Vai tev kādreiz ir bijusi situācija, kad dodies ceļojumā kopā ar kādu un ceļojuma sākumā visi ir entuziasma pilni, bet ceļojuma beigās ir sagājuši ragos? Visbiežāk tā notiek ceļojot kopā ar vairākiem cilvēkiem uzreiz, piemēram, ceļojot ar ģimeni, draugiem vai kolēģiem. Tāpēc šajā rakstā (no sirds) parunāsim par to, kā ceļot kopā ar citiem cilvēkiem, lai visi būtu apmierināti.

Izvēle starp burbuļvannu un 8h pārgājienu kalnos

Šis nav stāsts par diviem auniem, kas spītības pēc stumj katrs uz savu pusi. Katrs cilvēks ceļojumā iegulda savu laiku un līdzekļus, tāpēc vēlas no tā saņemt atpakaļ maksimālo iespējamo vērtību – pilnu tačku pozitīvu emociju un atmiņu. 

Vadoties pēc manas pieredzes, ir 3 iemesli, kuru dēļ cilvēki ceļojot kopā saiet ragos. Pirmais – atšķirīgas intereses. Otrais – atšķirīga fiziskā sagatavotība. Trešais – introversija un ekstraversija.

Es vēlos apskatīt pēc iespējas vairāk, bet kāds cits vēlas redzēt tikai populārākos apskates objektus un pēc tam sēdēt burbuļvannā. Dažādiem cilvēkiem ir atšķirīga definīcija par to, ko nozīmē atpūta. Un ne visi spēj nostaigāt 5 stundas no vietas. 

Ja es piespiedīšu to otru cilvēku nākt man līdzi, šis cilvēks dusmosies, ka neļauju atpūsties. Ja es palikšu sēdēt burbuļvannā, es skumšu, ka neesmu izmantojusi katru ceļojuma minūti. 

Un ja introvertam ar citiem cilvēkiem nākas pavadīt 24/7 vairākas dienas pēc kārtas, visticamāk katls jau būs gatavs iet pāri malām vēl pirms saruna par to, ko tad īsti šodien darīsim būs sākusies. 

Kā šīs problēmas risināt, lai ceļojot kopā visi ceļojumu izbaudītu?

Atbilde pie kuras es esmu nonākusi ir brīvais laiks. 

Ar brīvo laiku šajā gadījumā ir domātas x stundas dienā, kurās katrs var darīt to, ko vēlas. Respektīvi – no rīta kopā dodamies ekskursijā, tad ir brīvais laiks un vakara noslēgumā satiekamies uz vakariņām, lai pārrunātu savus piedzīvojumus. 

Šādi Tu vari tikt uz muzeju, kurš tevi interesē, bez līdzgājēja, kura sejā skaidri redzams, ka viņš šo aktivitāti pacieš nevis izbauda. Vai arī Tu vari atpūtināt kājas viesnīcā, kamēr sportiskāki cilvēki noiet savu dienas soļu skaitu vai iekaro kādu kalna virsotni. Un introvertiem šādi tiek dota iespēja atpūsties no citiem cilvēkiem. Visi ir uzvarētāji.

Protams ir vietas, uz kurām ērtāk doties kopā. Bet par tām ieteiktu vienoties iepriekš, izveidojot kopīgu vēlmju sarakstu. Un galīgo izvēli kopīgajiem apskates objektiem izdarīt ņemot vērā katra braucēja prioritātes. Empātija ir svarīga.

Piemērs no dzīves

Braucām ar ģimeni uz Poliju. No četriem cilvēkiem 2 gribēja sēdēt viesmīcā līdz izrakstīšanās laikam un skatīties filmas. Gribējās paspļaut liesmas, ka filmas jau var skatīties arī mājās… Bet tā vietā atstājām abus kinomānus viesnīcā un devāmies pastaigāt pa rajonu, papētīt arhitektūru. Un kāds pārsteigums – beigās visi bija apmierināti. Es redzēju to, ko vēlējos apskatīt un viņi varēja teikt, ka atvaļinājumā ir atpūtušies. 

---

Man pašai pagāja diezgan ilgs laiks lai šo saprastu. Esmu no tiem cilvēkiem, kam patīk izplānot visu līdz pēdējam sīkumam, jo tā es jūtos drošāk. Tāpēc empātijas vietā es bieži vien izvēlējos mēģināt pierunāt cilvēkus pielāgoties manam grafikam. Bet, jo vairāk par to domāju, jo vairāk saprotu, ka ceļošana ir privilēģija. Un katrs, kas ir ieguldījis savus līdzekļus ceļojumā ir pelnījis, ka viņam ir labākais iespējamais ceļojums. 

PS – šoreiz rakstā izmantotie attēli nav mani. Man nebija atbilstošu foto, tāpēc izmantoju attēlus no Unsplashed.com ar nelieliem uzlabojumiem.