Birka: EiropasMaršruti

  • Ceļojums uz Gruziju – 7 dienās ar auto no Batumi uz Tbilisi un atpakaļ.

    Ceļojums uz Gruziju – 7 dienās ar auto no Batumi uz Tbilisi un atpakaļ.

    Vai vēlies doties ceļojumā uz pārsteidzošo Gruziju? Ieraudzīt kalnus, apskatīt karsto ūdenskritumu un nogaršot tikko ceptu maizi, uz kuras esošajā sierā tavu acu priekšā kūst sviests. Šajā rakstā aizvedīšu Tevi nelielā virtuālā ceļojumā, kas palīdzēs sagatavoties īstajam braucienam. Kā piemēru izmantošu savu septiņas dienas ilgo Gruzijas ceļojumu šī gada jūlijā. Bijām ļoti ambiciozi un izvēlējāmies maršrutu no Batumi uz Tbilisi un atpakaļ (respektīvi, gandrīz pāri visai Gruzijai), tāpēc, ka gribējām redzēt gan “veco”, gan “jauno” Gruziju. Kopumā nobraukti ~853 kilometri, noiets tik daudz soļu, ka jāpērk jaunas botas, un apēsti septiņi Adžāriešu Hačapuri.

    Ilgums

    7 dienas

    Temps

    Ātrs

    Transports

    Auto

    Gruzijas maršruta kopsavilkums

    Skats uz Miera tiltu Tbilisi, Gruzijā, kad sāk krēslot

    Ceļojuma maršruts pa Gruziju ar auto

    Ielidojām Batumi 5 no rīta un mani tīri labi atmodināja kultūršoks. Izkāpām no lidmašīnas un tur visās malās spīdīgi uzraksti “Free SIM”, “Free SIM”, “Free SIM”. Pilns ar “gandrīz bez maksas” simkaršu pārdevējiem. Vienam ir gan parastā zīme, gan otra, no kartona, uz kuras ar pildspalvu uzrakstīta lētāka cena. Jau šajā brīdī es zināju, ka jebkurā gadījumā ceļojums būs iespaidiem un piedzīvojumiem bagāts. Tikai, lūdzu, nedomājiet, ka es sūdzos. Bija interesanti!

    Savu Gruzijas ceļojuma maršrutu sadalījām šādi:

    1. diena Gruzijā – Batumi

    Mūs pārsteidza tas, cik Batumī ir moderna un “tūristiska”. Ļoti liels kontrasts ar pārējo Gruziju, kur uzsvars tiek likts uz vēsturi un kultūru. 

    Ko apskatīt Batumi miracle park - skats ar panorāmas ratu, Alfabēta torni un mīlestības skulptūru
    Miracle park, Batumi

    Šajā dienā pēc mazas diendusas devāmies pastaigāt starp palmām un jūru un apskatīt dažus slavenus tūristu objektus:

    • Miracle park. Par nozīmīgākā apskates objekta titulu šajā vietā cīnās vairākas iespaidīgas konstrukcijas (Ali un Nino statuja, Alfabēta tornis, Čačas toris…). Turpat ir arī stendi, kuros pārdod augļus un granātābolu sulu, kuru izspiedīs tavu acu priekšā, kā arī dažādus suvenīrus.
    • Batumi bulvāris, kas nav tikai promenāde gar jūru, bet arī ļoti skaists parks. Un tur aug bambusi. 
    • Eiropas laukuma arhitektūra un astronomiskais pulkstenis.
    Batumi bulvāra parks
    Batumi bulvāra parks

    Plašāku aprakstu par visām šīm vietām lasi citā manā rakstā šeit.

    Plašāku aprakstu par visām šīm vietām lasi citā manā rakstā šeit.

    2. diena – no Batumi uz Kutaisi

    No rīta izīrējām auto un nopirkām svaigu maizi. Kādā mazā ceptuvē izdevās pat ieraudzīt, kā Gruzijas tradicionālā maize tiek cepta, pielipināta pie krāsns sienām. Ļoti interesanti. Diemžēl nokautrējos izvilkt telefonu un nofotogrāfēt. Bet garšoja lieliski.

    Šajā dienā paviesojāmies pie:

    • Nokalakevi Karstajiem avotiem un karstā ūdenskrituma (jā, tāds brīnums arī pastāv). 
    • Turpat Nokalakevi apkaimē atradām arī Nokalakevi arheoloģisko parku, kas priecē ne tikai ar drupām, bet arī ar glezainiem skatiem. 
    • Pirms iebraukšanas Kutaisi apmeklējām arī Prometeja stalaktītu alas
    Nokalakevi karstais ūdenskritums netālu no Kutaisi sānskatā
    Karstais ūdenskritums
    Stalaktīti Prometeja alās
    Prometeja alas

    Šī bija mana mīļākā Gruzijas ceļojuma diena, tāpēc ko stāstīt ir daudz – detalizētāku aprakstu lasi šeit

    3. diena Gruzijā – no Kutaisi uz Tbilisi

    No rīta devāmies noķert foto ar Colchis strūklaku, kura veidota no arheoloģisko izrakteņu replikām.

    Bagrati katedrāli gan noķērām tikai ar acs kaktiņu, jo ilgi ēdām brokastis un bija jāskrien uz šīs dienas galveno notikumu – Uplistsikhe, kurai ir ierobežots darba laiks.

    Klintīs izcirstais templis / cietoksnis bija patiesi iespaidīgs. Daudz telpu, kuras atklāt, un virsotņu, kuras iekarot. Lai gan Uplistsikhe neesot lielākā šāda tipa vieta Gruzijā – Vardzia esot vēl lielāka un iespaidīgāka, bet galīgi nebija pa ceļam. 

    Klintis Uplistsikhe alu pilsētā
    Uplistsikhe

    Pēc tam uztaisījām vēl vienu pitstopu – Jvari klosterī kalna galā. Daži turp brauc vēsturiskās celtnes dēļ, citi skaistā skata uz pilsētu lejā dēļ.

    Skats uz vietu, kur divas upes satiekas no Jvari klostera
    Skats stāvot pie Jvari klostera

    Arī šai dienai veltīts savs raksts. To vari atrast šeit.

    4. diena Gruzijā – Tbilisi

    Lai atpūstos no sēdēšanas auto, mēs kārtīgi izstaigājāmies.

    Dienu sākām ar vecpilsētas tūri. 

    Man vislabāk patika Leghvtakhevi kanjons ar augstajām klinšu sienām pilsētas viducī, ieejot tajā, radās sajūta, ka esmu aizteleportēta kaut kur ārpus pilsētas. Bet citi ievērojami pieturas punkti bija Narikala cietoksnis, no kura paveras fantastisks panorāmas skats, un botāniskais dārzs, kurā atrodami bambusi un ūdenskritums. 

    Apskates vieta Tbilisi - Leghvtakhevi kanjons
    Tbilisi vecpilsēta
    Skats uz ēkām Tbilisi, Gruzijā
    Tbilisi vecpilsēta

    Par šiem un citiem punktiem, ko apskatījām, vairāk lasi šeit

    5. diena – Tbilisi

    Otro dienu sākām ar izbraucienu uz apskates objektu, kas atrodas tālāk no centra – grandiozajām Gruzijas hronikām. Pie tām stāvot es sajutos pavisam maza kā skudriņa. Jo milzīgās kolonnas slejas aptuveni 35m augstumā.

    Un, turpinot ar grandiozo celtņu tēmu, tālāk devāmies uz Tbilisi Sv. Trīsvienības katedrāli, pie kuras varenības atkal es sajutos pavisam maza kā puteklītis vējā.

    Gruzijas hronikas - apskates vieta Tbilisi
    Gruzijas hronikas

    Vakarā ieteiktu doties uz Mtatsminda parku, kas ir atrakciju parks kalna galā, no kura paveras brīnišķīga pilsētas panorāma. Paši tur bijām jau pirmajā dienā Tbilisi, bet rakstā pārliku to uz otro dienu, jo vienai dienai visa kā vienkārši bija par daudz. Kad tur ieradāmies, bija skaisti un interesanti, bet noguruma dēļ aizbraucām mājās ātrāk nekā gribētos.

    Tbilisi no augšas naktī
    Skats no Mtatsminda parka naktī

    6. diena – garais pārbrauciens no Tbilisi uz Batumi.

    Grozies kā gribi vienai dienai bija jābūt pārbrauciena dienai (~6h auto). Pa ceļam piestājām izlocīt kājas Surami cietoksnī un melno smilšu pludmalē. Vai mūsu gadījumā – melno dubļu pludmalē, jo lija lietus. Jaatzīst, ka šai pludmalei lietus galīgi nepiestāv, nedaudz izskatās pēc kartupeļu vagām. Bet saulainā laikā esot skaisti. 

    Melno smilšu pludmale Gruzijā
    Ureki pludmale

    Par cik bijām ļoti noguruši, šajā dienā neko neiemācijāmies.

    7. diena – Batumi

    Beidzot spīdēja saule un akmeņi pludmalē bija tik karsti, ka virs tiem virmoja gaiss. Dienas lielāko daļu pavadījām uz pludmales zviļņiem. Akmeņu dēļ zviļņi, tāpat kā čības, ar ko iet ūdenī, ir absolūta nepieciešamība. 

    Pēc tam vakara pusē izbraucām ar trošu vagoniņu paskatīties uz Batumi no augšas un nopirkām suvenīrus – tagad man ir rozā zeķes ar khinkhali. Bet, ja Tev labāk garšoja hačapurī, ir pieejamas arī zeķes un atslēgu piekariņi arī ar tiem.

    Un tā kā lidojums prom bija 5 no rīta pabaudījām Batumi naktī. Miracle park tiek skaisti izgaismots, tāpat neonā atmirdz arī daudzas augstceltnes Batumi centrā. Un pamostas dejojošās strūklakas. Veselas divas.

    Dejojošās strūklakas
    Dejojošās strūklakas Batumi

    Ja vēl neatvēri rakstu par Batumi pie pirmās dienas – šeit, Tev ir vēl viena iespēja.

    Stāsts par sēšanos pie auto stures Gruzijas ceļojuma laikā

    Pirms devāmiec ceļojumā uz Gruziju, mums sastāstīja visādas briesmu lietas, kāpēc Gruzijā nevajadzētu pašiem braukt ar auto. Ceļa zīmes ārpus pilsētām būšot tikai Gruzīņu valodā, navigācija rādīšot baltu pleķi un apkārtējie braukšot tā, ka Tev būs nepieciešamas rezerves bikses. 

    Kā redzat, esam atgriezušies sveiki un veseli. Ar navigāciju un orientēšanos nekādu problēmu mums nebija (vismaz pa lielajiem ceļiem). Iegādājāmies vietējo SIM karti un izmantojām to kopā ar Google maps, lai noskaidrotu, kur jābrauc. Bet ja runājam par braukšanas stilu – es melotu, ja teiktu, ka nebija bailīgi. Pat sēžot pasažiera sēdeklī (stūrēja mans draugs).

    Gruzijas ceļš ar auto
    Uz brīdi piestājot ceļa malā kaut kur startp Batumi un Kutaisi

    Braukšana ar auto Gruzijā (no ārzemnieka skata punkta)

    “Visu laiku ir pilnībā jākoncentrējas uz ceļu, uzmanību nedrīkst zaudēt ne uz mirkli. Bet citādi ir ok”

    Citējot Miku, kurš sēdēja pie stūres

    Ārpus pilsētām jāuzmanās no govīm un rukšiem. Šie dzīvnieki brīvi pastaigājas pa ielu un uz pīpināšanu mēdz būt imūni. Kā arī jāuzmanās no straujiem pagriezieniem kalnainā apvidū. Mēs braucām pa lielajām šosejām, bet vienalga bija vietas, kur ceļa otrā pusē ir pamatīga aiza un jābūt īpaši piesardzīgam. 

    Pilsētās jāuzmanās no citiem šoferiem.

    “Pēc brīža Tu saproti, ka visi brauc nevis pēc noteikumiem, bet pēc sajūtām un savstarpējās komunikācijas”

    Miks atskatoties uz braucienu.

    Mums šāds braukšanas stils ir diezgan neierasts. Piemēram, izskatās, ka gājēji jau zina, ka nav vērts riskēt iet pāri ielai, kad tuvojas auto. Visticamāk nelaidīs. Pat pie pārejas. Bet izdarījām interesantu novērojumu – ja kāds tomēr vēlas palaist gājēju, viņš pirms stāties, ieslēdz avārijas signalizāciju, lai citi redzētu, ka viņš piebremzēs. Citādi laikam negaidītu šādu notikumu pavērsienu. Ievērojām arī midžināšanu un citus žestus, bet tā arī neizdibinājām, ko tie nozīmē.

    Govis uz ceļa
    Atvainojiet par netīro stiklu, bet bija jāieliek pierādījums par govīm

    Auto īre Gruzijas ceļojumam – kur un ko izīrējām

    Mums noteicošais kritērijs bija cena.

    Tā kā braucām četri cilvēki, un maršruts bija saplānots pa lielajām šosejām, nevis bezceļiem izvēle krita par labu Toyota Prius 1.8. Draugs, kurš sēdēja pie stūres, teica, ka hibrīds Gruzijā ir ļoti laba izvēle, jo ir daudz vieglāk uzsākt braukšanu kalnā. Ticēšu viņam uz vārda. 

    Īrējām no localrent.com, un viņi par mazām naudiņām atgādāja auto arī uz mūsu viesu namu Batumi, pašiem nebija jābrauc ne pakaļ, ne atdot, kas bija ļoti ērti. Pie līguma parakstīšanas gan drošs paliek nedrošs, auto safotogrāfējām, lai būtu pierādījumi par to, kādā stāvoklī tas bija saņemšanas brīdī. Par auto īri ārzemēs ir dzirdēti visādi stāsti. Bet pašiem nekādu problēmu nebija. 

    Kas vēl Tev būtu jāzina par auto īri Gruzijā:

    • Derēs Latvijas tiesības.
    • Lai izīrētu auto Gruzijā, šoferim jābūt vismaz 21 gadu vecam. 
    • Kad rezervē naktsmājas, noskaidro, vai pie tām būs viegli piebraukt ar auto. Viena no vietām, kurā palikām bija tādā kalnā, ka tur pat visi taksisti mocījās uzbraukt. 
    Skats pa logu pa ceļam no Kutaisi uz Tbilisi
    Skats pa auto logu Gruzijā. Gleznaini skaisti

    Alternatīva, auto īrei – taksis / auto ar šoferi.

    Ja Tu uz ceļa nejūties droši, vai arī, piemēram, nevēlies limitēt uzņemto vīna daudzumu, aizvest ekskursijā, kur vien Tu vēlies, piedāvā gan taksisti, gan naktsmītņu īpašnieki, gan dažādi transfēra servisi. Var atrast vienu šoferi, kas izvadās pa visiem apskates objektiem, vai arī, ja budžetā neietilpst taksista naktsmītnes segšana, var ar taksi aizbraukt no vienas pilsētas uz otru, un otrā pilsētā ņemt vietējo taksistu, kas izvadā pa tuvējiem apskates objektiem.

    Padoms: Ja iepriekš sarunā vai izmanto Bolt (tā pati aplikācija, kas pieejama arī Latvijā), taksometru cenas ir ļoti demokrātiskas. Tik demokrātiskas. Bet, ja nesarunā, var sanākt visādi brīnumi. Mums pēdējajā vakarā, braucot uz lidostu, uzlika daudz augstāku tarifu nekā gaidīts ar skaidrojumu, ka “bija jāved arī koferi”.


    Vai ir vērts doties ceļojumā uz Gruziju?

    Kā jau minēju – Gruzija ir lieliska, ceļojums bija ļoti aizraujošs. Vai ir kas, ko nākamreiz darītu citādi? Jā, izvēlētos mazāk ambiciozu maršrutu (uzturētos vienā vai divos apgabalos) vai ilgāku ceļojuma laiku, lai nav tāda skriešana no vienas vietas uz otru. Bet visādi citādi arī Tev noteikti rekomendēju doties ceļojumā uz Gruziju.

    Ko apskatīt Kutaisi apkārtnē - skats ar mūri lietū

    Citāda Gruzijas ainava – interesanti apskates objekti Kutaisi pusē

    Ko apskatīt Batumi - skats uz Batumi no augšas

    Gruzijas piedzīvojumu 1 daļa – jūra un pilsētas gaismiņas Batumī

    Ko apskatīt Tbilisi - Leghvtakhevi kanjons

    Atklāj Tbilisi noslēpumus

  • Ko apskatīt Portugālē? Lisabona, Sintra, Obidoša.

    Ko apskatīt Portugālē? Lisabona, Sintra, Obidoša.

    Ko apskatīt Portugālē? Kāda cita ceļojuma laikā es satiku jaunu cilvēku no Portugāles, kas man pastāstīja stāstu par Karaļu kalnu ar viskrāšņākajām pilīm. Tu izkāp no vilciena un pavadi dienu kāpjot kalnā, piestājot vairākās pasaku pilīs, līdz nonāc pie viskošākās – pašā kalna galā. Vēlāk noskaidroju, ka vieta, par kuru iet runa, ir Sintra. Viņš pastāstīja arī stāstu par Portugāles sāpēm, kas ieliktas viņu dvēseliskajā Fado dziedājumā, kurus sievietes dzied krogos, par skumjām un zaudētiem mīļajiem cilvēkiem, karu…  Šie stāsti aizķēra kādu manu dvēseles stīgu – tāpēc es nolēmu doties ceļojumā uz Portugāli.

    Ja ir iespēja Portugālē pavadīt tikai dienu vai divas – Lisabona ir ideāls galamērķis, kas piedāvā gan apskates objektus, gan Portugāles garšas baudījumu un to viegli var apvienot ar, turpat blakus esošo, pasakaino Sintru. Mans ceļojums uz Portugāli ilga 4 dienas un es teikšu – ar 4 dienām ir par maz.

    Ilgums

    4 dienas

    Temps

    Vidējs

    Transports

    Sabiedriskais

    Portugāles maršruta kopsavilkums

    Ko apskatīt Portugāles galvaspilsētā Lisabonā

    Ja nezinātu, nevarētu pat iedomāties, ka pagātnē lielāko daļu Portugāles galvaspilsētas nopostīja zemestrīce – par to šobrīd liecina tikai vēsturiski objekti, piemēram, baznīca bez jumta Carmo Convent (maksas objekts, man personīgi stāsts par šo vietu likās iespaidīgāks nekā pašas vietas apmeklējums) un Portugāles iedzīvotāju stāsti.  Lai arī kādi spēki Portugāli nebūtu plosījuši, šobrīd pilsētas gaišajās, kalnainajās, flīzītēs klātajās ielās kūsā dzīvība.

    São Jorge Castle un skats uz pilsētu no pils mūriem

    Maksas ieeja

    Atrašanās vieta

    Pasaku pilis var meklēt Sintrā, bet šī Moru pils kalna galā ar savām taisnajām līnijām un masīvajām sienām vairāk atgādina cietoksni. Tieši tāpēc tā ir interesanta. Tev ir iespēja uzkāpt pils mūros un pastaigāt pa tiem, paskatīties uz Lisabonu no augšas un padomāt par to, kāda dzīve varēja būt 11. gadsimtā.

    Ko apskatīt Lisabonā - Sv Georga pils

    Un nebrīnieties – pils pagalmā dzīvo pāvi.Kāpjot kalnā, lai pie pils nokļūtu, var izvēlēties ceļu, kas ved gar Lisabonas katedrāli. Tā kā  iekšpusi varēja apskatīt tikai par maksu es katedrāles iekšpusi neredzēju, tāpēc to aprakstīt nevaru, bet, ja Tevi interesē vēsturiskas celtnes vai arhitektūra, Tev varētu patikt.

    Sv. Georga pils mūris no augšas

    Sainta Justa lifts pilsētas vidū

    Brauciens ar liftu ir maksas, bet no ārpuses, protams, to var apskatīt bez maksas.

    Atrašanās vieta

    Viens no populārākajiem apskates objektiem. Ar pašu liftu gan uz skatu platformu nebraucām, tomēr redzēt šo liftu, protams, vajadzēja. Un uzņemt kādu bildi. Vai tad citādi varētu teikt, ka esmu bijusi Lisabonā? Vispār – interesanta celtne. Liekas nedaudz dīvaini, ka pilsētas vidū ārpus ēkas ir lifts. Izrādās, tā kā pilsēta ir kalnaina agrāk šis lifts bijis paredzēts, lai nokļūtu no zemākā pilsētas līmeņa uz augstāko.

    Sainta Justa lifts ko apskatīt Lisabonā

    Vienkārši staigāt pa saulainajām pilsētas ielām un piestāt pie Arco da Rua Augusta

    Bezmaksas

    Daudzas ēkas ir košās krāsās (rozā, zils, koši dzeltens) , bet citu ārsienas klāj raibas flīzes. Flīzes Portugālei ir raksturīgas, un pilsētā, starp citu, esot arī flīžu muzejs.

    Lisabonas nami

    Lisabonā ir arī vairāki laukumi, kas iekļauti tūristu ceļvežos, ko var izmantot par pieturas punktiem, kad nezini, kurā virzienā doties – piemēram, Rosio laukums (Atrašanās vieta), kas atmiņā palicis ar bruģa viļņaino rakstu un Praça do Comércio laukums, kurā agrāk atradusies pils, kuru nopostīja iepriekš minētā zemestrīce, bet šobrīd kūsā dzīvība un atrodas arī dzelteno ēku ieskautā arka, kuru bieži sanāk redzēt bildēs ar Lisabonu – The Arco da Rua Augusta (atrašaās vieta).

    Un papildus uzdevums – pastaigas laikā noķer bildē kādu no slavenajiem Lisabonas tramvajiem.

    Arco da Rua Augusta apskates vieta Lisabonā

    Portugāles ēdiena tūre jeb ko nogaršot Portugālē?

    Maksas

    Vai ir dīvaini, ka no ceļojuma man visvairāk atmiņā palikušas tieši Portugāles garšas? Es noteikti rekomendētu doties ēdiena tūrē ar vietējo gidu, kurš pastāstīs, kā kuru delikatesi pareizi jāēd un papildinās pastaigu ar interesantiem faktiem par vēsturi un kultūru. Šādas tūres iespējams atrast Tripadvisor. Bet ja šis prieks ir ārpus budžeta, tad manas personīgās rekomendācijas būtu:

    Pastel de Nata – Portugāles slavenā smalkmaizīte

    Kad meklēju, ko nogaršot pirms sava brauciena, viss internets bija pilns ar šīm olu krēma smalkmaizītēm, tāpēc es tikai pievienošos cilvēkiem, kas tās slavē. Kā stāstīja mūsu gids – tās parasti ēd, pārkaisot pāri kanēli un reizēm arī pūdercukuru. Perfektas kopā ar brokastu kafiju.

    Ko nogaršot Portugālē - Pastel de nata un kafija

    Ginja – Ķiršu liķieris

    Alkohola lietošanai ir negatīva ietekme.

    Droši vien ir sanācis dzirdēt par Portugāles vīniem, tāpēc par tiem es nestāstīšu, bet gribētu pieminēt “mazo, skābo ķirsīti” jeb ķiršu liķieri, kurā peld pa kādam ķirsim, kuru mazās glāzītēs iespējams nogaršot Lisabonā, bet Obidošā Ginju iespējams nobaudīt no maziem, šokolādes kausiņiem.

    Ginja - Portugāles skābo ķiršu liķieris

    Arroz de Marisco -Portugāles rīsi ar jūras veltēm
    Protams, visslavenākā Portugāle ir ar savām svaigajām jūras veltēm. Izvēle ir ļoti plaša. Bet man vislabāk patika tieši Portugāles rīsi ar jūrās veltēm – pēc konsistences kaut kas starp risoto un zupu vai sautējumu, kurā iekšā atrodamas dažādas garneles un citas jūras veltes.

    Portugāles rīsi ar jūrasveltēm

    Un jāpievieno arī neliels brīdinājums, lai nesanāktu iekulties nepatīkamās situācijās. Portugāles restorānos ir tāda paraža, ka viņi uzreiz noliek uz galda maizi un dažas citas uzkodas, kaut arī jūs tās nepasūtījāt. Šie gardumi nav par brīvu. Un ir vietas, kur šīs uzkodas mēģina pieskaitīt jūsu rēķinam, pat tad ja tās neaiztikāt, ar aizbildinājumu, ka tās ir ilgi stāvējušas uz galda. Šis brīdinājums nav ar nolūku kādam pārmest vai kādu aizbaidīt – tikai informēju, ka ja nevēlaties maizi un uzkodas ēst, labāk pieklājīgi pateikt uzreiz.

    Ko redzēt Sintrā

    Nevaru noliegt, ka Sintra bija pasakainākā Portugāles ceļojuma daļa. Uz Sintru no Lisabonas nebija grūti nokļūt, atliek tikai iesēsties vilcienā un aptuveni pēc stundas būsi klāt. Visgrūtāk bija izvēlēties, kuras no skaistajām pilīm vienas dienas laikā apskatīt un kuras atstāt, cerams, kādam nākotnes izbraucienam. Ja man jādod padomu – es ieteiktu ieplānot Sintrai vairāk nekā vienu dienu. Un jābrīdina – uz ieeju pilīs nāksies stāvēt garās rindās.

    Quinta da regaleira noslēpumainais parks

    Maksas

    Atrašanās vieta

    Pati ēka ir skaista un fotogēniska – ar asiem tornīšiem un smalkiem rakstiem, tomēr es nevarētu beigt slavēt šīs pils plašo dārzu, kas ir noslēpumu pilns. Takas ved gar mūriem, ar maziem tornīšiem, kuros var uzkāpt. Akmeņi veido interesantus rakstus. Augi piedod vietai dzīvīgumu un rada pasaku meža noskaņu.

    Ko apskatīt Sintrā, Portugālē, Quinta da regaleira

    Visi fotografējas uz tiltiņa pie ūdenskrituma. Bet visievērojamākās ir templiešu iniciācijas akas – akas bez ūdens, kurās pa spirālveida kāpnēm no gaismas var nokļūt pazemē, tumsā, un tad pa alām nonākt atpakaļ pie gaismas, pie maza aizauguša dīķīša, kuram pāriet pāri, izmantojot dažus akmens pakāpienus.

    Vai šīs akas tika veidotas kulta ceremonijām, vai tikai dēļ pils īpašnieka intereses par šo tēmu? Kas to lai zina – bet ir interesanti iedomāties cik noslēpumains šis dārzs bija tad, kad namu apdzīvoja īpašnieki, nevis tas bija viens no slavenākajiem tūristu apskates objektiem Portugālē.

    Apskates vieta Portugālē - Quinta da regaleira parka tornītis
    Ko apskatīt Portugālē Quinta da regaleira templiešu iniciācijas aka

    Vai šīs akas tika veidotas kulta ceremonijām, vai tikai dēļ pils īpašnieka intereses par šo tēmu? Kas to lai zina – bet ir interesanti iedomāties cik noslēpumains šis dārzs bija tad, kad namu apdzīvoja īpašnieki, nevis tas bija viens no slavenākajiem tūristu apskates objektiem Portugālē.

    Ko apskatīt Sintrā, noslēpumainais dīķis Quinta da regaleira parkā

    Pena Palace kalna virsotnē

    Maksas

    Atrašanās vieta

    Cik saprotu, šī pils nekad nav bijusi iekarota, un nav nekāds brīnums, jo tā atrodas augsta kalna galā – mēs bijām izdomājušas ietaupīt naudu, un tā vietā, lai brauktu ar autobusu, uzkāpt kalnā ar kājām… mēs uzkāpām, bet ar to arī mani spēki bija galā. Atpakaļ ceļā sēdos autobusā.

    Ko apskatīt Portugālē Pena Palace Sintrā

    Acīm redzot, šī ir ļoti populāra vieta, jo sanāca pastāvēt rindā pie ieejas. Bet tās krāsas! Koši dzeltens. Sarkans. Pils ir kā salikta kopā no krāsainiem klucīšiem. Pieejot tuvāk gan var redzēt, ka vietām krāsas ir norīvējušās vai putekļainas, tā teikt pils ir padzīvojusi, bet priekš senas ēkas tas ir normāli. Kopumā iespaids ir ļoti atmiņā paliekošs.

    Pena Palace Sintrā

    Pils teritorijā ietilpst arī liels parks, kurā var doties garā pastaigā. Kā arī no pils terasēm paveras brīnišķīgs, elpu aizraujošs skats pāri koku galotnēm. Tālumā ver redzēt Moru pilsdrupas.

    Moru Pilsdrupas ko apskatīt Sintrā

    Ko vēl apskatīt Sintrā?

    Un šeit vēl pāris vietas, ko es gribēju redzēt, bet nesanāca, laika trūkuma dēļ:

    Ko vēl apskatīt Portugālē? Obidoša (Óbidos)

    Viena no lietām, ko es noteikti ieteiktu, ja Tev ir laiks – izbraukt ārpus Lisabonas. Jo tur paveras citāda pasaule, kas, protams, ir tikpat skaista un krāsaina, bet ļauj izbaudīt atšķirīgu pieredzi.

    Mēs devāmies uz Obidošu. Tā kā man nav autovadītaja tiesību, lai nokļūtu Obidošā, mēs paņēmām vienu no internetā atrodamajām dienas tūrēm, kas ļāva redzēt arī citas vietas, piemēram, skaisto piekrasti Nazare, kura slavena ar saviem milzīgi augstajiem viļņiem.

    Obidošas ieliņas

    Atrašanās vieta

    Obidoša ir maza, mūru ieskauta pilsētiņa ar, baltām mājām, kurām gar apakšējo malu uzkrāsoti koši zili un dzelteni akcenti. Man likās, ka mājiņas un mūris, kas pilsētiņu ieskauj, nāk no divām pilnīgi dažādām pasaulēm. Ieliņas un šķērsieliņas pilnas ar suvenīru un našķu veikaliņiem un augiem, un jāsaka arī tūristu bariem. Obidošā ir arī neliela Moru pils, un dažas interesanta izskata reliģiskās celtnes. Tā kā nevienā vietā uz ilgāku laiku nepiestājām, mums pietika ar 1,5h, lai izstaigātu nelielo pilsētiņu un iegrieztos arī suvenīru veikalā.

    Suvenīru veikalos redzēsiet daudz izstrādājumus no korķa, jo Portugāle ir viena no lielākajām korķa ražotājvalstīm pasaulē.  Viens no Portugāles simboliem ir arī gailis (izrādās Rīga nav vienīgā, kas izvēlējusies gaili par vienu no saviem simboliem), kas tā īpašniekiem nesīs bagātību un veiksmi. Un, protams, arī sardīnes, tās atrodamas rakstos uz traukiem un attēlotas magnētiņos.

    Ceļojums uz Portugāli Obidošas ieliņas
    Obidošas ieliņa Portugālē

    Es rekomendētu ceļot uz Portugāli pavasarī

    Ar pašreizējo situāciju, protams grūti saprast kā būs un kad ceļot varēs, bet ja dzīve atgriezīsies normālās sliedēs, es ieteiktu ceļot uz Portugāli pavasarī.  Kaut arī janvārī nav diez ko silti (neticiet fotogrāfijām, kur janvārī dāmas skraida vasaras kleitiņās), dienas ir saulainas un Portugālei saule piestāv. Ielas ir gaišas, mājas krāsainas un ēdiens ir pasakaini garšīgs visu cauru gadu. Ja gribas daudz staigāt, varbūt, ka ir pat labāk, ka nav tik karsti. Arī tūristu esot mazāk… Ceļojumam uz Portugāli pavasarī patiesībā ir ļoti daudz priekšrocību.


    Vai Portugāli ir vērts apmeklēt?

    Apskatīta vēl tikai pavisam maza daļa no tā, ko Portugāle piedāvā… gribu apēst vēl kādu Pastel de Nata un saulainā dienā doties pastaigā pa gaišajām ielām. Un arī jums noteikti iesaku apmeklēt Portugāli, ja ir tāda iespēja. Un noteikti apsveriet iespēju ceļot pavasarī – cenas būs zemākas un citu tūristu mazāk.

    Ko darīt lidojuma laikā, lai nebūtu garlaicīgi

    Ko noteikti noskaidrot pirms doties ceļojumā uz ārzemēm, lai izvairītos no liekām problēmām

  • Ceļojums uz Igauniju ar auto. Ko apskatīt Tallinas tuvumā/ Dienvidigaunijā?

    Ceļojums uz Igauniju ar auto. Ko apskatīt Tallinas tuvumā/ Dienvidigaunijā?

    Otrā daļa mūsu ceļojumam uz Igauniju ar auto. Vienīgais apskates objekts, kuru iepriekš bijām ieplānojuši, bija noslēpumainais Rumu karjers, bet pārējais maršruts bija improvizācija turpat uz vietas. Iekāpām īstā zemūdenē, ielīdām dziļi tumšā alā un devāmies mierīgā pastaigā pa Viljandi pilsdrupām… Brauciens izdevās lielisks! Tikai kaut ko ar laikiem īsti nebijām sarēķinājuši, un Tallinas vecpilsētas apskatei sanāca tikai 30 minūtes… Bet no kļūdām mācās (arī svešām), tāpēc pievienošu arī ieteikumus, ko es, tagad atskatoties uz braucienu, darītu citādi.

    Mēs savu ceļojumu uz Igauniju bijām sākuši pirms divām dienām ar Sāremā salas iepazīšanu (lasi mūsu piedzīvojumus rakstā Ko apskatīt Sāremā salā), tāpēc startējām no kempinga Rumu karjera tuvumā, bet tikpat labi ceļojumu uz Igauniju ar auto var sākt arī no Rīgas un sekot tam pašam maršrutam.

    Ilgums

    2 dienas

    Temps

    Ātrs

    Transports

    Auto

    Tallinas-Dienvidigaunijas ceļojuma kopsavilkums

    Ko apskatīt Tallinas tuvumā un pašā Tallinā

    Noslēpumi, kurus slēpj Rumu karjers (Rummu karjäär)

    Maksas objekts – 4 eiro no cilvēka
    Atrašanās vieta kartē

    Ļoti neparasta vieta, ko apskatīt. Manas emocijas gan ir miksētas. Bet šķiet, ka šis ir īpaši populārs apskates objekts Igaunijā, tieši Latviešiem, jo šeit dzirdēju ļoti daudz latviešu valodā runājošos.

    Kāpēc miksētas emocijas? Jo no vienas puses vieta ir ļoti neparasta. Ir iespēja uzkāpt augstos smilšu kalnos, kas pats par sevi ir piedzīvojums, un nebūt nav tā vieglākā nodarbe. No šiem kalniem paveras lielisks skats uz dzidri zilo ūdeni un nogrimušajām ēkām – viena pa pusei ūdenī, otra pilnībā nogrimusi, redzams tikai jumta siluets zem ūdens.

    Jautājums, ar ko palauzīt galvu šeit ir – kam tieši tika izmantotas konkrētās ēkas. Miks teica, ka vienai esot kravas lifts vai kas tamlīdzīgs… tēma diskusijai ar ceļabiedriem. Bet nenoliedzami ir interesanti, un vieta arī ļoti skaisti izskatās foto. Bet… tai ir arī tumšā puse.

    Rumu karjera kalni Igaunijā
    Kalni Rumu karjērā, Jūlijs 2020.

    Šobrīd mēs šeit varam sauļoties, peldēties, šeit var izīrēt supus un laivas, kā arī tā ir populāra vieta niršanai, pateicoties nogrimušajiem objektiem, ko varot redzēt zem ūdens.

    Šo objektu dēļ šeit, starp citu, esot diezgan bīstami peldēt, jo daudzi no tiem esot asi, tāpēc esiet uzmanīgi! Mūsu apmeklējuma laikā ūdens man bija par aukstu, bet Miks izpeldējās, teica ka tas, ka ūdens no malas izskatās dzidri zils, nenozīmē, ka var tā vienkārši redzēt, kas ir apakšā…

    Kopumā – šobrīd šī ir atpūtas vieta. Bet kādreiz šeit ir bijis īpaši nežēlīgs cietums, jo cietumniekiem it bijis jāstrādā karjera raktuvēs, kas nebūt nav viegls darbs.

    Kad es to uzzināju, doma, ka citi cilvēki šeit mocījās, bet mēs atpūšamies nepameta mani visu tālāko apmeklējuma laiku, bet pieņemu, ka kādam gluži pretēji, vietas vēsture šo vietu varētu padarīt vēl interesantāku un piedot tai papildus raksturu.

    Rumu karjers Igaunijā
    Nogrimušās ēkas Rumu karjerā, Jūlijs 2020.

    Tālākais maršruts var likties nedaudz neloģisks, bet es izskaidrošu mūsu domu, un, kā jau minēju, man ir arī ieteikumi, kā maršrutu uzlabot. Pačukstēšu – ar divām dienām vienkārši nav pietiekami, lai visur pabūtu…

    Tā kā Vecrīga ir īpaši skaista vakarā, izspriedām, ka arī Tallinas vecpilsētu vislabāk izstaigāt vakarā, bet muzejs ar zemūdeni, kas arī ir Tallinā, strādā tikai līdz 19.00… un Jegalas ūdenskritumu, protams, arī noteikti jāredz. Bet kempings rezervēts kaut kur starp Tallinu un Viljandi, uz to līdz 12 naktī jāpaspēj… Kā vienmēr – gribēju visu. Beigās sanāca, ka vecpilsētu galīgi nebija laika apskatīt.

    Tāpēc mans ieteikums ir šai naktij izvēlēties naktsmājas kaut kur Tallinā un nākamajā dienā palikt kaut kur pusceļā atpakaļ uz Latviju, kas nozīmētu pagarināt izbraucienu par vienu dienu. Vai arī ja šādas iespējas nav, pavadīt mazāk laika Rumu karjerā un Jūras muzejā. Mēs katrā bijām aptuveni 3 stundas… Kā arī var gadīties, ka kāds no objektiem nav jūsu gaumē un kaut kā izlaišana arī atrisina problēmu.

    Iekāpt īstā zemūdenē Hidroplānu ostā

    Maksas objekts – cenas un darba laikus var atrast šeit. Biļetes cena arī ir atkarīga no tā, cik daudz vēlies apskatīt.
    Atrašanās vieta kartē

    Miks, kuram interesē kuģi un tanki, šajā Tallinas muzejā bija pilnīgā sajūsmā, bet arī man, kā cilvēkam, kam tā ir pilnīgi tumša bilde, bija interesanti iekāpt, paskatīties, kas īstai zemūdenei vēderā. Šī turklāt vēl pārdzīvojusi Otro Pasaules karu. Kur vēl tas iespējams? Kā arī aplausi interjera dizaineram, jo noskaņa bija perfekta, sākot no krāsām līdz pat dzinējiem pie griestiem.

    Tallinas jūras muzejs
    Atmosfēra Igaunijas jūras muzejā, Jūlijs 2020.

    Un šī vieta ļoti varētu patikt arī bērniem – jo šeit ir ļoti daudz interaktīvu aktivitāšu. Var vadīt mazu motorkuģīti, izmēģināt spiedienu dažādos dziļumos uz savas rokas, kā arī nofotografēties jūrnieku drēbēs.

    Tai pat laikā jāatgādina arī par pašreizējo situāciju un drošības pasākumiem aktivitātē, kas notiek iekštelpās un kurā ir daudz skaršanās klāt objektiem ar rokām. Roku dezinfekcijas līdzeklis šobrīd ir mūsu labākais draugs.

    Patiesībā muzeja piedāvājums ir vēl plašāks, mēs, piemēram, šoreiz neapskatījām ledlauzi Suur Tõll.

    Zemūdene Igaunijas jūras muzejā - ko apskatīt Igaunijā
    Zemūdenē, Jūlijs 2020.

    Jegalas ūdenskritums (Jägala Waterfall)

    Atrašanās vieta kartē

    Ar ūdenskritumiem nekad nevar zināt, vai tie ir tikpat iespaidīgi kā bildēs, vai arī fotogrāfs atradis labu leņķi. Bet tā kā Igaunija bieži tiek minēta ūdenskritumu kontekstā, mums bija augstas cerības. Tās tika attaisnotas.

    Baltijas mērogiem iespaidīga ūdens siena. Ja pievērš uzmanību detaļām – klinšu sienā aiz ūdenskrituma ir interesantas krāsu un tekstūru spēles starp sūnām un klintīm. No augšas skatoties Miks minēja, ka ūdenskritums ir mākslīgs, bet nē, pēc interneta piedāvātās informācijas – dabīgs. 

    Labprāt būtu redzējusi arī citus ūdenskritumus (Valastes un Keilas ūdenskritumu), bet diemžēl nepietika laika, un šis vienkārši bija vistuvāk Tallinai.

    Apskates objekts netālu no Tallinas - Jegalas ūdenskritums
    Jegalas ūdenskritums, Jūlijs 2020.

    Tallinas vecpilsēta –  ko darīt, ja ir pavisam maz laika?

    Kā jau minēju, mums cerētās romantiskās pastaigas vietā sanāca skrējiens, kura laikā centāmies redzēt pēc iespējas vairāk apskates objektu, bet tik īsā laikā iepazīt Tallinu protams, ir nereāli.  Labā ziņa ir tā, ka daudzi no vecpilsētas ievērojamajiem objektiem, atrodas tuvu viens otram. Un mēs esam ātri. Ko tad mēs redzējām?

    Skats uz Tallinu no augšas, Jūlijs 2020.

    Man ļoti svarīgi bija atrast skatu platformu, kur uz pilsētas jumtiem ir iespējams paskatīties no augšas. Šādu vietu meklēju katrā pilsētā, un katrā pilsētā skats ir citāds. Mēs izvēlējāmies Kohtuotsa viewing platform (atrašanās vieta kartē), kas ir turpat vecpilsētā un no kuras, kā paši pārbaudījām, paveras tiešām skaists skats. Var redzēt gan namu jumtus, gan baznīcu torņus, un vakara krāsas vietai piešķir īpašu noskaņu – doma, ka vecpilsēta īpaši burvīga izskatās tieši vakarā, ir pilnīgi pareiza.

    Daudzi uz šejieni dodas, lai uzņemtu bildi pie slavenā citāta “The times we had”, bet vai nu es nemāku meklēt, vai arī uzraksts ir aizkrāsots… Lai pārliecinātos, vai tā ir taisnība parakņājos Instagramā. Ievēroju, ka bildēs uz šīs vietas haštagu uz sienas uzraksti ir dažādos fontos. Varbūt kāds to ik pa brīdim aizkrāso un kāds cits uzkrāso atpakaļ? Tikai minējums, protams.

    Tad devāmies uz rātslaukumu (atrašanās vieta kartē), spriedām, ka tas vislabāk varētu atspoguļot vecpilsētas esenci. Tur kūsā dzīvība un skatam paveras rinda krāsainu māju. Man nedaudz asociējās ar mūsu trim brāļiem. Vienā sānā slejas gotiskajā stilā veidotais rātsnams ar augstu torni. Ja godīgi, sākumā padomāju, ka tā varētu būt baznīca… Tas laikam tāpēc, ka asociācijas ar mūsu Doma laukumu.

    Tallinas rātslaukuma krāsainās ēkas
    Tallinas Rātslaukuma nami, Jūlijs 2020.

    Pēdējās minūtēs vēl ātri aizskrējām līdz Katrīnas pasāžai (atrašanās vieta kartē)-  īpaši skaista, maza ieliņa, kas atmiņā paliek  ar dakstiņiem klātām (sijām?) kas savieno mūra ēkas abās ielas pusēs un lieliski izskatās fotogrāfijās. Un tad jau diemžēl bija jādodas tālāk ,un ļoti daudzas ievērojamas vietas palika neapskatītas.

    Katrīnas pasāža Tallinā
    Katrīnas pasāža Tallinā, Jūlijs 2020.

    Ko apskatīt Dienvidigaunijā – atpakaļceļš

    Mierīga pastaiga pa Viljandī

    Atrašanās vieta kartē

    Piestājām šajā mazajā, jaukajā pilsētiņā izlocīt kājas. Devāmies uz Livonijas ordeņa pilsdrupām. Šķērsojām interesantu tiltiņu (interesants fakts, tas esot izgatavots Rīgā), un mūsu skatam pavērās pilsdrupas, kas aptver patiešām plašu teritoriju, kā arī skaists skats uz Viljandī ezeru no augšas.

    Ko apskatīt Dienvidigaunijā - tilts Viljandī
    Tilts Viljandī, Jūlijs 2020.

    Laikapstākļi mūs lutināja, un, skatoties uz šo ezeru tik skaistā dienā, mani pārņēma miers. Tomēr ilgi nestāvējām – devāmies izpētīt to, kas atlicis no 13 -14 gs. celtās pils mūriem. Ik gadu šeit norisinoties arī folkmūzikas festivāls, tāpēc pirms brauciena varētu būt noderīgi pārbaudīt, vai konkrētajos datumos šeit nav pilns ar cilvēkiem.

    Apskates objekts Dienvidigaunijā - Viljandi pilsdrupas
    Viljandī pilsdrupas, Jūlijs 2020.

    Helmes ala – neaizmirsti paņemt līdzi lukturīti

    Atrašanās vieta kartē

    Ar alām tāpat kā ar ūdenskritumiem – nevar zināt, cik lielā mērā var ticēt bildēm. Šoreiz bija pat iespaidīgāk nekā bildēs.

    Vispirms apskatījām nelielās pilsdrupas kalna galā, un tad devāmies uz pašu alu.

    Alas lielā “mute” labi izskatās bildēs, bet, ieejot iekšā, nonācām plašā alā, no kuras var redzēt vairākas iedobes un tumšu gaiteni, kas ved uz priekšu. Nevarējām saprast, cik tas garš, un spriedām, ka būtu noderējis lukturītis. Bet improvizējām ar telefona gaismiņu un devāmies tunelī – var aiziet pamatīgu gabalu, bet kaut kādā brīdī nākas pieliekties. Ala ir garāka nekā es biju gaidījusi. Latvijā tik lielā alā diemžēl nav sanācis pabūt, bet Miks to salīdzināja ar Riežupes smilšu alām.

    Helmes ala ko apskatīt Igaunijā
    Helmes alas ieeja, Jūlijs 2020.

    Un neaizmirstiet izlasīt informācijas plāksnīti pie alas, tajā atrodama interesanta informācija, piemēram, tas, ka kādreiz alas, iespējams, aizstiepušās līdz pat Vljandī, kas ir kādu 65 km brauciena attālumā.

    Pēc tam sekojām arī bultiņai, kas veda uz avotu, bet, kad pie tā nonācām, redzējām, ka tas šobrīd izžuvis. Kā minēts informācijas plāksnītē (lasiet informācijas plāksnītes, tas atrodamas gandrīz pie katra objekta Igaunijā), avoti Igaunijā ir ļoti mainīgi.

    Helmes alas iekšpusē
    Dziļi Helmes alā, Jūlijs 2020.

    Ligzdas skatu tornis – Pesapuu watchtower

    Atrašanās vieta kartē

    Manuprāt, patiešām unikāla vieta – skatu tornis veidots tā, lai izskatītos kā milzīgs koks ar divām ligzdām, augšējā ir arī ola. Jāsaka gan, ka šī ir viena no tām vietām, kur skats no malas ir iespaidīgāks nekā no augšas, bet, protams, skats no augšas nekad nevar būt neinteresants un pati ideja man liekas ģeniāla un ļoti radoša.

    Izrakņāju internetu, nevarēju atrast, kāpēc tornis veidots tieši šāds, tur taču būtu jābūt kādai idejai apakšā, bet interesants fakts – tornis aizstāj citu skatu torni, kas iepriekš atradies šajā vietā.

    Ligzdas skatu tornis Igaunijā
    Ligzdas skatu tornis, Jūlijs 2020.

    Droši vien ievērojat – lai nokļūtu uz šo vietu, jāizmet pamatīgs līkums. Tas tāpēc, ka bijām plānojuši pa ceļam apmeklēt arī Sangastes pili, kas pēc bildēm izskatījās pēc skaista pieturas punkta, bet laika trūkuma dēļ to izlaidām par labu Alūksnes ezeram (lasi rakstu ko apskatīt Alūksnē). Bet, ja jums ir vairāk laika, ieteiktu apsvērt arī šo pili kā opciju. Un, protams, kaut arī mūsu ceļojums pa Igauniju ar šo beidzās, dienvidigaunijā ir vēl citas ievērojamas vietas, ko apskatīt.

    Skats no ligzdas skatu torņa Igaunijā
    Skats no augšas, Jūlijs 2020.

    Vai šis Tallinas-Dienvidigaunijas ceļojuma maršruts bija tā vērts?

    Kopsavilkumā – viss bija interesants un atmiņā paliekošs – neko negribētos izlaist. Bet vajadzētu vairāk laika… Noteikti vēl kādreiz dosimies uz Igauniju ar auto, jo šis, manuprāt, ir ideāls veids, kā iepazīt kaimiņzemi, jo tas ļauj gan pielāgot maršrutu pašu vēlmēm, gan būt spontāniem un mainīt maršrutu atbilstoši situācijai. Mani favorīti? Helmes alas bija patīkams pārsteigums. Rumu karjerā sanāca visinteresantākās bildes un Viljandī ar savu nesteidzīgo ritmu bija vispiemērotākā vieta pastaigai.

    Skats ar Tallinas vecpilsētu.

    Paturpini savu braucienu uz Igauniju ar auto ar vēl dažiem apskates objektiem Tallinā

    Izskaiti cik Tallinā torņu un atrodi spoku