām pa mūriem, pabaudījām skaisto skatu no augšas. Atkal, lietus radītā dūmaka piešķīra šim skatam īpašu šarmu.

Prometeja stalaktītu alas Kutaisi tuvumā

Prometheus cave atrašanās vieta

Apskates objekts atrodas ~21km no Kutaisi.

Ir ieejas maksa.

Ienirām pazemē paspēlēties ar ēnām.

Mani nedaudz sabaidīja stāsti “viena paziņa teica, ka bija vīlusies alās pie Kutaisi…”, bet, iespējams, runa bija par citām alām. Jo Prometeja alās es vīlusies nebiju. Pastaigas maršruts cauri alām stiepjas gandrīz 2 kilometru garumā, un tā laikā iespējams apskatīt vairākas zāles ar dažādu formu un izmēru stalaktītiem (tie, kas veidojas no augšas uz leju) un stalagmītiem (tie, kas veidojas no zemes uz augšu). Var spēlēt spēlīti – pēc kā Tev šis izskatās? Karaļa tronī? Lupatas? Šīs alas ir brīnumaina, tumša pazemes valstība, kurā varētu būt paslēpti laupītāju dārgumi vai dzīvot pūķi un fejas.

No praktiskās puses – alās iespējams iekļūt tikai ar gidu, bet gids atsevišķi nav jārezervē. Kad pirksiet biļetes pie kases, jums pateiks, kad sākas nākamā ekskursija, kurai jums jāpievienojas.

Colchis strūklaka pašā Kutaisi centrā

Colchis fountain atrašanās vieta

Tā kā mēs Kutaisi pavadījām tikai vienu nakti un no rīta jau skrējām tālāk uz Tbilisi, apskates objektus pašā Kutaisi pilsētā apskatīt nebija laika, bet pie Colchis strūklakas noteikti bija jāpiestāj. Šī strūklaka no citām atšķiras ar to, ka tās ūdens strūklas papildina statujas, kas veidotas kā lielizmēra replikas dažādiem arheoloģiskajiem izrakteņiem, kas atrasti Gruzijas apkaimē. Piemēram, pašā augšā ir divi zelta zirgi.

Batumi no Gruzijas brauciena man palikusi atmiņā kā modernā Gruzijas daļa, Tbilisi kā vēsturiskā. Bet Kutaisi kā apkārtne, kurā atrodami daudzi interesanti un skaisti dabas skati. Un, ja nelītu lietus, iespējas būtu vēl plašākas. Tie ir skati, kurus vēl ilgi nevarēšu aizmirst un pie kuriem sapņošu atgriezties.

Gruzijas piedzīvojumu 1 daļa – jūra un pilsētas gaismiņas Batumī

Lasīt

Ko apskatīt pa ceļam braucot no Kutaisi uz Tbilisi? Gruzijas brauciena 3 daļa

Lasīt

Kā ceļojot kopā ar citiem nesaiet ragos?

Ceļot kopā ar citiem nav nemaz tik vienkārši

Lasīt

14/08/2022
Ko apskatīt Batumi, Gruzijā? Jūra, izklaide un gaismiņas naktī.

Ko apskatīt Batumi? Gruzija ir ļoti daudzveidīga. Katrai pilsētai ir sava noskaņa. Batumi varētu raksturot kā nākotnes pilsētu. Man tā kaut kādā ziņā atgādināja Dubaiju. Palmas. Pludmales promenāde. Tiek būvētas augstas viesnīcas. Un naktī pilsēta iemirdzas krāsainās gaismiņās. Mēs Batumi pavadījām 2 sava Gruzijas ceļojuma dienas – pirmo un pēdējo. Pastāstīšu, ko Batumi noteikti ieteiktu apskatīt.

Ko apskatīt Batumi Miracle park? Alfabēta tornis, panorāmas rats un Ali un Nino skulptūra.

Miracle park atrašanās vieta

Šeit vienā vietā sadzīvo stāsti par traģisku mīlestību, Gruzijas unikālo kultūru un jautriem vasaras vakariem. Bijām tur vairākas reizes.

Batumi Panorāmas rats

Vispirms Miracle park bijām pa dienu, lai izbrauktu ar panorāmas ratu. Paskatījāmies uz jūru un pilsētu no nedaudz augstāka skatu punkta. Brauciens nebija garš, bet mēs to izbaudījām.

Ali un Nino Mīlestības skulptūra Batumi

Apskatījām arī Mīlestības skulptūru. Tas diemžēl ir viens no traģiskajiem mīlas stāstiem. Skulptūrā attēlotais vīrietis un sieviete kustās viens otram pretī. Liekas viņi tiecas pēc skūpsta. Tad viņi uz brīdi saplūst vienā, lai pēc tam atkal attālinātos. Atbilstoši stāstam, kas esot iedvesmojis šo mākslas darbu – tad, kad Ali un Nino, mīlnieki, kas nākuši no dažādām pasaulēm, beidzot varētu būt kopā, viņus šķir nāve.

Batumi neparastās arhitektūras pērles.

Iedomājieties otrādi apgāztu, mazāka izmēra Balto namu (meklē šeit). Gruzijas lielās pilsētas izceļas ar kreatīviem arhitektūras risinājumiem. Skaties un brīnies. Batumi pie šīs kategorijas es pieskaitītu māju ar panorāmas riteni tās sienā, kura tika uzbūvēta, bet vēl aizvien stāv tukša (meklē šeit). Viesnīcu, kas veidota, lai izskatītos līdzīga Kolizejam.

Un Čačas torni (meklē šeit). Nevis dēļ tā izskata, bet dēļ idejas, ka no tā strūklakām ūdens vietā varētu tecēt alkohols (gruzīnu slavenā čača).

Batumi Miracle laukums naktī

Pēdējā vakarā atgriezāmies apskatīt parku tumsā. Jo Batumi gandrīz viss izskatās labāk tumsā. Tad īpaši izcēlās izgaismotais alfabēta tornis. Tā dizains, manuprāt, ir ļoti labi izdomāts – spirāles veido DNS, kurā iepīti gruzīnu unikālā alfabēta burti.

Batumi bulvāris – ne tikai pastaiga gar jūru.

Batumi Boulevard Fountains atrašanās vieta

Batumi bulvāris nav tikai 7km gara promenāde gar jūru, kur iespējams doties garās pastaigās un naktī vērot uguns dejotāju šovu. Tas ietver sevī arī skaistu, zaļu parku ar kokiem, kolonnām, strūklakām.

Mēs savu pastaigu sākām no Miracle park pa promenādi, kura gan dienā, gan vakarā bija pilna ar priecīgiem tūristiem un uzkodu stendiem. Vienā pusē jūra, otrā palmas un tālāk pilsēta.

Pēc maza brītiņa ieraudzījām sānu ceļu uz skaistu laukumu. Vienu no mūsu mīļākajiem Batumi. Iespējams tāpēc, ka tur ir bambusu audze. Bambusi mani vienmēr ir fascinējuši. Vai arī tāpēc, ka tur ir strūklakas, kas dienas laikā izskatījās diezgan parastas, bet naktī tās tika izgaismotas un sāka “dejot”, šaudoties dažādos augstumos. Muzikantu skulptūras kolonnu galos “spēlēja” tām melodiju.

Ja arī jūs, tāpat kā es, meklējāt kartē Batumi dejojošās strūklakas, un apmulsāt, jo atradāt divas dažādas, nesatraucieties. Batumi tiešām ir divas dejojošās strūklakas. Šīs (kuras tikušas izveidotas jau 77. gadā) un otras, ezerā iepretim rotējošajai skulptūrai. Par tām pastāstīšu vēlāk.

Tālāk devāmies pa parka daļu, kurā atradām skaisti apcirptus kokus, kolonnas, ziedošas puķes. Savukārt, ja turpinātu pastaigu pa promenādi, varētu redzēt vairākas skulptūras. Piemēram, tās cilvēku figūras ar sirdīm, kuras visticamāk esat redzējuši kādās bildēs.

Noskaidro mēness pozīciju, izmantojot astronomisko pulksteni Eiropas laukumā.

Batumi Europe squere atrašanās vieta

Laukumu ieskauj elegantas ēkas, vidū slejas augsta statuja, kas attēlo Medea ar zelta aunādu rokā. Tā simbolizē slavu un labklājību. Šeit atrodams arī astronomiskais pulkstenis, kurš rāda ne tikai laiku, bet arī saules un mēness stāvokli, zodiaka zīmes un citus parametrus.

Argo trošu vilcieniņš, kas paceļ nervus kutinošā 256m augstumā

Argo cable car apakšējās stacijas atrašanās vieta

Sagatavojieties pacelties virs mājām un koku galotnēm. Abos galos, uzsākot kustību, bija tāds nedaudz aizdomīgs paātrinājuma moments, bet viss bija kārtībā, man vienkārši bija nedaudz bail. Brauciens bija daudz garāks nekā Tbilisi. Droši vien tāpēc, ka paredzēts panorāmas skatu vērošanai, nevis lai nokļūtu no punkta A uz B.

Galā ir vismaz uz brīdi jāizkāpj ārā, jo atpakaļ vagoniņš dodas ar cilvēkiem, kas gaida rindā. Tāpēc saglabājiet biļeti atpakaļceļam. Galapunktā ir kafejnīca, vīna veikals un skatu platforma, no kuras var vērot gan apkārtni, gan to, kā brauc vagoniņi.

Dejojošās strūklakas Ardagani ezerā – gaismu un skaņu baudījums.

Ardagani lake dancing fountains atrašanās vieta

Šī ir vieta, kur noteikti jāpiestāj vakarā, – gaismu, krāsu un mūzikas šovs ir iespaidīgs. Un pēc tam, kad saule ir norietējusi, vienā ezera pusē izgaismojas lunaparks, bet otrā košās krāsās iemirdzas augstceltnes. Kaut arī Batumi nav liela, vasaras naktīs šeit var noķert to “lielpilsētas noskaņu” ar neonu, augstām mājām un jautriem cilvēkiem.

Kur paēst Batumi? Izgaršo Gruziju.

Mēs pieļāvām kļūdu, domājot, ka iepriekš ēstuvi meklēt nav nepieciešams, gan jau gruzīnu ēdiens tur būs uz katra stūra. Bet izrādījās, ka kafejnīcu un restorānu izlase Batumi ir ļoti internacionāla, tāpēc nācās pastaigāt apkārt līdz atradām vietiņu, kur var nobaudīt kārtīgu Adžārijas hačapuri. Kopumā mums ļoti garšoja maltītes divās ēstuvēs – Heart of Batumi un Sazandari. Jāsaka, ka Sazandari, viss bija krietni asāks, bet, cik saprotu, gruzīnu ēdieniem ir jābūt asiem.

Nogaršo Adžārijas hačapuri.

Iztēlojieties tikko ceptu, karstu maizes laiviņu, kurā iekšā ir izkusis siers – tas biezpienīgais, nedaudz sāļais. Un tajā peld trekns klucis sviesta, bet pa virsu ir svaiga ola. Tu nolauz laivas kraukšķīgo galiņu un ar to lēni iemaisi olu un sviestu sierā. Pēc tam katru nolauzto maizes gabaliņu kārtīgi izmērcē šajā masā un ēd.

Gruzijā ir daudz dažādu maižu. Un vairāki dažādi hačapurī (maize ar sieru) veidi. Bet tieši sātīgais Adžārijas hačapuri bija tas, kurš nozaga mūsu sirdis pirmajās pusdienās Batumi, un pēc tam mēs to pasūtījām visās vietās, kur ēdām. Salīdzināšanai. Izpētījām, ka maize, kas izmantota hačapūri pamatnei dažādās kafejnīcās atšķiras. Reizēm tā vairāk atgādināja picas mīklu, reizēm lavašu, bet tā vienmēr ir garšīga.

Miks teica, ka Batumi galīgi nebija tādā, kā viņš bija gaidījis. Ja neskaita klaiņojošos suņus uz ielām. Un es piekritīšu – Batumi ir ļoti atšķirīga no visas pārējās Gruzijas. Tajā vairāk redzamas citas kultūras. Bet tas nenozīmē, ka tajā nebūtu savu pērļu. Gluži otrādi, es teiktu, ka, dodoties ceļojumā uz Gruziju, ir vērts dienu vai divas piestāt šajā pilsētā, lai izbaudītu arhitektūru, izklaidi un atpūstos pludmalē. Dažādība tikai paspilgtina ceļojuma paleti.

Un kur tālāk? Mēs īrējām mašīnu un braucām uz Kutaisi pusi pabaudīt dabu. Par to jau drīzumā.

Ko noteikti noskaidrot pirms doties ceļojumā uz ārzemēm, lai izvairītos no liekām problēmām

Lasīt

Dodamies tālāk – Ko apskatīt braucot no Batumi uz Kutaisi

Lasīt

09/08/2022