Šodien mēs dosimies izpētīt Diokletiāna pili Splitā — vietu, kas vienlaikus ir gan drupās, gan pilna dzīvības. Kā tas ir iespējams? Robežas starp Splitas vecpilsētu un bijušā Romas imperatora Diokletiāna pili ir ļoti izplūdušas. Varētu pat teikt, ka tās nepastāv. Pēc tam, kad imperatora grandiozā vecumdienu māja tika stipri bojāta, cilvēki, kas reiz dzīvoja netālu esošajā Salonā, pils drupu iekšpusē sāka celt jaunas mājas. Būvniecības procesā viņi iekļāva drupu fragmentus savās jaunajās ēkās.
Kopš tā laika pagājuši daudzi gadsimti, bet pat šodien Diokletiāna pilī tu atradīsi drupas, kas saplūst ar dzīvojamām mājām, dzīvīgām kafejnīcām, veikaliem un bāriem. Nu tad dosimies izpētīt šo unikālo vietu kopā!
P.S. Es neesmu vēsturniece, es esmu tūrists – parastais. Es vados pēc faktiem, kurus atrodu internetā, tāpēc droši piedāvā labojumus, ja es kaut ko esmu pārpratusi
Labākai skatīšanās pieredzei – pirms atskaņo video, pārliecinies vai iestatījumos ir izvēlēta augsta kvalitāte 😉
Atrašānās vieta: Diocletian’s Palace, Split
Izmaksas: Rakstā minētās vietas ir bezmaksas, bet ja vēlies apskatīt katedrāli vai muzejus, būs jāpērk ieejas biļete
Ilgums: Mēs nostaigājām ~1,5 stundas
Kā nokļūt: Ja esi tuvu centram – ar kājām, ja esi tālāk, ar sabiedrisko transportu.
Apskati pilno Horvātijas – Bosnijas un Hercogovinas maršrutu
Discovering Diocletian’s Palace’s Dark Basements
Pilī mēs ieejam cauri tās pagrabiem. Tie ir plaši un tumši. Akmens griestus balsta masīvas kolonnas.
Šeit tu neatradīsi elegantus rotājumus; viss ir raupjš, notraipīts un nedaudz biedējošs. Ļoti atbilstoši vietai, kur kādreiz atradās cietumi un tika izpildīti nāvessodi.
Interesants fakts: kādu laiku Diokletiāna pils pagrabi tika izmantoti atkritumu un notekūdeņu izgāšanai. Ironiski, bet tiek uzskatīts, ka tieši pateicoties tam, ka pagrabi tika izmantoti kā izgāztuve, tie ir tik labi saglabājušies.
Diokletiāna pils grandiozais peristils
Pils teritorijā ik pa brītiņam var uzdurties kādam masīvam akmens gabalam, kurā iegravēti burti, vai senas kolonnas fragmentam. Šīs kādreizējās diženuma paliekas organiski iekļaujas kopējā drupu ainavā. Tomēr kaut kādā mistiskā veidā arī mūsdienu saldējuma bodītes un bāri šajā ainā iederas tikpat labi.
Kolonnu ieskautais peristils ir elpu aizraujošs. Ja būsi vērīgs, varēsi ieraudzīt daudz interesantu detaļu. Un laukuma malā lepni slejas arī Sv. Domnius katedrāle.
Laikam nav jābrīnās, ka te ir tiiiiik daudz cilvēku!
Kā tev šķiet, kas bija pirmais – lielās kolonnas vai ēka ar mazajiem balkoniņiem, kuras eksterjerā tās ir iekļautas? Es domāju, ka kolonnas. Bet jebkurā gadījumā, izskatās tiešām iespaidīgi.
Un ko šeit dara sfinksa? Ja var ticēt internetam, tā uz šejieni atceļojusi no pašas Ēģiptes.
Naksnīgie piedzīvojumi Diokletiāna pils peristilā
Šķiet, ka arī mūsdienās peristils ir kultūras dzīves centrs. Dienas laikā tev var palaimēties kļūt par liecinieku tradicionālo deju priekšnesumam. Bet jautrība nebeidzas arī pēc saulrieta. Vasaras vakaros šeit var uzdurties arī kādam koncertam.
Klausīties mūziku, sēžot uz tūkstošiem gadu seniem pakāpieniem, kad virs tavas galvas plešas nakts debesis – tā ir maģiska sajūta. Un, ja esi pieaugušo dzērienu cienītājs, blakus esošais bārs piedāvā iespēju baudīt mirkli ar kādu kokteili, kas tiek servēts turpat uz kāpnēm.
Es pati gan nedzeru, tāpēc nevaru komentēt, kādas ir cenas, bet atmosfēra ir lieliska.
Sv. Domnius – Vēsturiskā katedrāle
Liktenis ir neizdibināms. Tas, kas reiz bija Diokletiāna mauzolejs, tagad ir kļuvis par kristiešu baznīcu, kas nosaukta par godu svētajam, kuru Diokletiāns sodīja ar nāvi.
Skaistākā katedrāles iezīme, pēc manām domām, ir zvanu tornis. Par baznīcas apbrīnošanu no ārpuses naudu neviens neprasa, bet, ja vēlies ieiet iekšā vai uzkāpt tornī, apskatīt Splitu no augšas, nāksies iegādāties ieejas biļeti.
Kādreizējās godības skelets: Vestibilis (Rotonda)
Kamēr mēs klaiņojam pa pils teritoriju, kaut kur tālumā atskan dziesma. Nedaudz izklausās pēc baznīcas kora, bet skaņa nenāk no katedrāles. Vai tie varētu būt a cappella dziedātāji Diokletiāna pils vestibilā? Dosimies noskaidrot.
Vestibils ir apaļa telpa, tomēr, ja tu, meklējot vestibilu, centies ieraudzīt apaļu ēku, tu to neatradīsi, jo no ārpuses rotonda nemaz neizskatās apaļa. Tāpēc, kamēr mēs atrodam īsto ceļu, muzikālais priekšnesums jau ir beidzies, un pāri palikusi vien kastīte, kurā vāc dzeramnaudu. Neko darīt, cerams, ka nākamreiz mums veiksies labāk. Tomēr šī vilšanās netraucē mums izpētīt pašu vestibilu.
Ja tu paskatīsies uz augšu, ieraudzīsi, ka kupols, kas kādreiz sedza griestus, jau sen ir zudis nebūtībā un ir palicis tikai apaļš caurums, kas paver skatu uz debesīm.
Kādreiz šī telpa kalpoja kā pārejas posms no peristila uz imperatora privātajām istabām. Taču tajos senajos laikos tā esot izskatījusies pavisam savādāk – telpu rotājušas statujas, mozaīkas un marmora plāksnes. Tagad no tā laika godības palicis vien ķieģeļu skelets un cilņa rotājumu virkne uz vārtu arkas. Tomēr telpas forma vēl aizvien ir intriģējoša.
Diokletiāna pils vēderā slēpjas Splitas vecpilsētas ielas
Diokletiāna pils šaurās, līkumainās ieliņas ir ideālas klaiņošanai ar atvērtu prātu. Pat ja šķiet, ka tu jau visu esi izpētījis, katru reizi, kad šeit atgriezies, atrodas kāda sānu eja, kuru tu iepriekš nebiji pamanījis.
Uz kuru pusi dosimies? Pastaigas laikā tev šādu izvēli nāksies izdarīt bieži, jo gandrīz vienmēr ir iespēja doties vairākos virzienos, un ir diezgan neiespējami uzminēt, kur katra no ejām aizvedīs. Mana rekomendācija būtu sekot savai sirdij, jo, lai kuru ceļu tu izvēlētos, tas noteikti aizvedīs pie kaut kā interesanta.
Aiz viena līkuma žāvējas veļa, aiz nākamā slēpjas rosīgs restorāns (to Diokletiāna pilī ir diezgan daudz), bet vēl kāda cita ieliņa slēpj vēsturiskas mājas, kas apaugušas ar efejām.
Tā bezmērķīgi klaiņojot, mēs atradām šo lielisko foto vietu ar skatu uz katedrāli.
Sper soli ārpus Diokletiāna pils, lai sastaptu Gregoriju no Ninas
Cauri Zelta vārtiem tu pamani lielu statuju, ap kuru drūzmējas cilvēki. Daudzi no viņiem dara ko netipisku – berzē mākslasdarba kājas īkšķi. Kas tas par dīvainu rituālu?
Bronzā iemūžinātais tēls ir Gregorijs no Ninas, bīskaps, kurš aizsāka horvātu valodas lietošanu baznīcas ceremonijās. Viņa pirksta berzēšana, visticamāk, sākās kā cieņas izrādīšana, taču mūsdienās ceļotāji to dara, lai iemantotu veiksmi.
Iepazīsties ar romiešu karēvjiem, kas dežūrē pie Zelta vārtiem
Vai esi gatavs uzņemt kādu jautru ceļojuma bildi, ko nosūtīt draugiem? Tad dodies taisnā ceļā pie romiešu karavīriem, kas sargā Diokletiāna pils Zelta vārtus (vai arī tiem, kas dežurē peristilā). Un neuztraucies, viņi tikai izskatās draudīgi. Patiesībā viņi ir ļoti jauki un strādā par dzeramnaudu.
Standarta piedāvājumā ir iekļauti trīs kadri: pieklājīgais foto, kur visi stāv rindā un smaida, bilde, kurā jūs gatavojaties uzbrukumam, un tavs pēdējais foto ar zobenu pie rīkles. Viss, protams, ar humora devu.
Bet, kamēr tu izklaidējies kopā ar saviem jaunajiem draugiem, neaizmirsti uzmest aci arī pašiem Zelta vārtiem. Tā kā šie vārti bija Diokletiāna pils galvenā ieeja, tie ir diezgan grandiozi.
Un atklāšu kādu interesantu detaļu, ko daži palaiž garām – ja tu nostāsies tieši zem vārtiem un paskatīsies uz augšu, uz izvirzījumiem ieraudzīsi briesmīgas galvas.
Un kādas ir tavas domas?
Vienalga, vai esi šeit, lai izzinātu vēsturi, atklātu ko jaunu vai vienkārši izbaudītu atmosfēru – Diokletiāna pils apskate būs neaizmirstams piedzīvojums. Galu galā, kur vēl tu atradīsi šādu miksli ar pavisam seno, veco un jauno?
Pilnais Horvātijas un Bosnijas un Hercogovinas maršruts
Ko apskatīt, ko nogaršot, ko piedzīvot. Plus noderīga informācija.
