Autors: ArmandaG

  • Tito bunkurs Bosnijā un Hercegovinā. Ko sagaidīt?

    Tito bunkurs Bosnijā un Hercegovinā. Ko sagaidīt?

    Tito atomkara bunkurs ir kā laika mašīna, kas paslēpta zem kalna.

    Ir pienācis laiks piepildīt savas spiegu filmu fantāzijas! Jo šī vieta Bosnijā un Hercegovinā aizvedīs Tevi atpakaļ laikā uz aukstā kara ēru, piedāvājot iskatu tajā, kāda ikdiena būtu bijusi tiem cilvēkiem, kas šajā mega patvertnē slēptos.

    Laiks doties slepenajā misijā!


    Izmaksas: Maksas. Apskatīt cenas un iegādāties biļetes vari šeit. (Bet ir arī citi pārdevēji)


    Ilgums: ~90 minūtes. Parasti ir trīs tūres dienā: 9:00, 12:00 un 15:00


    Kā nokļūt: Objekts pieejams tikai ar auto. Uz vietas ir bezmaksas stāvvieta. Bet ir arī kompānijas, kuras kopā ar biļetēm piedāvā transportu uz bunkuru (par papildus samaklsu).


    Pirmais uzdevums – atrast Tito bunkura slepeno ieeju

    Kad pienāk tūres sākuma laiks, vārti tiek atvērti un Tu vari iebraukt aizliegtajā zonā. Vai jau jūties kā spiegs super slepenā misijā? Tālāk seko gājiens cauri mežam un pagaidām nekas neliecina, ka šī būtu vieta, kur paslēpts viens no kādreizējās Dienvidslāvijas lielākajiem noslēpumie. Bet tur jau tā sāls!

    Pēc kāda brīža mēs apstājamies pie gluži parastas ēkas. Jebkurā citā dienā, Tu visticamāk paietu tai garām, nepievēršot uzmanību. Nekas īpašs vai ne?

    Ir gan kaut kas īpašs! Šī ir viena no 3 apslēptajām ieejām Tito bunkurā, un šeit mūsu tūre oficiāli sākas. 

    Tito bunkura puse, kas patiks šausmu spēļu entuziastiem

    Gids mūs ved cauri diezgan biedējoša paskata tunelim. Pa sienām stiepjas vadi, linolejā izplēsti pamatīgi caurumi un nav iespējams pateikt uz kurieni šis tunelis aizved. Tagad sāk likties, ka esi nokļuvis vienā no tām pēc apokalipses datorspēlēm.

    Tunelis Tito bunkurā

    Mūsu zinošais gids atklāj daudz fascinējošu detaļu par Tito bunkura vēsturi un ved mūs uz, manuprāt, neomulīgāko Tito bunkura daļu. Vismaz no tām, kuras tiek rādītas tūristiem. Esi sveicināts Tito bunkura ūdens apgādes blokā!

    Tu ieej mazā telpā, kurā ir divas lietas – trepes uz mazām durtiņām un lielas metāla durvis ar tādu slēdzeni, it kā tās būtu paredzētas, lai ieslodzītu ko briesmīgu. Kuru ceļo izpētīsim pirmo?

    Sāksim ar lielajām durvīm. Aiz tām slēpjas betona tunelis, pa kura sienām kā čūskas vijas caurules. Vadoties pēc gida teiktā galā esot aka. Neviens ieslodzīts briesmonis gan te nav redzams.

    Nu tad uzkāpsim pa trepītēm palūkoties, kas ir aiz mazajām durtiņām. Tur ir ļoti, ļoti, ļoti vecs ūdens. Tas ir sastāvējies un izskatās diezgan pretīgi. Šo ūdeni noteikti nevar dzert. Un mani neomolīgu dara doma, ka es nevaru redzēt, kas ir tumšajā dzelmē.

    Dosimies tālāk.

    Tunelis Tito bunkurā

    Tito bunkura puse, kas patiks tehnikas entuziastiem

    Maza atjautības spēle. Kādas sistēmas ir nepieciešamas, lai uzturētu cilvēku dzīvību hermētiski noslēgtās telpās dziļi zem zemes sešu mēnešu garumā?

    10 punkti, ja atbildēji, ka ir nepieciešams ūdens. To mēs jau redzējām. Bet vēl ir vajadzīgs gaiss ko elpot, ēdiens, komunikāciju sistēma, kas ļautu saprast, kas notiek ārpasaulē un medicīniskais aprīkojums, gadījumā, ja kādam nepieciešams veikt, piemēram, operāciju. Un, protams, vajadzīgs arī elektrības avots, lai visas šīs sistēmas darbinātu.

    Kad Tito bunkurs tika uzcelts, tajā bija viss. Mūsdienās ēdiena un medicīniskā aprīkojuma šeit vairs nav. 80 gadu medicīniskais aprīkojums visticamāk būtu palīdzējis šai vietai izskatīties pēc šausmu filmas filmēšanas laukuma. Bet nekrenķējies, Tu vēl aizvien vari apskatīt elektroenerģijas, ventilācijas un sakaru blokus.

    Tad nu dosimies turp.

    Vispirms Tu paej garām milzu konteineriem, kuros kādreiz tika glabāta degviela ārkārtas gadījumiem (ja primārā elektroenerģijas sistēma pārstātu funkcionēt). Arī šajā metāla un betona telpā valda tā pēc apokalipses spēles noskaņa. 

    Pēc tam mēs nonākam pie ventilācijas sistēmas. Tā vēl aizvien funkcionē. Un tā ir ļooooti skaļa. Gids izskaidro, ka šobrīd sistēma pumpē svaigu gaisu no virszemes, bet krīzes gadījumā, Tito bunkurs tiktu hermētiski noslēgts un sistēma attīrītu gaisu tā iekšpusē.

    Tagad mēs zinām vairāk!

    Ātomkara bunkurs, kurš cenšas būt mājīgs? Ko?

    Kā tikko redzēji, Tito bunkura dzīvības uzturēšanas bloki atbilst lielas daļas cilvēku ekspektācijām par to, kā atomkara bunkurā ir jāizskatās. Netrūkst metāla durvju, vadu, slēdžu un spocīgu tuneļu. 

    Bet Tito bunkura guļamistabās paveras pavisam cita aina. Lai kurš arī būtu plānojis šīs vietas interjēru, izskatās, ka viņa mērķis bija padarīt šo bunkuru patīkamāku izmantojot tapetes, linoleju un ikdienišķas mēbeles. Bumbu patvertne, kas cenšas būt mājīga? Kas to būtu domājis…

    Viss, protams, ir kā iesaldēts laikā. Atkarībā no tava vecuma, var gadīties, ka sekcijas un krēsli atsauksme tev atmiņā vecmāmiņas dzīvokli, ko redzēji bērnībā. 

    Telefons ar vadu

    Tito bunkura konferenču zāles – vieta, kur tiktu pieņemti svarīgākie lēmumi

    Tomēr konfarenču telpas ir tās, kurās Tu tiešām vari sajusties tā it kā Tu būtu ceļojis atpakaļ laikā. Mēbeles ir tajā pašā, 80-desmito gadu stiliņā, ko redzēji dzīvojamajās telpās, bet moderno tehnoloģiju vietā ir papīra kartes un telefoni ar vadu un griežamo ciparnīcu. Protams, ir arī paša Tito portrets.

    Tāpēc piesēdi ar dzeltenbrūno audumu polsterētā krēslā un paklausies ko vēl interesantu gids var pastāstīt. 

    Portrets uz sienas Tito bunkurā

    Tito bunkura komunikāciju centrs

    Ja Tevi fascinē vēsturiskas tehnoloģijas, šis Tev ies pie sirds. Vai vari man izstāstīt, kas tas tāds ir? Kaut kāda rakstāmmašīna? Un Te ir vesela istaba pilna ar tādām. Jau atkal rodas sajūta, ka šī ir pēcapokalipses datorspēle, nevis reāla vieta.

    Bet kādreiz tā bija realitāte.

    Aparāts Tito bunkurā

    Atpakaļ mūsdienās

    Visbeidzot mēs atkal iznākam virszemē. Iespējams, ka esam atgriezušies siltajā saulītē ar lielāku pateicību, par dzīvi, kas mums ir. Ir mierinoši apzināties, ka šādā vietā mums bija jāpavada tikai nedaudz vairāk par stundu, nevis sešus mēnešus…


    Kādas ir Tavas domas?

    Man šī vieta likās interesanta. Iespējams, tāpēc, ka es tāda tipa celtnē biju pirmo reizi. Kā arī man liekas, ka ekskursijas laikā es daudz ko uzzināju par Dienvidslāvijas vēsturi. Miks gan teica, ka viņš bija gaidījis ko grandiozāku, bet tāpat atzina vietu par interesantu.

    Ko Tev jāzina, pirms dodies uz Tito bunkuru

    Kur pirkt biļetes uz Tito bunkuru?

    Biļetes nepieciešams iegādāties pirms došanās uz bunkuru. Ir vairākas vietas Konjicā un arī internetā, kur tās iespējams nopirkt. Tā kā mēs uz bunkuru devāmies ar savu auto, mēs vienkārši ieradāmies vienā no vietām, kur biļetes tirgo un varējām iegādāties biļetes uz vēlāku laiku tajā pašā dienā.

    Kad iespējams apmeklēt Tito bunkuru?

    Bunkuru var apskatīt tikai gida pavadībā. Bet diez vai Tu vēlētos šajā vietā būt viens pats… Jebkurā gadījumā, parasti dienā tiek organizētas 3 ekskursijas – 9:00, 12:00 un 15:00.

    Vai Tito bunkurā ir atļauts filmēt un fotogrāfēt?

    Tā kā šī ir lieguma zona, tad filmēt tajā ir aizliegts. Bet uzņemt foto attēlus bunkura iekšienē drīkst. Āra teritoriju gan fotogrāfēt nav atļauts.

    Kravice waterfall in Bosnia and Herzegovina

    Apskati visu mūsu ceļojuma uz Horvātiju un Bosniju un Hercegovinu maršrutu

    Vēl daudz citu ideju ko apskatīt un nogaršot

  • Iepazīsti Bosniju un Hercegovinu caur ēdiena tūri Sarajevo

    Iepazīsti Bosniju un Hercegovinu caur ēdiena tūri Sarajevo

    Saka, ka lai iepazītu kādas valsts kultūru, to jāiepazīst caur visām maņām. Kaut arī Sarajevo ēdiena un kultūras tūre fokusējas uz Tavu garšas kārpiņu pamielošanu ar visgardākajiem ēdieniem, ko Bosmijas un Hercegovinas galvaspilsēta piedāvā, citas maņas nav atstātas novārtā. Tūres laikā Tev ir iespēja dzirdēt fascinējošus stāstus par Bosnijas virtuvi, tradīcijām un vēsturi no vietējā gida. Tev ir iespēja redzēt krāsainos tirgus stendus, pasmaržot svaigi brūvētu Bosnijas kafiju un savās rokās sajust tikko ceptu maizi.

    Izklausās perfekti? Nu tad dosimies iepazīt Sarajevo bagātīgo ēdiena un kultūras ainu kopā!


    Atrašanās vieta: Sarajevo centrs, precīzāku informāciju meklē rezervēšanas saitē



    Ilgums: 4 stundas


    Kā nokļūt: Sarajevo pilsētas centrā iespējams nokļūt gan ar auto, gan ar sabiedrisko transportu


    Kāpēc izvēlēties ēdiena tūri Sarajevo?

    Ēdienā ir kas vairāk par garšu.

    Daudzu valstu nacionālie ēdieni sakņojas tradīcijās, kas ir simtiem gadu vecas un tajā pašā laikā, tiek praktizētas arī mūsdienās. Reizēm ar roku rakstīta recepšu grāmatiņa tiek nodota no paaudzes paaudzē, bet citkārt tradīcijas tiek pielāgotas mūsdienu modernajam dzīvesveidam.

    Un kā gan labāk iemācīties kaut ko par kādas valsts ēdiena tradīcijām, ja ne no vietējā? Mūsu gids Ahmets lieliski pastāstīja ne tikai par to kā pareizi izbaudīt dažādus ēdienus, ko noteikti Sarajevo jānogaršo, bet arī iekļāva savā stāstijumā interesantus faktus par Bosnijas un Hercegovines vēsturi un kultūru.

    Plus – šī tūre aizved Tevi uz vietām, kuras iecienījuši vietējie, un kuras, visticamāk neatradīsi tūristu ceļvežos.

    Turkish delights

    Dzīvīgais Baščaršija tirgus Sarajevo: ēdiena mīļu un atklājēju paradīze

    Sarajevo ir krāsaina un pilna dzīvības. It īpaši šo sajūtu var noķert pilsētas sirdī – tirgū. Kas vienlaicīgi ir arī ideāla vieta, kur nobaudīt vairākus no Bosnijas tradicionālajiem ēdieniem.

    Tu dodies cauri tirgus ieliņām, kuras ir pilnas ar maziem, raibiem veikaliņiem, kas pārdod tradicionālos kafijas vārāmos, rotaslietas, suvenīrus un Turku saldumus, uz kuriem paskatoties siekalas saskrien mutē.

    Kaut arī pirmajā brīdī daudzi produkti liekas vienādi, kad Tu ieskaties rūpīgāk, Tu saproti ka katram tirgus stendam piemīt savs unikālais šarms. Ar rokām darinātās rokassprādes kalēja veikalā ir māsīcas, nevis māsas. Un katra pārdevēja stends atspoguļo viņa personību – kāds visu salicis ar perfektām atstarpēm, bet kādā citā stendā valda haoss. 

    Street in Sarajevo market

    Kamēr mēs priecējam acis, gids pastašta vairāk par Bosnijas amatniecības tradīcijām. Dažas no tām ir izzudušas līdz ar industriālo revolūciju, bet citas, praktizētas vēl šodien. Piemēram, vai Tu zināji, ka sarajevo ir veikals, kur pārdod ar rokām veidotas pudeļbirstes?

    Diemžēl, īpašnieks šobrīd ir izgājis, tāpēc iekšā netiekam. Bet nebēdā – ir laiks kādam gardumam.

    Vai zināji, ka Sarajevo ir sava Baklavas variācija?

    Mēs apstājamies pie maza veikaliņa, kura skatlogā var redzēt dažādu formu baklavas, kas atpūšas lipīgā, saldā sīrupā.

    Gids pastāsta, ka Sarajevo ik katrās mājās zina kā pagatavot baklavu, un ka katrs uzskata, ka viņa mammas gatavotā baklava ir visgardākā. Tomēr mūsdienās, arī vietējie mēdz pirkt šos gardumus šādos mazos, specializētos veikaliņos. 

    Ja Tu kādreiz esi paviesojies Turcijā, visticamāk šis kārtainais, uz riekstiem bāzētais deserts Tev nav svešs. Bosnijā diezgan bieži var noķert Turcijas noskaņas.

    Tomēr Sarajevo ir arī sava, īpašā baklava. Iepazīsties ar Džandar baklavu! Tā izskatās pēc mīklas trubiņas, kas pildīta ar krēmu. Šķiet lielākā atšķirība starp šo baklavu un Turku baklavu ir rieksti, kas izmantoti tās pagatavošanai. Ir pieejama variācija ar lazdu riekstiem, mandelēm vai valriekstiem.

    Sarajevo Baklava

    Gids rekomendē izmēģināt mandeļu pildījumu. Šī baklava ir lipīga, bet ne pārāk lipīga. Salda, bet ne pārāl salda. Noteikti, ne tik salda kā citas baklavas, ko iepriekš ir sanācis nogaršot. Manuprāt, tā piedāvā perfektu balansu.

    Bet nu ir laiks doties nākamā garduma medībās.

    Lai to atrastu, nāksies nedaudz pamest tirgus teritoriju. Bet tas būs tā vērts.

    Tiko cepta Somun maize

    Ir kāda vieta, kuru Tu, garāmejot, iespējams nemaz neievērosi.

    Tā ir maza ceptuve, kurai pie lodziņa ir A4 izmēra ēdienkarte, kurā ir tikai viens ieraksts – maize.

    Bet kas tā ir par maizi!

    Mūsu gids to raksturo kā Ramadāna maizi, jo Sarajevo tā ir pirmā lieta ar ko cilvēki pārtrauc badošanos Ramadāna laikā. Runā, ka šīs maize ir tik garšīga, ka Ramadāna periodā pie ceptuves izveidojoties gara rinda.

    Flat bread

    Nu tad nogaršosim!

    Kad Tu paņem plakano maizi rokās, tā vēl aizvien ir silta. Tikko cepta. No ārpuses maize ir nedaudz apdegusi un kraukšķīga, bet iekšā, mīksta un staipīga. 

    Es nekaunos atzīt, ka apēdu veselus divus gabalus pēc kārtas, bez jebkādām piedevām, un vēlāk, pirms devos prom no Sarajevo, atgriezos pēc papildporcijas. Jo šī maize vienkārši bija tik garšīga.

    Tā kā mēs kādu laiku jau esam nostaigājuši, ir laiks nelielai enerģijas devai. 

    Iemācīsimies kā pareizi baudīt Bosnijas kafiju

    Kad ir labākais laiks kafijas baudīšanai? Vadoties pēc Bosnijas dzīves ziņas – vienmēr. Bosnijā un Hercegovinā kafija ir vairāk nekā tikai rīta kofeīna doza.

    Tas ir sociāls rituāls un veids kā uz mirkli apstāties. Kafijas pauze ir laiks sev, draugiem un ģimenei. Tāpēc pastaigājoties pa Sarajevo, uz kafejnīcu galdiņiem Tu pat ļoti vēlā stundā redzēsi daudz Bosnijas kafijas komplektu. 

    Mūsu gids aizved mūs uz īpašu vietu, kurā var redzēt, ka lielākā daļa apmeklētāju ir vietējie, kuri izbauda kafiju un sarunas. Tā noteikti ir daudz autentiskāka pieredze nekā jebkurā kafejnīcā, kuru es pati būtu varējusi uzmeklēt. Kas ir iemesls, kāpēc šādas tūres ir tik lieliskas.

    Bosnian coffee

    Bosnijas kafijas baudīšanas māksla

    Kā tad pareizi baudīt Bosnijas kafiju? Pirmkārt, nevajadzētu to saukt par Turku kafiju. Jā, abas ir ļoti līdzīgas, bet kafija, kuru Tu dzer Sarajevo ir Bosnijas kafija. Un lai ko arī Tu darītu, nekādā gadījumā nedzer to kā ekspreso šotu. Fokuss šeit nav uz kofeīna devu, fokuss ir uz pieredzi!

    Bosnijas kafiju parasti pasniedzot kopā ar Turku saldumu, cukura kubiņiem un glāzi ūdens. Izskatās, ka tas kādas garšas saldums Tev tiks pasniegts ir pilnīga laimes spēle. Man šķiet, ka man tika rožu garša.

    Kā stāsta gids: cukura kubiņu ir jāpaņem un jāieliek mutē, kur tam jāļauj pakust. Un tad pa virsu jāuzdzer malciņš stiprās, rūgtās kafijas. Tā varot panākt perfektu garšu balansu.

    Pati kafija ir stipra, kā saka Mika mamma “gruzīšu kafija” (ar biezumiem). Tā tiek vārīta džezvā (katliņā ar garo rokturi). Garša var nebūt katrā gaumē, bet kafijas dzeršana ir pieredze, kas Bosnijā un Hercegovinā ir jāizmēģina.

    Bosnian coffee sets

    Un tagad, kad esam atjaunojuši savas enerģijas rezerves ir laiks turpināt ēst.

    Tā kā tuvojas pusdienas, nobaudīsim kādu populāru Bosnijas pamatēdienu.

    Ikoniskie chevapi

    Kā zināt, ka pusdienas būs labas? Ja apsola, ka ēdīsim vietā, kur chevapi mēdz ēst mūsu gida vecvecāki. 

    Chevapi ir “saliec pats” tipa ēdiens. Tev pasniedz grillētas govs un jēra gaļas desiņas, plakano maizi, svaigus sīpolus un kajmaku.

    Kas ir kajmaks? Diezgan grūti izstāstīt. Šī piena produkta tekstūra ir līdzīga sakultam svistam. Bet tas nav sviests. Tas ir krēms, kas saiet kunkuļos piena ugšpusē, kad piens tiek lēni vārīts. Garša ir maiga, diezgan sviestaina. Ja vēlāk vēlies nogaršot vēl kajmaku vari doties uz ēdiena tirgu, kur piedāvā iegādāties gan saldo, gan sāļo versiju.

    Bet šobrīd šova zvaigzne ir chevapi. Tāpēc noplēs gabalu maizes, apsmērē to ar kajmaku, aptin apkārt chevapi desiņai un izbaudi.

    Chevapi
    Piezīme: Šo bildi neuzņēmu es. Tā nāk no Pixaby.com. Tāpēc, ka tūres laikā aizmirsu chevapi nofotogrāfēt. Pārējās bildes šajā rakstā ir manis uzņemtas 🙂

    Vai Tev vēderā vēl ir brīva vieta? Šīs vēl nav beigas.

    Ir laiks nogaršot vēl vienu plaši pazīstamu Bosnijas ēdienu. Vai vari uzminēt, kas tas būs?

    Vai pastāv bureks ar sieru?

    Runā, ka ja Tu gribi nokaitināt Bosnieti Tev vienkārši jāpasaka “bureks ar sieru”. Tikai esi gatavs cīņai! Bosnijā neatzīst, ka pastāv tāda lieta, kā bureks ar sieru. Bureks var būt tikai un vienīgi pildīts ar gaļu. Un kā tad sauc tās citas burekam līdzīgās bulciņas, kas pildītas ar sieru, kartupeļiem, spinātiem? Tās esot jāsauc par bulciņām vai pitām.

    Nu tad nomēģināsim gan leģendāro bureku, gan viņa siera pildīto radinieku. Vislabāk abus mīklas izstrādājumus baudīt kopā ar dabīgo jogurtu bez piedevām.

    Cheese pastry
    Piezīme: Es aizmirsu nofotogrāfēt bureku, ko baudījām tūrē, tāpēc šī ir bilde ar siera ne-bureku, ko nogaršojām citā reizē

    Vispirms nogaršo bureku. Tas ir pleķšņains un patīkami nočaukst mutē. Iekšā ir bagātīgs maltās gaļas pildījums. Tālāk jānomēģina ne-bureku. Maize ir tāda pati, bet iekšā esošais siers vairāk atgādina biezpienu. Abi ir sātīgi un diezgan sāļi. Kaut arī šīs ir bulciņas, tās var kalpot arī kā pilnvērtīgas pusdienas.


    Kādas ir Tavas domas par šo pieredzi?

    Es domāju ka šī tūre bija kā Bosniešu virtuves dzīres ar kultūras un vēstures faktiem saldajā ēdienā. No saldajām baklavām līdz stiprajai Bosnijas kafijai, katrs kumoss ir lielisks. Noteikti rekomendēju šo tūri.

    Iespējams Tu jautāsi kādas ir adreses vietām, kurās mēs ēdām. Tā kā šī tūre ir maksas pakalpojums, negribu atklāt visus viņu amata noslēpumus, lai Tev būtu motivācija šādu tūri izmēģināt. Bet protams vienmēr pastāv arī iespēja visus iepriekš minētos gardumus uzmeklēt arī pašam. Jebkurā gadījumā, ceru, ka šis raksts Tev bija noderīgs.

    Ko Tev būtu jāzina par šo Sarajevo ēdiena un kultūras tūti?

    Vai maksa par ēdienu ir iekļauta tūres cenā?

    Jā, šajā konkrētajā tūrē viss bija iekļauts cenā un ne par ko nebija jāpiemaksā. Kā arī pēc tūres gids iedeva rekomendācijas, kur vēl garšīgi paēst ārpus tūres.

    Kurus Sarajevo apskates objektus mēs redzējām tūres laikā?

    Šī tūre fokusējās uz tirgus izpēti, bet redzējāma arī vairākas vēsturiskas celtnes, piemēram, mošeju un pulksteņa torni. Tomēr es rekomendētu savā maršrutā atvēlēt arī papildus laiku, lai apskatītu Sarajevo nozīmīgākās vietas ārpus šīs tūres, jo lielākā daļa laika tika veltīta ēdienam un tradicionālajai amatniecībai.

    Kravice waterfall in Bosnia and Herzegovina

    Apskati visu mūsu ceļojuma uz Horvātiju un Bosniju un Hercegovinu maršrutu

    Vēl daudz citu ideju ko apskatīt un nogaršot

  • Cik izmaksāja mūsu ceļojums uz Horvātiju un Bosniju un Hercegovinu. 2024

    Cik izmaksāja mūsu ceļojums uz Horvātiju un Bosniju un Hercegovinu. 2024

    Kāds ir pirmais komentārs, ko es parasti dzirdu, kad pastāstu kādam par ceļojumu? “Forši, bet cik tas maksāja?”. Tāpēc šoreiz, pēc ceļojuma uz Horvātiju un Bosniju un Herecegovinu, uzreiz sagatavoju izmaksu kopsavilkumu. Es ceru, ka Tev šis noderēs.

    Bet lūdzu, atceries ka šis raksts ir iesaldēts laikā un, kopš mana ceļojuma izmaksas visdrīzāk nedaudz ir pamainījušās. Kā arī cenas mainās atkarībā no sezonas, kurā Tu ceļo, un tā, kādu komforta līmeni Tu meklē. Tāpēc šis izmaiņu saraksts var kalpot tikai, lai iegūtu priekšstatu par aptuveno cenu līmeni. Tā teikt – iedvesmai.

    Jebkurā gadījumā – veiksmīgu plānošanu!

    Ceļouma detaļas:


    Kad devāmies ceļojumā: Pēdējā maija nedēļa – pirmā jūnija nedēļa 2024.


    Ceļojuma ilgums: 11 naktis / 12 dienas


    Ceļotāji: 2 pieaugušie


    Ceļojuma maršruts


    Mūsu ceļojuma uz Horvātiju un Bosniju un Hercegovinu izmaksas

    Cik iztērējām aktivitātēm un apskates objektiem Horvātijā un Bosnijā un Hercegovinā

    AktvivitāteIzmaksas uz 1 personu (EUR)
    Raftings60
    Krkas dabas parka ieejas biļete40
    Laivu brauciens Krkas dabas parkā15
    Plitvices ezeru ieejas biļete40
    Ēdiena un kultūras tūre Sarajevo40
    Snorkelēšanas kruīzs55
    Klis cietoksnis10
    Sarajevo trošu vilcieniņš15
    Sarajevo Rātsnams5
    Tito bunkurs10.5

    Kopā ~290.50 EUR par cilvēku

    Cik sanaksājām par nakšņošanu Horvātijā un Bosnijā

    Ceļojuma laikā palikām gan viesnīcās, gan Airbnb. Meklējām opcijas no lētākā gala ar kritēriju, ka ir privāta vannas istaba un autostāvvieta. Viesnīcas izvēlējāmies ar iekļautām brokastīm.

    Tas ko iepriekš budžetā nebijām ieplānojuši ir papildus tūristu nodoklis, kas dažās pilsētās (piem. Splitā) jāmaksā papildus viesnīcas rezervācijas cenai.

    NaktsmājasCena par 2 cilvēkiem (EUR)
    Viesnīca Splitā (2 naktis)207
    Viesnīca Mostarā59
    Viesnīca Konjic61
    Viesnīca Lozavecā pie Krkas dabas parka93
    Airbnb Zadarā (3 naktis)183.81
    Airbnb Splitā (2 naktis)124.1
    Airbnb Sarajevo35
    Tūristu nodoklis Splitā8
    Tūristu nodoklis Lozovecā3.4

    Kopā: ~774.3 EUR par 2 pieaugušajiem

    Cik iztērējām par transportu Horvātijā un Bosnijā un Hercegovinā

    Mūsu pamata pārvietošanās metode bija īres auto, ko izīrējām Horvātijā uz 8 dienām. Bet lai samazinātu izmaksas daudz arī staigājām ar kājām.

    Publiskais transports SplitāCena par personu (EUR)
    Sabiedriskais autobuss Splitā no lidostas3.1
    Maršruta autobuss uz lidostu8.4
    AutoCena (EUR)
    Īres auto ar pamata apdrošināšanu145
    Auto mazgātuve2.5
    ~74 l degvielas*~120

    Kopā: ~290.50 eur

    * Izīrējām benzīna auto, kas patērē 5,7 litrus uz 100 km un kopā nobraucām 1288km, kā rezultātā patērējām aptuveni 73,4 l degvielas. Tobrīd vidējā cena bija ap 1.64 l. Bosnijā un Hercegovinā degviela bija nedaudz lētāka nekā Horvātijā.

    Cik iztērējām par maksas ceļiem un stāvvietām Horvātijā un Bosnijā un Hercegovinā

    Ja pareizi saprotu lielākajai daļai maksas ceļu ir bezmaksas alternatīvas, bet šoreiz prioritizējām iespēju pavadīt mazāk laika ceļā, un , samierinājāmies ar to, ka jāsamaksā vairāk.

    Maksas ceļšIzmaksas (EUR)
    Braucot no Splitas uz Bosnijas un Hercegovinas robežu10,5
    Braucot no Bosnijas un Hercegovinas robežas uz Mostaru2,4
    Braucot no Mostaras uz Bosnijas un Hercegovinas robežu2,4
    Braucot no Bosnijas un Hercegovinas robežas uz Klis cietoksni10,5
    Braucot no Zadaras uz Plitvice6,2
    Braucot no Plitvices uz Zadaru6,2
    Braucot no Zadaras uz Šibeniku3,5

    Kopā: ~41.7 EUR

    Maksas stāvvietaIzmaksas(EUR) stundāStundasKopā (EUR)
    Sarajevo1.5710.5
    Plitvice1.5710.5
    Nida224
    Trogira326
    Blagaj212
    Šibenika224
    Zadara0.843.2

    Kopā: ~40.2 EUR

    Mostarā un pie Krkas auto atstājām bezmaksas stāvvietā ko piedāvāja viesnīca.

    Kā arī jāpatur prātā, ka stāvvietu cenas vietām var mainīties atkarībā no sezonas.

    Citas izmaksas

    Komisija par naudas izņemšanu ārzemēs*12.99

    *Cik saprotu šis ir atkarīgs no bankas

    Cenas, kas nav iekļautas iepriekš minētajā summā:

    • Lidojuma izmaksas (atkarīgas no valsts no kuras tu lido, mēs atradām par ~250 eur par cilvēku)
    • Apdrošināšana
    • Mobīlie dati ārzemēs
    • Ēdiens un dzērieni. Horvātijā lētākajās vietās par šķīvi ceptu astoņkāju un frī maksājām aptuveni 17-20 eiro, bet par grillētu zivi cenas bija no 20 eiro uz augšu, neieskaitot piedevas. Bureks izmaksāja aptuveni 2.50 gabalā. Bosnijā cenas bija maciņam daudz draudzīgākas. Par čevapi prasīja aptuveni 5 eiro, bet citi gaļas ēdieni izmaksāja ap 9 eiro par porciju.
    Money tree

    Ieteikumi kā samazināt izmaksas ceļojumā uz Horvātiju un Bosniju un Hercegovinu

    Kā vari redzēt – ceļojums uz Horvātiju un Bosniju un Hercegovinu nav lēts prieks. Tāpēc šeit būs daži ieteikumi no manas pieredzes kā nedaudz ietaupīt ceļojuma laikā.

    Meklē idejas ko apskatīt Horvātijā un Bosnijā un Hercegovinā?

    Apskati mūsu maršrutu

  • Maršruts ceļojumam uz Horvātiju un Bosniju un Hercegovinu (12 dienas)

    Maršruts ceļojumam uz Horvātiju un Bosniju un Hercegovinu (12 dienas)

    Es zinu kādu vietu, kura izskatās kā mazs paradīzes gabaliņš uz zemes. Man šķiet, ka mārketinga kampaņu Horvātijai man nav jātaisa, tā jau pietiekami bieži parādās daudzos ceļojumu vēlmju sarakstos. Bet vai esi apsvēris iespēju doties arī uz Horvātijas kaimiņvalsti, Bosniju un Hercegovinu? Apvienojot šos divus galamērķus, veidojas ideāla recepte neaizmirstamam ceļojumam. Nedaudz piedzīvojumu (pamēģini raftingu!), šķipsniņa atpūtas (dodies pastaigā pa promenādi), daudz satriecoši skaistas dabas (apmeklē Plitvici un Krku) un tonna vēstures un kultūras, kuru var iepazīt Mostarā, Sarajevo, Splitā un citās pilsētās.

    Maija beigās mums paveicās pavadīt Horvātijā un Bosniju un Hercegovinā 12 burvīgas dienas. Bet šāda ceļojuma plānošana prasa daudz laika un pūļu, tāpēc nolēmu padalīties ar mūsu maršrutu un pieredzi, lai palīdzētu arī tev izplānot savu sapņu ceļojumu. Ceru, ka Tev šis ceļojuma plāns noderēs!

    Lec uz:

    Kāpēc doties ceļojumā uz Horvātiju?

    Uz Horvātiju cilvēki dodas tās elpu aizraujošās dabas dēļ. Ūdens tiešām ir tik dzidrs un zils, kā esi iztēlojies—tev pat nav vajadzīgas snorkelēšanas brilles, lai redzētu jūras ežus kas atpūšas dzelmē. Ūdenskritumi ir tik sapņaini, kā par tiem stāsta, un vecpilsētas gar Dalmācijas piekrasti piedāvā vēl vairāk aizraujošu detaļu un šarmantu ieliņu nekā bildēs. Protams, ir jārēķinās ar pūļiem, bet tā ir neliela maksa, ko atdot par iespēju pabūt šajā vietā.

    Author of the blog with a waterfall in Plitvice lakes in background
    Plitvices ezeros

    Kāpēc doties ceļojumā uz Bosniju un Hercegovinu?

    Uz Bosniju un Hercegovinu cilvēki dodas, lai iegrimtu tās bagātajā un sarežģītajā kultūrā. Šeit var piedzīvot tādu kultūras, skaistuma un sāpju viesuli, ka var sareibt galva. Vienā brīdī tu izbaudi dzīvi, meklējot skaistākās čezvas un garšīgākās baklavas tirgū, un pastaigājoties garām vecajām Osmāņu mājām. Nākamajā brīdī tev ir grūti valdīt asaras, jo esi nonācis pie ēkas kuras fasāde ir pilna ložu caurumiem. Tas ir skarbs atgādinājums par karu, kurš beidzās tikai pirms 30 gadiem.

    Colorful houses in Mostar Old town
    Mostarā

    12 dienu ceļojums pa Horvātiju un Bosniju un Hercegovinu


    Ilgums: 12 dienas


    Ka devāmies ceļojumā: Maija beigas – Jūnija sākums 2024


    PS – mēs esam aktīvi ceļotāji, tāpēc arī šis ir “celies septiņos, pavadi visu dienu meklējot piedzīvojumus un atgriezties naktsmājās pēc deviņiem” tipa maršruts. Bet ja tevi interesē mierīgāks atvaļinājums un gribas arī pagulēt pludmalē, vari izmantot šo kā iedvesmu un vienkārši izņemt ārā tās lietas, kas tevi mazāk uzrunā.

    Dance performance in Dioclitians palace. Split, Croatia.
    Diokletiāna pilī

    Splita (Horvātija)

    Dienas plāns:


    No rīta ielidojam Splitas lidostā.


    Diokletiāna pils

    Vieta, kas vienlaicīgi ir drupās un dzīvības pilna.

    Diokletiāna pils sfinksa

    Splitas promināde (Riva)

    Mazs stūrītis palmu rotātas paradīzes.

    Splitas promināde

    Marjan parks

    Izaicinājums, kur balvā ir brīnišķīgs panorāmas skats.

    Marjanas parks ko apskatīt Splitā

    Cik nostaigājām: ~37,184 soļi (visi dienas soļi kopā ieskaitot lidostu, došanos meklēt ēstuves utt.)

    Ēdiens ko nogaršot ceļojuma uz Horvātiju laikā:

    Horvātijas bureks.

    Oriģinālais ir pildīts ar gaļu. Bet ir arī veģetārās opcijas, piemēram, ar sieru un spinātiem

    Burek
    Rafting in Croatia

    Splita (otrā daļa)

    Dienas plāns:


    Viena no Splitas pludmalēm

    Atpūta saulainā mieriņā pirms lielā piedzīvojuma.

    Pludmale Splitā

    Raftings Cetinas upē

    Paceļ rokas tie, kas nekad nav mēģinājuši raftingu un mazliet baidās, bet tajā pašā laikā izjūt vēlmi izkļūt no savas komforta zonas un mesties šajā piedzīvojumā. Es esmu tādā pašā situācijā! Tāpēc padosimies tam velniņam, kas mūs iekšā dīda, un dosimies izmēģināt raftingu Horvātijas upē Cetinā.

    Un, ja jau esam uz adrenalīna viļņa, tad pievienosim arī peldēšanu cauri alai un lekšanu no klintīm. Tā teikt – perfektam piedzīvojumu kokteilim.

    Tūre kuru es izmēģināju un rekomendēju


    Cik nostaigājām: ~17,057 soļi dienā

    Ēdiens ko nogaršot ceļojuma uz Horvātiju laikā:

    Pasticada (teļa sautējums ar gnokiem)

    Pasticada (Baby beef stew with gnocchi)
    Panorama view of Počitelji in Bosnia and Herzegovina
    Počitelj

    No Splitas Horvātijā uz Mostaru Bosnijā un Hercegovinā

    (ar pieturām pa ceļam)

    Dienas plāns:


    Savākt īres auto.


    Kravices ūdenskritumi

    Vieta kur iemērkt pirkstu galus neticami zilā (un neticami aukstā) pasaku ūdenskrituma ūdenī. Šis ir ūdenskritums, kurā vēl aizvien ir atļauts peldēt.

    Kravices ūdenskritums

    Počiteļi

    Skaists, pa pusei pamests Osmāņu ciemats, ko lēnām pārņem augi.

    Drupas Počiteli, Bosnija un Hercegovina

    Blagaj klosteris

    Klosteris vietā, kas ir tik fotogēniska, ka ir vērts izmest mazu līkumu.

    Blagaj klosteris

    Piezīme: Tā kā mēs notērējām nedaudz par daudz laika veikalos, tad paši Blagaj apmeklējām nākamajā dienā. Bet no loģistikas viedokļa piestāt pie klostera ērtāk būtu pēc Počiteļi apmeklējuma.


    Brauciens līdz Mostarai.


    Cik nostaigājām: ~19,083 soļi dienā

    Cik nobraucām: ~193 km

    Padoms: Ja vēl neesi samainījis naudu uz Bosnijas markām, tad silti iesaku to izdarīt Splitā, pirms izbraukšanas uz Kravici, jo nevienā no šīs dienas pieturām naudas maiņas punktu neredzējām. Protams, arī Bosnijā un Hercegovinā ir vietas, kur pieņem arī eiro, bet es uz to nepaļautos.

    Ēdiens ko nogaršot ceļojuma uz Bosniju un Hercegovinu laikā:

    Pildīti dārzeņi.

    Šie gardumi ir pildīti ar gaļu. Es teiktu, ka Bosnijā un Hercegovinā 90% ēdienu ir uz gaļas bāzes, tāpēc veģetāriešiem šajā ceļojumā nav kritusi laimīgā loze.

    Stuffed vegetables
    Panorama view in Mostar, Bosnia and Herzegovina
    Mostarā

    Mostara un brauciens uz Sarajevo (Bosnija un Hercegovina)

    Dienas plāns:


    Mostaras vecpilsēta

    Vai esam aizteleportēti uz Turciju? Dodies pastaigā starp senām Osmāņu stila ēkām, kamēr fonā skan musulmaņu sauciens uz lūgšanu.

    Mostaras tilts: Jo vairāk tu uzzini par nirējiem, kas lec no tilta, jo iespaidīgāka šķiet viņu performance.

    Mostaras tirgus: Iepirkšanās pieredze šeit ir uz steroīdiem.

    Koski Mehmed Pasha Mošeja: Skaists Islāma arhitektūras piemērs. Būs īpaši interesants tiem kuri (tāpat kā es) iepriekš nekad mošejā nav bijuši.

    Mostaras vecpilsētas ēkas

    Brauciens uz Sarajevo.


    Sarajevo mūžīgā liesma

    Uguns, kas mūžam degs karā kritušo piemiņai.


    Cik nostaigājām: ~19,645 soļi dienā

    Cik nobraucām: ~125km

    Ēdiens ko nogaršot ceļojuma uz Bosniju un Hercegovinu laikā:

    Smokvara jeb vīģu kūka.

    Fig cake in Mostar
    Marekt stend with metal work in Sarajevo, Bosnia and Herzegovina
    Sarajevo

    Sarajeva (Bosnija un Hercegovina)

    Dienas plāns:


    Bosnijas ēdiena un kultūras tūre

    Labākais veids kā uzzināt par Bosnijas garšām un tradīcijām ir no vietējā.

    Plakana maize

    Sarajeva

    Sarajevas strūklaka un Baložu laukums: Man šķiet, ka tik daudz baložu vienu viet es tiešām nekad neesmu redzējusi. Bet dzeramā ūdens strūklaka noteikti ir šī šova zvaigzne.

    Sarajevas rātsnams: Tirgus bija tik krāšņš ka Tev sagriezās galva? Tu taču vēl neesi redzējis cik krāsais un grezns ir Sarajevas rātsnams.

    Sarajevas trošu vilcieniņš: Iespēja apskat;it pilsētu no augšas, bez vajadzības iesvīst kāpjot olimpiskajā kalnā.

    Olimpiskā bobsleja trase: Vai kādreiz esi spēris kāju uz olimpisko spēļu trases? Kaut arī šī vairs ir tikai kādreizējās trases ēna, pati ideja par to cik šī bobsleja trase reiz bija nozīmīga pārvērš šo par īpašu pieredzi.

    Sarajevo

    Pārbauciens uz Konjic.


    Cik nostaigājām: ~21,080 soļi dienā

    Cik nobraucām: ~56km

    Creepy tunel in Tito's bunker in Bosnia and Herzegovina
    Tito bunkurā

    No Konjic Bosnijā un Hercegovinā uz Krkas dabas parku Horvātijā

    (ar pieturām pa ceļam)

    Dienas plāns:


    Tito ātomkara bunkurs

    Laika mašīna, kas paslēpta zem kalna.

    Tito bunkurs

    Klis cietoksnis

    Nopārdot ieejas biļetes uz šo noteikti ir vieglāk Troņu spēļu faniem un vēstures entuziastiem. Bet panorāmas skati, kas paveras no cietokšņa patiks jebkuram.

    Tomēr, ja neesi viens no iepriekš minētajiem un jau esi redzējis daudzus cietokšņus, iespējams šo vietu vari arī izlaist.

    Kliss cietoksnis

    Cik nostaigājām: ~11,120 soļi dienā

    Drive: ~264km

    Roški slap waterfall in Krka national park
    Roški slap ūdenskritums Krkā

    Krkas Nacionālais parks (Horvātija)

    Dienas plāns:


    Krkas dabas parks

    Krkā ir daudz vairāk ko apskatīt nekā tikai galvenais ūdenskritums! Piemēram, senas ūdensdzirnavas, klosteris, kas ir tik izolēts no pārējās pasaules, ka uz to nokļūt var tikai ar laivu un kāda baisa ala.


    Brauciens uz Zadaru.


    Cik nostaigājām: ~14km Krkas parkā / ~27,625 soļi dienā kopā

    Cik nobraucām: ~114km

    Ēdiens ko nogaršot ceļojuma uz Horvātiju laikā:

    Jūras veltes – piemēram – cepti kalmāri.

    Fried calmari with potatoes
    5 wells squere in Zadar, Croatia
    5 aku laukums

    Zadara un Nina (Horvātija)

    Dienas plāns:


    Zadaras vecpilsēta

    Es Tevi izaicinu atrast visas interesantās detaļas!


    Brauciens uz Ninu.


    Nina

    Ninas sāls lauki: Mazs ieskats tajā, kā no jūras ūdens dabīgā ceļā gatavo sāli.

    Ninas vecpilsēta: Apburoša vecpilsēta ar pludmali pie horizonta.

    Nina Horvātijā

    Brauciens uz Zadaru.


    Zadaras prominādē

    Saulriets Zadaras prominādē: Baumo, ka šeit vērojami vieni no skaistākajiem saulrietiem pasaulē.

    Sveiciens saulei: Jautra instalācija, kas atdzīvojas, kad saule ir norietējusi.

    Sveiciens saulei, Zadarā, Horvātijā

    Cik nostaigājām: ~7.4km in Zadarā + Ninā / ~ 25,629 soļi dienā kopā

    Drive: ~34km

    Main waterfall in Plitvice lakes, Croatia

    Plitvices dabas parks (Horvātija)

    Dienas plāns:


    Pārbrauciens uz Plitvici.


    Plitvices ezeru dabas parks

    Ūdens tiešām ir TIK zils. Nav vajadzīgi nekādi foto filtri.


    Pārbrauciens uz Zadaru.


    Cik nostaigājām: ~16km Plitvicē / ~25,644 soļi dienā kopā

    Cik nobraucām: ~268km

    Narrow street in Šibenik Old town, Croatia
    Šibenikikas vecpilsētā

    Šibenika un Trogira (Horvātija)

    Dienas plāns:


    Pārbrauciens uz Šibeniku.


    Šibenika

    Šibenikas vecpilsēta: Laiks apmaldīties starp šaurajām ieliņām. Šeit tiešām var sajusties kā labirintā.

    Noiet gar svētā Miķeļa cietoksni: paskatīties uz namu jumtiem no augstāka punkta.

    Šibenikas viduslaiku dārzs: Dārziņš ir mazs, bet kad redzi cik tuksnešaina šī pilsēta ir, novērtēsi arī šo nelielo zaļojošo pleķīti, kas paslēpts klostera iekšpagalmā.

    Šibenikas Sv. Jēkaba katedrāles eksterjēra apskate: Skaista renesanses laikmeta reliģiskā celtne.

    Šibenikas katedrāle

    Pārbrauciens uz Trogiru.


    Trogira

    Trogiras vecpilsēta: Dodies pastaigā pa apburošu Viduslaiku vecpilsētu. Atšķirībā no Šibenikas masīvajām akmens sienām, šeit atradīsi daudz delikātu detaļu.

    Trogiras promenāde: Saule, zils ūdens un palmas. Bet promenādei ir arī odziņa – cietoksnis.

    Trogira Horvātijā

    Laiks atdot īres auto (Splitā).


    Cik nostaigājām: ~11km in Šibenikā + Trogirā / ~24,600 soļi dienā kopā

    Cik nobraucām: ~176km

    Ēdiens ko nogaršot ceļojuma uz Horvātiju laikā:

    Jūras veltes – piemēram – grillēta zivs ar sautētu Šveices mangoldu

    Grilled fish with swiss chard on the side
    Day-cruise ship in Split

    Atpakaļ Splitā (Horvātija)

    Dienas plāns:


    Snorkelēšana Zilajā lagūnā un Zemūdens muzejā

    Zemūdens pasaule pati par sevi ir intriģējoša. Bet kādam ienāca prātā šo brīnumu valstību papildināt arī ar skulptūrām, kuras iespējams redzēt tikai snorkelējot. Ģeniāli.

    Pelde

    Laiks iegādāties suvenīrus Splitas tirgū

    Kaut arī svaigi augļi tik vēlu vakarā vairs nav pieejami, tev vēl aizvien ir iespēja iegādāties kādu rakiju, žāvētu vīģu kūkas un magnētiņus ko aizvest tiem, kas tevi gaida mājās.


    Diokletiāna pils naktī

    Spokus neredz. Tikai priecīgi cilvēki, kas sēž uz pakāpieniem un izbauda dzīvās mūzikas priekšnesumu. Perfekts noslēgums ceļojumam uz Horvātiju.


    Cik nostaigājām: ~12,904 soļi dienā kopā

    Dodamies mājās

    Izlidošana uz mājām no Splitas lidostas.


    Mums šis patiešām bija neaizmirstams ceļojums. Daudz piedzīvojām, iemācījāmies un nostaigājām. Es ceru, ka tev šis plāns noderēja un, ka arī Tavs ceļojums uz Horvātiju vai Bosniju (vai abām) izdosies tikpat lielisks kā mūsējais.

    Biežāk uzdotie jautājumi par ceļošanu uz Horvātiju un Bosniju un Hercegovinu

    Cik ceļojums izmaksāja?

    Šeit vari atrast detalizētu izmaksu sarakstu mūsu ceļojumam 2024. gada maijā. Bet ņem vērā, ka cenas mainās atkarībā no sezonas.

    Kad ir vislabākais laiks, lai ceļotu uz Horvātiju un Bosniju

    Es patiesi uzskatu, ka maija beigas un jūnija sākums ir ideāls laiks šo skaisto valstu apskatei. Ir silti, bet ne karsti. Priekš Latvieša pietiekami silts lai nopeldētos. Pilsētas un dabas objekti vēl nav pārpildīti ar cilvēkiem un cenas vēl nav sasniegušas savu augstāko punktu. Vienīgais, kas mums šajā laikā pietrūka, ir tas ka vietējie augļi, kurus daudzi rekomendēja – vīģes un aprikozes vēl nebija nogatavojušies.

  • Medema purva taka Mārupē – dabas taka ar spoguļu elementiem

    Medema purva taka Mārupē – dabas taka ar spoguļu elementiem

    Kad liekas, ka visas Rīgai tuvākās purva takas jau izstaigātas, kāds iekārto jaunu maršrutu. Tā rezultātā mums ir iespējams iepazīt nedaudz mežonīgo “pašiņu” taku Medema purvā. Apbruņojies ar pārgājienu apaviem, odu pūšamo un dodamies tuvāk dabai atklāt, kas ir šīs purva takas odziņa.


    Atrašanās vieta: Medama purvs


    Izmaksas: Bezmaksas


    Garums: ~6km


    Kā nokļūt: Ar auto


    Pirmais Medema takas posms nāk ar uzdevumu – atrast pareizo ceļu

    Kā mēs apmaldījāmies trijās priedēs? Pavisam vienkārši – nesekojot norādēm.

    Novietojam auto takas sākumā. Kaut arī Medema taka ir labiekārtota, stāvvieta te diemžēl nav ierīkota, tāpēc auto nākas atstāt ceļa malā, tur, kur nav aizlieguma zīmes. Bet piedzīvojumu meklētājiem tas nav šķērslis, vai ne?

    Kad es teicu, ka iesim uz purva taku, tu visticamāk negaidīji pastaigu pa mežu. Vismaz es negaidīju. Bet izrādās, ka sākumā kādu gabalu jāiet pa zemes ceļu cauri skaistam, klusam mežam.

    Mežs pirms Medema purva takas

    Ejam. Un ejam. Un ejam. Kādā brīdī sāk palikt aizdomīgi. Ceļš mūsu priekšā beidzas un parādās (iespējams kartupeļu) lauks. Patiesi, kaut kur esam nošāvuši greizi. Ejam atpakaļ – priekšā redzam cilvēkus. Viņi noteikti pateiks, kurp mums doties. 

    Dodamies šos ceļotājus noķert. Bet vienā mirklī cilvēki kaut kur pazūd. Kas te notiek? Izrādās, ka kaut kur pusceļā ir vieta, kur ceļš sazarojas, un nevis jāturpina iet taisni, bet gan jādodas pa ceļu, kas aizved pa kreisi. Kā paskaidro kāda jauka ģimenīte, uz kokiem taču ir uzkrāsotas norādes, kas apzīmē pareizo ceļu. Šo liec aiz auss, lai nepalaistu garām.

    Pašiņu karaļvalsts

    Manā galvā pati taka sākas tur, kur parādās pirmais tiltiņš, kas atklāj Medema purva takas odziņu. Šī purva taka no citām atšķiras ar to, ka takā izvietoti spoguļi. Tie stratēģiski novietoti uz Medema purva tiltiņiem, soliņiem un informācijas stendiem. Īsta pašiņu karaļvalsts! Beidzot vairs nevajag jautāt kādam garāmgājējam, lai nofotografē tevi kopā ar draugiem

    Bet visā nopietnībā – šie spoguļi skaisti atstaro apkārtējo ainavu. Sveicieni no mana atspulga!

    Bloga autore forografē sevi Medema purva takas spogulī
    Spogulis Medema purva takā

    Otrais Medema takas posms parāda gandrīz neskarto dabu

    Tālāk Medema purva ainava mainās – tā kļūst mežonīgāka. Taciņas kļūst šaurākas un paugurainākas. Ceļa segums – dubļaināks. Koki aug tuvāk, un ar perifēro redzi var novērot ūdens peļķes gar takas sāniem. Dažas ir duļķainas kā purva rāva, citas skaidrākas kā ezera ūdens.

    Kaut arī šādi apstākļi prasa piedzīvojumu meklētāja garu, man šī, cilvēka roku mazāk sajutusī takas daļa liekas intriģējoša. Kaut kas pavisam cits nekā pilsētas ielas. Un kā tev šī ainava?

    Daba Medema purva takā
    Medema purva takas posms bez laipas

    Trešais Medema takas posms – labiekārtotā purva laipa

    Purva takā taču jābūt arī purva laipai, vai ne? Ir! Nākamais takas posms ir koka laipa, kas uz pusēm šķeļ kūdrainu lauku. Kaut arī pēc apraksta neizklausās tik vilinoši, ainavai piemīt savs klusais šarms. Šeit atrodami arī izglītojoši stendi par Medema purvu latviešu valodā. Veiksmīgākie var pamanīt kādu ķirzaciņu vai citu radību.

    Medema purva laipa
    Informatīvs stends medama purvā

    Medema takas noslēguma posms – saldais ēdiens acīm

    Un tā, gandrīz nemanot, esam sasnieguši takas beigas īpaši gleznainā vietā pie purva ezera. Kurkst vardes. Čivina putni. Maijā apkārtējie plašumi ir baltu ziediņu pilni. Kurš var man pastāstīt, kas tie ir par augiem, kas te tā skaisti zied?

    Tiem, kas lepojas, ka šo taku ir pieveikuši, ir iespēja nofotografēties pie diviem īpaši lieliem spoguļiem ar uzrakstu “Medema purvs”. Tā teikt – izplatīsim labos vārdus par to, ka Latvijā ir vēl viena skaista purva taka.

    Tā kā taka nav lokveida, tad pēc pauzītes pie purva ezera dodamies pa to pašu ceļu atpakaļ uz takas sākuma punktu.

    Ezers Medema purva takā

    Pirms atvadāmies, vēl mazs brīdinājums. Rūpīgi izvēlies apavus, jo manas kedas pēc pastaigas izskatījās šādi.

    Netīras kedas

    Kopumā, es teiktu ka šīs takas odziņa noteikti ir spoguļi, kas ne tikai sniedz iespēju iemūžināt skaistos mirkļus pašiņos, bet lieliski papildina dabas skatus ar saviem atspulgiem. Domāju, ka taka vislabāk patiks tiem, kas vēlas pabūt tuvāk dabai un nebaidās no fiziskām aktivitātēm un nosmērēt kedas. Ir forši, ka šajā takā ir vērojama dažādība.

    PS – atceries, ka purvā novirzīties no takas ir bīstami.

    Kas jāzina par Medema purva taku?

    Cik gara ir pastaiga?

    Kopumā (ar visu apmaldīšanos) mēs nogājām ~6km

    Vai Medema purva takā ir piknika vietas?

    Nē, diemžēl neredzējām ne piknika vietas, ne labierīcības

    Cik pieejama ir taka?

    Tā kā lielākā takas daļa ir bezceļu, tad taka diemžēl nebūs pieejama ar ratiem vai cilvēkiem ar kustību traucējumiem

    Ko noteikti paņemt līdzi?

    Odu pūšamo, ūdeni un maiņas apavus pēc pastaigas. 

    Saullēkts ar sup Cenas tīrelī

    Neaizmirstama pieredze – saullēkts Cenas tīrelī uz SUP dēļa

  • Kuldīgas muzejs. #AtkalKuldīgā

    Kuldīgas muzejs. #AtkalKuldīgā

    Kuldīgas apskate ir klasika – tik daudziem no mums ir kāda jauka atmiņa ar to, kā basām kājām gājām pāri Ventas rumbai vai vērojām lidojošās zivis. Bet ko vēl bez vecpilsētas šarmantajām ieliņām un fotogēniskā tilta Kuldīgā apskatīt? Šoreiz plāns ir šāds: iekāpt laika mašīnā (Kuldīgas muzejā), lai aizceļotu uz kāda turīga kuldīdznieka dzīvokli 20. gs. sākumā.

    Kuldīga – mēs jau nākam!

    Atrašanās vieta.

    Ieejas maksa un darbalaiki.

    Ceļojums atpakaļ laikā Kuldīgas muzejā

    Katrs piedzīvojums ir tik interesants, cik rotaļīga ir tava pieeja. Tu vari uzkāpt pa trepēm, lai nokļūtu otrajā stāvā, vai arī tu vari spēlēt atjautības spēli – atrodi visus senā krāsojuma fragmentus, kas paslēpti uz atjaunotās sienas. Izvēle ir tavās rokās.

    Ja esi gatavs pieņemt izaicinājumu, apmeklējuma laikā uzdošu tev vēl pāris uzdevumus.

    Kuldīgas muzeja sienu krāsojums

    Par Kuldīgas muzeju

    Bet sāksim no paša sākuma. Kuldīgas muzejam patiesībā ir divas ēkas. Viena ir muzeja ēka, kas iekārtota vēsturiskā villā pie Ventas rumbas. Tā ir tā skaistā, sūnu zaļā ēka ar dekoratīviem koka paneļiem. Tu to noteikti esi ievērojis.

    Otra ēka ir muzeja krājums, kurā iespējams apskatīt iespaidīgu skaitu vēsturisku priekšmetu. Ierobežotā laika dēļ šoreiz apmeklēsim tikai muzeja izstāžu un ekspozīciju ēku, bet par krājumu parunāsim citreiz.

    Kuldīgas muzeja pamatekspozīcijas ievads

    Kuldīgas muzeja mainīgās ekspozīcijas

    Pie ieejas mūs sveicina laipnas darbinieces, kas pastāsta, ka pirmā stāva un trešā stāva izstādes ir mainīgas, kas nozīmē, ka izstāde, ko redzēju es, var būt cita nekā tā, kuru savā apmeklējuma laikā redzēsi tu. Manā lozē izkrita spoguļu kolekcijas izstāde un foto izstāde. Par to, kādas mainīgās izstādes būs pieejamas tava nākamā izbrauciena uz Kuldīgu laikā, lasi šeit.

    Lai šis stāsts būtu ilgtspējīgs, pārāk daudz par mainīgo izstādi nestāstīšu, bet aši iemetīsim aci, lai saprastu, kāda ir Kuldīgas muzeja izstāžu garša.

    Kā tev liekas, kas ir spogulīšu izstādes zvaigznes? Protams, dekoratīvi spogulīši. Puķaini, rakstaini, ar ainavām, bēbīšiem un cakām. Ļoti dažādi un ļoti glīti. Un, ja mēs apstājamies un padomājam – cik daudz cilvēku mūsdienās vēl nēsā līdzi kabatas spogulīti? Šķiet, mobilais telefons lielā mērā pieveicis ne tikai diktofonu, kameru un mūzikas atskaņotāju, bet arī aizstājis spogulīti dāmu somiņās.

    Spogulīšu izstāde

    Bet tagad steidzamies tālāk – mums taču jāiet ciemos!

    Tuk tuk! Kuldīgas muzeja otrajā stāvā klauvējam pie turīga kuldīdznieka durvīm

    Ieejot Kuldīgas muzeja pastāvīgajā ekspozīcijā, tiešām rodas sajūta, ka esi ienācis kāda dzīvoklī. Šķiet, ka tūlīt, tūlīt no blakus istabas iznāks kalpone un paziņos, ka kundze gaida savā kabinetā. Un kas ir interesanti – sajūta šajā dzīvoklī ir mājīga.

    Liekas, ka saimniece rūpīgi izvēlējusies mēbeles un ir padomājusi par katru detaļu, no aizkariem līdz pat tamborētam galdautiņam. Pilis un muižas man bieži vien liekas tukšas un aukstas, bet šeit es tiešām varētu dzīvot. Ja vien izdotos sadzīvot ar to spoku, kas spēlē klavieres…

    Kuldīgas muzeja pamatekspozīcija

    Kamēr neviens neskatās, būsim mazliet bezkaunīgi un iemetīsim aci guļamistabā un pēc tam dosimies lūkoties, vai kundze ir savā kabinetā.

    Katram tādu darba kabinetu!

    Arī šeit viņas nav… Bet, ieejot kabinetā, man ieplešas acis. Iedomājies, kā būtu dzīvot mājā ar šādu skatu?

    Skats pa logu no Kuldīgas muzeja

    Pa logu gandrīz vai var redzēt, kā Ventas rumbā lēkā zivis! Kā komentēja kāds mans paziņa – tas ir darba kabinets, kas iedvesmo rakstīt dzeju. Bet, kā vēsta apraksts, kundze vairāk pievērsās sarunām par jaunākajām modes tendencēm.

    Vai jau aizmirsi par solītajiem uzdevumiem?

    Dodamies tālāk – kā jau pie bagātiem ļaudīm, šeit atrodamas arī dažādas ekstras. Piemēram, ziemas dārzs – saulaina telpa, kas veltīta istabas augiem un mākslai. Es arī tādu gribētu. Šeit tevi sagaida pirmais uzdevums. Vai tu vari saburtot, kas rakstīts vecajā drukā?

    Avīze Kuldīgas vēstnesis

    Kad Kuldīgas ziņas izlasītas, ieskatāmies arī kunga kabinetā, kur uzmanību piesaista kāršu kolekcija. Vai kādreiz esi redzējis melnas spēļu kārtis?

    Bet tā kā izskatās, ka šodien neviena nav mājās, izmantosim iespēju un iemetīsim aci arī nama sirdī – virtuvē.

    Virtuve šādos muzejos vienmēr ir mana mīļākā telpa, jo tā vistiešāk parāda, cik tālu ceļu esam nogājuši kopš laika, kas iekonservēts muzejā. Plīts bija pavisam savādāka (ar metāla riņķiem) un kafijas “automāts” nemaz nebija automātisks. Kafiju bija jāmaļ ar roku spēku…

    Šeit tevi sagaida tavs nākamais uzdevums. Uzmini, kas šī ir par uzparikti?

    Sens priekšmets Kuldīgas muzejā

    Atbildi es tev nedošu, būs vien jābrauc uz Kuldīgas muzeju noskaidrot.

    Vēl viens uzdevums Kuldīgas muzeja trešajā stāvā

    Kad dzīvoklis izpētīts, man gribas uzdot tev vēl vienu pēdējo uzdevumu. Kuldīgas muzeja ēkā tev ir jāatrod telpa, kuras sienām saglabāts neatjaunots oriģinālais krāsojums. Došu dažus mājienus. Telpa atrodas trešajā stāvā, un tai ir tāda skarbi romantiska noskaņa, kas stāsta par to, ka laiks var izbalināt, nobružāt un izplēst. Bet tas nevar atņemt tavu būtību.

    Un pie viena neaizmirsti apskatīt arī šī stāva ekspozīcijas un pēc tam pastāstīt, kas vislabāk palika atmiņā tev.


    Kopumā es teiktu, ka Kuldīgas muzejam noteikti ir izdevies sasniegt mērķi un uzburt sajūtu par ceļojumu laikā. Ja tev šādi piedzīvojumi iet pie sirds, tad noteikti ieplāno muzeja apskati savā nākamā Kurzemes izbrauciena dienas kārtībā.

    Kas tev būtu jāzina par Kuldīgas muzeja apmeklējumu

    Cik daudz laika ieplānot Kuldīgas muzeja apmeklējumam?

    Man kā cilvēkam, kas ir slinks uz aprakstu lasīšanu, vajadzēja apmēram 40 minūtes, bet, ja tev patīk iedziļināties, Kuldīgas muzeja apmeklējums varētu aizņemt arī nedaudz vairāk laika.

    Vai muzejam ir ieejas maksa?

    Jā, ir. Informāciju iespējams atrast viņu mājaslapā.

    Vai uz muzeju var nokļūt bez auto?

    Jā, muzejs atrodas Kuldīgas centrā, tā kā, ja tiksi līdz Kuldīgai, līdz muzejam varēsi aiziet ar kājām.

    Aizputes pilsdrupas

    Ko vēl apskatīt netālu no Kuldīgas?

  • Ragaciema Sedums – apslēptais dārgums pa ceļam uz Enguri

    Ragaciema Sedums – apslēptais dārgums pa ceļam uz Enguri

    Kā būtu ar kādu mazu hidden gem (apslēpto dārgumu) jūras piekrastē? Nu, tādu skaistu, fotogēnisku vietiņu, kur izskatās kā pasaku grāmatā, bet par kuru, ja vien speciāli neesi meklējis, iespējams, neko neesi dzirdējis? Ja tev ir plāns doties izbraukumā uz Engures pusi vai tālāk gar piekrasti Kolkasraga virzienā un ir laiks ieplānot kādu papildus pieturu, ļauj man tev pastāstīt par Ragaciema sedumu.

    Kas ir Ragaciema sedums?

    Atjautības uzdevums: vai tu zini, kas ir sedums?

    Es agrāk nezināju.

    Izrādās, ka sedums ir senā laivu piestātne — tātad, vieta, kur laivas atpūtās pēc garas darba dienas, tika glabāti zvejniecības rīki, un norisinājās ar zvejniecību saistītas sociālās aktivitātes. Tagad arī tu zini vairāk.

    Es Ragaciema sedumā iemaldījos pavisam netīši, piedaloties Sieviešu dienas rallijā.

    Skrējām atvērt seifu un tiešām atradām “zeltu” — pasakainu, mazu pasaules stūrīti pie jūras, kas atgādina miniatūru brīvdabas muzeju. Tikai šī nav apslēptā muzeja filiāle. Kā vēlāk uzzināju, pateicoties internetam, Ragaciema sedumu sentēvu piemiņai atjaunojuši paši vietējie zvejnieki, kas, manuprāt, vietu padara vēl nozīmīgāku.

    Ko sagaidīt Ragaciema sedumā?

    Gluži kā jūras nāra, Ragaciema Sedums pievilina ar savu skaistumu.

    Kurš gan nav padevies fotogēniskas vietas sirēnas saucienam?

    Iztēlojies šādu skatu: fonā ir mierpilna jūra, kas rotājas pavasara pasteļu krāsu paletē. Bet pirms jūras, starp priedēm, draudzīgā bariņā satupušas mazas, skaistas koka būdiņas ar niedru jumtiem. Pirmajā brīdī aina var likties diezgan ikdienišķa. 

    Bet ir jāskatās kārtīgi! Jo katru no mājiņām rotā kāda maza, interesanta detaļa. Vienai gar sienu, gluži kā Ziemassvētku eglīšu virtene, uzkarināta rinda ar bojām. Virs durvīm dēlis izrotāts ar rakstiem, bet virs tā — koka rinķis un sens pulkstenis. Kādai citai goda zīme ir glābšanas riņķis.

    Skaista koka ēka Ragaciema sedumā

    Vietas noskaņu papildina arī kāda veca koka laiva, kas visticamāk reiz pārvērtīsies par laivas skeletu, un tās jaunākās māsas, kuras izskatās vēl aizvien darbspējīgā vecumā. Ir arī koka mucas un tie trijstūra formas statīvi, kurus noteikti esmu redzējusi muzejos, bet nekādi nevaru atcerēties, kā tos sauc…

    Laiva Ragaciema sedumā

    Kopumā rodas sajūta, ka uz pāris minūtēm esi atgriezies atpakaļ laikā.

    Protams, šī vieta nav tikai acu priecēšanai, šeit noteikti ir daudz vēstures, kuru būtu interesanti uzzināt, ja izdotos atrast kādu, kurš būtu ar mieru padalīties stāstā.

    Bojas gar ēkas sienu ragaciema sedumā

    Ilgs laiks gan pagātnes apskatei nav nepieciešams, jo vecā laivu piestātne ir pavisam maza. Kā vienīgais izbrauciena galamērķis šis būtu “nedaudz par plānu.” Tāpēc mana rekomendācija būtu šo apslēpto pērli apmeklēt kā īsu pieturas punktu garāka izbrauciena laikā vai kopā ar kārtīgu pastaigu gar jūru.


    Ragaciema Sedums man liek aizdomāties par divām lietām: ko mēs katrs darām, lai saglabātu savu sentēvu mantojumu, un cik šādu, mazāk zināmu, bet brīnišķīgu vietu Latvijā vēl ir ko atklāt?

    Un kādas atziņas ir tev?

    Engures ezera pļavas

    Apvieno Ragaciema sedumu ar kādu no šiem apskates objektiem

  • Birštona – relaksācijas stūrītis Lietuvā, netālu no Kauņas

    Birštona – relaksācijas stūrītis Lietuvā, netālu no Kauņas

    Birštona ir gluži kā Jūrmala, tikai bez jūras. Jūras vietā šai Lietuvas pilsētiņai ir iedalīta upe, gar kuru var doties laiskās pastaigās, bet “veselīgo” gaisu ražo minerālūdens iztvaikošanas tornis. Kūrortpilsētiņas noskaņu papildina spā viesnīcas, un pilnam komplektam atliek tikai pievienot skatu torni, kas paceļas virs koku galotnēm. 

    Kā mēs Birštonā nonācām? Gribējās sadalīt garo pārbraucienu no Polijas līdz Latvijai divās mazākās daļās, lai pēdējās Eiropas ceļojuma dienas nebūtu drūms pelēks mākonītis, kas aizēno pārējos piedzīvojumus. Un pēc piedzīvojumiem un staigāšanas pilnas nedēļas vakars mērcējoties baseina siltajā ūdenī izklausījās lieliski. Bet mēs jau nebūtu mēs, ja neizietu mazā ekskursijā pa pilsētu.

    Birštonas skatu torņa vilinājums (+pastaiga gar upi)

    Tornis kas paceļas augstu virs koku galotnēm

    Atrašanās vieta.

    Darba laiks.

    Tas moments, kad Tu iebrauc pilsētā, virs koku galotnēm ieraugi skatu torni un tev gribas iesaukties “Ooo! Es gribu tur uzkāpt!”

    Kā gan lai pretojas šim vilinājumam, ja skatu tornis lielās ne tikai ar iespaidīgu augstumu, bet arī ar skaistu dizainu? Un baumo, ka no augšas varēšor redzēt gleznainus upes līkumus. Tāpēc, kamēr vēl ir gribasspēks, noraidīsim baseina vilinošo piedāvājumu un dosimies mazā ekskursijā.

    Birštonas skatu tornis

    Uz Birštonas skatu torni, pa meža taciņu gar upi

    Skatu platformas atrašanās vieta.

    Tā kā viesnīca kurā paliekam slēpjas mežā, lai nokļūtu līdz tornim dodamies pa skaistu, bet mazliet izaicinošu, taciņu starp kokiem. Par izaicinošu es to iesaucu tāpēc, ka taciņa iet kā pa kalniem – augšā un lejā. Varētu teikt ka tā ir iesildīšanās pirms lielā kāpiena.

    Ceļā mūs pavada arī upe. Tās skaistums nav palicis nepamanīts – kaut kur pa vidu uztaisīta pat neliela skatu platforma upes līkumu vērošanai.

    Arī tiem, kuri paliek citās viesnīcās un dodas uz skatu torni no otras, pilsētas puses, šī taciņa varētu noderēt nelielai pastaigai mierā un klusumā.

    Nemuna upe Birštonā

    Kāpiens 45 m augstumā

    Lai torņa virsotni sasniegtu nākas kārtīgi pasvīst. Izskatās, ka torņa viducī paredzēta vieta liftam, bet lifts nav uzbūvēts, tāpēc tevi sagaida pamatīgs kāpiens.

    Uz rinķi, uz rinķi, uz rinķi, piestāt paskatīties pa trijstūra formas lodziņu, un atkal uz rinķi… Līdz beidzot esi nonācis augšā, no kurienes paveras elpu aizraujošs skats.

    Skats no Birštonas skatu torņa

    Visapkārt ir meži un lauki. Vienā pusē starp kokiem vijas upe, kuras ūdens atstaro debesis kā spogulis. Otrā pusē, izkaisītas pilsētas mājiņas. Laiks uzņemt bildes desmit dažādos lenķos.

    Skats no Birštonas skatu torņa

    Nu jau domas arvien vairāk un vairāk riņķo ap baseinu. Bet Birštonā ir vēl viena vieta, kas mums noteikti jāredz.

    Kas ir minerālūdens iztvaikošanas tornis? Mineral water graduation tower “Druskupis”

    Atrašanās vieta.

    Vai tas ir citplanētiešu šķīvītis? Vai tas ir kaut kas dzīvs? Izrādās, ka tā ir visai neparasta konstrukcija, kas ražo “veselīgu” gaisu.

    Birštonas minerālūdens iztvaikošanas tornis

    Kad esam izgājuši cauri Birštonas Centrālajam parkam un apskatījuši takas malās izstādītās statujas (vai esmu vienīgā kurai tie trīs kraukļi liek justies neomolīgi?), tavā priekšā paverās tāda kā cilindra formas ēka ar logiem.

    Bet, kad tu pieej pāris soļus tuvāk, tu saproti, ka sienas ir vaidotas no maziem zariņiem. Kad tu pieej vēl tuvāk, tu saproti, ka pa šiem zariņiem nepārtraukti tek ūdens. Tad no šejienes nāk tā nomierinošā tekošā ūdens burbuļošana!

    Minerālūdens iztvaikošanas torņa siena tuvplānā

    Šis ir tas stāsts par to, ka varētu stundām ilgi stāvēt un skatīties, kā tek ūdens. Tomēr vēl interesantāk ir ieiet ūdens iztvaikošanas tornī iekšā.

    Cilindrā ir izveidots tāds kā tunelis, kurā valda pustumsa. Tu ej cauri, elpo veslīgo gaisu, kas rodas minerālūdens iztvaikošanas rezultātā un nomierinošā ūdens tecēšanas skaņa tevi apņem no visām pusēm. Zen. 

    Minerālūdens iztvaikošanas torņa iekšpuse

    Birštonas prominādes mierīgais ritms

    Atrašanās vieta.

    Tepat netālu ir arī upes promenāde, tāpēc noteikti aiziesim arī uz to, paskatīties uz krastā pietauvotajiem atpūtas kuģīšiem. Runā, ka ar tiem varot arī izbraukt. Bet to gan citreiz.

    Man protams obligāti jāuztaisa Instagramīgā bilde šūpolēs, kas norāda uz dažādām pilsētām. Es jau neko nesaku, bet kāpēc nav zīmītes uz kādu no Latvijas pilsētām?

    Šūpoles Birštonas prominādē

    Kas gan var būt relaksējošāks par mierīgu pastaigu pa bruģētu taciņu, gar upi vasaras vakarā, kad bruģakmeņi vēl izstaro dienas siltumu un apkārt valda pilnīgs miers?

    Nu, vispār ir vēl viena lieta, kas mums palīdzēs relaksēties vēl vairāk.

    Birštonas promināde

    Relaksācija Birštonas viesnīcas burbuļvannā un pirtīs

    Nu tad beidzot ir laiks pavārīties burbuļvannā līdz pirkstiņi kļūst krunkaini.

    Spā viesnīcas un sanatorijas Birštonā ir vairākas, atliekt tikai izvēlēties savam maciņam atbilstošāko versiju. 

    Mēs izvēlējāmies ietaupīt un noīrējām ekonomiskās klases nummuriņu Royal Spa Residence, kam, protams, bija savi plusi un mīnusi. Istabiņā ir tāda, sanatorijas noskaņa un interjērs nav tas modernākais, tā ka tur pārāk daudz laika negribas pavadīt. Bet brokastis, neatkarīgi no nummuriņa klases, ir karaliskas. No kūkām līdz pat griķiem. Mēs pārēdāmies. 

    Un pats galvenais, protams, ka ir divas burbuļvannas, tvaika pirts, sauna un baseins, kurā var mērcēties neierobežotu laiku. Nu, vismaz līdz ūdens relaksācijas zonu slēdz ciet. Un ja budžets atļauj tad šajā viesnīcā esot pieejami arī šikāki nummuriņi. Tā vismaz var spriest pēc bildēm Bookingā. 

    Es baseinos bildes netaisu, tāpēc šeit būs bilde ar viesnīcas plašo pagalmu kurā atradīsi šūpuļtīklus, mini baskāju taku un zem nojumītes slēpjas minerālūdens baseiniņš, kur nomazgāt kājas.

    Lai Tev releksējošs vakars!

    Birštonas Royal Spa residence pagalms

    Brirštonai noteikti piemīt mierīgs ritms. Kā nekā šo vietu dēvē par kūrortpilsētu. Manuprāt tā ir lieliska pietura, ja nepieciešams braukt no Polijas uz Latviju un sadalīt braucienu vairākās daļās. Bet labi varētu iet kopā arī ar turpat netālu esošās Kauņas apskati, ja vēlies pavadīt brīvdienas Lietuvā.

    Zamek Ogrodzieniec pils Orlich Gniazd parkā

    Iepriekšējās ceļojuma pieturs Polijā

    Lieli akmeņi, sagruvušas pilis un Varšavas vecpilsētas šarms

  • Polija – Orlich Gniazd ainavu parks

    Polija – Orlich Gniazd ainavu parks

    Polija nebeidz pārsteigt. Vai zināji, ka no Krakovas līdz Čenstohovai stiepjas maršruts, kurā atrodamas 25 viduslaiku pilis un pilsdrupas? Izklausās intriģējoši. Zuduša diženuma “skeletos” vienmēr ir kaut kas fascinējošs. Un daļa šī piļu ceļa atrodas ainavu parkā, kur iespējams apskatīt arī lielus akmens veidojumus. Vēl intriģējošāk. 

    Tā kā mums ir jānokļūst no Čehijas līdz Latvijai, un Polija ir tieši pa ceļam, tad dosimies vismaz daļiņu šī parka izpētīt.


    Atrašanās vieta: Orlich Gniazd landscape park


    Izmaksas: Maksas un Bezmaksas objekti, detaļas atradīsi zemāk


    Ilgums: 1 diena


    Kā nokļūt: Ar auto


    Maza daļiņa no 25 piļu takas Krajobrazowy Orlich Gniazd

    Pilsdrupas un lielie akmeņi, mēs jau nākam!

    Liels akmens ar caurumu Krajobrazowy Orlich Gniazd

    Orlich Gniazd noteikti ir “izvēlies savu piedzīvojumu” tipa apskates vieta. Parkā ir ļoooti daudz apskates punktu. Jā, ļoti ar trim o burtiem! Bet ierobežotā laika dēļ visu apskatīt mēs nepaspēsim *notrauc asariņu*.

    Tāpēc, lai būtu godīgi būs 2×2. 2 pilis un 2 akmeņi. Tā teikt – mazs testerītis, lai varētu saprast vai tevi šis maršruts vispār varētu interesēt. Un ja pēc izmēģināšanas tevī ir alkas redzēt vairāk, neskumsti! Es izveidoju Google vietu sarakstu, kas apkopo lielu daļu no Orlich Gniazd apskates vietām, kuras es būtu gribējusi apskatīt ja man būtu vairāk laika. Šo karti vari atrast šeit.

    Un akmeņu patiesībā būs vairāk. Jo abas pilis ir būvētas uz lieliem akmeņiem un klintīm. Tā arī parks ieguvis savu nosaukumu – Ērgļa ligzdas ainavu parks (angļu Eagles nest, Poļu Orlich Gniazd). Šo gan nevajadzētu jaukt ar to Ērgļa ligzdu, kas saistīta ar Otro pasaules karu (atrodas Vācijā).

    Nu tad piesprādzē virtuālo drošības jostu un dodamies piedzīvojumā!

    Es nevaru melot – man patīk lieli akmeņi! Un Orlich Gniazd parkā tādu ir daudz

    Atrašanās vieta.

    Ja tev ir vājība uz milzīgiem akmeņiem – tad pirmkārt esi sveicināts klubiņā, un otrkārt, tevi gaida iespēja piepildīt savu akmeņu vajadzību skalu līdz pat augšai. 

    Ar pirmajiem akmeņiem mēs sastopamies negaidīti. Kamēr pēc Google maps mēģinām atrast ceļu līdz pirmajai pilij, mūsu priekšā iznirst vareni akmens milži. Tiem ir jocīgas formas – viens nedaudz atgādina milža zābaku.

    Liels akmens zābaka formā

    Šeit nostrādā “pirmo akmeņu” efekts – noteikti ir jāpiestāj pataustīt, izpētīt un uzņemt vismaz 10 bildes. 

    Kad pieiesi tuvāk, atklāsi, ka šie akmeņi nav tikai dabas dekorācija lauku ainavai. Tajos ir iekaltas vietas klinšu kāpšanas stiprinājumiem. Sanāk ka šī ir tāda savvaļas brīvi pieejama klinšu kāpšanas trase. Tev kaut kur mugursomā nav aizķēries ekipējums?

    Tā kā ekipējuma nav, atliek tikai pabrīnīties, ka no otras puses tas pats zābaka akmens izskatās pilnīgi savādāk – varbūt kā milža resnais vēders – un doties tālāk. 

    Liels akmens Krajobrazowy Orlich Gniazd

    Orlich Gniazd parka pērle – pa pusei zudusī, bet intriģējošā Zamek Ogrodzieniec

    Atrašanās vieta.

    Ieejas maksa un darbalaiki.

    Šis senā diženuma skelets ir iemesls, kāpēc mēs esam šeit. 

    Un apkārtnes iedzīvotāji to lieliski zina. Tāpēc mentāli sagatavojies šī brauciena vistūristiskākajai vietai. Auto jāatstāj aizdomīga paskata visticamāk pašrocīgi veidotās maksas stāvvietās un viss ceļš līdz pilsdrupu kasēm dekorēts ar stendiem kur pārdod našķus, mīkstās rotaļlietas un Polijai raksturīgo milzu saldējumu. Tas saldējums noķēra arī mani! 

    Tas kas šīs senās godības paliekas padara īpašas, ir fakts, ka pils mūri apvienoti ar milzu akmeņiem. Kas nozīmē, ka tur, kur sienas sabirušas pīšļos, tieši dažādu formu akmens stabi liecina par to, kādas bijušas mūru kādreizējās aprises.

    Akmeņi pie Zamek Ogrodzieniec

    Vēl 10 bildes ar milzu akmeņiem uztaisītas. Tad varam doties izpētīt kas Ogrodzieniec pils skeletam vēderā.

    Sāksim ar telpu, kas atdalīta no galvenās pils ēkas un lepojas ar šermuļus uzdzenošu uzrakstu – Moku kambaris. Šī telpa nav priekš cilvēkiem ar vājiem nerviem. Te izstādīti moku rīki, un ja palasīsi aprakstus, var gadīties, ka sāks raut uz augšu. 

    Nē, varbūt tomēr, labāk ašā solītī dosimies uz Ogrodzieniec drupu galveno ēku, kas izrādās ir gandrīz vai kā labirints ar kambariem, mūriem un tuneļiem. Ar ko Tu mūs pārsteigsi, senais cietoksni?

    Zamek Ogrodzieniec pils Krajobrazowy Orlich Gniazd dabas parkā

    Izskatās, ka pils puncītis kopumā ir tāds – tukšs. Nav nevienas mēbeles vai kāda cita priekšmeta. Tikai lielgabali, no kuriem viens pavērsts uz iekšpagalmu. Uz ko gan viņi tēmēja, uz savējiem?  

    Zamek Ogrodzieniec pils iekšpuse

    Bet ja trūkst pildījuma, tad jāmēģina nošarmēt ar interesantiem arhitektūras elementiem. Izskatās, ka pilsdrupas vispirms mēģina mūs pārsteigt ar lielu šahtu, kura ved dziļi pazemē. Vari mēģināt ieskatīties, bet redzēt neko nevar. Piķa melna tumsa.

    Otrā kārts ko pilsdrupas izspēlē ir tornītis, kurā iespējams uzkāpt, aplūkot apkārt esošos laukus un mājas. Vari iztēloties, ka esi ērglis, kas no savas ligzdas modri novēro apkārt esošās mājas un laukus.

    Skats no Zamek Ogrodzieniec pils mūriem

    Vēl vairāk lielu akmeņu! Okiennik Wielki

    Atrašanās vieta.

    Šie akmeņi ir kā skatu tornis ar lodziņu.

    Novietojam auto “stāvvietā” jeb citiem vārdiem sakot zāles laukumā, un dodamies pa džungļu taku pretī dabas brīnumam. Šis Orlich Gniazd parka akmens stabs ir patiesi iespaidīgs. Pirmie akmeņi tā priekšā mazliet nobāl. Bildē viss akmens milzis neietilpst un, lai redzētu virsotni jāatliec galva.

    Okiennik Wielki akmeņi Krajobrazowy Orlich Gniazd parkā

    Bet kāds skats varētu pavērties no augšas? Baumo, ka lielisks. Un šķiet, ka varam saklausīt citu piedzīvojumu meklētāju balsis, kuras liecina, ka kāds šo akmens stabu tik tikko jau ir iekarojis. Nagi niez pamēģināt. Vai mēs riskēsim? 

    Es nevaru to rekomendēt, jo tas, kā pats saproti ir bīstami. Bet man liekas, ka ja kaut kur atradīsim kādu lēzenāku vietiņu, mēs pamēģināsim pakāpties nedaudz augstāk. 

    Okiennik Wielki akmens

    Dodamies akmenim apkārt un patiesi – šeit it vietiņa, kuru iespējams iekarot bez supervaroņa roku spēka. Galvenais būt uzmanīgam. 

    No augšas paveras patiešām skaists panorāmas skats uz apkārtējo koku galotnēm. Nu gluži kā no skatu torņa! Otrs pārsteigums ir akmens acs, kas ir gandrīz vai sirsniņas formā.

    Daba tiešām ir brīnumu pilna. 

    Caurums Okiennik Wielki akmenī

    Un man jau ir sajucis cik daudz bilžu ar milzu akmeņiem mēs šodien esam uzņēmuši.

    Royal Castle Bobolice – pils klints virsotnē

    Atrašanās vieta.

    Ieejas maksa un darbalaiki.

    Pils skeletu šajā izbraucienā mēs jau apskatījām. Kā būtu, ja mēs piedzīvojumu katlam piešautu arī kādu pili, kas ir nedaudz labāk saglabājusies? Izvēle krīt par labu nelielajai Bobovices pilij, kas uzsēdināta klints virsotnē.

    Šo būtu grūti iekarot vai ne? Acīm redzot viss ir iespējams, jo manas prognozes par labāk saglabājušos bija aplamas. Pils nav labi saglabājusies, tā ir atjaunota. Bet tas nekas. Katrs reiz ir piedzīvojis ne tik labus laikus… Un kad pa ceļam ieraugi pilsdrupas, neuztraucies. Tā ir viena no citām pilīm. Mūsu galamērķis ir tālāk uz priekšu. 

    Bobovices pili virs Orlich Gniazd parka koku galotnēm var redzēt jau pa gabalu. Tik drūmā dienā kā šodien tā nedaudz atgādina Drakulas rezidenci. Nav grūti iedomāties, ka no logiem kāds vēro, kā mēs tuvojamies. Pilnīgi iespējams ka tie ir pils spoki…

    Royal Castle Bobolice virs koku galotnēm

    Izrādās, ka pat ja tu vēlies šo pili apskatīt tikai no ārpuses, vienalga nāksies šķirties no pāris eiro. Neko darīt. 

    Un uzmini ko mēs šeit atrodam? Protams, ka lielu akmeni. Šo kāds milzis uzstutējis uz vēl viena akmens, izveidojot skaistu lodziņu. Ja paskatās uz to uz cik maza stūrīša šis akmens klucis balstās, tad ir gandrīz vai bail tam pieskarties – ka tik akmens nenogāžas lejā.

    Liels akmens ar caurumu pie Royal Castle Bobolice

    Pati pils lepni sēž klints virsotnē, aiz aizsargmūra. Papildus šiem drošības pasākumiem iebrucēju atbaidīšanai uzstādīta arī zīme “ uzmanies spoks “. Un nelielai humora devai – ar mūra sienu kontrastē uz āru izbīdītā koka tualete. Vismaz cilvēki uzreiz varēja saprast, kur noteikti nestāvēt, lai nesanāktu s… Tu jau zini, ko es domāju. 

    Royal Castle Bobolice pils

    Kaut arī Orlich Gniazd parka piedāvājums ir vēl daudz reiz plašāks, pulkstenis nav mūsu pusē. Vēl tāpat kāds laiciņš būs jāpavada ceļā. Tāpēc dosimies uz naktsmājām “kaut kur pa ceļam” un atjaunosim spēkus nākamajai dienai, kad dosimies apskatīt Varšavu


    Vienalga vai Polija ir tavs brauciena galamērķis, vai Tu tai brauc cauri un meklē kādus interesantus pieturas punktus kur izstaipīt kājas, vienmēr atradīsies kāds interesants apskates objekts. Šis ainavu parks noteikti ir sava titula cienīgs – tajā atrodamas patiešām skaistas un fotogēniskas ainavas. Kā arī tas atmodina fantāziju un galvā uzreiz rodas desmitiem stāstu par milžiem, kas izmantojuši lielos akmeņus savā ikdienā un bruņiniekiem, kas reiz staigāja pa pilīm, no kurām vairs palikuši pāri tikai pussabrukuši karkasi.  

    Varšavas Universitātes bibliotēkas jumts

    Apskati visas idejas Polijas ceļojumiem

  • Ko apskatīt Čehijā (caurbraucot). Punkvas alas un Štramberka

    Ko apskatīt Čehijā (caurbraucot). Punkvas alas un Štramberka

    Čehiju šoreiz apskatīsim caurbraucot, pa ceļam no Vīnes uz Poliju. Bet tas nebūt nenozīmē, ka piedzīvojumi izpaliks! Gluži otrādi, mūs gaida pārsteigumiem pilnas stalaktītu alas ar pazemes ūdeņiem, tuneļiem un kādu eņģeli. Un mūs vilina arī kāda maza, šarmanta Čehijas kalnu pilsētiņa ar bilžu grāmatu cienīgām ieliņām, kas ir vienīgā vieta pasaulē, kurā atļauts ražot Štramberkas austiņas. Vai vēlies uzzināt kas tās tādas?

    Nu tad lecam auto un laižam!

    Akmens ar portālu Moravian Karst dabas parkā

    Pārsteigumiem un stalaktītiem pilnās Punkva alas

    Atrašanās vieta.

    Cenas un biļešu rezervācija.

    Kādas ir likmes, vai būs interesantāk nekā Gruzijas Prometeja alās?

    Šis Čehijas apskates objekts ir tik populārs, ka vasarā biļetes jārezervē mēnesi iepriekš. Tad jau jābūt kaut kam iespaidīgam? 

    Un iepriekšēja rezervācija nav vienīgais priekšnoteikums, kas jāņem vērā. Pirms lielā piedzīvojuma tevi gaida mazs iesildīšanās piedzīvojums. Moravský kras dabas parka teritorijā, kurā atrodas šīs (un vairākas citas) alas ir jāierodas vismaz 40 minūtes iepriekš. Kāpēc tādas prasības? Jo ar auto pie alām piebraukt nevar – tas jāatstāj stāvvietā un tālāk kāds gabaliņš jāčāpo kājām. Vai alternatīvi – jābrauc ar tūristu vilcieniņu.

    Iespējams, ka izklausās sarežģīti. Tomēr grūtāks ceļš uz mērķi parasti rada lielāku gandarījuma sajūtu. Ekspektācijas ir augstas. Novietojam auto un dodamies pa asfaltētu ceļu cauri mežam. Ik pa brīdim starp kokiem pazib kāds klinšu atsegums vai kāda mazāka aliņa, kas padara pastaigu interesantāku.

    Kad nonākam pie alas ieejas mums ir nedaudz jāuzgaida – iekšā laiž tikai norādītajā sākuma laikā, jo ekskursija ir ar gidu. Kas ir loģiski. Tu taču negribētu apmaldīties alā vai ne? Tas izklausās pēc laba materiāla šausmenei. Ir gan neliels āķītis par kuru jāpabrīdina. Ekskursijas ir pieejamas tikai Čehu valodā. Tiem, kas runā angliski ir pieejams bukletiņš. Bet tas nekas, mums iztēle strādā, mēs baudīsim skatus un izdomāsim paši savu stāstu.

    Punkva alu pazemes ezers un stalaktīti, kas gandrīz satikās

    Ieiet Punkvas alās ir kā nonākt slepenā valstībā, kas ilgi negaida, lai izspēlētu savus trumpjus. Jau pēc maza gabaliņa pa pustumšu gaiteni tavā priekšā paveras mazs pazemes ezers, kura mierīgais ūdens ir kā spogulis.

    Vai Tu vari atšķirt kur beidzas stalaktīti un sākas atspulgs?

    Pazemes ezers un stalaktīti

    Bet ik pa brītiņam mieru pārtrauc kāda ūdens lāsīte, kas nopil no griestiem un rada ūdenī mazus aplīšus. 

    Stalaktīti šeit ir visdažādāko formu – no lāstekām līdz totēmu stabiem un daudzstāvu tortēm. Nezinu vai piekritīsi, bet man lielākā daļa stalaktītu izskatās tādi nedaudz gļotaini. Nagi niez pieskarties, pataustīt. Bet nedrīkst. Jāsavaldās.

    Un tad tavā priekšā paveras īsta stalaktītu pasaules melodrāma – stalaktīts un stalagmīts, kas gandrīz saskarās. Pietrūkst pavisam maz. Šķiet, tikai pāris centimetri. Bet liktenis viņus ir pievīlis. Tik tuvu tomēr mūžam paliks tālu… Jo šie stalaktīti nekad nesaskarsies. Tie ir izžuvuši un vairs neaugs. Diezgan skumji. Šis varētu būt ilgu simbols. 

    Stalaktīti Punkva alās

    Noslaukam no vaiga asariņu un dodamies tālāk, pa daudzām ejām un zālēm. 

    Uzmanību piesaista kāds tēls. 

    Kā tev liekas, kas tas ir?

    Klints Enģelis Punkvas alās

    Nezinu kā tu, bet es redzu rokas, un apmetņa krokas. Es redzu eņģeli.

    Cik apbrīnojama mēdz būt daba! 

    Tumša tuneļa galā gaida pārsteigums

    Tālāk dodamies pa tumšu akmens tuneli.

    Mēs ejam lēnām. No sienām staro aukstums un mitrums. Bet tuneļa galā ir gaisma. 

    Tevi gaida pārsteigums. Iziet no šī tuneļa ir kā nonākt citā dimensijā. Gluži kā caur skapi ievelties Nārnijā! 

    No tuneļa mēs iznākam ārā lielā, zaļā grotā, ko izveidojusi karsta kritene. “Gluži kā Islandē!” kāds iesaucas. Es gan teiktu – gluži kā elfu valstībā. Virs galvas spīd zilas debesis, akmens sienas viscaur noaugušas zaļām sūnām, un centrā ir neierasti zaļganzils ūdens. Šī esot tā vieta, kur Punkvas upe ieiet pazemē. Pasakaini!

    Macocha Abyss

    Šo neparasto dabas veidojumu sauc par Macocha Abyss. Abyss nozīmē bezdibenis. 

    Ja sākumā domāju, ka salīdzinājumā ar Prometeja alām, Punkvas alās trūkst krāsaino gaismiņu, tad ar šo bezdibeni iztrūkums noteikti ir atspēkots. 

    Un piedzīvojumi vēl nav beigušies.

    Macocha Abyss

    Mazliet ekstrēms brauciens ar laivu Punkva alās

    Laivu brauciens alā izklausās diezgan iespaidīgi vai ne? Slīdēt pa tumšu ūdeni, kad tev virs galvas ir nevis debesis, bet gan akmens siena ir diezgan neparasti. Bet šajā piedzīvojumā tu pats esi atbildīgs par to, lai pieliektu galvu, kad laiva tavā galā pietuvojas nedaudz par tuvu klinšu sienai. Es teiktu, ka brīžiem bija mazliet ekstrēmi. 

    Brauciens nav garš. Pēc maza brītiņa mūs izsēdina otrā galā, kur ir iespēja apskatīt vēl vienu zāli ar stalaktītiem. Un tad jau lecam atpakaļ laivā un braucam uz izeju. 

    Vēl vienu mazu pastaigu Moravský kras dabas parkā

    Ja ir iespējams pastiept piedzīvojumu vēl garāku, kāpēc to nedarīt?

    Tā vietā lai ietu atpakaļ uz auto, izmetīsim loku pa dabas taku, kas sola aizvest mūs uz punktu, kur šo pašu bezdibeni var redzēt no augšas. 

    Brīdinu gan, ka būs jākāpj kalnā. Tāpēc, ja neesi uzvilcis piemērotas kurpes, palīdzīgu roku piedāvā arī trošu vilcieniņš.

    Akmens siena Moravian Karst dabas parkā

    Gaisotne dabas takā ir mierīga. Koki rada patīkamu ēnu, ik pa brītiņam pazib kāds raupjš klints gabals vai portāls akmens sienā. Kad nonākam augšā, ieraugām kafejnīcu un suvenīru stendus. Bet jāturas pretī kārdinājumam, jāsaņem drosme un jāpieiet pie maliņas paskatīties uz leju. Jā, kritiens būtu diezgan pamatīgs.

    Tālu apakšā redzama šaura aiza, bet lielākoties skatu aizsedz koki. No tāda attāluma tie izskatās kā sūnas.

    Macocha Abyss no augšas

    Nu gan pietiks. Dosimies atpakaļ uz auto – mūs gaida pāris stundas garš brauciens.

    Skats uz Štramberkas trubu

    Štramberka – Čehijas kalnu pilsētiņa, kuras ekonomika balstās uz austiņ cepumiem

    Atrašanās vieta.

    Pēc iekārtošanās viesnīcā dodamies mazā pastaigā aiz astes noķert pēdējās minūtes pirms saule ir norietējusi. Mērķis ir pabaudīt kalnu pilsētiņas pastkaršu cienīgās ieliņas un atrast labākās skatu vietas.  

    Vakara pastaiga pa šarmantajām Štramberkas ieliņām

    Mazajās ieliņās, kas stiepjas augšup kalnā, kura galā, kā svecīte uz kūkas uzsēdināts pils tornis, noteikti ir kaut kas maģisks. It kā tās ir parastas mājiņas, kurās, kā visur citur, dzīvo parasti cilvēki… Bet kaut kāda iemesla dēļ šeit katra krāsainā siena, katrs izgreznotais logs un katra puķu kaste šķiet mazliet romantiska. Varbūt tas ir kalnu gaiss? Vai varbūt tā ir vasaras maģija. Vai varbūt, tas ir tikai manā galvā.

    Laukums ar strūklaku un krāsainām mājām Štramberkā
    Māja Štramberkā

    Štramberkas truba un skatu punks

    Uz kuru pusi iesim? Protams, ka uz Štramberkas trubu – mazo pils tornīti kalna galā. Darba laiks jau sen beidzies, iekšā netiksim. Bet ir cerība, ka arī no kalna uz kura pils uzcelta pavērsies skaista panorāma. 

    Štramberkas ieliņa

    O jā! Paskaties uz tām mazajām mājiņām, dažu logos jau sadegtas gaismas. Un paskaties uz kalniem fonā! 

    Šeit, pils pakājē, mēs esam vieni. Visi pārējie, droši vien, rosās pa mājām un gatavojas naktsmieram. Bet mēs vēl gribam noķert vakaru aiz astes un nedaudz pastaigāt apkārt.

    Panorāmas skats no Čehijas kalniem

    Spīd senatnīgās laternas. Spīd baznīcas tornis. Jāiet pa šauriem celiņiem. Kaut kur sastādīti augi. Kaut kur nodrupis mūrītis. Vai esam netīši iemaldījušies kāda pagalmā? Cerams ka nē.

    Laikam tomēr ir pārāk tumšs. 

    Ar labu nakti Štramberka!

    Štramberkas baznīca naktī

    Jeskyně Šipka ala – lai otrā dienā nemoka alu iztrūkums

    Atrašanās vieta.

    Vai pēc vakardienas tev ir alu paģiras? Moka pilnīgs alu iztrūkums sistēmā? Nekas! Ārstēsim to ar vēl vienu alu. Jāsaka gan, ka šī būs stipri mazāka un bez stalaktītiem, bet paģiras jau parasti ārstē ar vieglajiem dzērieniem.

    Tad nu pēc brokastīm dodamies aptuveni 15 minūtes garā pastaigā, kas aizved  mūs uz Jeskyně Šipka, jeb Špikas alu. Tur mūs sagaida sūnām noaudzis akmens portāls.

    Jeskyně Šipka

    Aiz portāla ir tāda kā priekštelpa. Es iztēlojos kā senie cilvēki šeit varētu sēdēt pie ugunskura un skatīties zvaigznēs. Un no šīs priekštelpas sākas vairāki tuneļi. Kāds ir garāks un ieved tumsā, dziļi zem akmens. Kādam citam jau uzreiz otrā galā var redzēt gaismu. 

    Jeskyně Šipka alas iekšpuse

    Nogaršosim Čehijas slavenos cepumus

    Labākais suvenīrs ir tāds, kuru citur grūti dabūt, vai ne?

    Izrādās, ka Štramberkas apkārtne ir vienīgā vieta pasaulē, kurā atļauts ražot Štramberkas austiņas – no piparkūku mīklas veidotus cepumus, kas izceļas ar savu formu. 

    Štramberkas austiņas

    Austiņ cepumus atradīsi jebkurā Štramberkas veikaliņā. Vienalga vai tā ir konditoreja vai pārtikas bode – iepakojums vienmēr būs viens un tas pats, apdrukāts ar austiņu leģendu. Teksts, protams, ir Čehu valodā, bet Google nekad nav grūti izpalīdzēt. Ja pareizi saprotu sanāk, ka mēs simboliski ēdam nogrieztas cilvēku ausis un svinam atbrīvošanos no iebrucējiem. Ceru ka garšu tev tas nesabojās. 


    Reizēm ir forši turēties prom no lielajām pilsētām, vai ne? Pabaudīt dabas brīnumus (alas, klintis un bezdibeņus) un izpētīt mazu pilsētiņu intriģējošās ieliņas, kuras nav tūristu pilnas.

    Kad sirsniņas pilnas varam doties tālāk. Piedzīvojumi mūs sauc uz Poliju!

    Ko apskatīt Vīnē?

    Ko apskatīt Vīnē?

    Ceļojuma iepriekšējā diena