Birka: Latvija

  • Ķemeru ūdenstornis un Ķemeru kūrorta parks

    Ķemeru ūdenstornis un Ķemeru kūrorta parks

    Meklē veidu, kā atslābināt pārpūlētu prātu vai smeldzošu sirdi? Ķemeru sanatorija reiz bija visprestižākā rehabilitācijas iestāde Latvijā. Un papildus dubļu vannām un sērūdens procedūrām, neatņemama ārstēšanas sastāvdaļa esot bijusi arī pastaiga skaistajā Ķemeru kūrorta parkā.

    Es noteikti neesmu ārsts, bet no personīgās pieredzes zinu, ka pastaiga ainaviskā vietā var palīdzēt sakārtot domas un ārstēt sāpošu dvēseli. Kaut arī Ķemeru sanatorija jau sen ir slēgusi savas durvis, ainaviskais Ķemeru kūrorta parks ir atjaunots un gaida apmeklētājus. Tāpēc aicinu tevi doties man līdzi mazā virtuālā pastaigā pa Ķemeru sanatorijas parku, un, kamēr esam šeit, mēs varētu uzkāpt arī Ķemeru ūdenstornī.

    Ilgums

    1 diena

    Cena

    Bezmaksas

    Transports

    Auto

    Ko sagaidīt Ķemeru parkā

    42 m augstais Ķemeru ūdenstornis

    Ķemeru ūdenstorņa siluets priecē jau pa gabalu. Izskatās, ka tas kopā salīmēts no 3 dažādiem torņiem – apakša ir balta un strīpaina, gaiši rozā viducītis ar baltajām detaļām nedaudz atgādina kāzu kūku, bet torņa aukšdaļa ir gluda un sarkana. Pašā galotnē lepni plīvo Latvijas karogs. 

    Ķemeru ūdenstornis

    Tomēr, ja vēlies Ķemeru ūdenstornī uzkāpt, man tevi jābrīdina – šo lēmumu nevar pieņemt spontāni, braucot auto uz šo pusi. Tā kā torņa pašā augšā vienlaicīgi var atrasties limitēts skaits cilvēku, kāpšanu Ķemeru ūdens tornī obligāti iepriekš jāpiesaka zvanot pa telefonu. Citādi var palikt ar garu degunu. 

    Un jābrīdina, arī ka Ķemeru ūdenstorņa iekarošana nav priekš bailīgajiem! Trepītes ir šauras un stāvas, pakāpieni ir maziņi un, lai tiktu uz jumta, beigās vispār jālien ārā pa lūku. Tāpēc šķiet, ka tornis noteikti nav pieejams visiem.

    Tomēr ja tu vari un vēlies Ķemeru ūdenstorni apskatīt…

    Kas Ķemeru ūdenstornim vēderā?

    Ķemeru ūdenstorņa iekšpusē vispirms var iepazīties ar informatīvām izstādēm par torni un cilvēkiem, kas ar to saistīti. Bet pēc tam – paskatīties uz pasauli no skatu platformas trešajā stāvā. Tad var doties uz ceturto stāvu, kur var sanākt nedaudz uzgaidīt, jo pašā Ķemeru ūdenstorņa augšā vienlaicīgi var atrasties tikai 5 cilvēki.

    Tomēr gaidot nebūs jāgarlaikojas! Šajā Ķemeru ūdenstorņa stāvā ir izvietotas pāris atrakcijas. Tu vari uzņemt jautru bildi kopā ar jauku dāmu, kas izmanto dūņu procedūras (vai kādu citu no 3 vēsturiskajām foto ainām) vai pabaudīt balādes sēžot muzikālajā krēslā. 

    Foto stūris Ķemeru ūdenstornī

    Kā arī šeit var papētīt torņa industriālo interjēru un foto izstādi – uz sienām izvietoti attēli, no laika, kad atpūtnieki pa apkārtējo parku pastaigājās ar saulessargiem. 

    Kāds skats paveras no skatu platformas Ķemeru ūdenstorņa virsotnē?

    Kad esi pārvarējis bailes un pa šaurajām metāla kāpnēm ticis līdz torņa pašai augšai vari vērot panorāmu, kas plešas uz visām pusēm. Vienā pusē no augšas var redzēt kādreizējo sanatorijas ēku drupas, kuras lēnām pārņem daba.

    Otrā pusē plešas mežs. Un tam visam pa vidu ir Ķemeru sanatorijas parks. Bet kur tad ir jūra? Šķiet, ka tā ir par tālu, lai to saskatītu. Bet ja tu samiegsi acis vai izmantosi kādu no bezmaksas tālskašiem, pastāv iespēja, ka starp kokiem un debesīm ieraudzīsi nedaudz citas zilās krāsas līniju, kas (iespējams) varētu būt jūra. Vai varbūt man rēgojas. 

    Skats no Ķemeru ūdenstorņa

    Pastaiga Ķemeru kūrorta parkā

    Starp kokiem un zālājiem, kurus vasaras sākumā izraibina daudz mazu ziediņu, vijas mierpilni celiņi. Un Vēršupīti, kas plūst cauri Ķemeru sanatorijas parkam, šķērso vairāki mazi tiltiņi. Jāsaka ka šajā gada laikā aina ir diezgan romantiska un vieta ir perfekta nesteidzīgām pastaigām!

    Ķemeru sanatorijas parks

    Uz kuru pusi dosimies?

    Ķemeru kūrorta parka mīlestības saliņa

    Vispirms aiziesim līdz Ķemeru sanatorijas parka Mīlestības saliņai un rotondai – baltam paviljonam kurā reiz kūrorta viesiem piedāvāja tēju un kafiju, ko baudīt rādio pavadībā. Izskatās, ka tagad te siltajā sezonā tirgo saldējumu. 
    Mazā saliņa izskatās tik pat romantiska un fotogēniska kā viss pārējais Ķemeru kūrorta parks, un pirms tās uzstādīti arī metāla putni, pie kuriem mīlētāji piekarinājuši atslēgas.

    Ķemeru kūrorta parka mīlestības saliņa

    Ķemeru viesnīcas ēka

    Pēc tam dodamies uz Ķemeru viesnīcas ēku, kas savos ziedu laikos bija viena no prestižākajām ēkām Latvijā. Šeit esot atpūtušies gan bagātie, gan slavenie, gan ietekmīgie.

    Šobrīd ēkā valda klusums, un var tikai minēt, kāda aina slēpjas viesnīcas iekšpusē. Tomē no ārpuses Ķemeru sanatorijas ēka ar kolonnām, arkveida logiem un mazajiem balkoniņiem, vēl aizvien izskatās pēc grandiozas, baltas pils. Un pie tās ir iekopts dārzs, kurā celiņi, zālāji un mazi krūmi veido ğeometriskus rakstus.

    Ķemeru viesnīcas ēka

    Ķemeru kūrorta parka sēravots

    Visbeidzot ir laiks apmekllēt arī sēravotu “Ķirzaciņu”,  no kuras mutes tek tumšs sērūdens. Šo vietu noteikti var uzmeklēt arī pēc veco olu smakas! 

    Ķemeru kūrorta parka sēravots Ķirzaciņa

    Tomēr uzmanību no mazās akmens skulptūras novērš balta nojume aiz tās. Lapenes centrā atrodas stikla kupols, kas sargā tādu kā aku, kurā tumšs ūdens jaucas ar putām veidojot ragnu zupu. Vai kāds man var paskaidrot uz ko tieši es skatos? 

    DuļĶains ūdens zem stikla kupola

    Es redzu, ka Ķemeru kūrorta parka celiņi aizstiepjas vēl tālāk, un, ja būtu vairāk laika, pastaigu noteikti varētu turpināt. Man gan šoreiz jāsteidzas tālāk, tāpēc piedod – šai reizei tas būs viss. Taču, ja tevi ieintriģēja vietas Ķemeru sanatorijas parkā, par kurām stāstīju, atbrauc uz šejieni pats, lai parku izpētītu kārtīgi!  


    Un kādas ir tavas domas?

    Tā kā attālums līdz Ķemeriem no Rīgas centra ir ap 50 km, vieta ir perfekta laiskam sestdienas vai svētdienas izbraucienam. Galvenais ir pirms tam pieteikt vizīti Ķemeru ūdenstornī, jo tā noteikti ir pieredzes odziņa. Un, ja gribas maršrutu pagarināt, Ķemeru pusē atrodami arī vairāki citi populāri apskates objekti, piemēram, Kaņiera niedrāja laipa, Slokas ezera taka un Raganu purva sēra dīķi.

    Atsegumi Vidzemes akmeņainajā jūrmalā

    Ko vēl apskatīt Latvijā?

  • Ko apskatīt Kuldīgā?

    Ko apskatīt Kuldīgā?

    Tātad, tev ir vēlme pamērcēties Ventas rumbas aukstajos ūdeņos un Tu mēģini atrast idejas ko apskatīt Kuldīgā, lai pārvērstu šo izbraucienu par neaizmirstamu piedzīvojumu? Jāsaka, ka esi izvēlējies lielisku galamērķi. Kuldīgā atradīsi ne tikai platāko ūdenskritumu Eiropā, bet arī šarmantas bruģētas ieliņas, kas stāsta par sen aizgājušu laiku, smilšu alas, kurās rodas sajūta, ka laiks ir apstājies, un apskates objektu pulka jaunpienācēju, šķībo skatu torni. Saka, ka uz Kuldīgu var aizbraukt reizes desmit un, ja turēsi acis vaļā, vienmēr atradīsies kaut kas jauns un pārsteidzošs. 

    Tad nu dosimies noskaidrot ko apskatīt Kuldīgā!

    Ilgums

    1 diena

    Temps

    Vidējs

    Transports

    Auto

    Kuldīgas apskates maršruta kopsavilkums

    Pizas brālēns – Kuldīgas šķībais skatu tornis

    Atrašanās vieta

    Dažas lietas ir vieglāk izskaidrot ar salīdzinājumiem, tāpēc nav jābrīnās, ka Kuldīgas jauno skatu torni bieži vien salīdzina ar Pizas torni. Jā, patiesi, arī Kuldīgas jaunais skatu tornis ir saliecies slīps. Tikai atšķirībā no Pizas torņa, šis tāds ir veidots apzināti. Pizas tornis savukārt esot piedzimis taisns. 

    Kuldīgas jaunais skatu tornis

    Lielais jautājums, kas rodas paskatoties uz šo skaistuli, ir vai Kuldīgas skatu torņa interesantā forma mēģina kompensēt skatu, kas paveras no augšas? Vai arī skats ir tik pat interesants kā torņa dizains? Ir tikai viens veids kā to noskaidrot. Jākāpj augšā!

    Kāpjot atklājas, ka skaists skats paveras pat tad, kad esi ticis tikai līdz pusei. Labas ziņas tiem, kas baidās uzkāpt līdz augšai! Bet mēs drošsirdīgi turpinām ceļu augšup.

    Jau brīdī, kad tu sper kāju uz Kuldīgas skatu torņa augšējās platformas ir skaidrs, ka kāpiens ir bijis tā vērts. Panorāma ir patiesi burvīga. It īpaši skats uz Ķieģeļu tiltu pāri Ventas rumbai. 

    Skats no Kuldīgas skatu torņa pavasarī

    Otrs jautājums, kas mocīja manu prātu ceļā uz šejieni bija – vai no augšas ir iespējams pateikt, ka tornis ir slīps? Jā un nē. Kad tu paskaties lejā, viss izskatās taisns. Līdz brīdim, kad tu saproti, ka skatoties pāri margām tavs ķermenis nav novietots taisni, bet gan ieslīpi.

    Pirmā vieta, ko apskatīt Kuldīgā noteikti bija piestāšanas vērta. Bet tagad laiks doties uz populārāko apskates objetu Kuldīgā – Eiropas platāko ūdenskritumu.

    Pārej pāri Ventas rumbai

    Atrašanās vieta

    Un kad Tu pēdējo reizi pārgāji pāri Ventas rumbai? Es šo aktivitāti atkārtoju ik pēc pāris gadiem un katru reizi tas ir jauns piedzīvojums. Kā arī ir forši palielīties ārzemju kolēģiem, ka es brīvdienās pārgāju pāri Eiropas platākajam ūdenskritumam. 

    Bet vispirms līdz Ventas rumbai ir jātiek, un ceļā ir vairāki vides objekti, kas cenšas novērst mūsu uzmanību no mērķa. Vispirms autostāvvietā uzmanību piesaista unikāla riteņu piestātne, kas veidota kā vimbas, kas lec uz rinķi. Atgādinājums par lidojošajām zivīm, kuras varam vērot katru pavasari. 

    Pavasarī Ventas rumbā mutuļo ūdens un tā izskatās diezgan draudīga. Bet simtiem neatlaidīgu zivju metas pretī straumei un lec, un lec un lec, līdz kādai beidzot izdodas uzlekt pietiekami augstu, lai ūdenskritumu pievarētu. Tajā brīdī pašam gribās lekt augšā un aplaudēt. 

    Bet es novirzos no tēmas. Tā mēs tālu netiksim! It īpaši ja turpināsim piestāt fotogrāfēt, jo pēc pārdesmit soļiem mūs aptur nākamais interesantais vides objekts – koka skulptūra, kurā mīlniekiem pa vidu redzama sirsniņa. 

    Milnieku koka skulptūra Kuldīgā

    Visbeidzot esam sasnieguši Kuldīgas kroņa dārgakmeni – Ventas rumbu. Interesants fakts: šī ūdenskrituma vidējais platums ir no 100 – 110 metriem, un tas mainās līdz ar sezonām. Pavasara palu laikā Ventas rumba varot plesties pat līdz 270 metriem! Ūdenskrituma augstums gan nav ne tuvu tik iespaidīgs, bet vasaras sezonā tas netraucē vietējajiem to izmantot kā brīvdabas dušu. 

    Tomēr īstais piedzīvojums tagad tikai sākas! Vai esi gatavs doties pāri? Jābrīdina, ka upes gultne šeit ir slidena un akmeņi to tik vien gaida, kā iespēju uzbrukt taviem kāju īkšķiem. Sākumā iet ir viegli, bet jo vairāk tu tuvojies ūdenskrituma centram, jo stiprāka paliek straume. Neviens nesolīja, ka iet pāri ūdenskritumam būs vienkārši! Bet stāvot Ventas rumbas pašā viducī uz brīdi rodas sajūta, ka tu patiešām spēj visu!

    Pastaiga pāri Ventas rumbai Kuldīgā

    Lēni un uzmanīgi, bet esam pārgājuši ūdenskritumam pāri un nonākuši pie vēl viena interesanta Kuldīgas apskates objekta – Kūldīgas muzeja. Šeit tev ir iespēja noskaidrot kā reiz dzīvoja bagātie kūldīdznieki.

    Kuldīgas muzeja pastāvīgā ekspozīcija

    Iekāp laika mašīnā un paviesojies 19. gadsimta Kuldīdznieka dzīvoklī

    Kuldīgas muzeja apmeklējums

    Nākamā pietura mūsu Kuldīgas apskates programmā ir zaļa oāze, kas slēpjas pašā pilsētas sirdī.

    Kuldīgas Pils dārzs

    Atrašanās vieta

    Kuldīgas iepazīšanu turpinām skulptūru parkā, kurš atrodas vietā, kur kādreiz slējusies Hercoga Jēkaba pils. Šeit tev ir iespēja “nomedīt” 22 skulptūras, kas stāsta dažādus stāstus. 

    Bet kāda cita interesanta detaļa, ko ievēros tikai visvērīgākie ceļotāji ir zaļš uzkalniņš zālājā. Izrādās, ka tur slēpjas pils pagrabs, viena no retajām liecībām, kas stāsta par pili, kura šeit kādreiz slējusies. 

    Man pašai sirsniņā iekrita tas parka stūrītis, kurā izveidota koka laipa, kas ved līdz strūklakai. Šai vietai ir tāda viegli romantiska noskaņa. Bet kas ir tie augi apstādījumos ar lielajām lapām, kas izskatās pēc rabarberiem? Tie taču nevar būt rabarberi, vai ne?

    Ko apskatīt Kuldīgā - Kuldīgas pils parks

    Ko apskatīt Kuldīgas vecpilsētā?

    Ir pienācis laiks izstaigāt bruģētās ieliņas, kas vijas starp vēsturiskām mājām. Interesanti, ka Kuldīgas vecpilsēta vēl aizvien ir saglabājusi ielu plānojumu tādu, kāds tas bijis laikā no 16. līdz 18. gadsimtam. 

    Dažas no ēkām ir atjaunotas, bet uz citām redzamas pamatīga laika zoba pēdas. Tu apstājies lai apskatītu kādu namu uz Baznīcas ielas, un no tā iespaidīgajām ieejas durvīm, formas un detaļām ap logu ailēm var nojaust par to, cik grandiozs tas kādreiz bijis. Bet gadi to nav saudzējuši, un šķiet, ka ja tu pārlaidīsi pirkstus sienām, no kurām lobās nost krāsa, tas kas ir palicis pāri no kādreizējā krāsojuma pārvērtīsies putekļos uz tavas plaukstas. 

    Ko apskatīt Kuldīgā - Kuldīgas vecpilsēta

    Pastaigas laikā es ieteiktu pievērst uzmanību šādām detaļām:

    Baznīcas iela 7

    Šeit atradīsi ne tikai Kuldīgas, bet visas Kurzemes vecāko koka ēku.

    Ēkas Atrašanās vieta kartē.

    Kuldīgas rātslaukums

    Kuldīgas rātslaukums ir diezgan košs un tajā kūsā dzīvība. Kā arī tajā atrodams nevis viens, bet veseli divi rātsnami. Jaunais rātsnams uz citu ēku fona izceļās ar kolonnām, kas kā lieli stabi tiecas debesīs un sadala ēku vairākās daļās. Bet vecais rātsnams ir atjaunota koka ēka, ko var atpazīt pēc tā sulīgā krāsojuma. Sienas ir brūnas, slēģi koši dzelteni bet dakstiņu jumts orandžs. 

    Atrašanās vieta kartē.

    Kuldīgas rātsnams

    Sv. Katrīnas baznīca

    Šīs baznīcas vienkāršā, baltā fasāde slēpj kādu noslēpumu. Vai zināji, ka sieviete, kas attēlota Kuldīgas ģērbonī ir tā pati Katrīna, kurai par godu nosaukta šī baznīca? Virs baznīcas sānu ieejas tu atradīsi medaljonu, kur viņa, tāpat kā ģērbonī stāv ar moku ratu un zobenu rokā. 

    Baznīcas atrašanaš vieta kartē.

    Sv. Katrīnas baznīca Kuldīgā

    Pēc pastaigas Kuldīgas vecpilsētā ir laiks šķērsot orandžo ķieģeļu tiltu, lai atgrieztos Ventas otrā pusē. Bet pirms tam, veltīsim nedaudz uzmanības arī pašam tilta.

    No kurienes paveras skaistākais skats uz ķieģeļu tiltu?

    ĶManuprāt, labākais lenķis no kura apbrīnot tiltu pāri Ventai atrodams uz skatu platformas, kurā var nonākt, nokāpjot pa mazām koka trepītēm gandrīz pie paša tilta, vecpilsētas pusē. Tur šim 19. gadsimta velvju tiltam var pienākt pavisam tuvu klāt.

    Tilts pāri Ventas rumbai Kuldīgā

    Lai nonāktu mūsu pēdējajā Kuldīgas pieturas punktā, tev nāksies vai nu sēsties auto vai doties aptuveni 5 kilometrus garā pastaigā (skaitot no Kuldīgas ķieģeļu tilta). Un liec aiz auss, ka šo vietu var apmeklēt tikai gida pavadībā, tāpēc pirms došanās uz alām, sazinies ar adminstrāciju, lai pieteiktu savu apmeklējumu. 

    Pazemes valstība pie Kuldīgas – Riežupes smilšu alas

    Atrašanās vieta

    Maksas ieeja, sazinies ar vietas adminstrāciju, lai noskaidrotu cenas.

    Kuldīgā tu atradīsi ne tikai Eiropas platāko ūdenskritumu, bet arī kādu maģisku vietu, kurā rozes bez ūdens nenovīst pat mēnešiem ilgi. Riežupes smilšu alas ir kā cita pasaule, kurā gaiss ir vēsāks un laiks seko citādākam ritmam nekā virszemē. 

    Rozes smiltīs

    Pēc īsas drošības instrukcijas slēdzam iekšā telefonu lukturīšus un gides vadībā ienirstam tumšajā pazemes laberintā. Tunelis ir šaurs un Tu jūties kā maza pelīte aliņā. Jau pirmajās divās minūtēs kāda cita grupas dalībniece skrien ārā, solot sev vairs nekad neko tādu nenodarīt. Cilvēkiem ar klaustrafobiju te tiešām nebūs īstā vieta! 

    Bet mēs drosmīgi turpinam savu ceļojumu pa gaiteni, kura pamatni klāj mīkstas, baltas smiltis. Brīžiem ejas ir pietiekami augstas, lai tu varētu izslieties taisni, bet citos posmos ir jāpieliecas. Ik pa brītiņam, kad nonākam kādā plašākā telpā gide apstājas, lai padalītos ar interesantām detaļām par alu vēsturi. Izrādās vajadzēja vesalas 3 paaudzes, lai šo alu laberintu izveidotu, un kopumā tas stiepjas aptuveni 2 kilometru garumā. Viesiem gan atvērti ir tikai aptuveni 460m. 

    Riezupes smilsu alas

    Ložņājot pa tumšajām peļu aliņām ir neiespējami pateikt cik tālu esam nogājuši vai arī, cik ilgi jau esam pazemē. Gide joko, ka šī vieta, kurā laiks šķietami ir apstājies, palīdz viņai mūžam palikt jaunai. Tomēr pienāk brīdis, kad arī mums ir laiks doties atpakaļ virszemē, kur saule šķiet daudz žilbinošāka nekā pirms mūsu mazās ekskursijas. 


    Vai ir vērts doties apskatīt Kuldīgu?

    Kuldīgas apskate patiesi ir īsts piedzīvojums! Kā jau minēju, es šeit atgriežos ik pēc pāris gadiem un šī šarmantā, klusā pilsēta nebeidz mani pārsteigt. Šķiet, ka Kuldīgai vienmēr azotē ir paslēpts kāds interesants vēstures stāsts ko pastāstīt. 

    Ko vēl apskatīt Kuzemē netālu no Kuldīgas

    Aizpute

    Cīrava

    Kazdanga

    Ventspils

  • Pārgājiens Vidzemes akmeņainajā jūrmalā. Tūja – Ķurmjrags.

    Pārgājiens Vidzemes akmeņainajā jūrmalā. Tūja – Ķurmjrags.

    Iekšējais dzinulītis kūda izlocīt kājas, paelpot svaigo jūras gaisu un pabaudīt piekrastes burvīgos skatus? Nu tad dosimies pārgājienā pa Vidzemes akmeņaino jūrmalu! Mēs plānojam iet ~8 km , bet ja šis izaicinājums Tev ir par lielu, ir arī nedaudz īsāks variants. Un, pretēji, ja šis piedāvājums izklausās nedaudz par īsu – ir arī garāka versija. 

    Gribu gan uzreiz brīdināt visus Instagram tūristu vietu foto medniekus – šis nav grandiozo objektu pārgājiens. Šeit atradīsi skaistus skatus, bet tie, lielākoties būs dabas skati. Dažādi akmeņi un akmentiņi. Jūra. Es šo sauktu par pārgājienu ar fokusu uz iekšēju mieru un kārtīgu izkustēšanos. Ja tas ir tas ko meklē – lasi tālāk.

    Ilgums

    ~10.55km

    Cena

    Bezmaksas

    Transports

    Auto

    Vidzemes akmeņainās jūrmalas pārgājiena kopsavilkums:

    Pārgājiena pa Vidzemes akmeņaino jūrmalu loģistika

    Tā kā pārgājiens ir gar piekrasti, Tev ir divi varianti – doties turp un atpakaļ pa vienu un to pašu ceļu, vai arī, ja pārgājiena komandai ir divas mašīnas, vienu auto var atstāt sākuma punktā un otru beigu punktā. Mēs izvēlējāmies otro opciju. 

    Bet izrādās, ka atrast vietu, kur apstāties Vidzemes akmeņainajā jūrmalā ir diezgan sarežģīti. Tūjā ir neliela bezmaksas stāvvieta un laikam arī kempings, kurā auto var atstāt par maksu. Ja plāno iet līdz Veczemju klintīm, tad tur arī ir opcija atstāt auto maksas kempingā. Bet pa vidu? Vienīgā vieta, ko atradām bija Brīvnieku stiga, kur bija neliels ceļa posms bez aizlieguma zīmēm.

    Pārgājiena pa Vidzemes akmeņaino jūrmalu sākuma punkts – Tūjas mols

    Sākuma punkts

    Pārgājienu sākam pie Tūjas mola.

    Laika zoba ietekmē, Tūjas mols ir pa daļai izšķīdis un tālāko galu ir iekarojuši putni. Es neriskētu mēģināt pa šo molu iet, bet bildes, manuprāt, iznāk tīri glītas. Kā Tev liekas?

    Tūjas mols

    Un kā tad bez kāda interesanta fakta, ar ko Tu varēsi atstāt iespaidu uz draugiem. Kādreiz pāri Tūjas mola laivu steķiem gājusi caurule, pa kuru ar ventilatora palīdzību no kuģa uz zivju rūpnīcu transportētas zivis (avots). Vai vari iedomāties?

    Bet ir laiks sākt soļot. Tad nu dodamies uz priekšu, gar krasta līniju.

    Vidzemes akmeņainās jūrmalas piekrastes šarms

    Vai vari uzminēt ar ko Vidzemes akmeņainā jūrmala ir slavena?

    Protams, ka ar akmeņiem. Šeit to sabiris vairāk nekā Pokaiņos. 

    Kaut arī piekrastes pamata segums ir  smiltiņas, pa kurām var iet pat basām kājām, visu pārgājiena laiku tevi pavada lielāki un mazāki akmeņi. Tie ir krāsaini kā konfektes. Kādam jūra izgrauzusi neparastus robus. Citi ir mazi un apaļi, kā zaķu spiriņas. Ir arī pāris milži.

    Akmeņi Vidzemes akmeņainajā jūrmalā

    Jo tālāk no Tūjas, jo ainava kļūst mežonīgāka un akmeņaināka.

    Papildus akmeņiem piekrastei intrigu piešķīruši arī citi pārgājienā gājēji. Vispirms mēs uzduramies kādam mākslas darbam, kur kāds rūpīgi smiltīs savilcis līnijas. Kā tādā zen dārzā. Tālāk, kāds izveidojis nelielu vigvamu, vēl kāds parakstījies.

    Smilšu māksla

    Nevaru gan apsolīt, ka tava pārgājiena pa Vidzemes akmeņaino jūrmalu laikā, šeit kāds šedevrs veļ būs saglabājies. Bet kāpēc neiesaistīties šajā akcijā un neatstāt kādu zīmi pašam? Es arī smiltīs kaut ko ierakstīju.

    Ķurmraga bāka

    Laiks un kilometri lido nemanot.

    Tā, žiglā solī esam nonākuši līdz vietai, kur pludmale šķietami beidzas un sākas akmeņu lauks.

    Vidzemes akmeņainā jūrmala

    Bet izrādās, ka tā ir tikai mirāža. Starp akmeņiem diezgan viegli var izmanevrēt, un kad šī mazā šķēršļu josla ir pievarēta, skatam paveras Ķurmraga bāka.

    Es nemelošu – par bāku to nosaukt ir diezgan grūti. Tas vairāk izskatās pēc metāla staba ūdenī.

    Ķurmraga bāka

    Bet, ja Tu vēlies dzirdēt kādu interesantu faktu – kādreiz tā tiešām bijusi bāka, kura stāvējusi pļavā netālu no krasta. Tad, tai uzbrukuši divi orkāni. Pirmais bāku nopostījis, otrais ieskalojis ūdenī, kur tā sēž vēl šodien. Tagad tu zini vairāk. 

    It kā šeit varētu pārgājienu pa Vidzemes akmeņaino jūrmalu noslēgt. Noieti gandrīz 6 kilometri. Bet man vēl ir duka. Un Tev? 

    Vadoties pēc kartes Ežurgu klintīm būtu jābūt vien kilometru ar astīti tālāk. Nu tad turpināsim pārgājienu pa Vidzemes akmeņaino jūrmalu un dosimies tās meklēt!

    Vai mēs atradām Ežurgu klintis? 

    Godīgi sakot. Es nezinu. 

    Mēs turpinām pastaigu pa akmeņaino jūrmalu, un ainava kļūst arvien mežonīgāka. 

    Pēc neilga laika tālumā parādās oranži pleķīši, kas visticamāk ir klintis. Raitā solī dodamies turp

    Atsegumi Vidzemes akmeņainajā jūrmalā

    Bet kad nonākam līdz klintīm, kaut kas šķiet ne tā. Tie pavisam noteikti ir klinšu atsegumi. Ar gropītēm, rieviņām un tādām kā trijstūrveida aliņām. Skaisti. Tomēr šie atsegumi īsti neizskatās tādi kā bildēs. Tiem ir tāda neliela mazuma piegarša.

    Atsegumi Vidzemes akmeņainajā jūrmalā

    Nu labi. Varbūt Vidzemes akmeņainajā jūrmalā ir vairāki atsegumi un mums jāpaiet vēl mazliet uz priekšu.

    Domāts darīts. Ejam.

    Līdz atduramies pret īpaši mežonīgu vietu, kur sabiris tik daudz akmeņu, ka izveidojas tāda kā dabas šķēršļu josla. Lai tiktu pāri būs jākāpj un jāmanevrē. Bet protams, ka tā nav neiespējamā misija. Tomēr pirms šīs avantūras nolemju iemest aci kartē. Un karte saka, ka Ežurgu atsegumiem mēs jau esam pagājuši garām!

    Tad tomēr tie ir tie atsegumi, kurus redzējām pirms brītiņa? 

    Es tiešām nezinu. Ceru, ka kāds man kādreiz pastāstīs vai tas ir mārketings vai arī mūs muļķoja vadātājs. Bet tā kā līdz nākamajam apskates punktam Vidzemes akmeņainās jūrmalas pārgājienu maršrutā (Veczemju klintīm) ir vēl pāris kilometri un auto palicis Ķurmragā, tad šeit nolemjam griezties riņķī un doties uz mašīnu.

    Bet tiem, kas vēlas salasīt vairāk kilometru, varu teikt, ka Veczemju klintis ir iespaidīgākas, nekā tikko redzētie atsegumi, un noteikti ir vērts soļot arī tālāk.

    Par peldēšanu Vidzemes akmeņainajā jūrmalā

    Pēc tik daudziem kilometriem siltā saulītē, noteikti gribas atvēsināties ūdenī.

    Bet izrādās, ka Vidzemes akmeņainajā jūrmalā tas nav nemaz tik vienkārši. Jo… visur ir akmeņi. Kā saka, mietam divi gali.

    Lai cik skaisti šie akmeņi arī nebūtu, ūdenī tie ir diezgan slideni. Un tiem patīk spēlēt paslēpes zem jūras smiltīm. Kas var diez ko nepatikt taviem kāju īkšķiem. Kā arī, šeit mēdz veidoties stipri viļņi, kas velk iekšā ūdenī.

    Tāpēc dodoties peldēt ir jābūt īpaši uzmanīgam! Un jāatrod īstā vietiņa – tāda, kurā akmeņu ir mazāk. Mūsu kompānija beigu beigās tikai iebrida pamērcēties, un kāds tāpat aizķērās aiz zemūdens akmeņa. Ja neesi pārliecināts par savām spējām, neriskē.

    Akmeņi Vidzemes akmeņainajā jūrmalā

    Ko Tev jāzina plānojot pārgājienu Vidzemes akmeņainajā jūrmalā?

    Pārgājienu maršruti Vidzemes akmeņainajā jūrmalā

    Tūja – Ķurmrags ~5.7 km (mērot pēc Google taisnā līnijā) vienā virzienā.

    Tūja – Ķurmrags – Ežurgu klintis – Ķurmrags ~7.8 km (mērot pēc Google taisnā līnijā) vienā virzienā

    Tūja – Veczemju klintis ~10,5 km (mērot pēc Google taisnā līnijā) vienā virzienā

    Bet realitātē mums ejot Auto – Tūjas mols – Ķurmrags – Ežurgu klintis – Ķurmrags – gājiens uz auto sanāca savākt 10.55 km. Tie ~8 ir tikai pa pludmali.

    Labierīcības un ģērbtuves

    Labiekārtotas ģērbtuves un labierīcības atradīsi pārgājiena sākuma punktā pie Tūjas mola. 

    Ja esi aizmirsis paņemt līdzi ko padzerties vai kādu našķi, Tūjā ir arī mazs veikaliņš.

    Pieejamība

    Maršruts ir pa smiltīm, tāpēc nebūs piemērots ratiņkrēslam un bērnu ratiņiem. Pirmais maršruta posms ir mazāk akmeņains, bet ap Ķurmragu un tālāk sāk parādīties vairāk akmeņu. Ir vietas, kur jākāpj pa akmeņiem, kas daļai cilvēku varētu sagādāt grūtības. 


    Vai ir vērts doties pārgājienā Vidzemes akmeņainajā jūrmalā?

    Agrāk es vienmēr centos pārgājienu maršrutos iekļaut ko grandiozu. Jo es baidījos, ka maniem līdzgājējiem nebūs interesanti. Bet kā parāda Vidzemes akmeņainā jūrmala – ne vienmēr vajag pilis, alas, ūdenskritumus un citus brīnumus. Reizēm pietiek tikai ar skaistu dabu, labu kompāniju un svaigu gaisu.

    Ko apskatīt Vidzemes piekrastē Veczemju klintis

    Ko vēl apskatīt Vidzemes piekrastē?

    Klintis, pļavas un mols

  • Medema purva taka Mārupē – dabas taka ar spoguļu elementiem

    Medema purva taka Mārupē – dabas taka ar spoguļu elementiem

    Kad liekas, ka visas Rīgai tuvākās purva takas jau izstaigātas, kāds iekārto jaunu maršrutu. Tā rezultātā mums ir iespējams iepazīt nedaudz mežonīgo “pašiņu” taku Medema purvā. Apbruņojies ar pārgājienu apaviem, odu pūšamo un dodamies tuvāk dabai atklāt, kas ir šīs purva takas odziņa.

    Distance

    ~6km

    Cena

    Bezmaksas

    Transports

    Auto

    Adrese

    Medama purvs

    !!! Atceries par drošību! Purvā novirzīties no takas ir bīstami

    Ko sagaidīt Medama purva takā

    Pirmais Medema takas posms nāk ar uzdevumu – atrast pareizo ceļu

    Kā mēs apmaldījāmies trijās priedēs? Pavisam vienkārši – nesekojot norādēm.

    Novietojam auto takas sākumā. Kaut arī Medema taka ir labiekārtota, stāvvieta te diemžēl nav ierīkota, tāpēc auto nākas atstāt ceļa malā, tur, kur nav aizlieguma zīmes. Bet piedzīvojumu meklētājiem tas nav šķērslis, vai ne?

    Kad es teicu, ka iesim uz purva taku, tu visticamāk negaidīji pastaigu pa mežu. Vismaz es negaidīju. Bet izrādās, ka sākumā kādu gabalu jāiet pa zemes ceļu cauri skaistam, klusam mežam.

    Mežs pirms Medema purva takas

    Ejam. Un ejam. Un ejam. Kādā brīdī sāk palikt aizdomīgi. Ceļš mūsu priekšā beidzas un parādās (iespējams kartupeļu) lauks. Patiesi, kaut kur esam nošāvuši greizi. Ejam atpakaļ – priekšā redzam cilvēkus. Viņi noteikti pateiks, kurp mums doties. 

    Dodamies šos ceļotājus noķert. Bet vienā mirklī cilvēki kaut kur pazūd. Kas te notiek? Izrādās, ka kaut kur pusceļā ir vieta, kur ceļš sazarojas, un nevis jāturpina iet taisni, bet gan jādodas pa ceļu, kas aizved pa kreisi. Kā paskaidro kāda jauka ģimenīte, uz kokiem taču ir uzkrāsotas norādes, kas apzīmē pareizo ceļu. Šo liec aiz auss, lai nepalaistu garām.

    Pašiņu karaļvalsts

    Manā galvā pati taka sākas tur, kur parādās pirmais tiltiņš, kas atklāj Medema purva takas odziņu. Šī purva taka no citām atšķiras ar to, ka takā izvietoti spoguļi. Tie stratēģiski novietoti uz Medema purva tiltiņiem, soliņiem un informācijas stendiem. Īsta pašiņu karaļvalsts! Beidzot vairs nevajag jautāt kādam garāmgājējam, lai nofotografē tevi kopā ar draugiem

    Bet visā nopietnībā – šie spoguļi skaisti atstaro apkārtējo ainavu. Sveicieni no mana atspulga!

    Bloga autore forografē sevi Medema purva takas spogulī
    Spogulis Medema purva takā

    Otrais Medema takas posms parāda gandrīz neskarto dabu

    Tālāk Medema purva ainava mainās – tā kļūst mežonīgāka. Taciņas kļūst šaurākas un paugurainākas. Ceļa segums – dubļaināks. Koki aug tuvāk, un ar perifēro redzi var novērot ūdens peļķes gar takas sāniem. Dažas ir duļķainas kā purva rāva, citas skaidrākas kā ezera ūdens.

    Kaut arī šādi apstākļi prasa piedzīvojumu meklētāja garu, man šī, cilvēka roku mazāk sajutusī takas daļa liekas intriģējoša. Kaut kas pavisam cits nekā pilsētas ielas. Un kā tev šī ainava?

    Daba Medema purva takā
    Medema purva takas posms bez laipas

    Trešais Medema takas posms – labiekārtotā purva laipa

    Purva takā taču jābūt arī purva laipai, vai ne? Ir! Nākamais takas posms ir koka laipa, kas uz pusēm šķeļ kūdrainu lauku. Kaut arī pēc apraksta neizklausās tik vilinoši, ainavai piemīt savs klusais šarms. Šeit atrodami arī izglītojoši stendi par Medema purvu latviešu valodā. Veiksmīgākie var pamanīt kādu ķirzaciņu vai citu radību.

    Medema purva laipa
    Informatīvs stends medama purvā

    Medema takas noslēguma posms – saldais ēdiens acīm

    Un tā, gandrīz nemanot, esam sasnieguši takas beigas īpaši gleznainā vietā pie purva ezera. Kurkst vardes. Čivina putni. Maijā apkārtējie plašumi ir baltu ziediņu pilni. Kurš var man pastāstīt, kas tie ir par augiem, kas te tā skaisti zied?

    Tiem, kas lepojas, ka šo taku ir pieveikuši, ir iespēja nofotografēties pie diviem īpaši lieliem spoguļiem ar uzrakstu “Medema purvs”. Tā teikt – izplatīsim labos vārdus par to, ka Latvijā ir vēl viena skaista purva taka.

    Tā kā taka nav lokveida, tad pēc pauzītes pie purva ezera dodamies pa to pašu ceļu atpakaļ uz takas sākuma punktu.

    Ezers Medema purva takā

    Pirms atvadāmies, vēl mazs brīdinājums. Rūpīgi izvēlies apavus, jo manas kedas pēc pastaigas izskatījās šādi.

    Netīras kedas

    Kas jāzina par Medema purva taku?

    Cik gara ir pastaiga?

    Kopumā (ar visu apmaldīšanos) mēs nogājām ~6km

    Vai Medema purva takā ir piknika vietas?

    Nē, diemžēl neredzējām ne piknika vietas, ne labierīcības

    Cik pieejama ir taka?

    Tā kā lielākā takas daļa ir bezceļu, tad taka diemžēl nebūs pieejama ar ratiem vai cilvēkiem ar kustību traucējumiem

    Ko noteikti paņemt līdzi?

    Odu pūšamo, ūdeni un maiņas apavus pēc pastaigas. 


    Vai Medama purva taku Mārupē ir vērts apmeklēt?

    Kopumā, es teiktu ka šīs takas odziņa noteikti ir spoguļi, kas ne tikai sniedz iespēju iemūžināt skaistos mirkļus pašiņos, bet lieliski papildina dabas skatus ar saviem atspulgiem. Domāju, ka taka vislabāk patiks tiem, kas vēlas pabūt tuvāk dabai un nebaidās no fiziskām aktivitātēm un nosmērēt kedas. Ir forši, ka šajā takā ir vērojama dažādība.

    PS – atceries, ka purvā novirzīties no takas ir bīstami.

    Saullēkts ar sup Cenas tīrelī

    Neaizmirstama pieredze – saullēkts Cenas tīrelī uz SUP dēļa

  • Kuldīgas muzejs. #AtkalKuldīgā

    Kuldīgas muzejs. #AtkalKuldīgā

    Kuldīgas apskate ir klasika – tik daudziem no mums ir kāda jauka atmiņa ar to, kā basām kājām gājām pāri Ventas rumbai vai vērojām lidojošās zivis. Bet ko vēl bez vecpilsētas šarmantajām ieliņām un fotogēniskā tilta Kuldīgā apskatīt? Šoreiz plāns ir šāds: iekāpt laika mašīnā (Kuldīgas muzejā), lai aizceļotu uz kāda turīga kuldīdznieka dzīvokli 20. gs. sākumā.

    Kuldīga – mēs jau nākam!

    Ilgums

    <1 diena

    Cena

    Maksas

    Transports

    Auto/Sabiedriskais

    Ko sagaidīt Kuldīgas muzejā

    Ceļojums atpakaļ laikā Kuldīgas muzejā

    Katrs piedzīvojums ir tik interesants, cik rotaļīga ir tava pieeja. Tu vari uzkāpt pa trepēm, lai nokļūtu otrajā stāvā, vai arī tu vari spēlēt atjautības spēli – atrodi visus senā krāsojuma fragmentus, kas paslēpti uz atjaunotās sienas. Izvēle ir tavās rokās.

    Ja esi gatavs pieņemt izaicinājumu, apmeklējuma laikā uzdošu tev vēl pāris uzdevumus.

    Kuldīgas muzeja sienu krāsojums

    Par Kuldīgas muzeju

    Bet sāksim no paša sākuma. Kuldīgas muzejam patiesībā ir divas ēkas. Viena ir muzeja ēka, kas iekārtota vēsturiskā villā pie Ventas rumbas. Tā ir tā skaistā, sūnu zaļā ēka ar dekoratīviem koka paneļiem. Tu to noteikti esi ievērojis.

    Otra ēka ir muzeja krājums, kurā iespējams apskatīt iespaidīgu skaitu vēsturisku priekšmetu. Ierobežotā laika dēļ šoreiz apmeklēsim tikai muzeja izstāžu un ekspozīciju ēku, bet par krājumu parunāsim citreiz.

    Kuldīgas muzeja pamatekspozīcijas ievads

    Kuldīgas muzeja mainīgās ekspozīcijas

    Pie ieejas mūs sveicina laipnas darbinieces, kas pastāsta, ka pirmā stāva un trešā stāva izstādes ir mainīgas, kas nozīmē, ka izstāde, ko redzēju es, var būt cita nekā tā, kuru savā apmeklējuma laikā redzēsi tu. Manā lozē izkrita spoguļu kolekcijas izstāde un foto izstāde. Par to, kādas mainīgās izstādes būs pieejamas tava nākamā izbrauciena uz Kuldīgu laikā, lasi šeit.

    Lai šis stāsts būtu ilgtspējīgs, pārāk daudz par mainīgo izstādi nestāstīšu, bet aši iemetīsim aci, lai saprastu, kāda ir Kuldīgas muzeja izstāžu garša.

    Kā tev liekas, kas ir spogulīšu izstādes zvaigznes? Protams, dekoratīvi spogulīši. Puķaini, rakstaini, ar ainavām, bēbīšiem un cakām. Ļoti dažādi un ļoti glīti. Un, ja mēs apstājamies un padomājam – cik daudz cilvēku mūsdienās vēl nēsā līdzi kabatas spogulīti? Šķiet, mobilais telefons lielā mērā pieveicis ne tikai diktofonu, kameru un mūzikas atskaņotāju, bet arī aizstājis spogulīti dāmu somiņās.

    Spogulīšu izstāde

    Bet tagad steidzamies tālāk – mums taču jāiet ciemos!

    Tuk tuk! Kuldīgas muzeja otrajā stāvā klauvējam pie turīga kuldīdznieka durvīm

    Ieejot Kuldīgas muzeja pastāvīgajā ekspozīcijā, tiešām rodas sajūta, ka esi ienācis kāda dzīvoklī. Šķiet, ka tūlīt, tūlīt no blakus istabas iznāks kalpone un paziņos, ka kundze gaida savā kabinetā. Un kas ir interesanti – sajūta šajā dzīvoklī ir mājīga.

    Liekas, ka saimniece rūpīgi izvēlējusies mēbeles un ir padomājusi par katru detaļu, no aizkariem līdz pat tamborētam galdautiņam. Pilis un muižas man bieži vien liekas tukšas un aukstas, bet šeit es tiešām varētu dzīvot. Ja vien izdotos sadzīvot ar to spoku, kas spēlē klavieres…

    Kuldīgas muzeja pamatekspozīcija

    Kamēr neviens neskatās, būsim mazliet bezkaunīgi un iemetīsim aci guļamistabā un pēc tam dosimies lūkoties, vai kundze ir savā kabinetā.

    Katram tādu darba kabinetu!

    Arī šeit viņas nav… Bet, ieejot kabinetā, man ieplešas acis. Iedomājies, kā būtu dzīvot mājā ar šādu skatu?

    Skats pa logu no Kuldīgas muzeja

    Pa logu gandrīz vai var redzēt, kā Ventas rumbā lēkā zivis! Kā komentēja kāds mans paziņa – tas ir darba kabinets, kas iedvesmo rakstīt dzeju. Bet, kā vēsta apraksts, kundze vairāk pievērsās sarunām par jaunākajām modes tendencēm.

    Vai jau aizmirsi par solītajiem uzdevumiem?

    Dodamies tālāk – kā jau pie bagātiem ļaudīm, šeit atrodamas arī dažādas ekstras. Piemēram, ziemas dārzs – saulaina telpa, kas veltīta istabas augiem un mākslai. Es arī tādu gribētu. Šeit tevi sagaida pirmais uzdevums. Vai tu vari saburtot, kas rakstīts vecajā drukā?

    Avīze Kuldīgas vēstnesis

    Kad Kuldīgas ziņas izlasītas, ieskatāmies arī kunga kabinetā, kur uzmanību piesaista kāršu kolekcija. Vai kādreiz esi redzējis melnas spēļu kārtis?

    Bet tā kā izskatās, ka šodien neviena nav mājās, izmantosim iespēju un iemetīsim aci arī nama sirdī – virtuvē.

    Virtuve šādos muzejos vienmēr ir mana mīļākā telpa, jo tā vistiešāk parāda, cik tālu ceļu esam nogājuši kopš laika, kas iekonservēts muzejā. Plīts bija pavisam savādāka (ar metāla riņķiem) un kafijas “automāts” nemaz nebija automātisks. Kafiju bija jāmaļ ar roku spēku…

    Šeit tevi sagaida tavs nākamais uzdevums. Uzmini, kas šī ir par uzparikti?

    Sens priekšmets Kuldīgas muzejā

    Atbildi es tev nedošu, būs vien jābrauc uz Kuldīgas muzeju noskaidrot.

    Vēl viens uzdevums Kuldīgas muzeja trešajā stāvā

    Kad dzīvoklis izpētīts, man gribas uzdot tev vēl vienu pēdējo uzdevumu. Kuldīgas muzeja ēkā tev ir jāatrod telpa, kuras sienām saglabāts neatjaunots oriģinālais krāsojums. Došu dažus mājienus. Telpa atrodas trešajā stāvā, un tai ir tāda skarbi romantiska noskaņa, kas stāsta par to, ka laiks var izbalināt, nobružāt un izplēst. Bet tas nevar atņemt tavu būtību.

    Un pie viena neaizmirsti apskatīt arī šī stāva ekspozīcijas un pēc tam pastāstīt, kas vislabāk palika atmiņā tev.

    Kas tev būtu jāzina par Kuldīgas muzeja apmeklējumu

    Cik daudz laika ieplānot Kuldīgas muzeja apmeklējumam?

    Man kā cilvēkam, kas ir slinks uz aprakstu lasīšanu, vajadzēja apmēram 40 minūtes, bet, ja tev patīk iedziļināties, Kuldīgas muzeja apmeklējums varētu aizņemt arī nedaudz vairāk laika.

    Vai muzejam ir ieejas maksa?

    Jā, ir. Informāciju iespējams atrast viņu mājaslapā.

    Vai uz muzeju var nokļūt bez auto?

    Jā, muzejs atrodas Kuldīgas centrā, tā kā, ja tiksi līdz Kuldīgai, līdz muzejam varēsi aiziet ar kājām.


    Vai Kuldīgas muzeju ir vērts apmeklēt?

    Kopumā es teiktu, ka Kuldīgas muzejam noteikti ir izdevies sasniegt mērķi un uzburt sajūtu par ceļojumu laikā. Ja tev šādi piedzīvojumi iet pie sirds, tad noteikti ieplāno muzeja apskati savā nākamā Kurzemes izbrauciena dienas kārtībā.

    Aizputes pilsdrupas

    Ko vēl apskatīt netālu no Kuldīgas?

  • Ragaciema Sedums – apslēptais dārgums pa ceļam uz Enguri

    Ragaciema Sedums – apslēptais dārgums pa ceļam uz Enguri

    Kā būtu ar kādu mazu hidden gem (apslēpto dārgumu) jūras piekrastē? Nu, tādu skaistu, fotogēnisku vietiņu, kur izskatās kā pasaku grāmatā, bet par kuru, ja vien speciāli neesi meklējis, iespējams, neko neesi dzirdējis? Ja tev ir plāns doties izbraukumā uz Engures pusi vai tālāk gar piekrasti Kolkasraga virzienā un ir laiks ieplānot kādu papildus pieturu, ļauj man tev pastāstīt par Ragaciema sedumu.

    Ilgums

    <1 stunda

    Cena

    Bezmaksas

    Transports

    Auto

    Kopsavilkums par Ragaciema sedumu

    Kas ir Ragaciema sedums?

    Atjautības uzdevums: vai tu zini, kas ir sedums?

    Es agrāk nezināju.

    Izrādās, ka sedums ir senā laivu piestātne — tātad, vieta, kur laivas atpūtās pēc garas darba dienas, tika glabāti zvejniecības rīki, un norisinājās ar zvejniecību saistītas sociālās aktivitātes. Tagad arī tu zini vairāk.

    Es Ragaciema sedumā iemaldījos pavisam netīši, piedaloties Sieviešu dienas rallijā.

    Skrējām atvērt seifu un tiešām atradām “zeltu” — pasakainu, mazu pasaules stūrīti pie jūras, kas atgādina miniatūru brīvdabas muzeju. Tikai šī nav apslēptā muzeja filiāle. Kā vēlāk uzzināju, pateicoties internetam, Ragaciema sedumu sentēvu piemiņai atjaunojuši paši vietējie zvejnieki, kas, manuprāt, vietu padara vēl nozīmīgāku.

    Ko sagaidīt Ragaciema sedumā?

    Gluži kā jūras nāra, Ragaciema Sedums pievilina ar savu skaistumu.

    Kurš gan nav padevies fotogēniskas vietas sirēnas saucienam?

    Iztēlojies šādu skatu: fonā ir mierpilna jūra, kas rotājas pavasara pasteļu krāsu paletē. Bet pirms jūras, starp priedēm, draudzīgā bariņā satupušas mazas, skaistas koka būdiņas ar niedru jumtiem. Pirmajā brīdī aina var likties diezgan ikdienišķa. 

    Bet ir jāskatās kārtīgi! Jo katru no mājiņām rotā kāda maza, interesanta detaļa. Vienai gar sienu, gluži kā Ziemassvētku eglīšu virtene, uzkarināta rinda ar bojām. Virs durvīm dēlis izrotāts ar rakstiem, bet virs tā — koka rinķis un sens pulkstenis. Kādai citai goda zīme ir glābšanas riņķis.

    Skaista koka ēka Ragaciema sedumā

    Vietas noskaņu papildina arī kāda veca koka laiva, kas visticamāk reiz pārvērtīsies par laivas skeletu, un tās jaunākās māsas, kuras izskatās vēl aizvien darbspējīgā vecumā. Ir arī koka mucas un tie trijstūra formas statīvi, kurus noteikti esmu redzējusi muzejos, bet nekādi nevaru atcerēties, kā tos sauc…

    Laiva Ragaciema sedumā

    Kopumā rodas sajūta, ka uz pāris minūtēm esi atgriezies atpakaļ laikā.

    Protams, šī vieta nav tikai acu priecēšanai, šeit noteikti ir daudz vēstures, kuru būtu interesanti uzzināt, ja izdotos atrast kādu, kurš būtu ar mieru padalīties stāstā.

    Bojas gar ēkas sienu ragaciema sedumā

    Vai Ragaciema sedumu ir vērts apmeklēt?

    Ilgs laiks gan pagātnes apskatei nav nepieciešams, jo vecā laivu piestātne ir pavisam maza. Kā vienīgais izbrauciena galamērķis šis būtu “nedaudz par plānu.” Tāpēc mana rekomendācija būtu šo apslēpto pērli apmeklēt kā īsu pieturas punktu garāka izbrauciena laikā vai kopā ar kārtīgu pastaigu gar jūru.

    Ragaciema Sedums man liek aizdomāties par divām lietām: ko mēs katrs darām, lai saglabātu savu sentēvu mantojumu, un cik šādu, mazāk zināmu, bet brīnišķīgu vietu Latvijā vēl ir ko atklāt?

    Un kādas atziņas ir tev?

    Engures ezera pļavas

    Apvieno Ragaciema sedumu ar kādu no šiem apskates objektiem

  • Ko apskatīt Valmierā (un tuvākajā apkārtnē)? 2.dienu ceļojums

    Ko apskatīt Valmierā (un tuvākajā apkārtnē)? 2.dienu ceļojums

    Laiks vasaras izbraucienam, vai ne? Nu tad dosimies noskaidrot, ko apskatīt Valmierā – pilsētā kura par savu galveno “ielu” sauc gleznaino upi Gauju, lepojas ar krāsainiem Mākslas soliņiem un ir paslēpusi sevī portālu uz sapņu zemi Neoniju. Un ja jau esam šajā pusē – klāt pieķersim arī sen kāroto Skaņākalna dabas parku, kurš esot pilns ar dažādiem apskates objektiem, no klintīm, līdz koka skulptūrām. Izklausās pēc perfekta plāna, vai ne?

    Nu tad sapakojam līdzi pikniku un laižam! 

    Ilgums

    2 dienas

    Temps

    Vidējs

    Transports

    Auto

    Valmieras maršruta kopsavilkums

    1. diena

    Tā kā nakšņojam Valmierā, no loģistikas viedokļa visprātīgāk šķiet sākt ar apskates vietu, kas atrodas ārpus Valmieras.

    Skaņākalna dabas parks –  apskates objektu džekpots.

    Atrašanās vieta.
    Cenas un darbalaiki.

    Skaņākalna dabas parks pavisam noteikti vinnējis dabas apskates objektu loterijā – gluži kā pļavas vasarā piekaisītas dažādiem ziediem, tā šis dabas parks piekaisīts ar dažādiem apskates objektiem. 

    Tev patīk klintis? Skaņajākalnā atradīsi trīs dažādas – klinti ar Enģeļu alu, kurā iespējams saskatīt stilizētu enģeļa siluetu, Neļķu klintis, kuras iespējams apskatīt pa gabalu, un, protams, Skaņākalna klinti, kas ir milzīga akmens siena.

    Skaņākalna enģeļu ala

    Varbūt Tevi interesē alas? Skaņākalna dabas takā atradīsi pamatīgu Velnalu – tādu, kurā var ielīst iekšā un vajag lukturīti. 

    Vai varbūt Tev patīk koka skulptūras? Šajā takā atradīsi gan rūķus, gan putnus, gan raganu kas lido nevis uz slotas, bet gan ar propelleri tajā galā ar kuru parasti sēž uz slotas. 

    Skaņākalna Velnala

    Pilnu piedzīvojumu stāstu ar plašākiem aprakstiem par katru no Skaņākalna apskates objektiem lasi šeit

    Bet tagad – laižam uz Valmieru.

    Ir tīri likumsakarīgi, ka pēc tādas staigāšanas gribas ēst. Tāpēc pirmais pieturas punkts Valmierā ir vakariņas.

    Kur Valmierā paēst? Sajūties kā Itālijā Vīnkalnu picērijā

    Atrašanās vieta.

    Kas gan vēl vairāk atgādina Itāliju, kā tikko krāsnī cepta pica – tā ar biezo maliņu, kas nav īsti perfekti apaļa, un glāze aperol sprica? PS – šim vasaras dzērienam ir pieejama arī bezalkaholiskā versija.

    Garšas izjūtas, protams, ir dažādas, bet es teiktu, ka Vīnkalnu pica ir patiesi garšīga.

    Un arī atmosfēra ir lieliska – picērija iekārtota senā ēkā. Terase dekorēta ar gaismiņām un ziediem. Kā arī nedrīkst aizmirst jauko apkalpošanu. Beigās ar rēķinu viesmīle atnes pat mazās košļenītes. Nevar nepasmaidīt. 

    Valmieras Vīnkalnu picērijas pica

    Valmieras pilsdrupas

    Atrašanās vieta.

    Tā kā pilsdrupas atrodas turpat blakus Vīnkalnu picērijai, šķistu nepareizi neaiziet arī līdz tām. Es kaut kā biju gaidījusi, vienu mūra sienu. Nezinu kāpēc, iespējams dēļ bildēm? Mūra siena tur patiešām ir.

    Valmieras pilsdrupu siena

    Bet izrādās, ka atsegts ir arī neliels pamatu fragments, kuru var izstaigāt un izlasīt, kas rakstīts informācijas stendos.

    Valmieras pilsdrupu pagrabi

    2.diena

    Ko apskatīt Valmierā?

    Valmieras baznīcas tornis

    Valmieras apskati sākam ar mierīgu pastaigu ap Dzirnavu ezeriņu

    Atrašanās vieta.

    Dosimies izlocīt kājas un uztaisīt kādu skaistu bildi.

    Parka sirdī Tu atradīsi gleznainu ezeru, kurā līkst lieli koki un gar malām aug ūdensrozes. Bet ezera centrā ir strūklaka, kas māk burvju triku – sākumā tā ir maza un tad izaug liela. Un atkal sarūk… Ir jauki tā nesteidzīgi doties apkārt ezeram un pļāpāt ar ceļojuma biedriem. 

    Valmieras dzirnavu ezeriņa promināde

    Re kur saules pulkstenis!

    Un kas tad tas? Vai tik tas nav vēl viens meditācijas labirints? Apraksta nav, bet man pavisam noteikti izskatās līdzīgs tam ko redzēju gan Kubeseles dabas takā, gan pie Valguma pasaules. Kā Tev liekas?

    Meditācijas labirints Valmierā

    Gadījumā ja neesi lasījis šos piedzīvojumu stāstus, tad atgādināšu, ka meditācijas labirints ir labirints, kas palīdz atslēgt domas. Tavs uzdevums ir sekot līnijai, kas vijās viscauri labirintam un kaut kad aizvedīs tevi līdz centram. Bet tu nezini kad. Un tev par to nav jādomā – tev vienkārši jāiet.  

    Dienas negaidītais atklājums – Valmieras muzeja garšaugu dārziņš

    Atrašanās vieta.

    Ir forši atrast apskates punktus, kurus tu negaidi.

    Dodamies uz Gauja pusi, bet pa ceļam skatienu piesaista senatnīga, zaļgana ēka. Viena no tām, kuru vienkārši gribas nofotogrāfēt tāpēc, ka tā izskatās skaista. Un arī pagalms izskatās labiekārtots, ar gaismiņu virtenēm un puķu dobēm. Bet kas tad tas? Izrādās uz vārtiņiem ir QR kods.

    Audio gids pastāsta, ka šī ēka ir “Veļas mazgātava” un tās pagalmā atrodams garšaugu un ārstniecības augu dārziņš, kuru apskatīt laipni aicināts katrs interesents.

    Valmieras muzeja Garšaugu dārzs

    Augi sastādīti (kā es tās saucu) rūtiņdobītēs. Var iet spēlēt spēli “cik daudzus atpazīsti tu?” Es atpazinu baziliku un dilles. 

    Bet ja tavas zināšanas botānikā ir tik pat neesošas cik mana spēja no rītiem funkcionēt bez kafijas, tad ir pieejamas arī lapas ar uzrakstiem kādi augi šajā dārziņā atrodami. 

    Ja Tev būtu jāizvēlas tikai viena lieta ko apskatīt Valmierā – izvēlies braucienu ar Gaujas tramvaju

    Atrašanās vieta.
    Cenas un atiešanas laiki.

    Kāpēc? 

    Kaut arī brauciens ar mazo, apzīmēto kuģīti, nav pārāk garš, papildus skatiem uz Gaujas krastiem var uzzināt arī kā radies Valmieras nosaukums (neticēsi runa ir par Vaļiem), dzirdēt kādas nedienas piedzīvojis Valmieras ūdenstornis un iemācīsties citus interesantus faktus par Valmieru.

    Gaujas tramvajs Valmierā

    Kā arī brauciena laikā iespējams redzēt Kazu krāces un pabraukt zem tilta. Vai zināji, ka vēlēšanos var ievēlēties ne tikai pirmo reizi braucot pāri tiltam, bet arī pirmoreiz pabraucot zem tā?

    Valmieras Kazu krāces

    Un vēl viena interesanta lieta ko ievērosi braucot ar Gaujas tramvaju – Valmierā gar upes malu visi soliņi ir apgleznoti. Tie ir Mākslas soliņi, kurus no parastiem soliem par mākslas darbiem pārvērtuši dažādi mākslinieki. 

    Brauciens ir patiešām jauks. Bet, ak vai, sāk smidzināt lietus… Bet nav jābēdājas, ir jāmeklē kāda apskates vieta Valmierā, kas ir zem jumta. 

    Valmierā ir portāls uz citu dimensiju – mākslas galerija Neonija

    Atrašanās vieta.
    Cenas un darbalaiki.

    Tāds romantiskais sci-fi…

    Vai kādreiz esi vēlējies uz brīdi nonākt citā pasaulē? Valmierā ir durvis, kas darbojas kā portāls uz sapņu zemi Neoniju. Vietu, kur zied floriscējošas puķes, uz kurām nosēdušies neona tauriņi un nav ikdienas rūpju un bažu.

    Neonā ziedi un tauriņi

    Nu tad dodamies iekšā! Tur mūs sagaida tumsa, mierpilna mūzika un tekoša ūdens skaņas. Gluži kā vizualizācijas meditācijās (ja kādreiz esi mēģinājis ko tādu). 

    Šajā paralēlajā pasaulē saules nav, bet noslēpumainu gaismu izstaro katrs gliemežvāks, katrs diedziņš. Maģija pavisam noteikti slēpjas detaļās. 

    Katra telpa ir nedaudz savādāka. Vienā putniņi plunčājas putnu vannā ar neona strūklaku. Nākamajā virs galvas mirdz mazi punktiņi – gluži kā zvaigznes debesīs. Bet vēl citā, zem tavām kājām ir viss plašais visums… Vienā brīdī tu esi zemūdens valstībā, bet jau nākamajā – pie kādas senas, maģiskas ēkas. 

    Visuma grīda Valmieras Neonijā

    Vai Valmieru ir vērts apmeklēt?

    Pirms prombraukšanas vēl piesēžam kafejnīcā kaut ko pirms ceļa uzkost un pie blakus galdiņa dāma saka: uz Valmieru jau neviens nebrauc atpūsties… Kā tad ne? Mēs atbraucām un bija forši! Ir skaistā Gauja, ir māksla. Un tepat netālu ir foršs dabas parks (Skaņaiskalns). Plus Valmieras tuvumā ir vēl vesela kaudze citu apskates objektu, kurus šoreiz apskatīt nesanāca. 

    Enģeļu ala Skaņākalna dabas parkā

    Skaņākalna dabas parks un Dauģēnu taka

  • Skaņākalna dabas parks un Dauģēnu dabas taka

    Skaņākalna dabas parks un Dauģēnu dabas taka

    Šķiet, ka kāds apskates objektus Latvijā bēris kā sēkliņas dobē, un Skaņājākalnā dabas brīnumi sabiruši ar kaudzīti. Alas, klintis, vilkaču priedes… Un tas viss gleznainas upes krastā. Bet tad kāds cits ieraudzījis šīs skaistās vietas potenciālu un pilnam komplektam pievienojis koka skulptūras. Kā rezultātā mums ir burvīga vieta brīvdienu izbraucienam – Skaņākalna dabas parks. Un tiem, kas vēlas kārtīgi izstaigāties – no Skaņākalna sākas vēl viens pārgājiena maršruts – Dauģēnu dabas taka. 

    Tāpēc laižam uz Mazsalacas pusi abas šīs pastaigu takas izpētīt un noskaidrot kuram kura piemērotāka.

    Ilgums

    1 diena

    Izmaksas

    Maksas

    Transports

    Auto

    Skaņākalna apskates koppsavilkums

    Skaņākalna dabas parks

    Atrašanās vieta kartē.
    Ieejas maksa un darbalaiki.

    Pie kases iegādājamies biļeti un dodamies piedzīvojumos. Ir iespēja iet vai nu pa meža taku vai pa asfaltētu ceļu. Es Tevi turp aicināšu doties pa meža taciņu, bet atpakaļ pa asfaltu, lai dažādāks maršruts. 

    Vai vēlies kļūt par vilkati? Vilkaču priede

    Pie neparastā koka aprakstu neredzu, bet kaut kur esmu dzirdējusi leģendu – ja pilnmēnesī pa pliko izlien cauri priedes stumbram, tad varot kļūt par vilkati.

    Nezinu, kurš gan to gribētu, bet Skaņākalna dabas parkā esošās priedes šādai avantūrai būtu perfekti piemērotas – koka stumbrs pie zemes izveidojis vairākas kabatas.

    Skaņākalna vilkaču priede

    Šīs priedes tiešām izskatās pavisam neparastas. Tā ka – ja nevēlies kļūt spalvains ar pastiprinātu vēlmi gaudot uz mēnesi – vari šos kokus vienkārši iemūžināt bildē.

    Skaņākalna putni un citas koka skulptūras

    Kas mežā taisa skaņas? Putni. Ejot pa dabas taku bieži sanāk dzirdēt viņu dziesmiņas. 

    Tāpēc koka putnu skulptūras, kuras atradīsi viscauri Skaņākalna dabas parkam šai vietai ļoti labi piestāv. Un tās lieliski aizpilda tukšākos takas fragmentus. 

    Putna skulptūra Skaņākalna dabas parkā

    Bet putni nav vienīgie kas iemūžināti skulptūrās. Skaņākalna dabas parkā atradīsi arī zivis, cilvēkus un koka velosipēdu uz kura var uzsēsties, lai izbrauktu kādu apli.

    Skaņākalna Enģeļu ala

    Un drīz vien jau tevi sveicina pirmā orandžbrūnā klints ar alu. Ja esi dzirdējis nostāstus par Skaņākalna klinti kas atsaucas – uz šo kliegt nav jēgas, šī nav tā klints. Līdz klintij ar atbalsi mēs nonāksim vēlāk.

    Bet tas nekas, ka šī klints negrib sasaukties. Tā tāpat ir ļoti skaista, jo tajā ir Enģeļu ala. Kāpēc to sauc par Enģeļu alu? Mana spekulācija it tā, ka ieskatoties klints rakstā var redzēt stilizētu enģeļa siluetu. Vai to redzi arī Tu?

    Skaņākalna enģeļu ala

    Pēc sapņiem ir jātiecas – Sapņu trepes

    Kad noiets jau krietns gabals priekšā ir zīme – Sapņu trepes. Izklausās romantiski. 

    Bet kad pieiesi tuvāk sapratīsi, ka tās ir ļoti augstas koka trepes. Ideja ir vienkārša – ja tev ir kāds sapnis, tad par to ir jāiedomājas un kāpjot augšā pa trepēm jāskaita pakāpieni. Ja visu pareizi saskaitīsi, tad tava vēlēšanās piepildīšoties. 

    Sapņu trepes Skaņākalna dabas parkā

    Es varētu uzkāpt un izskaitīt pakāpienus priekš tevis, bet, ja godīgi, tad man spēki izsīkst jau skatoties uz šīm trepēm. Zinu, ka pēc sapņiem ir jātiecas, bet man šāds kāpiens vairāk atgādina murgu, tāpēc šoreiz atturēšos.

    Iespaidīgā Skaņākalna Velnala

    Vispār šajā takā daudzi nosaukumi saistīti ar visādiem mošķiem – Velna ala, Velna akmens, Velna kancele. Turpat ir arī raganas mājiņa un ragana ar propelleri aizmugurē. Bet izskatās, ka nelabais šodien nav mājās un varam droši doties ekskursijā uz vienu no viņa rezidencēm – Skaņaķalna Velnalu.

    Alas eksterjers ir tīri glīts – orandžīgi pelēka grumbuļsiena, kas noaugusi ar sūnām un dekorēta ar skrāpējumiem. Ejam iekšā!

    Skaņākalna Velnala

    Alas iekšpusē ir tumšs. Nevar zināt vai kāds otrā galā negaida. Un cik tālu otrs gals vispār ir. Velkam ārā lukturīti, lai neieskrietu ar pieri sienā. Bet izrādās alas zāle ir patiešām liela. Lielāka nekā varētu gaidīt vērtējot pēc ieejas izmēra.

    Skābuma baļļa, kurā, šķiet, nav nekā skāba?

    Skāba ir citronu sula vai rūgušpiens. Bet Skābuma baļļā šķiet nav nekā skāba vai ne? Tā ir neliela, ar zaļumiem noaugusi ala, no kuras iztek pavisam dzidrs avotiņš.

    Bet izrādās, skābums slēpjas teikā. Tas pats Velns kura rezidenci mēs tikko apmeklējām reiz apgāzis Vidzemnieku dzērienu “skābumu” un tajā vietā tad arī sācis tecēt avotiņš.

    Skābuma baļļa Skaņākalna dabasparkā

    Droši vien tevi tagad arī māc ziņkārība, kas tas tāds “skābums” ir. Es atvieglošu tev mocības – vadoties pēc Delfiem “skābums” ir atspirdzinošs dzēriens, ko Vidzemnieki gatavojuši no rupjiem rudzu miltiem. Tagad mēs abi zinām vairāk.

    Skats uz Neļķu klintīm

    Jo ar vienām klintīm vien nepietiek.

    Šīs gan var redzēt tikai pa gabalu. Bet tās skaisti iekļaujas apkārtējajā ainavā un ir visnotaļ fotogēniskas. Vislabākais skats uz šīm klintīm paveras no Velna kanceles. 

    Skaņākalna Neļķu klintis

    Visas takas ved uz Skaņākalna klinti

    Un beidzot esam sasnieguši arī takas galveno objektu – Skaņākalna klinti. Šī tad ir tā, kura tiešām atsauksies. Bet kā par nelaimi – izskatās ka šeit sapulcējušies kāzinieki un man mazliet ir kauns bļaustīties. Varbūt tu būsi drosmīgāks?

    Bet ja vērtējam ar acīm – tā ir liela klinšu siena, otrpus upei, kurā redzami daudzi apaļi caurumiņi. Vai tajos kāds dzīvo?

    Skaņākalna klints

    Skaņākalna Rūķu taka – vai esam aizteleportējušies uz Tērveti?

    Tas nav nekāds noslēpums, ka Latvijā koka rūķi lielākajai daļai cilvēku asociējas ar Tērveti.

    Tāpēc ieraugot Rūķu takas pirmo rūķi nagi niez viņu nofotografēt un ielikt sociālajos tīklos jautājumu “Uzmini kur es esmu?”

    Bet rūķi šeit ir ļoti strādīgi – ar cirvīšiem un zāģīšiem. 

    Koka rūķis skaņākalna Rūķu takā

    Dauģēnu dabas taka

    Sākuma punkts – pie Skaņākalna klints.

    Kad Skaņaiskalns izpētīts…

    Vai tālāk doties arī uz Dauģēnu taku?

    Labs jautājums. 

    Atkarīgs no tā, kas Tevi interesē. Izstaigāties (pa mežu) šajā takā var kārtīgi. Vienā virzienā takas garums ir aptuveni 10km. Bet apskates objektu, salīdzinājumā ar Skaņokalnu ir maz. Dauģēnu takas vizītkarte ir neskartā daba. Tātad tiem, kas pārgājienos dodas meklēt foto vietas, ar ko padalīties sociālajos tīklos varētu būt nedaudz garlaicīgi. 

    Mēs gribam pietuvoties dienas soļu mērķim, tāpēc mēs dodamies. 

    !!! Bet man ir ļoti svarīgs brīdinājums – izskatās ka šajā takā ir daudz ērču, mēs salasījām veselas 3. Iespējams ka tā ir sakrtitība, bet ja esi nolēmis uz šo taku doties, noteikti jāveic preventīvas darbības – pareizs apģērbs, pret ērču pūšamais, pēc takas rūpīgi jāapskata vai kāds ienaidnieks kaut kur nerāpo un tā tālāk…

    Upe Dauģēnu dabastakā

    Orientēšanās Dauģēnu dabas takā ir izaicinājums

    Vai Tev patīk izaicinājumi?

    Pirmais pārbaudījums, ir šo taku atrast, jo pie Skaņākalna klints neredzam nevienu norādi uz “Dauģēnu taku”. Bet no atpūtas vietas sākas meža taka, kas iespējams, varētu būt īstā. Mēģināts nav zaudēts, vai ne?

    Ejam. 

    Pēc kāda gabaliņa tomēr atrodas stends ar apskates objektu karti, kas apstiprina, ka šī tiešām ir Dauģēnu taka. Urā! 

    Bet izaicinājumi ar to vien nebeidzas. Ejam tālāk.

    Takā tiešām valda pilnīgs miers un klusums (ja neskaita putnu dziesmas). Šodien šeit esam vienīgie cilvēki. Esam mēs, koki, sūnas un mellenāji. 

    Ceļu meklējam pēc mazajām zīmītēm ar cilvēciņu piktogrammām, kas ik pa brītiņam parādās uz kokiem.

    Takas zīmīte uz koka

    Bet, kad nonākam krustojumā… Vai Tu vari man paskaidrot kā lasīt šo zīmi? Ko nozīmē tie cipari? Un kāpēc viens cipars norādīts vairākos virzienos.

    Krustojuma zīme ar bultiņām un cipariem

    Arī internetam zonas šeit nav. Tāpēc nāksies vien paļauties uz savu loģisko domāšanu.

    Pēc kartes ko redzējām izskatījās ka visi apskates objekti atrodas pie upes. Tāpēc darīsim tā – turēsimies tuvu upei. 

    Ejam. Un ejam ilgi. Jau sākas mazais uztraukums. Bet tad tu ieraugi labiekārtotu piknika vietu. Tad jau esam uz pareizā ceļa, vai ne?

    Kur palikusi Dauģēnu takas Govs ala?

    Ejam tālāk. Nezinu, cik daudz jau esam nogājuši, bet beidzot ieraugām zīmi “Govs ala”. Būtu jāpriecājas. Bet tas nozīmē, ka kaut kur esam palaiduši garām Sīmaņu iezi (kam būtu jābūt skaistam atsegumam ar alām un avotiņu) un Sīmaņu akmeni (kam būtu jābūt milzīgam akmenim). Ar mani laikam orientēšanās sacensībās vienā komandā labāk nespēlēt. 

    Nu tad skenējam pretējo upes krastu, lai atrastu Govs alu.

    Dabas skats

    Bet nekā. 

    Šeit stāsta morāle ir vienkārša – izlasi mazo druku. 

    Kad izlasīsi apskates vietas aprakstu uzzināsi, ka Govs ala šeit kādreiz bijusi, bet nu tā ir aizgruvusi. Tagad šī ir Govs alas vieta. Šis ir viens no tiem ar plaukstu pa pieri momentiem.

    Bet neuztraucies – tālāk viss ies tikai uz augšu. Dauģēnu takā būs apskates objekti ko mēs tiešām redzēsim.

    Dauģēnu takas fotogēniskā laipiņa

    Tālāk jābrien cauri pļavai. Brienam. Neesam jau tie, kas met plinti krūmos vai ne? Un mūsu neatlaidība atmaksājas. Jo pēc brītiņa tu ieraudzīsi skaistu laipiņu, kam abās pusēs saaugušas niedres. Nu gluži kā Kaņiera mazais brālēns!

    Laipa ar niedrēm abās pusēs Dauģēnu dabas takā

    Šī fotogēniskā vieta motivē doties tālāk. Un kā jau teicu – tālāk tikai uz augšu.

    Zelta pods varavīksnes galā – Dauģēnu klintis

    Nu tad beidzot esam nonākuši pie takas slavenākā apskates objekta – Dauģēnu klintīm. 

    Dauģēnu klints

    Pie tām izveidotas trepītes, lai Tu varētu nokāpt zemāk, paskatīties uz raupjo, viļņaino iezi tuvplānā. Tajā ir tādi paši caurumiņi kā Skaņā kalna klintī – perfektas mazas aliņas.

    Dauģēnu klints

    Skaists skats paveras arī no klintīm. Šurp ceļā upe mūs ik pa brītiņam priecēja pārraujot meža rutīnu, bet skats uz upes ieleju no klinšu augšas, nenoliedzami ir visskaistākais. Vai ne?

    Skats uz upi no Dauģēnu klints

    Šeit tad griežamies uz rinķi un dodamies atpakaļ pa to pašu taku. Kā vēlāk izrādās, šādi mēs palaidām garām arī tiltiņu un vēl vienu lielu akmeni. Laikam jau es tiešām būtu ļoti švaks orientēšanās sacensību dalībnieks.

    Bet tas nekas.

    Jo, kad esam nonākuši atpakaļ Skaņākalna dabas parkā, uz stāvvietu dodamies pa otru (asfaltēto ceļu). Kas nozīmē ka mūs sagaida vēl daži neredzēti apskates objekti – Velnakmens un koka skulptūras. Tajā skaitā Rūķu taka, par kuru jau nedaudz pastātīju šajā rakstā.


    Vai Skaņokalnu ir vērts apmeklēt?

    Šis patiešām bija raibs maršruts. No Skaņākalna apskates objektu pārbagātības līdz Dauģēnu dabas takas neskartajam mežam. Un es ceru, ka Tev patīk godīgums – ar visiem kāpumiem un kritumiem. Bet tālāk dodamies ieturēt vakariņas, nakšņot, un apskatīt interesantas vietas Valmierā. Par to jau nākamajā rakstā. 

    Spoguļklintis Cīrulīšu dabas takās

    Ko vēl apskatīt Vidzemē?

    Pagarini izbraucienu ar vēl kādu galamērķi Vidzemes pusē.

  • Baldones stāstu takas – pārgājiena maršruts netālu no Rīgas

    Baldones stāstu takas – pārgājiena maršruts netālu no Rīgas

    Izvēles, izvēles… Kuru Baldones stāstu taku maršrutu izvēlēties?

    Nezinu vai esi dzirdējis, bet Baldones stāstu takās ir 5 dažādi maršruti. No kā, protams, rodas jautājums – kurš būs tas īstais un vienīgais. 

    Tā kā par vēsturi kara griezumā neinteresējos, tad Baldones militārā mantojuma maršruts no cīņas par manu sirdi tika izslēgts uzreiz un par to es nemācēšu pastāstīt. Bet Mazais loks, Mercendarbes taka un Riekstu kalna taka patiesībā ir mazākas daļiņas no Baldones stāstu taku Lielā loka. Tāpēc nestrebsim karstu – šajā virtuālajā tūrē iepazīstināšu Tevi ar visiem tiem Baldones stāstu taku Lielā loka pieturas punktiem, kurus atceros, lai beigās Tu pats varētu pieņemt lēmumu vai Tevi interesē māte, meita vai kleita.

    Ceļš Baldones stāstu takās

    Baldones stāstu taku Lielais loks

    Pareizi, protams, būtu bijis sākt pastaigu ar pirmo punktu pie Baldones sporta kompleksa, bet tā kā man vienmēr viss sanāk ačgārni mēs rakstīsim paši savu stāstu un sāksim ar (oficiāli) otro takas pieturas punktu…

    Baldones lepnums – sēravots Ķirzaciņa (un draugi)

    Baldones stāstu taku Lielā loka un Mazā loka daļa.

    Atrašanās vieta.

    Nu tad dosimies uz Ceriņu parku sasveicināties ar Ķirzaciņu – statuju, vai varbūt pareizāk būtu teikt strūklaku, kurai no mutes tek Baldones slavenais sērūdens. 

    Tikko pienākot smaka nav jūtama, bet ja piebāž klāt roku… uh, pamatīgs vecu olu aromāts.

    Baldones stāstu taku ķirzaciņa

    Padzerties sērūdeni atnācis arī kāds vietējais, kurš dod vērtīgu padomu – kad esat nonākuši pie purva, tad ne solīti nost no takas, tur esot pilns ar akačiem. Un pastāsta arī to, ka uz veikala jumta tagad esot 5G tornis, un ka Baldonē esot draudzīgi kaķi. Šīs dienas interesantie fakti ievākti jau pirmajā pieturas punktā.

    Parkā iespējams apskatīt arī Ķirzaciņas draugus – Vāveri, kuru pamanīsi arī Baldones ģērbonī un dziednieciskā ūdens aizbildni svēto Māru. 

    Bet tagad – vai esi gatavs sākt aptuveni 20km garu pastaigu?

    Vēl tikai viens ļoti nozīmīgs sīkums…  

    Lai stāsti nebūtu jāizfantazē pašam – Baldones stāstu takās pieejams bezmaksas audiogids

    Tāpēc velkam ārā viedtālruni, noskanējam QR kodu un… bungu rīboņa… nekā! Ieraksts nav atrasts. Kas tad nu? Vai tiešām audiogids vairs nav pieejams?

    Nē, patiesībā šis ir viens no tiem “nemet plinti krūmos” momentiem, jo, kad noskanējam otru QR kodu, kas ir nevis uz Ķirzaciņas, bet gan uz pretī esošā stenda, tiekam gan pie audio gida, kas pastāsta interesantus faktus par konkrēto apskates punktu, gan pie takas kartes.

    Nu tad beidzot tiešām esam gatavi doties.

    Sākumā sarkanās pēdiņas ved mūs pa ceļu, lai mēs varētu apskatīt Baldones koka arhitektūru, bet pēc tam tās aicina mūs doties Baldones mežos.

    Koka māja Baldonē

    Dūņu purvs – pirmā dūņu atradne Baldonē

    Baldones stāstu taku Lielā loka un Mazā loka un Mercendarbes takas daļa.

    Pēc kāda brītiņa neliels sānceļš aicina mūs uz purvu.

    Priekšā var redzēt, kā vietām cauri meža zaļajai masai spīd ūdens laukumi, kuros grimst koki. 

    Baldones Dūņu purvs

    Bet tas arī viss – tālāk ir strupceļš.

    Kur tad te, gribēdams var nokāpt no takas? Nekāpsi jau pa taisno ūdenī, vai ne? Tas tiešām nebūtu prātīgi.

    Griežamies apkārt un ejam tālāk.

    Priekšā stāv izvēle – sekot zilajām pēdiņām pa Mazo loku vai Sarkanajām pa lielo.

    Kā jau solīju, mēs, protams, iesim pa Lielo, lai redzētu pēc iespējas vairāk.

    Mercendarbes muižas piknika vieta

    Baldones stāstu taku Lielā loka un Mercendarbes takas daļa.

    Kad noiets jau kārtīgs gabals, gribas piesēst un apēst kādu līdzpaņemto maizīti.

    Laikam jau ap šo vietu daudziem ceļotājiem vēders sāk kurkstēt, jo pie Mercendarbes muižas ir iekārtota lieliska piknika vieta. Te ir divi galdiņi ar krēsliem, vienā pusē ir dīķis, kurā kurkst vardes, bet otrā muižas ēka, kurā atrodas Baldones muzejs. 

    Kad elpa atvilkta pa ceļu cauri skaistai koku alejai dosimies nākamās apskates vietas virzienā. Tevi gaida kas pavisam mierpilns.

    Gleznainais Liliju ezers

    Baldones stāstu taku Lielā loka daļa.

    Mierīgajā ezera ūdenī atspīd pretējās puses koki. Ainava ir perfekta. Te varētu nākt gleznot! 

    Instagrama slavenā laipiņa, gan protams, pilna ar cilvēkiem. Pat neskatoties uz to, ka viens gals nedaudz applūdis, un lai tur tiktu, visticamāk nāktos samērcēt kedas. 

    Lilijas ezers Baldones stāstu takās

    PS – tiem, kas neieturēja pikniku pie Mercendarbes muižas šeit tiek dota otrā iespēja. Bet uz galdiņu konkurence ir lielāka.

    Baldones observatorija

    Baldones stāstu taku Lielā loka un Riekstukalna takas daļa.

    Baldones observatorija kā tāds pūpēdis paslēpusies mežā startp kokiem. 

    Iekšā ieiet nevaram (ekskursija iepriekš jāpiesaka), bet, fakts ka iekšā atrodas lielākais teleskops Baltijā uzreiz piešķir ēkai ar apaļo jumtu nozīmīguma sajūtu.

    Un ja patiešām nagi niez uzzināt kā tad tur iekšā izsktās, tad 3D telpas skatu iespējams aplūkot baldonesobservatorija.lv 

    Baldones observatorija

    No Riekstu kalna skatu torņa Baldonē var redzēt pat Rīgu!

    Baldones stāstu taku Lielā loka un Riekstukalna takas daļa.

    Ja es Tev tagad paprasīšu – “uz kuru pusi ir Rīga”? Vai Tu varēsi man atbildēt?

    Riekstu kalna skatu tornis Baldones stāstu takās

    Kad uzkāpsim tornī varēsi, jo starp panorāmas skatiem uz koku galotnēm, tālumā var saskatīt arī ar neko citu nesajaucamo televīzijas torņa smaili un citu Rīgās ēku aprises.

    Skats no Riekstu kalna skatu torņa Baldonē

    Pa ceļam ir arī Riekstu kalna slēpošanas trase, bet tā, manuprāt, ir daudz interesantāka ziemas sezonā.

    Baldones Pladu purvā ne solīti nost no takas!

    Baldones stāstu taku Lielā loka un Riekstukalna takas daļa.

    Tālāk mūs sagaida purvs – ar duļķainu, aizaugušu upes formas ūdenstilpni un koka laipu. Tad šis ir tas purvs, par kuru brīdināja – ne solīti nost no takas! 

    Ejot pa laipiņu var redzēt, ka kāds cits tūrists pie šī vērtīgā brīdinājuma nav ticis. Blakus taciņai tiešām dziļa, zābaka formas bedre. Bet tikai viena zābaka apmēros, tātad šim ceļotājam viss beidzies laimīgi. Jebkurā gadījumā – klausi padomam un priecājies par dabu no takas.

    Purvs

    Kur tad ir tas Baldones stāstu taku velnakmens?

    Neoficiāli? Baldones stāstu taku Lielā loka un Riekstukalna takas daļa.

    Tālāk uz takas ir norāde – Velnakmens vieta.

    Bet kur tad pats Velnakmens?

    Velnakmens nav (noplāta rokas), tas jau sen saspridzināts. Palikusi tikai liela bedre vietā kur tas stāvējis. 

    Tas vai vieta, kurā kaut kad kaut kas ir bijis, vēl aizvien ir apskates vieta arī tad, kad tas kaut kas tur vairs nav, laikam ir diskutējams jautājums. Bet hei, citādi es laikam nekad nebūtu zinājusi, ka te kādreiz bijis Velnakmens.

    Zīme "Velnakmens vieta" Baldones stāstu takās

    Ieraugi iepriekš apskatītās vietas citās krāsās Baldones Meža galerijā

    Neoficiāli? Baldones stāstu taku Lielā loka un Riekstu kalna takas daļa.

    Vai esi gatavs pabaudīt nedaudz mākslas?

    Glezna starp kokiem Baldones meža galerijā

    Ir tās vietas, kurās sākumā liekas, ka būs tikai drusciņ, bet tad izrādās ka tās tikai turpina un turpina dot. Ieejot Meža galerijā, starp kokiem pamanīsi pāris gleznas. Ir glezna ar maziem caurumiņiem, kas stāsta par debesīm, ir briedis ar četriem gadalaikiem… Bet kad iesi tālāk, sapratīsi ka gleznu ir vairāk nekā sākumā likās, tās vienkārši paslēpušās starp kokiem, aiz takas līkumiem. 

    Gleznas veidotas visdažādākajos stilos, bet drīz vien tu attapsies, ka ir kaut kas, kas tās vieno – tajās attēlotas Baldones vietas, kuras tu apmeklēji šīs pastaigas laikā. Slēpošanas kalns, Lilijas ezers, Baldones meži… 

    Ļoti skaisti. 

    Glezna mežā Baldones stāstu takās

    Baldones stāstu taku noslēdzam ar Balto pili

    Baldones stāstu taku Lielā loka un mazā Loka daļa.

    Cik šiki ir iet uz skolu pilī? 

    Kā odziņa mūsu pastaigas beigās ir salīdzinoši mazā, bet glītā, Baltā pils. Tajā šobrīd ierīkota mūzikas skola. 

    Ja paskatās uz jauko ēku ar spoži baltajām sienām un tornīšiem, nemaz neticas ka tā kādreiz piedzīvojusi kara hospitāļa šausmas un bērnu patversmes skumjas. Vai ne?

    Baldones Baltā pils

    Kaut kur tepat jābūt arī Zirgu tramvaja replikai, bet to kaut kā palaidām garām.

    Baldones Sv. Miķeļa baznīca un Baldones kultūras centrs

    Baldones stāstu taku Lielā loka un mazā Loka daļa.

    Sameloju – Baltā pils nebija takas pēdējais pieturas punkts. Vēl ir dažas interesantas ēkas. Viena no tām ir skaista, dzeltena baznīca. 

    Un savdabīgs apskates objekts ir arī Baldones Kultūras Centrs. Es ievēroju tikai to, ka uz ēkas ir liels uzraksts Kinoteātris Baldone, bet pēc tam internets man pastāstīja, ka fasādes aukšdaļa rotāta ar stilizētiem liellopu galvaskausiem. Jokaina izvēle. 

    Baznīca Baldones stāstu takās

    Tagad gan pastaiga ir noslēgusies.

    Vai izdevās saprast kura no Baldones Stāstu takām ir piemērotāka tev?


    Vai Baldones stāstu takas ir vērts apmeklēt?

    Mans padoms īsumā būtu tāds – ja vēlies kārtīgi izstaigāties un spēj saskatīt skaisto mežos, ezeros un purvos, tev varētu patikt Stāstu taku lielais loks. Bet ja Tevi vairāk piesaista cilvēku veidoti apskates objekti un foto vietas (vai arī gribas saīsināt distanci), tev vairāk varētu patikt Mazais loks vai Riekstu kalna taka. 

    Visus maršrutus vari apskatīt Ķekavas tūrisma lapā.

    Bauskas pils ko apskatīt Bauskā

    Bauska

    Vēl viens galamērķis ko no Rīgas var sasniegt ar sabiedrisko transportu

  • Ko apskatīt Līgatnē? Pagrabalas un pārgājiens Līgatnē.

    Ko apskatīt Līgatnē? Pagrabalas un pārgājiens Līgatnē.

    Ko redzēt Līgatnē? Līgatnes apskate Tev patiks, ja sirdī esi alu un klinšu mednieks. To Līgatnē ir patiešām daudz, un katra Līgatnes pagrabala ir mazdrusciņ savādāka. Kādā atgādina cietuma celli, cita aizslēgta, bet durvis rotā mistiski sibmoli, vēl citā uz brīdi var sajusties kā šausmu filmā… Un tā kā daudzi uz Līgatni brauc, lai dotos pārgājienā, beigās pastāstīšu arī kā (ne)iet pārgājienā pa Līgatni, jeb smieklīgu stāstiņu par to kā reizēm gadās, ja mēģina iet bez kartes. 

    Gatavs doties apskatīt Līgatni? Lecam auto un laižam!

    Kā gala mērķi kartē vari ielikt Līgatnes Tūrisma informācijas centru, jo pie tā atrodama bezmaksas autostāvvieta.

    Ilgums

    1 diena

    Temps

    Vidējs

    Transports

    Auto

    Līgatnes apskates maršruta kopsavilkums

    Ko apskatīt Līgatnē? Līgatnes pagrabalas

    Daudzveidīgais Lustūzis – no pagrabalām ar sikspārņiem līdz skatu platformai

    Atrašanās vieta kartē.

    Šoreiz sāksim ar (manuprāt) Līgatnes visiespaidīgāko un noteikti visdaudzveidīgāko iezi – Lustūzi.

    Vispirms var piestāt pie Lustūža skatu platformas, kur iespējams uztaisīt skaistas bildītes ar klinti fonā. Bet ilgi nekavēsimies, jo Lustūzī ir daudz ko izpētīt. Uz ieža izveidotas taciņas vairākos līmeņos.

    Skats no skatu platformas pie Lustūža

    Sāksim ar Lustūža “pirmo stāvu”. Šeit sākas alu noslēpumi. 

    Līgatnes Lustūzis

    Ielūrēsim pirmajā alā – tā stiepjas tālumā. Galā deg svecītes. Gluži kā šausmenē sanāk iet pa tuneli, kuram abās pusēs ir slēgtas durvis. Vai aiz tām ir kartupeļi vai slēpjas kāds briesmonis? Kas to lai zina.

    Vienas no durvīm tomēr ir vaļā. Kas kambarī iekšā? To ieraudzīt iespējams tikai pienākot klāt un paspīdinot lukturīti.

    Pagrabala Līgatnes Lustūzī

    Šoreiz iekšā atradām sikspārni, kas čučēja saldā miedziņā. Tāpēc ļoti uzmanīgi, lai viņu netraucētu dodamies ārā.

    Citas Lustūzī atrodamās durvis ir slēgtas. Uz vienām sazīmēti simboli. Uz citām dakša un vēl kaut kāds instruments. Intriģējoši, vai ne?

    Ir arī mazākas, iedobēm līdzīgas alas. Tādas, kurās varētu paslēpties no lietus. Tajās interesanti paskatīties klints tekstūras un izpētīt daudzos skrāpējumus ieža sienās.

    Noslēpumainas durvis Lustūzī

    Līgatnes Lustūža “otrajā stāvā” atradīsi durvis uz kurām rakstīts Spoku ala. Dikti gribētos zināt, kas tur iekšā, bet durvis šoreiz slēgtas.

    Mierinājumam pastāstīšu kaut ko interesantu, ko ievērojām apskatot Līgatni ziemā. Lustūža iezis ir tik orandžs, ka pat lāstekas, kas uz tā veidojas ir orandži brūnas.

    Spoku alas durvis Līgatnes Lustūzī

    Bet ja pieveiksi trepes, pašā Lustūža augšā atradīsi skatu platformu. Es vienmēr meklēju, kur paskatīties uz pilsētu no augšas. Līgatnē šāda vieta ir Lustūzis. Bet pačukstēšu ka tā nav vienīgā skatu platforma, ko Līgatnes pārgājiena laikā iespējams iekarot. Būs vēl viena.

    Trepes Lustūzī

    Līgatnes ānfabrikas klints un taka uz Rīgas kalnu

    Atrašanās vieta kartē.

    Nākamā apskates vieta Līgatnē, uz kuru ved mūsu ceļš ir Ānfabrikas klints. Ar ko šīs pagrabalas atšķiras no Lustūža?

    Līgatnes Ānfabrikas klints

    Šajā apskates vietā upītes otrā pusē atradīsi augstu sienu ar vairākām durvīm. Kas aiz tām slēpjas? Atkal mistērija, jo klāt tikt nav iespējams. Priekšā ir ūdens. Bet skats ir iespaidīgs. Un turpat blakus ir trepītes, kas ved augšup, kur redzamas vēl pāris alas.

    Dodamies!

    Ja vispirms uzkāpsi līdz pašai augšai atradīsi vēl vienu skatu platformu.

    Līgatnes Ānfabrikas klints virsotne

    Ja dosies tālāk uz labo pusi, taka vedīs uz Rīgas kalnu, un pa ceļam būs vairākas alas. Katra ir mazdrusciņ savādāka. Liela daļa šajā Līgatnes takā atrodamo alu ir diezgan seklas un (manuprāt) nedaudz atgādina cietuma celles. Bet interesantākie skati ko noķērām:

    Ala, kurai otrā pusē ir caurums. Esot leģenda, ka, lai kļūtu par vilkati pilnmēnesī jālien cauri koka saknēm. Par ko var kļūt, ja izlien cauri šādai alai?

    Ala pie Līgatnes Ānfabrikas klintīm

    Ir arī ala ar neparastajiem griestiem. Visās alās ir redzamas interesantas tekstūras un paterni, bet šīs griesti īpaši palika atmiņā. 

    Neparasti griesti vienā no Līgatnes pagrabalām

    Un ala ar mazo alu. Ja pieliecas un ieskatās var redzēt, ka mazā ala ir tāds kā neliels tunelītis, kas beigās šķiet pāriet vēl vienā alas telpā.

    Ala ar mazu alu iekšpusē

    Šeit atradām arī vienu garāku, šausmeņu ala, kurā čučēja vēl viens sikspārnis.

    Cik reizes šajā rakstā par to ko apskatīt Līgatnē es jau esmu pateikusi vārdu ala? 

    Kā (ne)iet pārgājienā pa Līgatni jeb reizēm gadās

    Mazliet smieklīgs stāsts no dzīves par nepieredzējušiem pārgājienā gājējiem.

    Internetā redzēju vairākus Līgatnes pārgājienu maršrutus, kuri rekomendēja doties gar Līgatnes upīti uz kādu no iežiem pie Gaujas. Nolēmām tā arī darīt. Par mērķi nospraudām Jumpravas iezi.

    Bet kad ielikām maršrutu Google maps, karte, protams, ceļu gar upīti nepiedāvāja, veda tikai pa lielajiem ceļiem. Kāds prātīgāks cilvēks būtu lejuplādējis speciālu bezceļu aplikāciju. Bet ne jau mēs! Mēs izlēmām, ka vienkārši mēģināsim turēties gar upīti un gan jau viss būs labi. Spoilera brīdinājums – tā gluži nebija.

    Sākums bija daudzološs. Gājām, gājām. Redzējām dažas interesantas industriālā mantojuma ēkas ar krusta lodziņiem.

    Pēc brītiņa attapāmies pie Līgatnes papīrfabrikas, kur priekšā ir žogs. Un uzrakts, ka ieeja esot tikai gida pavadībā.

    Līgatnes papīrfabrika

    Nu labi, iesim apkārt. Bet pa kuru pusi? Izvēles, izvēles. Tā kā plānotais apskates objekts pēc Google maps ir upes kreisajā pusē, nolēmām, ka nevis iesim pāri pār tiltiņu uz otru upes krastu, bet gan čāposim pa kreiso pusi gar fabriku, un mēģināsim atgriezties pie Līgatnes upītes tikko kā Līgatnes papīrfabrikas slēgtā teritorija būs beigusies. 

    No gaišās puses – šajā maršrutā mums izdevās redzēt vairākas interesantas, senas ēkas. Viskrāšņākā bija Līgatnes atjaunotā bērnudārza ēka. No ne tik gaišās puses – mēs pamanījāmies aiziet tik ļoti pa kreisi, ka pie upītes atgriezties vairs īsti nesanāca. Bija pārgājies pa pilsētu, kura kaut kādā brīdī pārvērtās mežā. 

    Nezinu vai mežā gar ceļa malu bija gājēju taciņa, kuru vienkārši slēpa sniegs, vai tiešām jāiet pa ceļu, kur brauc auto, bet mums tas nebija šķērslis. Kur ir gribēšana tur ir varēšana vai ne? Bijām apņēmušies atrast Jumpravas iezi.

    Kur ir Līgatnes Jumpravas iezis?

    Atrašanās vieta kartē.

    Izrādās, Jumpravas iezis ir iezis, kas slēpjas. 

    Kad nocācām kartē norādītajā vietā atradām skatu platformu ar brīnišķīgu skatu uz Gauju. 

    Bet kur tad Jumpravas iezis?

    Brīdi lauzījām galvas līdz sapratām – laikam esam uz ieža. Tāpēc arī to neredzam.

    Skats uz Gauju

    Mazā vilšanās, bet kam negadās? Vēl nedaudz pakavējāmies, pameklējām vai kaut kur nav kāda slepena taciņa, pa kuru varētu nokāpt lejā, lai Līgatnes Jumpravas iezi ieraudzītu. Neatradām. Vismaz ne tādas, kur ziemā varētu kāpt neriskējot lauzt kaklu.

    Samierinājāmies ar to, ka mums bija iespēja pabaudīt skaisto skatu uz Gauju un devāmies atpakaļ.

    Bet mērķis taču bija iet pārgājienā gar Līgatnes upīti vai ne? Nolēmām, ka vismaz atpakaļ iesim pa mežu gar upītes krastiem. Izskaitļojām, ka lieliska vieta, kur upītei varētu piekļūt ir skatu / piknika vieta netālu no Līgatnes pārceltuves.  Domāts, darīts.

    Tur atradām arī kārtīgi iemītu taciņu. Izskatījās daudzološi.

    Sniegota ainava Līgatnē

    Pagrabalas kaut kur pie Līgatnes upītes

    Sekojām taciņai un mūs sagaidīja pārsteigums – iezis ar pagrabalām. Es smējos, ka tā ir sāpju nauda, par Jumpravas iezi, kuru tā arī neredzējām. Kā šo iezi sauc – nezinu. Es neesmu pārāk orģināla, saucu to vienkārši par pagrabalām pie Līgatnes upītes. Jo klints atkal skaisti slejas upītes otrā pusē. 

    Iezis kaut kur pie Līgatnes upītes

    Alas mazliet atgādina hobitu mājiņas, vai ne? Dažās var arī ielūrēt. Nekā daudz gan iekšā nav. Bet skaists zemes stūrītis.

    Līgatnes pagrabalas

    Turpinot par to kā (ne)iet pārgājienā. Nevarējām saprast, kur tālāk jāiet. Gribējām sekot upītei, bet, tā kā esmu tas cilvēks kurš visdrīzāk pamanītos apmaldīties arī ar karti, kompasu un gidu, nolēmām pakonsultēties ar kādu vecāku kundzi, kas gāja pa meža taciņu.

    Kurp ved taciņa? Uz mežu.

    Bet vai pa šo taciņu varēs iziet līdz Līgatnes centram? Kundze uz mums paskatījās un pateica savu verdiktu – JŪS neiziesiet. Ejiet atpakaļ uz lielo ceļu. Auč, neliels sities pa manu ego. 

    Gan jau tie bija zābaki, kas mūs nodeva. 

    Mēs gribējām paklausīt kundzei un iet pa lielo ceļu. Bet kamēr gājām, atradām vēl vienu (ne tik lielu ceļu). Saspītējāmies, un nolēmām iet pa to piedzīvojumos. Lai nebūtu jāiet atpakaļ pa to pašu maršrutu, pa kuru atnācām.

    Gājām, gājām. Sniegā iemītā taciņa sāka palikt arvien mazāka un mazāka. Ne pārāk daudzološi. 

    Sniegota taciņa

    Un tad pa ceļam satikām meiteni, kas veda pastaigā ļoti mīlīgu kaķi. Jā, kaķi!

    Laikam jau izskatījāmies ļoti apmaldījušās, jo viņa pajautāja vai meklējam ceļu. Uzzinājām, ka šī taciņa pēc kādiem 800m beigsies, būs slēgtā zona. Tad esot vai nu jāgriežas atpakaļ, vai jāseko pēdiņām augšā pa kalnu, lai izietu uz lielā ceļa.

    Labi ka kaķim bija sagribējies izlocīt kājas! Pašas nebūtu iedomājušās un kaut kur iemaldījušās. Tā arī darījām – uzmeklējām vietu, kur cilvēka pēdas pavadīja mazas kaķa pēdiņas un rāpāmies augšā pa nogāzi. Izlīdām kaut kur pie kempinga.

    Kopsavilkumā – pārgājiens gar upīti nesanāca. Kas mūs iegāza? Vēlāk papētīju maršrutus rūpīgāk un sapratu, ka vajadzēja iet pa upītes labo pusi, tā lai upīte būtu no mums pa kreisi, nevis pa kreiso upes pusi.

    Bet no otras puses – kam negadās! Vismaz bija piedzīvojums. Un pamatīga pastaiga kādu 13 – 15 km garumā.  


    Vai ir vērts doties uz Līgatni? 

    Pat ja neesi pārgājienu cilvēks, domāju, ka vari droši doties uz Līgatni, jo tādas Līgatnes apskates vietas kā pagrabalas būs interesanti redzēt arī tiem, kas nevēlas doties garās pastaigās un dodas izbarucienā tikai neparastu skatu medībās. Galvenais pirms ceļojuma atrodi uzticamu karti ar maršrutu, kam sekot, lai nesanāk apmaldīties tāpat kā mums.

    Kādas interesantas apskates vietas vēl ir Līgatnes tuvumā?

    Atklāj Siguldas noslēpumus

    Kazu gravas ūdenskritums

    Visi Vidzemes maršruti – atrodi savu īsto