Autors: ArmandaG

Vai esi gatavs pievarēt kādu kalnu? Marjan meža parks (angļu: Marjan Forest Park) pirmajā brīdī var izskatīties pēc grūta izaicinājuma. Bet, ja, paskatoties uz šo kalnu tālumā, Tev metas aukstas kājas, neuztraucies! No personīgās pieredzes varu teikt, ka, ja esi normālā fiziskā formā, kāpiens nav nemaz tik sarežģīts, kā pirmajā brīdī izskatās. Patiesībā Marjan meža parks ir skaista, zaļa oāze, kas pilna ar fascinējošiem augiem un skatu vietām, kurās iespējams baudīt satriecošu panorāmu.

Un atceries, ka darbs nes augļus. Jo augstāk Marjan kalnā uzkāpsi, jo skaistāki skati tevi sagaidīs. Aina, kas paveras no pašas virsotnes, ir elpu aizraujoša. Tikai nedari kā es – uzvelc pārgājienam atbilstošas kurpes!

---

---

---

---

---

Pirmais līmenis: Marjan kalna trepes

Ja kāpšana Marjan kalnā būtu videospēle, tad pirmā līmeņa misija būtu pieveikt trepes, kas slēpjas starp Splitas namiem.

Šīm trepēm ir ļoti daudz pakāpienu. Bet par to nav laika domāt, jo apkārtējā ainava ir burvīga. Kāpjot rodas sajūta, ka esi aizbēdzis no Splitas un nonācis kādā kalnu ciematā. Un, ja tu uz brīdi apstāsies un paskatīsies atpakaļ, ieraudzīsi, ka šķirbiņā starp mājām rēgojas Sv. Domnius baznīcas tornis un sarkano jumtu jūra.

Ja kāpšanas laikā neesi pārāk nosvīdis, tad šī ir arī lieliska foto vieta.

Pirmais līmenis pieveikts: balvā skats no Vidilica skatu vietas

Huh! Mums izdevās. Esam pievarējuši kāpnes un sasnieguši pirmo Marjan kalna skatu vietu.

Tie, kam ir nepieciešams atjaunot enerģijas rezerves, šeit atradīs kafejnīcu. Bet mēs dodamies taisni uz platformu, no kuras paveras satriecoša pilsētas panorāma.  No šejienes vari redzēt pilsētas namus, jūru un miglainus kalnus. Brīnišķīgi!

Ja esi sapratis, ka kāpšana kalnos nav priekš tevis, tad šeit savu pārgājienu vari arī noslēgt. Skats ir sagādājis pietiekamu ātrā dopamīna devu. Bet mēs vēl nepadosimies – mēs kāpsim līdz pat karogam kalna galā.

Marjan Meža Parka augu daudzveidība

Tālāk piedzīvojumu turpinām pa taisnu ceļu. Kreisajā pusē starp kokiem ik pa brīdim pazib jūra. Bet koši zilais ūdens nav šī posma fascinējošākā daļa. Visinteresantākā ir šejienes flora.

Nekad nebūtu domājusi, ka to teikšu, bet… paskaties uz to milzīgo kaktusu! Vai tas nav īsts skaistulis? Vai vismaz es domāju, ka tas varētu būt kaktuss. Bet tikpat labi tā varētu būt arī milzu alveja. Ja vari mani izglītot šajā jautājumā, es tikai priecāšos. Es runāju par tiem milzīgajiem, bāli zaļajiem augiem ar asumiem lapu malās.

Un paskaties uz tiem šķībajiem kociņiem! Izskatās, ka tie par mata tiesu turas kājās un kuru katru brīdi vienkārši apkritīs.

Kaķu punkts

Pa ceļam mūs sveicina arī kāds pūkains vietējais. Un, redz, kur vēl viens! Horvātijā tu sastapsi daudzus draudzīgus kaķus, kas vai nu klaiņo pa ielām, vai laiski čuč saulītē. Bet, ja pameklēsi Marjan meža parku Google Maps, atklāsi, ka kāds šeit kartē ir atzīmējis pat “kaķu punktu”. Es sasmējos.

Otrais līmenis pieveikts: balvā skats uz Sv. Nikolasa baznīcu

Pēc brīža mēs nonākam pie kādas senas akmens baznīcas. Tā ir vienkārša, raupja, un stāv šajā vietā jau kopš 1219. gada. Ļoti iespaidīgs vecums!

Bet, ja godīgi, tas arī viss, ko par šo vietu varu pateikt. Tā kā iekšā ieiet nav iespējams, šī ir tāda ātrā, trīs minūšu atelpas pietura.

Kad esi uzņēmis pāris bildes un mēģinājis ielūrēt pa spraudziņu durvīs, dodamies tālāk. Piedzīvojumu gars sauc mūs nogriezties nost no taisnā ceļa un mēroties spēkiem ar trepēm, kas slēpjas koku ēnā. 

Un man ir labas ziņas – arī šeit kaktusi nav mūs pametuši. Uz akmens sienas, kas mūs pavada, ir pat kaktuss, kas šobrīd zied košiem, dzelteniem ziediem. Ak, šie mazie dzīves prieciņi!

Marjan kalna virsotne: elpu aizraujošais Telegrin skatu laukums

Oho! Man šķiet, ka mans vārdu krājums nav pietiekami bagātīgs, lai aprakstītu šo vietu tā, kā tā ir pelnījusi.

Tavā priekšā paveras panorāma maigos zilos, baltos un zaļganos toņos. Līnijas izpludina viegla dūmaka. Centrā vējā lepni plīvo milzīgs Horvātijas karogs. Un, ja ar to vēl nav gana, tad otrā pusē slejas majestātisks balts krusts. Šī vieta zina, kā atstāt iespaidu.

Protams, Marjan kalnā ir arī vēl citas apskates vietas. Bet pašreiz manas baterijas jau ir nosēdušās, un mums vēl priekšā stāv atpakaļceļš, tāpēc ar to arī savus piedzīvojumus šodien beigsim. Ceru ka pietaupīji enerģiju kāpšanai lejā!

---

Kādas ir tavas domas?

Es domāju, ka noteikti bija vērts kāpt. Pastaiga starp interesantajiem augiem un elpu aizraujošajiem skatiem ir lieliska iespēja aizbēgt no pilsētas, nemaz neizbraucot no tās. Galvenais – nesteidzies un izbaudi ainavu.

Šodien mēs dosimies izpētīt Diokletiāna pili Splitā — vietu, kas vienlaikus ir gan drupās, gan pilna dzīvības. Kā tas ir iespējams? Robežas starp Splitas vecpilsētu un bijušā Romas imperatora Diokletiāna pili ir ļoti izplūdušas. Varētu pat teikt, ka tās nepastāv. Pēc tam, kad imperatora grandiozā vecumdienu māja tika stipri bojāta, cilvēki, kas reiz dzīvoja netālu esošajā Salonā, pils drupu iekšpusē sāka celt jaunas mājas. Būvniecības procesā viņi iekļāva drupu fragmentus savās jaunajās ēkās.

Kopš tā laika pagājuši daudzi gadsimti, bet pat šodien Diokletiāna pilī tu atradīsi drupas, kas saplūst ar dzīvojamām mājām, dzīvīgām kafejnīcām, veikaliem un bāriem. Nu tad dosimies izpētīt šo unikālo vietu kopā!

P.S. Es neesmu vēsturniece, es esmu tūrists – parastais. Es vados pēc faktiem, kurus atrodu internetā, tāpēc droši piedāvā labojumus, ja es kaut ko esmu pārpratusi

---

---

---

---

---

Discovering Diocletian’s Palace’s Dark Basements

Atrašanās vieta

Pilī mēs ieejam cauri tās pagrabiem. Tie ir plaši un tumši. Akmens griestus balsta masīvas kolonnas.

Šeit tu neatradīsi elegantus rotājumus; viss ir raupjš, notraipīts un nedaudz biedējošs. Ļoti atbilstoši vietai, kur kādreiz atradās cietumi un tika izpildīti nāvessodi.

Interesants fakts: kādu laiku Diokletiāna pils pagrabi tika izmantoti atkritumu un notekūdeņu izgāšanai. Ironiski, bet tiek uzskatīts, ka tieši pateicoties tam, ka pagrabi tika izmantoti kā izgāztuve, tie ir tik labi saglabājušies.

Diokletiāna pils grandiozais peristils

Atrašanās vieta

Pils teritorijā ik pa brītiņam var uzdurties kādam masīvam akmens gabalam, kurā iegravēti burti, vai senas kolonnas fragmentam. Šīs kādreizējās diženuma paliekas organiski iekļaujas kopējā drupu ainavā. Tomēr kaut kādā mistiskā veidā arī mūsdienu saldējuma bodītes un bāri šajā ainā iederas tikpat labi.

Kolonnu ieskautais peristils ir elpu aizraujošs. Ja būsi vērīgs, varēsi ieraudzīt daudz interesantu detaļu. Un laukuma malā lepni slejas arī Sv. Domnius katedrāle.

Laikam nav jābrīnās, ka te ir tiiiiik daudz cilvēku!

Kā tev šķiet, kas bija pirmais – lielās kolonnas vai ēka ar mazajiem balkoniņiem, kuras eksterjerā tās ir iekļautas? Es domāju, ka kolonnas. Bet jebkurā gadījumā, izskatās tiešām iespaidīgi.

Un ko šeit dara sfinksa? Ja var ticēt internetam, tā uz šejieni atceļojusi no pašas Ēģiptes.

Naksnīgie piedzīvojumi Diokletiāna pils peristilā

Šķiet, ka arī mūsdienās peristils ir kultūras dzīves centrs. Dienas laikā tev var palaimēties kļūt par liecinieku tradicionālo deju priekšnesumam. Bet jautrība nebeidzas arī pēc saulrieta. Vasaras vakaros šeit var uzdurties arī kādam koncertam.

Klausīties mūziku, sēžot uz tūkstošiem gadu seniem pakāpieniem, kad virs tavas galvas plešas nakts debesis – tā ir maģiska sajūta. Un, ja esi pieaugušo dzērienu cienītājs, blakus esošais bārs piedāvā iespēju baudīt mirkli ar kādu kokteili, kas tiek servēts turpat uz kāpnēm.

Es pati gan nedzeru, tāpēc nevaru komentēt, kādas ir cenas, bet atmosfēra ir lieliska.

Sv. Domnius – Vēsturiskā katedrāle

Liktenis ir neizdibināms. Tas, kas reiz bija Diokletiāna mauzolejs, tagad ir kļuvis par kristiešu baznīcu, kas nosaukta par godu svētajam, kuru Diokletiāns sodīja ar nāvi.

Skaistākā katedrāles iezīme, pēc manām domām, ir zvanu tornis. Par baznīcas apbrīnošanu no ārpuses naudu neviens neprasa, bet, ja vēlies ieiet iekšā vai uzkāpt tornī, apskatīt Splitu no augšas, nāksies iegādāties ieejas biļeti.

Kādreizējās godības skelets: Vestibilis (Rotonda)

Atrašanās vieta

Kamēr mēs klaiņojam pa pils teritoriju, kaut kur tālumā atskan dziesma. Nedaudz izklausās pēc baznīcas kora, bet skaņa nenāk no katedrāles. Vai tie varētu būt a cappella dziedātāji Diokletiāna pils vestibilā? Dosimies noskaidrot.

Vestibils ir apaļa telpa, tomēr, ja tu, meklējot vestibilu, centies ieraudzīt apaļu ēku, tu to neatradīsi, jo no ārpuses rotonda nemaz neizskatās apaļa. Tāpēc, kamēr mēs atrodam īsto ceļu, muzikālais priekšnesums jau ir beidzies, un pāri palikusi vien kastīte, kurā vāc dzeramnaudu. Neko darīt, cerams, ka nākamreiz mums veiksies labāk. Tomēr šī vilšanās netraucē mums izpētīt pašu vestibilu.

Ja tu paskatīsies uz augšu, ieraudzīsi, ka kupols, kas kādreiz sedza griestus, jau sen ir zudis nebūtībā un ir palicis tikai apaļš caurums, kas paver skatu uz debesīm.

Kādreiz šī telpa kalpoja kā pārejas posms no peristila uz imperatora privātajām istabām. Taču tajos senajos laikos tā esot izskatījusies pavisam savādāk – telpu rotājušas statujas, mozaīkas un marmora plāksnes. Tagad no tā laika godības palicis vien ķieģeļu skelets un cilņa rotājumu virkne uz vārtu arkas. Tomēr telpas forma vēl aizvien ir intriģējoša.

Diokletiāna pils vēderā slēpjas Splitas vecpilsētas ielas

Diokletiāna pils šaurās, līkumainās ieliņas ir ideālas klaiņošanai ar atvērtu prātu. Pat ja šķiet, ka tu jau visu esi izpētījis, katru reizi, kad šeit atgriezies, atrodas kāda sānu eja, kuru tu iepriekš nebiji pamanījis.

Uz kuru pusi dosimies? Pastaigas laikā tev šādu izvēli nāksies izdarīt bieži, jo gandrīz vienmēr ir iespēja doties vairākos virzienos, un ir diezgan neiespējami uzminēt, kur katra no ejām aizvedīs. Mana rekomendācija būtu sekot savai sirdij, jo, lai kuru ceļu tu izvēlētos, tas noteikti aizvedīs pie kaut kā interesanta.

Aiz viena līkuma žāvējas veļa, aiz nākamā slēpjas rosīgs restorāns (to Diokletiāna pilī ir diezgan daudz), bet vēl kāda cita ieliņa slēpj vēsturiskas mājas, kas apaugušas ar efejām.

Tā bezmērķīgi klaiņojot, mēs atradām šo lielisko foto vietu ar skatu uz katedrāli.

Sper soli ārpus Diokletiāna pils, lai sastaptu Gregoriju no Ninas

Atrašanās vieta

Cauri Zelta vārtiem tu pamani lielu statuju, ap kuru drūzmējas cilvēki. Daudzi no viņiem dara ko netipisku – berzē mākslasdarba kājas īkšķi. Kas tas par dīvainu rituālu?

Bronzā iemūžinātais tēls ir Gregorijs no Ninas, bīskaps, kurš aizsāka horvātu valodas lietošanu baznīcas ceremonijās. Viņa pirksta berzēšana, visticamāk, sākās kā cieņas izrādīšana, taču mūsdienās ceļotāji to dara, lai iemantotu veiksmi.

Iepazīsties ar romiešu karēvjiem, kas dežūrē pie Zelta vārtiem

Atrašanās vieta

Vai esi gatavs uzņemt kādu jautru ceļojuma bildi, ko nosūtīt draugiem? Tad dodies taisnā ceļā pie romiešu karavīriem, kas sargā Diokletiāna pils Zelta vārtus (vai arī tiem, kas dežurē peristilā). Un neuztraucies, viņi tikai izskatās draudīgi. Patiesībā viņi ir ļoti jauki un strādā par dzeramnaudu.

Standarta piedāvājumā ir iekļauti trīs kadri: pieklājīgais foto, kur visi stāv rindā un smaida, bilde, kurā jūs gatavojaties uzbrukumam, un tavs pēdējais foto ar zobenu pie rīkles. Viss, protams, ar humora devu.

Bet, kamēr tu izklaidējies kopā ar saviem jaunajiem draugiem, neaizmirsti uzmest aci arī pašiem Zelta vārtiem. Tā kā šie vārti bija Diokletiāna pils galvenā ieeja, tie ir diezgan grandiozi.

Un atklāšu kādu interesantu detaļu, ko daži palaiž garām – ja tu nostāsies tieši zem vārtiem un paskatīsies uz augšu, uz izvirzījumiem ieraudzīsi briesmīgas galvas.

---

Un kādas ir tavas domas?

Vienalga, vai esi šeit, lai izzinātu vēsturi, atklātu ko jaunu vai vienkārši izbaudītu atmosfēru – Diokletiāna pils apskate būs neaizmirstams piedzīvojums. Galu galā, kur vēl tu atradīsi šādu miksli ar pavisam seno, veco un jauno?

Vai esi ko dzirdējis par Horvātijas pilsētu Ninu? Un, ja es tev pastāstītu, ka šī šarmantā pilsētiņa, kas atrodas tikai ~30 minūšu brauciena attālumā no Zadaras, ir Horvātijas valsts šūpulis? Izrādās, ka Nina ir pirmais viduslaiku Horvātijas politiskais, reliģiskais un kultūras centrs.

Ja šis būtu jautājums vēstures testā, es būtu izgāzusies! Es šo apslēpto pērli atradu tikai pateicoties Ninas slavenajiem sāls laukiem. Bet nav ko sevi šaustīt! Tas taču ir iemesls, kāpēc mēs ceļojam, vai ne? Lai paplašinātu savu redzesloku un iemācītos ko jaunu.

Tad nu lecam auto, un dodamies izpētīt Ninu!

---

---

---

---

---

Ninas sāls lauku neparastais šarms

Vēl viens ātrais tests! Kā iegūst sāli?

Izrādās, ka ir trīs sāls ieguves metodes – sāls raktuves, ekstrakcija no sāls atradnēm un sāls ieguve, iztvaikojot jūras ūdenim. Ninā tev ir iespēja būt lieciniekam pēdējai no minētajām.

Ja es pareizi saprotu, tas darbojas šādi: sālsūdens tiek virzīts cauri virknei sāls dīķu, kur katrā nākamajā līmenī tas iztvaiko arvien vairāk, līdz no ūdens vairs nav ne miņas, un pāri ir palicis tikai sāls. Bet, protams, es neesmu eksperts. Ja vēlies šo tēmu papētīt padziļināti, Nin Saltworks piedāvā izglītojošu (maksas) ekskursiju sāls laukos, kuras laikā gids pastāsta visus sāls ieguves procesa noslēpumus.

Galvenais, pirms ierašanās veic nelielu izpēti par konkrētā brīža situāciju. Tā kā šeit sāls tiek iegūta dabīgā veidā, var gadīties arī kā mums – atbraukt laikā, kad sāls laukos sāls nemaz nav redzama. 

Es domāju, ka budžeta ceļotāji priecāsies dzirdēt, ka ekskursijai ir arī bezmaksas alternatīva. Šoreiz sāls laukus apbrīnosim no nelielas putnu vērošanas platformas, kas ierīkota ceļa malā.

Kaut arī sāls lauku pamata misija ir funkcionāla un ūdens tajos šķiet tāds… duļķains, skats nenoliedzami ir skaists. Vai ne?

Šķērso Ninas ikonisko tiltu

Uzmini, ko es redzu? Skaistu, senu akmens tiltu, kuru sargā Branimirs, viens no kādreizējiem Horvātijas valdniekiem. Bet tilta fonā slejas miglaini kalni un vecpilsētas jumti. Diemžēl es neko daudz nezinu par šī tilta vēsturi, bet aina nenoliedzami ir tik skaista, ka tā būtu pelnījusi vietu uz pastkartes.

Ko apskatīt Ninas fotogēniskajā vecpilsētā?

Es domāju, ka tu šo stāstu atceries tikpat labi kā reizrēķinu. Lai nokļūtu vecpilsētā, mums jāiziet cauri grandioziem akmens vārtiem. Otrā pusē tevi sagaida ieliņas, kas ir pilnas ar suvenīru veikaliņiem, saldējuma bodītēm un vēsturiskām ēkām.

Satiec Gregoriju no Ninas (vēlreiz)

Vai atpazīsti kādu pazīstamu seju? Tas taču ir Ninas Gregorijs, tas pats, kura īkšķi Splitā visi berzē, cerībā iemantot veiksmi. Tikai šis ir nedaudz mazāks nekā viņa Splitas kopija.

Tomēr šī atkalredzēšanās nav nekāds pārsteigums. Viņu taču sauc Gregorijs no NINAS. 

Vai zini, ar ko viņš ir kļuvis tik slavens, ka vairākkārt iemūžināts bronzā? Gregorijs bija bīskaps, kurš aizsāka horvātu valodas izmantošanu Horvātijas baznīcas misēs, kuras pirms tam tika lasītas tikai latīņu valodā.

Atklāj, kādu spēku slēpj Ninas Sv. Krusta baznīca

Tavā priekšā, starp senām drupām, lepni slejas kāda maza baznīca. Jau no pirmā acu uzmetiena tu vari pateikt, ka tā šeit stāvējusi ļoti, ļoti ilgu laiku.

Šī ir Svētā Krusta baznīca, kuru mēdz dēvēt par mazāko katedrāli pasaulē. Tomēr tas nav oficiāls tituls.

Baznīcas iekšpusē tevi sagaida pilnīgs tukšums, un vietas ir tik maz, ka gandrīz nav kur apgriezties. Tomēr, par spīti necilajam izmēram, šajā baznīcā nenoliedzami jūtama klusa, bet spēcīga augstāka spēka klātbūtne.

Noslēdz piedzīvojumu ar pastaigu pa Ninas promenādi

Lai arī cik apburoša ir Ninas vecpilsēta, nevar noliegt, ka tā ir diezgan maza. Tāpēc nepaiet ilgs laiks, līdz tu attopies pie vēl vieniem akmens vārtiem vecpilsētas pretējā galā. Tomēr piedzīvojums vēl nav beidzies. Kreisajā pusē, tieši pirms vārtiem, ir kāda maza taciņa. Ja tai sekosi, nonāksi pasakaini skaistā promenādē.

Ūdens ir kā spogulis, kurā atspīd dūmakaini kalni. Tie taču nevar būt īsti, tie izskatās kā uzgleznoti! Un starp ūdeni un kalniem stiepjas šaura zemes strēle. Šķiet, ka tā ir lagūnas pludmale.

Starp citu, Nina ir viena no retajām vietām Horvātijā, kur atradīsi smilšu pludmali. Un, ja ar to vien nepietiek, lai atstātu uz tevi iespaidu, piebildīšu arī, ka Ninas pludmalē atrodamas ārstnieciskās dūņas. Ja atpūta ir tas, ko tu meklē, tad noteikti iesaku papētīt šo tēmu dziļāk.

Bet mums šodien ir citi plāni; līdz saulrietam mums jāspēj atgriezties Zadarā. Ja mēs sekosim šim skaistajam ceļam, kas ved gar ūdeni, tas mūs aizvedīs atpakaļ pie tilta, no kura sākās mūsu vecpilsētas piedzīvojums.

---

Kādas ir Tavas domas?

Nina ir šarmanta, skaista un pilna vēstures elpas. Tās atrašanās vieta padara to par lielisku dienas izbrauciena opciju no Zadaras. Tāpēc, domāju ka tā patiks visiem skaisto skatu medniekiem. Vienīgais mīnuss kas jāņem vērā – kafejnīcas un restorāni šeit ir nedaudz padārgi un auto jaatstāj maksas stāvvietā.

Šajā lietainajā dienā dosimies izpētīt vēl vienu Horvātijas piekrastes pilsētu — Zadaru, kas pazīstama ar savu skaisto vecpilsētu un slavena ar saviem neaizmirstamajiem saulrietiem. Tā kā laikapstākļi ir vienkārši šausmīgi, plāns ir ātri izskriet cauri Zadaras populārākajām apskates vietām un pēc tam mēģināt aizbēgt no lietus, braucot uz Ninu, kura, starp citu, ir īsta pērle. Bet apsolu, ka ap saulrieta laiku būsim atpakaļ Zadarā. Mums taču pašiem jāpārliecinās, vai šeit tiešām var vērot vienus no skaistākajiem saulrietiem pasaulē.

Tad nu paķer lietusmēteli un laižam izdibināt, ko apskatīt Zadarā kopā!

---

---

---

---

---

Ko apskatīt Zadaras vecpilsētā?

Ja Tev ir palaimējies paviesoties vairākās Dalmācijas krasta pilsētās, Tuu, visticamāk, esi ievērojis kādu sakritību. Visās Horvātijas piekrastes pilsētās, kuras sava izbrauciena laikā esam apmeklējuši, vecpilsēta no pārējās “ikdienas” pasaules ir atdalīta ar augstiem mūriem. Un, lai tajā nokļūtu, parasti jāiet cauri grandioziem ieejas vārtiem, kas kalpo kā portāls uz pilnīgi citādu pasauli — pilnu ar senām ēkām, mazām ieliņām un dažādiem pārsteigumiem.

Zadaras Sauszemes vārti (Land gate)

Zadaras Tautas laukums (People Square or Narodni Trg)

Pat lietus nevar apturēt cilvēku plūsmu Zadaras ielās. Runā, ka viena no labākajām vietām cilvēku vērošanai ir Zadaras Tautas laukums. Bet jāatzīst, ka cilvēku vērošana īsti nav manā gaumē; es labāk apskatu skaistas senas ēkas. Par laimi, Tautas laukumā iespējams atrast arī tās.

Krietni vēlāk es uzzināju, ka kaut kur šajā ainiņā slēpjas arī Sv. Laurenca (St. Lawrence) baznīca. Es to tā arī neatradu, bet, iespējams, Tu būsi acīgāks.

Trešajā laukuma pusē atradīsi Zadaras Lodžiju (Zadar City Loggia). Man nav laba fotoattēla, ko parādīt (es vainoju lietu), bet tā ir grandioza ēka ar lielām kolonnām un arkām. Kādreiz tā kalpoja kā Zadaras tiesa, bet tagad lodžijā iekārtota izstāžu zāle. Kaut arī ēka mainījusi savu dzīves misiju, tajā vēl aizvien atrodams liels, no akmens veidots tiesneša galds.

Klaiņot pa Zadaras vecpilsētas ieliņām

Ja dodies maldīties bez konkrēta plāna, var gadīties, ka atradīsi arī kādu apslēptu dārgumu, piemēram, šo šarmanto iekšpagalmiņu. Paskaties augšup! Izskatās, ka kaimiņi no rīta varētu vienkārši attaisīt logus un, neizejot no dzīvokļa, kopā iedzert kafiju.

Zadaras 5 aku laukums

Bez slavenajām akām šajā laukumā atradīsi arī Kapteiņa torni (Captain’s Tower), kas reiz bija nozīmīga aizsardzības sistēmas sastāvdaļa, un ieeju vecākajā Zadaras parkā — Queen Jelena Madijevka park.

Zadar’s reliģiskās celtnes

Nākamajā vietā, kuru apskatīsim, kopā savijas vairāki apskates objekti. Par tavu uzmanību cīnās divas interesanta izskata baznīcas.

Kāpšana baznīcas tornī ir viena no populārākajām tūristu aktivitātēm Zadarā. Tornis bija arī manā vēlmju sarakstā, bet, tā kā vēlējāmies aizbēgt no lietus, mēs nolēmām, ka uz torni atnāksim vēlāk… Un tā arī nekad neatnācām. Tāpēc, ja tu tur uzkāpsi, lūdzu, pastāsti man arī, kā bija!

Ko apskatīt Zadaras promenādē?

Kaut arī man ļoti patika Splitas palmas, man jāatzīst, ka Zadaras promenāde, no visām promenādēm, kuras sava Horvātijas ceļojuma laikā apskatīju, man patika visvairāk.

Saulriets Zadaras Promenādē

Jo tuvāk ejam promenādes galam, jo vairāk cilvēku sastopam. Mums bija šī lieliskā doma atnākt pavērot saulrietu no promenādes. Bet uzmini, kuram vēl bija tieši tāda pati doma? Visiem citiem cilvēkiem Zadarā!

Šajā laikā Jūras ērģeles (Sea Organ), kas ir mūzikas instruments, kurš ar viļņu palīdzību rada gaudulīgas skaņas, ir tik pilns ar cilvēkiem, ka mums nav ne mazāko izredžu piesēst un paklausīties jūras mūziku. Tāpēc mana rekomendācija būtu Jūras ērģeles apmeklēt jebkurā citā diennakts laikā.

Sveiciens saulei (Greeting to the Sun)

Kad saule ir norietējusi, visi, gluži kā organizēts grupējums, dodas pie nākamā apskates objekta.

Manuprāt, šis ir perfekts Zadaras apskates noslēgums.

---

Un kādas ir tavas domas?

Kā jau agrāk minēju, mums, dēļ brauciena uz Ninu, Zadarā bija ļoti maz laika. Bet vadoties pēc tā, ko redzēju, es raksturotu Zadaru kā vēl vienu skaistu Horvātijas pilsētu ar vēsturiskām celtnēm un prominādi, kas vislabāk piemērota pastaigām.

Biežāk uzdotie jautājumi par ceļošanu uz Zadaru

Zadara vai Splita: Kuru izvēlēties?

Abās pilsētās atradīsi šarmantu vecpilsētu, pasakainas pludmales un garšīgas jūrasveltes.

Esmu dzirdējusi, ka Zadaru raksturo kā mazāk tūristisku nekā Splitu, tomēr vadoties pēc personīgās pieredzes, es šim apgalvojumam īsti nepiekrītu. Cilvēku skaits abās pilsētās likās vienlīdz liels un cenas vienlīdz augstas. Tomēr es ceļoju jūnija pašā sākumā, tāpēc var gadīties arī, ka sezonas karstākajā punktā situācija ir nedaudz atšķirīga.

Manuprāt, faktors, kas visvairāk ietekmē izvēli, kuru no abām pilsētām apmeklēt, ir tas, kuri dabas parki un citi apskates objekti no katras ir ērtāk sasniedzami. Ja par bāzes vietu izvēlēsies Zadaru, tad būsi tuvāk Plitvices Nacionālajam parkam, Kornati Nacionālajam parkam un arī Šibenikai. 

Un, protams, vari darīt arī kā es un apskatīt abas.

Kā mēs Zadarā pārvietojāmies?

Kaut arī mums bija īres auto, Zadaras vecpilsēta ir kājnieku zona. Tāpēc auto atstājām maksas stāvvietā netālu no vecpilsētas un visus objektus izstaigājām kājām. Stāvvietas cenas bija atbilstošas mūsu budžetam, bet brīdinu, ka nepieciešams paņemt līdzi skaidru naudu, jo vismaz tā stāvvieta, kuru izmantojām, bankas kartes nepieņēma.

Esmu dzirdējusi daudz diskusiju par to, vai Horvātijas ceļojuma laikā ir vērts apmeklēt gan Krkas Nacionālo Parku gan Plitvici. Tad nu jādodas to noskaidrot! Baumo, ka Krku ir vērts apmeklēt tad, ja Tu apskati vairāk nekā tikai galveno ūdenskritumu. Tāpēc nospraudīsim mērķi Krkā izbaudīt pēc iespējas vairāk dažādu pieredžu.

Plāns ir šāds: vispirms iziesim taku, kas ved uz Skradinski Buk, bet pēc tam ar laivu aizbrauksim uz kādu salu, uz kuras paslēpts klosteris, apmeklēsim senas ūdensdzirnavas, atradīsim vēl vienu ūdenskritumu un ielūrēsim kādā tumšā alā.

Cerams, ka tev kājās ir ērti pārgājiena apavi!

---

---

---

---

---

Interesē specifiska daļa informācijas? Lec uz:

Ko apskatīt Krkas Nacionālajā parkā Lozovec ieejas rajonā

Perfekto skatu vieta – taka uz Krkas dārgakmeni – Skradinski Buk ūdenskritumu

8 no rīta cilvēku pūļi vēl nav ieradušies, bet es zinu, ka drīz te viss čumēs un mudžēs ar tūristiem. Tāpēc mums jābūt stratēģiskiem! Visprātīgāk šķiet sākt ar Krkas parka populārāko daļu – pastaigu taku, kas ved uz galveno ūdenskritumu.

Tā kā mūsu starta punkts ir Lozovac ieeja, mums būs iespēja vispirms iziet pastaigu maršrutu un Skradinski buk ūdenskritumu apskatīt takas beigās, tā teikt, saldajā ēdienā.

Krkas ūdenskritumu un minī ūdenskritumiņu medības

Uzņem perfekto bildi ar Skradinski Buk ūdenskritumu

Bet mēs esam nostaigājuši krietnu gabalu, šķiet, kādus 5,5 kilometrus. Tāpēc domāju, ka ir laiks nedaudz atpūsties. Un kur vēl labāk uzlādēt baterijas, ja ne laivā?

Laivu brauciens uz Visovac salu Krkā

Vai lai pilnībā izbaudītu Krku ir nepieciešams doties laivu braucienā? Nē. Bet, ja līdzekļi atļauj un gribas uz brīdi pasēdēt, pabaudīt skatus bez liekas piepūles, šī ir lieliska opcija kā atpūtināt kājas.

Mierpilna vieta lūgšanām

Kad pusstunda uz mazās saliņas ir paskrējusi, laiva nogādā mūs atpakaļ sākuma punktā.

Bet ar to piedzīvojumi vēl nebeidzas. Tā kā baterijas ir uzlādētas, ir laiks lekt auto un doties uz Roški Slap ieeju, kura atrodas aptuveni 30 – 40 minūšu brauciena attālumā.

Ko apskatīt Krkas Nacionālajā parkā Roški Slap ieejas rajonā

Izpētīsim Krkas vecās ūdensdzirnavas

Pa mazāk iemītām takām 

(Neparādās video)

Roški Slap skaistās kaskādes

Simts dolāru jautājums – kur ir Roški slap ūdenskritums?

Pēc kartes izskatījās, ka tam jābūt kaut kur starp ūdensdzirnavām un tiltu, kuru šķērsojām, lai nokļūtu līdz autostāvvietai. Es esmu gatava saderēt, ka dzirdēju kā burbuļo ūdens! Tomēr, lai kā arī mēs meklētu, šajā rajonā taku uz ūdenskritumu neatradām.

Tā nu mēs atzīstam savu sakāvi un dodamies apskatīt Oziđana Pećina alu.

Tātad, Roški slap nav tikai leģenda. Vienkārši, lai to ieraudzītu ir jāpakāpjas nedaudz augstāk.

Vai zināji, ka Krkas Nacionālajā aprkā ir arī ala? Oziđana Pećina

Vai esi gatavs pieveikt vēl pāris pakāpienu, lai izbaudītu skatu no pašas augšas?

(Neparādās video)

Tilts vīģu ielokā (vēl viena vieta, no kuras pabaudīt Rošk slap )

Jau kopš izkāpām no auto, mēs veiksmīgi spēlējām ķerenes ar lietu. Un izskatās, ka lietus beidzot mūs ir panācis, tāpēc ir laiks šo piedzīvojumu noslēgt. BET… kurš gan grib iet atpakaļ pa to pašu ceļu, pa kuru atnāca?

Iespējams, ka no augšas arī tu pamanīji nelielu tiltiņu, kas šķērso upi. Es esmu gatava saderēt, ka no turienes paveras lielisks skats. Tāpēc dodamies turp.

Abās tilta pusēs aug sulīgi zaļi vīģu koki. Vēl nav pienākusi vīģu sezona, tāpēc augļi ir tikai mazi bērniņi, kam vēl ir nepieciešams laiks lai nobriestu.

Bet kas ir svarīgāk – izrādās, ka arī no šejienes tu vari apskatīt Roški slap ūdenskrituma kaskādes. Protams, skats nav tik iespaidīgs, kā no augšas, bet tas ir daudz pieejamāks tiem, kuri nevēlas vai nevar pievarēt tās ellīgās trepes.

Tagad gan, lai cik skaista arī Krka nebūtu, esam izlījuši līdz kaulam, tāpēc dodamies tapakaļ uz auto.

---

Kādas ir tavas domas?

Mans slēdziens – Krka ir brīnišķīga un noteikti ir vērts to iekļaut savā Horvātijas vēlmju sarakstā. Un, ja tev ir laiks un enerģija, es noteikti rekomendētu apmeklēt gan galveno parka daļu, gan Roški slap ieeju.

Un izrādās, ka arī tas vēl nav viss – Krkā esot vēl citas vietas, ko apskatīt. Visam vienā dienā tiešām laika nepietiek!

Biežāk uzdotie jautājumi par Krkas Nacionālo Parku?

Šie ir jautājumi uz kuriem meklēju atbildes pirms sava brauciena.

Vai es varu vispirms apmeklēt ieeju uz kuru iegādājos biļeti (piem. Lozovec), pēc tam iziet ārā un atkal ieiet iekšā Roški Slap ieejā?

Jā, ja iegādājies biļeti uz visu parku, tad tas ir iespējams. Galvenais saglabā biļeti līdz apmeklējuma beigām, jo pie Roški slap ieejas mums to prasīja atkārtoti uzrādīt.

Kā nokļūt no Lozovec vai Skradin ieejas uz Roški slap?

Mēs izgājām ārā no parka un braucām ar auto (30-40 min ceļā). Bet, ja tev nav auto, cik saprotu uz Roški slap iespējams nokļūt arī 4 stundu garās laivu tūres ietvaros.

Kur iegādāties biļetes uz laivu braucienu?

Kā jau iepriekš minēju, brauciens ar laivu Krkā ir par papildus maksu. Kaut arī ieejas biļetes parkā iespējams iegādāties tiešsaistē, biļetes uz laivu braucienu iespējams iegādāties tikai atrodoties pašā parkā. Tiešsaistē iespējams apskatīt tikai cenas. Un atceries, ka vietu skaits laivā ir ierobežots.

Vai Skradinski buk ūdenskritumā ir atļauts peldēties?

Nē, šajā ūdenskritumā peldēties vairs nav atļauts. Ja ieraugi bildes, kurās cilvēki peldās, tad zini, ka tās uzņemtas pirms ierobežojumiem, kas tika ieviesti dažus gadus atpakaļ. Ja tevi interesē tieši peldēšana ūdenskrituma tuvumā, peldēt joprojām ir atļauts Kravices ūdenskritumā, kas atrodas Bosnijā un Hercogvinejā.

Kādu maršrutu Krkā mēs izvēlējāmies?

Šeit būs bildes no mana Garmin.

1) Lazovac ieeja > Skradinski buk ūdenskritums > Laivu piestātne (sarkanais punkts) > Visovac sala (ar laivu) > Laivu piestātne > Lazovac ieeja

2) Roški slap ieeja > Ūdens dzirnavas > Daļa no dabas takas uz Utvrda Kaamicka (nogājām tikai 2km turp un atpakaļ, jo padevāmies) > Oziđana Pećina ala > Pāri tiltam > Roški slap ieeja

Kāpēc braucām paši, nevis izvēlējāmies tūri?

Tūrēm ir laika ierobežojums, bet mēs parkā vēlējāmies pavadīt visu dienu, lai redzētu pēc iespējas vairāk. Kā arī vēlējāmies apmeklēt abas ieejas.

Vai pie ieejas ir autostāvvieta?

Lozovec ieeju izvēlējāmies tieši tāpēc, ka pie tās ir liela autostāvvieta. Pie Roški slap ieejas auto sanāk atstāt nomalē, bet vietas pietiek vairākiem auto.

Kas ir pirmā lieta, kas tev ienāk prātā saistībā ar ceļojumu uz Horvātiju? Sauksim savus variantus uz trīs. 1, 2, 3! Kristāldzidrie ūdeņi! Un kā gan vēl labāk noslēgt tik aktīvu atvaļinājumu, kā mūsējais, ja ne ar relaksējošu snorkelēšanas kruīzu no Splitas? Tādu, kurā tu vari mierīgi atslābināties uz saules klāja, izbaudīt skatus, un tad, kad paliek par karstu, ielēkt piedzīvojumā (kristāldzidrajā ūdenī), lai izpētītu pasauli jūras dzelmē.

Snorkelēšanas kruīzu piedāvājums no Splitas ir ļoti plašs. Mēs izvēlējāmies “Blue Lagoon Boat Tour with Underwater Museum and Lunch Included” jeb citā vārdā – pirātu kuģi. Un, manuprāt, tā bija ļoti veiksmīga izvēle. Tāpēc, lai atvieglotu izvēles procesu arī tev, šī būs mana atsauksme par šo snorkelēšanas kruīzu no Splitas. Parunāsim gan par labo, gan ne tik labo.

---

---

---

---

---

Visi uz klāja! Nospraužam kursu uz Zilo lagūnu

Kad tu sper kāju uz pirātu kuģa, tev ir jāizdara 2 izvēles. Vispirms tev jāizvēlas ko ēdīsi pusdienās (vistu, zivi vai veģetāro piedāvājumu). Un pēc tam tev jāizvēlas kur tu sēdēsi.

Ja tu stāvi rindas beigās, tad otrajā jautājumā tavas izvēles iespējas var būt diezgan ierobežotas, tāpēc ierašanās pēdējā brīdī nav labākais plāns. Un man ir nelabas aizdomas, ka tas cik ļoti tu izbaudīsi šo snorkelēšanas braucienu ir lielā mērā atkarīgs no tā, kādu sēdvietu tev izdosies dabūt.

Uz saules klāja dzīve liekas pasakaina. Bet, es redzu kā kāds varētu visu braucienu pukoties, ja viņš gribēja sauļoties un uz augšējā klāja visi krēsli ir aizņemti. Lai gan, karstākās dienās apakšējam klājam ir sava priekšrocība – ēna. Tā ka arī šāda izvēle man ir saprotama.

Mums palaimējas tikt pie vietiņas uz augšējā klāja, un, pirātu mūzikai skanot, piedzīvojums var sākties.

Skati no kuģīša ir brīnišķīgi. Kad peldam prom no krasta (kā arī atgriežoties) varivērot Splitas namus un laivas, un jahtas, kas pietauvotas netālu no krasta. Tālāk jūrā tevi sagaida klintis un salas. Dažas ir samērā zaļas. Bet citas izskatās izdegušas. Kokiem, kas aug uz šīm salām, vairs nav nevienas lapas.

Spīd saule. Ūdens ir gandrīz tik zils cik vien tas var būt (bet tas būs arī vēl zilāks). Valda pilnīgs miers un iestājas tāds laiskums. Izskatās, ka daži citi kuģotāji, kuriem bijusi gara nakts, ir pat aizmiguši savos sauļošanās krēslos.

Pirmā snorkelēšanas pietura – “iesildīšanās”

Laiks lido. Pēc kāda brīža tiek izziņota pirmā snorkelēšanas pietura. Niršanai nepieciešamās brilles un trubiņu iespējams saņemt apmaiņā pret depozītu naudas vai ID kartes formātā. Bet neuztraucies, ja brauciena beigās ekipējumu atgriezīsi, tiksi atpakaļ arī pie tā ko iemainīji.

Es sauktu šo vietu par iesildīšanās pieturu. Kaut arī tas ir skaists līcis ar dzidri zilu ūdeni, ne krastā, ne dzelmē nav pārāk daudz ko redzēt.

Tomēr tas nešķiet svarīgi. Kaut arī nav pārāk karsts, visi nepacietībā mīņājas, gaidot iespēju ielēkt ūdenī. Jo šis ūdens izskatās tik aicinošs, tik atsvaidzinošs. Jautrība ir garantēta!

Tad nu lecam iekšā.

Man šī ir pirmā snorkelēšanas pieredze, tāpēc es esmu nesamērīgi priecīga par pirmo zemūdens iemītnieku, ko pamanu. Uzmini kas tas ir? Jūras ezis, kas atpūšas akmeņos.

Pelde bija perfekta. Un pēc tik lieliskas peldes visi ir izsalkuši. Kruīza kompānija to, protams, zina, tāpēc nākamais punkts dienas kārtībā ir pusdienas.

Pusdienas uz klāja

Jāsaka, ka dēļ atsauksmēm tūroperātora lapā, pusdienu jautājums mani nedaudz uztrauca.

Tā kā Horvātija ir izslavēta ar savām jūras veltēm, es izlēmu, ka grillēta zivs varētu būt visdrošākā opcija. Un es stāvu aiz savas izvēles. Es, protams, neesmu gardēdis, bet manuprāt, zivs bija diezgan garšīga.

Ja izvēlies šo maltītes opciju tev tiek vesela grillēta zivs, kāpostu salāti, nedaudz grillētu dārzeņu (tie gan man tā ne pārāk) un maize. Zivs bija pilnībā izcepta un arī garšvielu netrūka. Tāpēc no manas puses, bez sūdzībām. Par citām opcijām gan nemācēšu komentēt. Un es esmu pieradusi ēst tā, pa vienkāršo.

Pie pusdienām snorkelēšanas kruīza viesi var baudīt arī bezlimita vīnu. Bet šeit man ir jābūt godīgai un jāsaka, ka kvalitāte nebija tā augstākā un vīns man galīgi nelikās baudāms.

Pēc pusdienām mēs turpinām ceļu uz Zilo lagūnu. Un izskatās, ka mums ir parādījušies viesi. Vai varbūt pareizāk būtu teikt – mūs vajā. Kuģim dzenas pakaļ desmitiem kaiju. Rodas tāda, apokaliptiskas filmas sajūta.

Otrā snorkelēšanas pietura – Zilā lagūna

Es nebiju droša, ko sagaidīt no Zilās lagūnas. Internetā tā ir aprakstīta kā perfekta pludmale ar kristāldzidru ūdeni, kas ir ideāli piemērota snorkelēšanai un peldēšanai. Neko daudz vairāk par šo vietu es nevarēju atrast.

Jāsaka, ka apraksts ir atbilstošs. Bet interesanti, ka viss ūdens plašums tavā priekšā nav viens vienmērīgi tirkīzzils pleķis. No attāluma var redzēt, ka ūdenī ir arī tumšāki laukumi, kas kopā ar mazajām laiviņām un ne tik mazajām jahtām veido skaistu rakstu.

Kopumā – ļoti patīkams skats.

Bet, diemžēl, gadās visādi. Šoreiz vējš ir tik spēcīgs, ka lielākā daļa cilvēku izvēlas palikt sauļoties uz kuģa, nevis kāpt ūdenī, cīnīties ar viļņiem. Un tā kā kuģis ir pietauvots tālu no krasta, nekā cita, ko darīt šeit nav.

Reizēm paveicas un reizēm nē. Tāpēc paņemsim no šī labāko ko varam un mēģināsim nedaudz iesauļoties. Un man ir lielas cerības uz nākamo snorkelēšanas kruīza pieturu – Zemūdens muzeju.

Trešā snorkelēšanas pietura – Zemūdens muzejs

Ūdenī tiešām kaut kas ir. Tas ir tumšs pleķis. Tā ir mistērija.

Šajā pieturā drosmīgākie kruīza viesi var parādīt savas spējas apmest salto lecot no augšējā klāja. Man jau skatoties skrien trīsas. Vai tu uzdrošināsies? 

Vai zem ūdens tiešām ir statujas?

Jā, ir. Un sajūta ir tāda, kā piedaloties National Geographic raidījumā. Tu ienirsti un redzi skulptūru, kurā attēlota kāda reliģiska figūra. Skulptūra ir nedaudz apaugusi ar jūraszālēm. Apkārt peld mazas zivtiņas. Un tad tu ieraugi krabi! Vai tu kādreiz esi redzējis savvaļas krabi? 

Man tā skauž!

Izklausās pēc neaizmirstama piedzīvojuma! Tad nu man atliek tikai mēģināt iztēloties, kā dzelmē izskatās, skatoties uz bildēm Zemūdens muzeja mājaslapā. Tur atrodama skaista galerija.

Laiks ballītei

Tad nu tādā, jautrā atmosfērā, kuģojam atpakaļ uz Splitu.

---

Kādas ir tavas domas?

Es patiesi izbaudīju šo snorkelēšanas kruīzu no Splitas. Tas bija kā perfekts punktiņš uz i mūsu Horvātijas ceļojuma noslēgumā. Tomēr man ir aizdomas, ka manu apmierinātības līmeni stipri ietekmē tas, cik veiksmīgi sakrita apstākļi. Maija beigās kuģis nebija pārpildīts, laiks bija lielisks un mums izdevās tikt pie vietiņas uz augšējā klāja. Ja kādā no šiem trim punktiem man nebūtu tikusi laimīgā loze, iespējams, ka braucienu es tik ļoti neslavētu.

Ko ņemt līdzi dodoties šajā snorkelēšanas kruīzā no Splitas

Šīs ir dažas lietas, ko noteikti rekomendēju ielikt somā: 

• Nauda vai ID karte, ko izmantot kā drošības depozītu snorkelēšanas aprīkojumam. Nauda noderēs arī tad, ja plāno ko iegādāties bārā.
• Ūdens kurpes (atceries, es satiku jūras ezi).
• Dvielis, peldkostīms un kaut kas siltāks, ko uzvilkt ja paliek auksti. 
• Saules aizsargkrēms. 
• Maisiņš kur kruīza beigās salikt slapjās drēbes nešanai uz mājām
• Tā kā kruīza laikā ir pieejama tikai viena maltīte, apsver iespēju paņemt līdzi vieglas uzkodas
  

Šodien dosimies izpētīt, ko apskatīt Trogirā. Ja Tevi fascinē arhitektūra un prieku sagādā mazo, skaisto detaļu medības, šī Horvātijas pilsēta būs tieši tavā gaumē. Tā kā Trogiras vecpilsēta atrodas uz mazas saliņas, te viss ir ļoti kompakti. Tik kompakti, ka apskates objekti un objektu apskatītāji koncentrējas divos punktos – Vecpilsētas centrālajā laukumā un promenādē. Plus, interesanti ir pastaigāt arī pa mazajām, šarmantajām ieliņām.

Trogira ir lielisks vienas dienas izbrauciena galamērķis tiem, kas ir apmetušies Splitā. Mēs, savukārt, Trogirā piestājām, lai garajā pārbraucienā no Zadaras uz Splitu iejauktu vēl kādu interesantu pieturu. Arī šādam scenārijam Trogira ir lieliski piemērota. 

Tāpēc bez liekas vilcināšanās dodamies noskaidrot, kādus pārsteigumus Trogira sevī slēpj!

---

---

---

---

Trogiras Vecpilsētas Centrālais laukums

Sāksim ar galvenā laukuma apskati. Lai uz kuru pusi tu pagrieztu galvu, tavam skatam paveras kas interesants. Tomēr šeit Tev jābūt īpaši vērīgam, lai nepalaistu garām mazās, interesantās detaļas. Tāpēc man Tev ir izaicinājums.

Atrodi:

• Apgleznotus griestus
• Dekoratīvas logu apmales
• Vismaz vienu akmens galvu
• Divas baznīcas

Kāpšana katedrāles tornī ir viena no populārākajām aktivitātēm, ko darīt Trogirā. Bet, tā kā mēs neesam atbilstoši saģērbušies, lai apmeklētu baznīcu, tad mums šoreiz šī aktivitāte paliek kā neizsapņots sapnītis.

Izrādās, Trogiras rātsnamam esot arī skaists pagalms, kuru es pilnīgi palaidu garām. Tāpēc to tev būs jāizpēta pašam, un pēc tam jāpastāsta man, kā tur bija.

Dodamies izpētīt Trogiras vecpilsētas ieliņas

Trogiras promināde (Riva)

Iegādājoties ieejas biļeti, ir iespējams cietoksni apskatīt no iekšpuses. Bet mēs palūrējām caur durtiņām un sapratām, ka cietokšņa puncītis ir tukšs un tas vairāk darbojas kā skatu platforma.

Ar šo mazo atklājumu tad arī beidzas mūsu Trogiras piedzīvojumi.

---

Kādas ir Tava domas?

Manuprāt, Trogira atbilda gaidītajam. Šo vietu nereti raksturo kā skaistu seno laiku pilsētu, un tāda tā arī ir. Vieta noteikti ir tūristiska, bet arī tam es biju emocionāli sagatavojusies, tāpēc man tas netraucēja. Es izbaudīju arhitektūru un noskaņa bija laba. Vienīgais, ko nožēloju, ir tas, ka neuzkāpu zvanu tornī.

Šodien dosimies izpētīt Šibenikas vecpilsētu. Šī Horvātijas pilsēta ir perfekts akmens māju un mazo ieliņu labirints, kurā tiešām ir ļoti viegli apmaldīties. Bet apmaldīšanās šajā gadījumā ir daļa no piedzīvojuma. Šoreiz metīsimies iekšā gandrīz bez nekāda plāna. Man kartē ir atzīmētas pāris vietas, piemēram, apslēptais pagalma dārzs un UNESCO sarakstā iekļautā katedrāle, bet lielākoties ticēsim veiksmei un skatīsimies, kādos piedzīvojumos diena mūs aizvedīs.

Ak jā, ir arī viens āķis. Mums Šibenikas izpētei ir tikai 3 stundas. Bet neskumsti, mūs gaida vēl citas interesantas pilsētas, tāpēc apskati pilno Horvātijas izbrauciena plānu, lai noskaidrotu, kur dosimies tālāk.

---

---

---

---

---

Ko apskatīt Šibenikā, ja Tev ir tikai pāris stundas laika

Izskatās, ka parka mazākos augus ir pieveicis karstums, un Tavā redzeslokā nav neviena zāles pleķīša. Šķiet, ka Šibenika bieži cieš no sausuma. Bet strūklakas un ēna, ko met lielie koki, padara šo vietu par labu slēpni, kur uz brīdi atpūsties no dedzinošajiem saules stariem.

Un arī Šibenikas ieliņās, tāpat kā daudz kur citur Horvātijā, Tev var palaimēties sastapt kādu kaķi, kurš apmierināti snauž saulītē.

Un man šķiet, ka pēc visas šīs maldīšanās, mēs esam pavisam tuvu vienam no Šibenikas apskates objektiem, kas bija mūsu sarakstā.

Šis dārziņš ir kā zaļa oāze. Jā, tas ir pavisam mazs. Bet vai tu atceries kāds sausums valdīja parkā, kurā pirms brīža bijām? Ja abus salīdzinām, tad tas, ka šeit viss zaļo un plaukst, pēkšņi šķiet daudz iespaidīgāk. Plus šis zaļais stūrītis ir Viduslaiku dārza replika – tajā sastādīti augi, kas Viduslaikos tika izmantoti medikamentu un pusdienu gatavošanā. 

Un vai tu ievēroji, kādā formā klostera dārzs veidots? Pareizi, tas ir krusts. Ļoti atbilstoši.

Bet nu ir laiks atgriezties Šibenikas ieliņu labirintā.

Daudzus soļus un pakāpienus vēlāk esam nonākuši pie viena no Šibenikas četriem cietokšņiem. Jā, Šibenikā ir veseli četri! Ar viņiem joki mazi.

Protams, Tu vari iegādāties ieejas biļeti un doties izpētīt, kas cietoksnim vēderā. Bet tā kā mums ir ļoti maz laika, mēs varētu vienkārši paskatīties vai varam noiet gar iespaidīgajām sienām. Izskatās ka varam!

Es nezinu vai tā ir izžuvusī zāle, vai kailais akmeņu mūris, vai arī vainīgi ir karstie saules stari, bet arī šim cietoksnim ir tāda “tuksnesīga” aura. Viss šķiet ļoti sauss.

Skats ir pasakains. Bet pulkstens nepacietīgi atgādina, ka mums vairs nav palicis daudz laika. Ir taču jaatrod katedrāli!

Tu ievēro asimetrisko dizainu, bet man acīs iekrīt pulkstenis, kas rotā fasādi. Uz ciparnīcas attēlotas nevis 12 stundas, bet veselas 24. Un tās pašas apzīmētas ar Romiešu cipariem un vieninieks atrodas pilnīgi citā pozīcijā, nekā gaidīts. Vai Tu vari atkodēt cik ir pulkstens?

Nav laika. Bet izskatās, ka beidzot paslēpēs esam uzvarējuši, jo katedrāle ir tepat aiz stūra.

Būvnieki akmeņus izgrebuši tā, lai tie kopā turētos paši. Pat kupolam! 

Man to grūti aptvert. Visa katedrāle ir kā viena liela puzle.

Sāk pīkstēt taimeris. Divas ar pusi stundas ir pagājušas, kas nozīmē, ka ir laiks atvadīties no Šibenikas un doties uz auto.

---

Kādas ir tavas domas?

Šibenika ir tūristiska pilsēta. Vecpilsētā atradīsi daudz saldējuma veikalu un suvenīru bodīšu. Tomēr, tā šķiet mazāk tūristiska nekā Splita vai Zadara. Un ir patīkami, ka Šibenikā (vismaz maija beigās) nav tūristu pūļu, kas rada ideālus apstākļus, lai vienkārši maldītos pa ieliņām. Un tieši interesantu stūrīšu medīšana bez konkrēta plāna, ir tā, kas padara Šibenikas apskati par piedzīvojumu.

Vienīgi jābrīdina, ka karstā laikā daļai cilvēku šeit varētu būt pārāk daudz soļu un pārāk daudz pakāpienu.