Kategorija: Uncategorized

Izpēti Hanojas Vecpilsētu

Vecpilsētā sastapsi cilvēkus, kas sarunājas, sēžot uz maziem plastmasas ķeblīšiem, tirgotājus, kas pārdod visu — no tropiskajiem augļiem līdz plaģiātiem, un vietējos, kuri brīvā dabā nododas visparastākajām ikdienas nodarbēm no pusdienu ēšanas līdz matu griešanai ielas.

Šis rajons ir reizē pārsteidzošs, skaļš, bieži vien smakojošs un aizraujošs.

~8 min pastaiga

Baudi dzērienu Vilcienu ielas kafejnīcās

Paņem alu vai kafiju un vēro, kā vilciens izspraucas cauri divām kafejnīcu rindām, pabraucot tām garām tik tuvu, ka šķiet — gandrīz vari tam pieskarties.

Atkarībā no tava rakstura šī var būt gan mirklis atelpas, gan lielākā adrenalīna deva visā pirmajā Vjetnamas ceļojuma dienā.

Vjetnamas Militārās vēstures muzejs

Šī ir lieliska vieta, kur labāk izprast Vjetnamas vēsturi no vjetnamiešu skatpunkta.

Te vari uzzināt vairāk par Vjetnamas–Amerikas karu, vienlaikus apskatot militārās lidmašīnas, tankus un citu militāro tehniku tuvplānā.

~35 min brauciens Grab

Hanojas ēdienu tūre

Pēc sarunām ar mūsu vietējiem gidiem radās sajūta, ka ēdiens varētu būt Vjetnamiešu mīlestības valoda.

Ēdienu tūres laikā nogaršojām dažus no slavenākajiem Vjetnamas ēdieniem, no kuriem daudzos bija garšaugi un dārzeņi, kurus es nekad dzīvē nebiju redzējusi. Tā bija arī lieliska iespēja uzzināt vairāk par vjetnamiešu ēšanas tradīcijām un saprast, cik nozīmīga loma ēdienam ir vietējo ikdienas dzīvē.

~13 min pastaiga

Ngọc Sơn templis Hoàn Kiếm ezerā

Mierīga pietura pašā Hanojas mītiem apvitā ezera vidū.

Šis skaistais, mazais templis ir saistīts ar vietējām leģendām, un tajā apskatāmi divi milzīgi iekonservēti bruņurupuči.

~18 min pastaiga

Galvas spa Hanojā

Noslēdz dienu haotiskajā Hanojā ar vienu no relaksējošākajām 90 minūšu galvas SPA procedūrām.

Starp kakla, galvas un plecu masāžu, maigu matu mazgāšanu un siltām augu acu kompresēm, tu visticamāk, iesnaudīsies saldā miedziņā.

Ekskursija ar militāro džipu uz Hanojas piepilsētas rajonu

Ja vēlies izprast kādu valsti dziļāk nekā par to spēj pastāstīt AI kopsavilkums, tev jādodas ekskursijā vietējā gida pavadībā.

Šī bija viena no tām pieredzēm, kur vietējā gida klātbūtne patiešām radīja milzīgu atšķirību. Mūsu gide stāstīja par rīsu audzēšanu, pagatavoja mums lotosa lapu tēju, izskaidroja lūgšanu tradīcijas tempļos un pat pastāstīja par vjetnamiešu tradīciju apbedīt senčus divreiz.

Ko???

Tieši šādas detaļas mēs, neiekļaujot ekskursijas ar gidu savā Vjetnamas maršrutā, būtu pilnībā palaiduši garām.

Brauciens Grab

Ho Chi Minh laukums

Ho Chi Minh laukuma apmeklējums palīdz labāk izprast, kas bija Ho Chi Minhs un cik nozīmīgs viņš ir vjetnamiešiem.

Te vari apskatīt viņa mauzoleju un pārsteidzoši vienkāršo koka māju, kurā viņš dzīvoja, kad atteicās dzīvot prezidenta pilī.

~20 min pastaiga

Literatūras templis (ja ir spēks un iedvesma)

Ja tev vēl ir enerģija, vari apmeklēt arī Literatūras templi, lai gan man tas šķita diezgan līdzīgs citiem tempļu kompleksiem Vjetnamā, tāpēc arī tad, ja to izlaidīsi, šajā maršrutā tempļu apskates tev netrūks.

Šis plašais tempļa komplekss savulaik bija Vjetnamas pirmā universitāte, un tas ir pazīstams ar akmens bruņurupučiem, uz kuru mugurām novietotas plāksnes ar šeit studējušo zinātnieku vārdiem.

Hỏa Lò cietums

Hỏa Lò cietuma tumšās sienas stāsta divus ļoti atšķirīgus stāstus.

Te dokumentēti skarbie apstākļi, kādos Francijas koloniālās varas laikā tika turēti vjetnamiešu politieslodzītie, kā arī vēlāk amerikāņu karagūstekņi, kuri kā rāda attēli, varēja spēlēt futbolu un saņemt paciņas no mājām.

~24 min pastaiga

Thăng Long imperatora citadele

Šī pietura mūsu Vjetnamas maršrutā apvieno vairākus vēstures slāņus.

Izstaigājot teritoriju, atradīsi mierīgus dārzus, seno imperiālo piļu drupas, muzejus kas stāsta par arheoloģiskajiem izrakumiem un pat pazemes militāros bunkurus.

Tā ir neparasta apskates vietu kombinācija, kas padara apmeklējumu daudz interesantāku nekā vienkārši drupu aplūkošana.

~11 min brauciens Grab

Rietumu ezers (ja ir spēks un iedvesma)

Ja vēlies atpūsties no Hanojas rosīgajām ielām, Rietumu ezers piedāvā mierīgāku un klusāku pilsētas pusi. Pie plašā ezera atrodas arī templis ar skaistu terakotas krāsas pagodu.

~11 min brauciens Grab

Hanojas nakts tirgus (brīvdienās)

Hanojas nakts tirgus, manuprāt, nav tik pārsteidzošs kā slavenie nakts tirgi Ķīnā, taču tā joprojām ir interesanta brīvdienu vakara izklaide.

Te atradīsi ikdienā noderīgas lietas, piemēram, apģērbu un suvenīrus, kā arī uzkodas — no augļiem līdz uz kociņa uzdurtām astoņkāja taustekļiem. 

~17 min pastaiga

Vjetnamiešu masāža

Pēc vairākām intensīvām dienām, izpētot Hanoju, tradicionālā vjetnamiešu masāža ir lielisks veids, kā noslēgt ceļojuma lielpilsētas posmu.

Tikai esi gatavs — šī masāža nav maiga. Tevi staipīs, grozīs, locīs un kārtīgi izmasēs katru saspringto vietu tavā ķermenī.

Taču pēc tam tu jutīsies pilnībā atslābis un gatavs nākamajam Vjetnamas piedzīvojuma posmam.

Brauciens ar velosipēdu gar rīsu laukiem

Kad esi ieradies Tam Cock noīrē velosipēdu — tas būs tavs transports visai atlikušajai dienai. Pēc tam ir laiks doties tur, kur virs rīsu laukiem, kuru stiebri vējā viļņojas kā jūra, slejas iespaidīgas kaļķakmens klintis.

Atliek tikai nogriezties uz kāda klusāka lauku ceļa, un pilsētas troksni ātri vien nomaina cikāžu skaņas.

Šeit pastāv iespēja gan uzdurties kādam nomaļam ceļmalas templim gan pīlēnu rindiņai, kas nesteidzīgi šķērso ceļu. Un ainava fonā ir vienkārši fantastiska.

~3km ar velo no centra

Bich Dong pagoda

Gleznainā vietā pie lotosu un ūdensrožu dīķa tevi gaida sens templis, kas paslēpies starp augstām klinšu sienām.

Dodoties pa taku augšup klintīs, nonāksi alā, kur vīraka smarža sajaucas ar guļošo sikspārņu kliedzieniem virs galvas.

~1,6 km ar velo

Bufalo ala

Neliela kafejnīca pie duļķainiem dīķiem, kurus šķērso bambusa tiltiņi, ar nelielu alu, kas paslēpusies aiz maza ūdenskrituma.

Te vari piestāt uz kādu dzērienu, pabarot pīles un izpētīt alu, taču šīs vietas īstais šarms, manuprāt, slēpjas tās nedaudz mežonīgajā un nenopulētajā skaistumā.

Trang An laivu brauciens (noteikti jāizbauda)

Bez šaubām, šis bija mūsu Ninbiņas ceļojuma spilgtākais notikums.

Trīs stundu garumā laiva slīd pa smaragdzaļu ūdeni starp iespaidīgām klinšu virsotnēm un džungļiem. Mierpilno ainavu papildina arī neliela piedzīvojuma deva — laiva izbrauc cauri alu tuneļiem, no kuriem viens ir tik zems, ka nākas pat pieliekties, lai neatsistu galvu, un piestāj pie skaistiem, maziem tempļiem.

~16km ar motorolleri

Bái Đính pagoda

Milzīgs tempļu komplekss, kas slavens ar savu iespaidīgo pagodu, taču patiesībā apskatīt te ir daudz vairāk nekā tikai šo augsto torni.

Izstaigājot teritoriju, nonāksi zālēs kas slēpj zeltītas statujas un dosies cauri iespaidīgajam Arhatu tunelim — garai galerijai, kur visu ceļu augšup pa kāpnēm tevi pavada simtiem akmens statuju. Katra no tām ir izgrebta ar atšķirīgu sejas izteiksmi un raksturu, bet virs galvas plīvo krāsainas karogu rindas un skan nomierinoša mūzika.

Mua ala

Pirms ķerties pie kāpiena kalnā, velti nedaudz laika, lai izstaigātu lotosu klāto dīķi un izmēģinātu daudzās foto vietas kalna pakājē.

Pēc tam gatavojies pievarēt simtiem pakāpienu, kas tevi aizvedīs līdz slavenajam akmens pūķim un vienam no skaistākajiem panorāmas skatiem visā Ninbiņas reģionā.

Karstumā kāpiens nav viegls, bet skats no augšas padara katru sviedru pilienu tā vērtu.

Transfērs atpakaļ uz Hanoju

Kāpēc mēs braucam atpakaļ uz Hanoju?

Nu, patiesībā mēs Hanojā vairs nepalikām. Mēs atgriezāmies tikai tāpēc, ka nākamajā rītā no turienes mūs savāca transfērs, kas aizveda mūs uz Ha Long līci vienu no slavenākajām apskates vietām Vjetnamā, par kuru ir daudz dažādu viedokļu. Šeit būs manējais.

Transfērs uz Hạ Long līci

Uz Hạ Long līci vari nokļūt arī saviem spēkiem, bet mēs izvēlējāmies kruīza paketi, kurā bija iekļauts autobusa transfērs no Hanojas.

Tā kā mums bija diezgan saspringts ceļojuma grafiks, tas bija vienkāršākais un laika ziņā izdevīgākais variants.

Bufetes pusdienas uz kuģa

Pēc iekāpšanas mūs sagaidīja bufetes pusdienas.

Mūsu kruīzā ēdienkartē bija diezgan daudz jūras velšu, kas man nebija problēma. Vienīgais ēdiens, kas mani pārāk sabiedēja, lai es to pamēģinātu bija tas, kura nosaukumā bija gliemeži. 

Brauciens ar kajakiem

Pirmajā ekskursijā mums bija iespēja izbraukt ar kajakiem cauri alai uz apslēptu lagūnu, ko no visām pusēm ieskauj milzīga klinšu bļoda, kamēr gidi bambusa laivās kopā ar pasažieriem dzied dziesmiņas.

Un noteikti paskaties uz klintīm rūpīgi! Iespējams, pamanīsi ka tur slēpjas savvaļas pērtiķi.

Alas apmeklējums

Vēl viena ekskursija, kas, visticamāk, būs iekļauta tavā Ha Long bay kruīzā, ir alas apmeklējums.

Ieejot alā, tavā priekšā paveras milzīgas zāles ar iespaidīgiem klinšu veidojumiem. Tavs uzdevums ir mēģināt atrast 3 paslēptos “dzīvniekus”.

Vakariņas uz klāja dzīvās mūzikas pavadījumā

Dienu noslēdzām ar vairāku kārtu vakariņām uz lampiņu izgaismotā kuģa augšējā klāja, kamēr fonā skanēja dzīvā mūzika.

Jāatzīst, ka tas bija viens no romantiskākajiem vakariem kādu es biju piedzīvojusi.

Tikai ņem vērā, ka dzērieni nav iekļauti cenā un par tiem jāmaksā atsevišķi.

Ti Tốp sala

Trešajā un pēdējajā ekskursijā (nākamajā rītā) mums bija iespēja uzkāp pa kāpnēm līdz skatu platformai Ti Tốp salas virsotnē, lai baudītu elpu aizraujošu 360 grādu panorāmu pār Hạ Long līci.

Tagad esmu pārliecināta, ka katrs pārgājiens Vjetnamā — neatkarīgi no tā, cik liels vai mazs — karstumā šķiet ļoooti nogurdinošs.

Bet skats no augšas bija katra soļa vērts.

Brokastu bufete

Pirms izrakstīšanās no kuģa viesus gaida brokastu bufete ar bagātīgu izvēli.

Transfērs uz Hanojas lidostu

Pēc atgriešanās krastā mēs devāmies atpakaļ uz Hanoju un pēc tam uzreiz uz lidostu.

Lidojums uz Danangu

Ir pienācis laiks doties uz Centrālajo Vjetnamu, kur pavadīsim Vjetnamas maršruta pēdējās dienas.

Iekšzemes lidojumi Vjetnamā ir salīdzinoši lēti un ātri, tāpēc šis ir vienkāršākais veids, kā veikt tik lielu attālumu.

Lady Buddha un Son Tra pussala (Pērtiķu kalns)

Lai iesildītos dienas lielajam piedzīvojumam dodies uz Sơn Trà pussalu, kur vari apskatīt iespaidīgo Lady Buddha statuju un mierīgo tempļu kompleksu ap to.

Šeit sastapsi arī daudz savvaļas pērtiķu. Vērot viņu izdarības ir diezgan jautri.

Pēc šīs pirmās pieturas tu, visticamāk, būsi vai nu sajūsmā par gaidāmo braucienu, vai arī sāksi apšaubīt savu lēmumu vispār doties šādā piedzīvojumā.

Brauciens pa Hải Vân pāreju

Iedomājies ceļu, kas līkumo gar kalna nogāzi. Vienā pusē virs tevis slejas klintis, ko klāj sulīgi zaļi augi un koki. Otrā pusē ir krauja un lejā spīd jūras zilais ūdens. Tā ir leģendārā Hai Van pāreja. Vai tu uzdrošinātos to izbraukt ar motociklu?

Mums tas noteikti bija piedzīvojums — tikai nepavisam ne tāds, kādu biju iztēlojusies.

Tāpēc, ja vēlies uzzināt, kas īsti notika, izlasi mūsu pilno stāstu par braucienu ar motociklu no Danangas uz Huē.

~100 km brauciens

Ja, tāpat kā mēs, izbrauksi agri no rīta, visticamāk, Huē ieradīsies vēl pirms plkst. 17.00. Pieņemu ka pēc tik gara brauciena tev gribēsies nedaudz atvilkt elpu.

Bet mums vēl bija pietiekami daudz enerģijas, lai pirms slēgšanas paspētu apskatīt vienu no Huē tirgiem.

Đông Ba tirgus Huē

Pastaiga pa Đông Ba tirgu ir kā mēģinājums izkļūt no labirinta. Tirgus ir milzīgs un pilns ar mazām ejām un šķērsejām.

Te atradīsi stendus ar žāvētiem augļiem un riekstiem, milzīgām vafelēm, kas pārkaisītas ar sēklām, kaudzēm asumaino durianu, svaigas zivis un jūras veltes, sporta apavus, zeķes, pakaļdarinājumu T-kreklus un, protams, ikoniskajās Vjetnamas konusveida cepures.

Tirgū ir karsti, skaļi un visapkārt virmo smaržas, pie kurām tavs deguns, visticamāk, nebūs pieradis. Bet tieši tas šo vietu padara par tādu piedzīvojumu.

Mēs nopirkām vakariņām dažus eksotiskus augļus.

Huē promenāde un Trường Tiền tilts

Kad saule noriet un temperatūra beidzot kļūst patīkamāka, pilsēta atdzīvojas.

Vakara pastaigu iesaku sākt pie Trường Tiền tilta, kura krāsainās gaismas skaisti atspīd upē.

No turienes dodies tālāk gar upes krastu, kur promenāde pamazām pāriet koka celiņā, ko izgaismo mainīgas LED gaismas.

Šī kļuva par vienu no manām mīļākajām vietām Huē — ne jau gaismiņu dēļ, bet cilvēku dēļ.

Te tu redzēsi pārus sarunājamies, ģimenes dodamies vakara pastaigās, bērnus spēlējam futbolu vai badmintonu un veselas kompānijas, kas sarīkojušas piknikus, uz zāles izklājot līdzi paņemto mājās gatavoto ēdienu.

Tikmēr nākamā motociklistu paaudze laukumā trenējas braukt ar maziem, izgaismotiem velosipēdiem.

Huē nav mazs ciemats, tomēr tai piemīt tāda mazās dzimtās pilsētiņas sajūta.

Šis viss man atgādināja par vienkāršajiem dzīves priekiem, kurus kaut kā esam aizmirsuši.

Minh Mạng imperatora kapenes Huē

Ja tu iedomājies drūmu kapsētu, tu kļūdies.

Minh Mạng kapenes drīzāk atgādina plašu rezidenci, ko ieskauj mierīgi dārzi un skaistas vēsturiskas ēkas. Gandrīz šķiet, ka esi nonācis kāda imperatora mūžīgajā atpūtas villā. Informācijas stendu gan te nav pārāk daudz, tāpēc šī ir viena no vietām, kur patiešām noderētu gida klātbūtne. Mums nācās mēģināt puzles gabaliņus salikt kopā pašiem.

Kapeņu komplekss sastāv no trim galvenajām daļām.

Vispirms tu paiesi garām akmens sargiem — kareivjiem, ziloņiem un zirgiem un nonāksi pie paviljona ar milzīgu akmens plāksni.

Tālāk atradīsi vairākas skaistas ēkas. Centrālajā ēkā ir sarkanas kolonnas, bagātīgi dekorēti zili un sarkani paneļi, zeltītas detaļas un altāris.

Visbeidzot, tu nonāksi pie perfekti simetriska dārza ar tiltiņu, kas šķērso duļķainu dīķi. Abās tā pusēs slejas divi augsti akmens obeliski.

Pati imperatora kapavieta atrodas aiz lielas akmens sienas un apmeklētājiem nav pieejama.

Kopumā šī ir ļoti mierīga vieta un diezgan atšķirīga no citām kapenēm, ko biju redzējusi iepriekš.

Tiesa, mūsu apmeklējuma laikā tur notika diezgan daudz būvdarbu, un karstums bija nežēlīgs, tāpēc neuzkavējāmies tur tik ilgi cik bijām plānojuši. Bet Hue apkārtnē ir vairākas citas, līdzīgas imperātoru kapenes, tāpēc, ja neuzrunā šīs, piedzīvojumu ir iespējams variēt. 

Brauciens atpakaļ uz Danangu

Atpakaļ mēs devāmies ar to pašu motociklu. Bet, ja tu izvēlies vienvirziena motocikla nomu vai nolīgsti Easy Rider, pastāv iespēja atpakaļ uz Da Nangu braukt ar vilcienu.

~66 km brauciens

Atrašanās vieta

Lang Co līcis

Ceļš vijas gar lagūnu, aiz kuras mierīgā ūdens klajuma paceļas tumši zili kalni. Mierīgās dienās ūdens virsma atspoguļo debesis, radot iespaidīgu dažādu zilo toņu sajaukumu. Patiesi gleznaina vieta kur piestāt izlocīt kājas un uzņemt foto.

~30 km brauciens

Atrašanās vieta

Danangas Pūķa tilta uguns šovs

Ja esi Danangā piektdienas, sestdienas vai svētdienas vakarā, noteikti nepalaid garām slaveno Pūķa tilta uguns šovu.

Tilts patiešām spļauj īstas liesmas, un tās ir tik intensīvas, ka karstumu var just pat stāvot upes krastā.

Tilts – ugunsmetējs bija viens no unikālākajiem skatiem, ko redzējām visā Vjetnamā.

Atrašanās vieta

Mīlestības atslēgu piestātne un Pūķ-Karpas statuja

Ja esi bijis Singapūrā, droši vien pazīsti Merlionu — radījumu, kas ir pa pusei lauva, pa pusei zivs.

Danangai ir savs mitoloģiskais sargs — Dragon Carp jeb Pūķ-Karpa, pa pusei pūķis, pa pusei zivs, kas tāpat kā Merlions nepārtraukti spļauj ūdeni upē. Pie šīs strūklakas noteikti ir jāpiestāj uztaisīt pāris bildes.

My Khe pludmale

No rīta ir laiks doties Danangas balto smilšu pludmali, paņemt svaigu kokosriekstu un vienkārši atpūsties.

Pēc vairākām aktīvām dienām, kas pavadītas skrienot no viena apskates objekta uz otru, šis ir ideāls brīdis, lai atgādinātu sev, ka šis tomēr ir atvaļinājums.

Marmora kalni

Izpēti skaisto Marmora kalnu kompleksu ar panorāmas skatu punktiem, tempļiem un iespaidīgām alām.

Viena no alām pat attēlo budistu priekšstatu par elli, pastaiga tās pazemes gaiteņos var likt tev pārvērtēt to kāds cilvēks tu esi un gribi būt.

Vakara brauciens uz Hojanu

Mums nebija pietiekami daudz laika, lai Hojanā pavadītu visu dienu, bet mēs ļoti gribējām šo pilsētu redzēt, tāpēc devāmies turp vakarā.

Un vakars patiesībā ir visskaistākais laiks vecpilsētā — simtiem laternu izgaismo ielas, kanālus un laivas, bet mazākas laternas lēnām peld pa ūdens virsmu nesot tālāk cilvēku sapņus.

Uz šīs sapņainās nots arī noslēdzas mūsu Vjetnamas ceļojuma maršruts.

Lady Buddha un Son Tra pussala (Pērtiķu kalns)

Bezmaksas

Nedaudz miglaino Lady Buddha jeb Žēlsirdības dievietes siluetu var pamanīt jau pa gabalu. Baltā statuja ir 67 metrus augsta (aptuveni tikpat cik 20 stāvu māja).

Kad esi izgājis cauri dekoratīvajiem ieejas vārtiem, tavā priekšā paveras plašs dārzs ar zaļu bonsai koku rindām. Katrs no tiem ir kā pasaules miniatūra – ainava ar kokiem un kalniem kas sarukusi izmērā. Zem viena koka saknēm sēž arī mazs domās iegrimis vīriņš, kas, šķiet, apcer dzīves jēgu.

Bet kas tur slēpjas ēnā blakus tumšajai Budas statujai? Savvaļas pērtiķēns! Mēs ieturējām drošu distanci un vērojām, kā tas noplūc ziedu no tuvējā auga un ar lielu apetīti to notiesā.

Visa teritorija ap Lady Buddha statuju ir pazīstama kā Pērtiķu kalns. Kas nozīmē ka šajā Danangas daļā pastāv iespēja satikt daudz savvaļas pērtiķu.

Visvairāk to ir pie pašas Lady Buddha statujas kājām. Pērtiķi rotaļājas kokos, gulšņā uz akmeņiem un brīvi pastaigājas pa teritoriju, kamēr tūristi tos ar interesi fotografē.

Man šie mazie radījumi šķiet diezgan smieklīgi un jauki. Kamēr tu ievēro cieņpilnu distanci, tie nešķiet agresīvi — izskatās ka viņi ir pieraduši pie cilvēku klātbūtnes. Lai gan doma, ka jebkurā brīdī var izrādīties, ka zaros virs tavas galvas slēpjas mērkaķēns par kura eksistenci tu nenojaut līdz pat brīdim kad zari sāk nevaldāmi kratīties vai kāds tev kaut ko uzspļauj uz pleca, liek justies mazliet neomolīgi. 

Kad uzņemti vismaz 10 video ar pērtiķēniem, vari pieiet pavisam tuvu iespaidīgajai Lady Buddha statujai un pat ieiet tajā iekšā – tur atrodas neliela svētnīca.

Mūsu apmeklējuma laikā cilvēki tur bija nodevušies lūgšanām, mēs negribējām traucēt, tāpēc tikai pabāzām galvu pa durvīm, lai aplūkotu altāri un košās sienas.

Manuprāt, šī ir viena no labākajām bezmaksas apskates vietām Danangā, tāpēc noteikti iesaku to iekļaut savā Danangas maršrutā.

Slavenā Hai Van pāreja – piedzīvojums moto entuziastiem

Jāmaksā par motocikla īri vai šoferi

Vai tev pietiks drosmes izbraukt pa Hai Van pāreju?

Šajā vietā mūsu Danangas maršruts uz brīdi tika piebremzēts – pēc Lady Buddha apmeklējuma mēs devāmies ar motociklu izbraukt pa slaveno Hai Van pāreju — skaistu moto maršrutu, kas kļuva slavens pēc tā debijas Top Gear raidījuma — un nakti pavadījām Huē. Šī ir viena no populārākajām vienas dienas ekskursijām no Danangas, tāpēc, ja šāds piedzīvojums izklausās pēc kaut kā kas tevi varētu aizraut, ieskaties manā nākamajā ceļojuma stāstā, kur par to pastāstīšu daudz sīkāk.

Savukārt, ja motocikli nav tavā gaumē un tevi interesē tikai tas, ko apskatīt pašā Danangā, pārlēksim uz nākamo dienu, kad mēs atgriezāmies pilsētā.

Danangas Pūķa tilta uguns šovs

Bezmaksas

Vai kādreiz dzīvē esi redzējis uguni spļaujošu pūķi?

Izrādās, tās nav tikai pasakas!

Viena no iespaidīgākajām apskates vietām Danangā ir Pūķa tilts. Tas ir auto tilts pāri upei, pa kuru visā garumā stiepjas milzu pūķis. 

Bet īstā maģija sākas vakarā, un savu kulmināciju tā sasniedz nedēļas nogalēs, kad notiek slavenais uguns un ūdens šovs.

Iestājoties tumsai, pūķis iemirdzas visās varavīksnes krāsās, kas lēni plūst pāri tā milzīgajam ķermenim. Tieši pulksten 21.00 pūķis atdzīvojas, tā acis iedegas un tas sāk spļaut uguns liesmas.

Uguns stabs kas nāk no nezvēra mutes ir milzīgs. Ja tu stāvi pietiekami tuvu, tu pat vari sajust liesmu karstumu.

Vai nav iespaidīgi? Eiropā tu kaut ko tādu neatradīsi.

Kad uguns šovs beidzas, pienāk laiks atvēsināties.

Nākamajās pāris minūtēs pūķis pārvēršas par milzīgu ūdens lielgabalu un apsmidzina visus, kas sapulcējušies pie tā galvas.

Manuprāt, vislabākā vieta uguns šova vērošanai ir Mīlestības atslēgu piestātne.

Galvenais ierodies laikus — mūsu Danangas ceļojuma laikā, pat spēcīgā lietū tur bija sapulcējies pamatīgs lietus mēteļos tērptu cilvēku pūlis. 

Un pat ja tavs Danangas ceļojums neiekrīt nedēļas nogalē Pūķa tilts ir pietiekami iespaidīgs, lai to būtu vērts apskatīt arī bez ekstra specefektiem.

Ceļojuma padoms: Pūķa tilta uguns šovs notiek katru piektdienu, sestdienu un svētdienu pulksten 21.00.

Mīlestības atslēgu piestātne un Pūķ-Karpas statuja

Bezmaksas

Kā jau minēju, Mīlestības atslēgu piestātne ir lieliska vieta, no kuras vērot Pūķa tilta ugunsšovu, taču arī pati piestātne ir apskates vērta.

Vakaros to izgaismo sirds formas lampiņas, bet otrā upes krastā mirdz Danangas debesskrāpji.

Ja esi bijis Singapūrā, droši vien pazīsti Merlionu — radījumu, kas ir pa pusei lauva, pa pusei zivs.

Danangai ir savs mitoloģiskais sargs — Dragon Carp jeb Pūķ-Karpa, pa pusei pūķis, pa pusei zivs, kas tāpat kā Merlions nepārtraukti spļauj ūdeni upē. Pie šīs strūklakas noteikti ir jāpiestāj uztaisīt pāris bildes.

Atpūties My Khe pludmalē

Maksa par saulessarga īri

Danangas pludmalē varētu gulšņāt stundām ilgi!

Es brīnos, kā mums vispār Danangā izdevās apskatīt vēl kaut ko citu, jo kārdinājums visu dienu gulēt zem saulessarga ar svaigu kokosriekstu rokā bija milzīgs.

Mēs sākām ar pastaigu gar My Khe pludmali, brienot pa silto jūras ūdeni, jo dienas laikā smiltis bija tik karstas, ka uz tām varētu cept olas.

Pludmales malā slejas viesnīcas un augstceltnes, un tālumā var saskatīt arī mazu Lady Buddha siluetu. Bet pašā Danangas pludmalē mutuļo dzīvība — tūristi peldas un sauļojas, bet virs galvām planē krāsaini paraseilisti. 

Pēc īsas pastaigas mēs izīrējām sauļošanās krēslus un saulessargu, paņēmām dažus atspirdzinošus dzērienus un pāris stundas pavadījām Danangas pludmalē vienkārši neko nedarot, kas ceļojuma beigu pusē ir īpaši patīkami. Rekomendēju tev izbaudīt to pašu!

Un ja ir viena lieta, ko noteikti iesaku, tad tas ir saulessargs. Danangā saule ir uz stereoīdiem.

Uzkāp Marmora kalnos un apmeklē Am Phu alu

Maksas ieeja

Sena leģenda vēsta, ka reiz Danangas krastā iznāca milzīgs jūras pūķis, kurš tur izdēja olu. No tās izšķīlās meitene, bet saplīsusī olu čaumala pārvērtās piecos kalnos, no kuriem katrs simbolizē vienu no pieciem dabas elementiem. Es nezinu, kas notika ar meiteni, bet mūsdienās šo vietu pazīst kā Marmora kalnus.

Patiesībā šeit ir divi atsevišķi apskates objekti, un katram nepieciešama sava ieejas biļete – Marmora kalni, kas ir klinšu komplekss ar alām, tempļiem un pastaigu takām, un Am Phu ala, kas ataino budisma priekšstatu par elli.

Mēs sākām ar Marmora kalniem un uz augšu devāmies ar stikla liftu. Tas ir maksas pakalpojums, taču, ņemot vērā, cik daudz vēlāk nāksies kāpt pa kāpnēm, manuprāt, šī piemaksa ir tā vērta.

Tiklīdz tu izkāp no lifta, tavā acu priekšā paveras iespaidīga daudzstāvu pagoda. Tās gaiši pelēkais tornis ir rotāts ar skaistiem, smalkiem grebumiem, un tas harmoniski saplūst ar apkārtējām klintīm. Šī vieta ir kā prologs tam, kas tevi sagaida tālāk. 

Pēc dažu fotogrāfiu uzņemšanas ir laiks doties uz priekšu pa līkumotajām takām, garām statujām, mazākām pagodām un svētnīcām, kas šķiet tik organiski iekļāvušās ainavā, ka robeža starp cilvēka radīto un dabu gandrīz izzūd. Pa ceļam mēs ieskatījāmies kādā alā, kur gaisā virmoja vīraka smarža un zem klints griestiem atradās altāris, bet pēc tam apskatījām vairākus skaisti apgleznotus tempļus.

Drīz vien mēs nonācām pie pirmā skatu punkta – Debesu vārtiem. Tur gan atklājās, ka pati galotne ir klāta ar asām klinšu atlūzām kas ir pārsteidzoši slidenas. Skats ir skaists, taču ceļš līdz tam vairāk atgādina šķēršļu joslu nekā pastaigu taku.

Par laimi, netālu atrodas vēl viens panorāmas skatu laukums ar drošu, ērtu platformu, kur nav jāriskē ar dzīvību tikai skaistas fotogrāfijas dēļ. Es ieteiktu uzreiz doties uz to.

Bet pēc tam ir pienācis laiks Marmora kalnu kroņa dārgakmenim – Huyen Khong alai.

Tā ir milzīga ala, ar augstiem griestiem, pa kuriem caur dabiskām atverēm ieplūst saules stari. Šī pazemes telpa atgādina grandiozu pieņemšanas zāli – pie kāpnēm stāv draudīga paskata statujas, bet pašā centrā sēž milzīgs Buda. Kaut arī viss šeit ir veidots no akmens, ala ir tikpat majestātiska un iespaidīga kā grezna katedrāle vai mošeja. 

Kad visu bijām apskatījuši, devāmies atpakaļ uz sākuma punktu kur iegādājāmies biļetes uz Am Phu alu.

Par to, kas tevi šajā alā sagaida, vari nojaust jau pirms ieiešanas. Ejot pāri tiltam pirms alas ieejas, paskaties lejup – ūdenī redzamas cilvēku rokas, kas stiepjas augšup, it kā izmisīgi lūdzot palīdzību.

Arī šīs alas iekšpuse ir pārsteidzoši plaša. Ceļojums sākas tiesas zālē, kur tiek svērti tavi grēki. Pēc tam tu vari doties arvien dziļāk elles valstībā.

Virzoties pa šaurajiem gaiteņiem, nav grūti iztēloties, ka elle varētu izskatīties tieši šādi. No klinšu sienām raugās biedējošas sejas un briesmoņi, bet skulptūrās attēloti cilvēki, kurus plosa zvēri un moka dēmoni.

Godīgi sakot – diezgan baisi. Man uzreiz sagribējās būt daudz labākam cilvēkam.

Kad esi izgājis cauri ellei un, nožēlojis visus savus grēkus, ceļš ved augšup pretī debesīm. Te taku ieskauj lotosi, dzīvnieku statujas un dievību grebumi. Pašā augšā gaida neliela pagoda un skatu laukums ar brīnišķīgu panorāmu.

Kad tur bijām mēs, virs galvas riņķoja un dūdoja baloži, it kā tie patiešām būtu atsūtīti no debesīm.

Tikai uzmanies – kāpnes ir ļoti stāvas un vietām ļoti slidenas. Viena nepareiza kustība un tu tiešām varēsi pārbaudīt vai tu nonāksi ellē.  

Marmora kalnu apskate mums aizņēma aptuveni divas stundas, bet Am Phu alas izstaigāšana prasīja nedaudz mazāk par stundu. Tāpēc šim Danangas apskates objektam noteikti ieplāno pietiekami daudz laika.

Pēcpusdienas izbrauciens no Danangas uz Hoi Anu, lai apskatītu laternas

Kā jau minēju iepriekš, daudzi ceļotāji izvēlas apmesties Hoi Anā. Es tomēr rekomendētu nakšņot Danangā, jo Hoi Ana ir… pārpildīta ar cilvēkiem. Nekur citur Vjetnamā es vienuviet neredzēju tik daudz cilvēku. Danangā pūļi ir daudz mazāki. 

Tas gan nemaina faktu, ka Hoi Anu noteikti vajadzētu apskatīt.

Par laimi, brauciens no Danangas līdz Hoi Anai ar Grab taksi aizņem vien aptuveni 30–40 minūtes, tāpēc tā ir lieliska ideja vakara izbraucienam. Vari pastaigāties pa maģiskajām laternu izgaismotajām ielām un palais upē laternu, lai iedomātos vēlēšanos.

Par šo izbraucienu vairāk vari izlasīt manā stāstā par vienas dienas ceļojumu uz Hoi Anu (jau drīzumā) .

Mēs devāmies ceļā agri no rīta. 

Pirms pašas Hai Van pārejas nolēmām veikt nelielu izmēģinājuma braucienu līdz Lady Buddha statujai, lai apskatītu savvaļas pērtiķus. Tā ir lieliska pieturvieta ceļā no Danangas uz Hue un prasa tikai nelielu novirzi no maršruta. Par šo apskates vietu vairāk vari izlasīt manā stāstā par Danangu.

Pēc tam mēs atstājām pilsētu aiz muguras, un ceļš pamazām sāka mainīties. Rosīgās ielas nomainīja līkumaini kalnu ceļi, un ik pa laikam pavīdēja nelielas ceļmalas kafejnīcas.

Hai Van pārejas vārti

Pēc aptuveni 36 kilometriem sasniedzām pirmo nopietno pieturvietu – Hai Van pārejas vārtus. Tā ir sena militāra būve, kas mūsdienās kalpo kā neliela skatu platforma.

Šeit ir vairāki mazi veikaliņi un kafejnīca ar skatu uz kalniem. Mēs apstājāmies izlocīt kājas, un, tā kā, lai izmantotu kafejnīcas fotostūri, ir kaut kas jāpasūta, paņēmām pa Zero kolai un saldējumam. Bet tu vari izvēlēties arī kafiju. Sēžot uz mazajiem plastmasas krēsliņiem un vērojot apkārtējo ainavu, dzīve šķita patiešām skaista.

Pēc tam vari arī uzkāpt pašos Hai Van pārejas vārtos, lai aplūkotu skatu no nedaudz augstāka punkta. Aiz tiem ir taka kas ved augšup kalnā, garām dažiem bunkuriem. Mēs nolēmām pamēģināt noskaidrot kur tā aizved, taču pēc aptuveni divdesmit minūtēm stāva kāpiena tveicē, kad apkārt lielākoties bija tikai koki, mēs padevāmies un devāmies atpakaļ pie motocikla. 

Hai Van pāreja

Aiz vārtiem sākās skaistākais brauciena posms – līkumainais kalnu ceļš, ar kuru Hai Van pāreja ir tik slavena.

Skati patiešām bija iespaidīgi un nervus kutinoši. Ceļš līkumoja kā čūska, vienā pusē slējās klintis, ko klāja sulīga veģetācija un augsti koki, bet otrā pusē aiz kraujas tālu lejā pavērās jūra. Ik pa laikam ceļmalā pamanījām arī mazus altārīšus.

Tomēr šī bija pirmā vieta kur realitāte nedaudz atšķīrās no tā, ko biju iedomājusies.

Pirms brauciena biju lasījusi daudz stāstu un domāju, ka pa ceļam būs daudz vietu, kur droši apstāties, nofotografēties un vienkārši izbaudīt skatus. Patiesībā atceros tikai vienu vietu, kur apstāties šķita patiešām droši. Tāpēc, ja plāno šo maršrutu, rēķinies, ka lielāko daļu ainavu vienkārši izbaudīsi ar acīm. Ja vēlies visu iemūžināt, GoPro kamera būs daudz labāks risinājums nekā mēģinājumi apstāties.

Ceļš uz Hue pēc Hai Van pārejas

Pati Hai Van pāreja nav īpaši gara – apmēram 21 kilometrs. Taču viss brauciens no Danangas līdz Hue ir aptuveni 100 kilometrus garš.

Man ir aizdomas, ka ceļā uz Hue mēs kaut kur nepareizi nogriezāmies, jo pēc pārejas ainava pilnībā mainījās. Mēs braucām cauri mazām pilsētiņām, kur cilvēki ceļmalā dedzināja atkritumu kaudzes, un lielu daļu laika pavadījām, cenšoties droši apdzīt vai apbraukt smagās kravas automašīnas un elpojot putekļus.

Godīgi sakot, šo maršruta posmu es nevaru nosaukt par skaistu. Tas bija saspringts, un pēc gandrīz divām stundām bez kārtīgas pieturas, braucot karstumā un putekļos, brauciens kļuva ļoti nogurdinošs.

Šajā brīdī es sāku domāt, ka, iespējams, būtu labāk vienkārši aizbraukt līdz Hai Van pārejai, izbaudīt ainaviskāko posmu un pēc tam atgriezties Danangā. Jā, tādā gadījumā tu neredzētu Hue, toties iegūtu vēl vienu pēcpusdienu Danangas iepazīšanai. Vai otrs variants, ko es nopietni apsvērtu, būtu motociklu izīrēt tikai vienā virzienā un atpakaļ braukt ar vilcienu, nevis visu maršrutu veikt turp un atpakaļ.

Par laimi, atceļā atradām labāku maršrutu un pa ceļam piestājām vairākās vietās. Lai gan arī tad ievērojama ceļa daļa nebija ainaviska, biežākas pieturas padarīja braucienu daudz patīkamāku.

Lang Co pludmale

Pētot maršrutu, biju atzīmējusi Lang Co pludmali kā iespējamu pieturas vietu.

Nezinu, vai mēs vienkārši aizbraucām uz nepareizo punktu vai arī mana informācija bija novecojusi, bet šis kļuva par klasisku piemēru situācijai, kad realitāte neatbilst gaidītajam.

Izskatījās, ka šeit kādreiz ir atradies liels pludmales kūrorts, taču tas vai nu tika atjaunots, vai jaukts nost. Viss, kas bija palicis pāri, bija drūpošas ēkas, salauzti celiņi un izbalējusi zīme ar kūrorta nosaukumu. Ceļš līdz pludmalei bija pilns ar sausām palmu lapām un atkritumiem.

Pati pludmale gan bija skaista — mīkstas smiltis, zils ūdens un tālumā redzami kalni. Tai noteikti ir potenciāls.

Taču tādā stāvoklī, kādā tā bija 2026. gadā, man nešķita, ka šī vieta būtu apstāšanās vērta.

Lang Co līcis

Šī vieta, pretstatā iepriekšējajai bija perfekta.

Ceļš vijas gar lagūnu, aiz kuras mierīgā ūdens klajuma paceļas tumši zili kalni. Mierīgās dienās ūdens virsma atspoguļo debesis, radot iespaidīgu dažādu zilo toņu sajaukumu. Ūdenī stāv simtiem koka stabu — joprojām īsti nezinu, kam tie paredzēti, lai gan man šķiet, ka tie varētu būt saistīti ar zvejniecību — un netālu lēni šūpojas dažas zvejnieku laivas.

Visai vietai piemīt neticami mierīga atmosfēra, un tā kļuva par vienu no manām mīļākajām pieturvietām visā braucienā.

Hai Van pāreja atceļā bija tikpat skaista kā iepriekšējā dienā, un, protams, mēs vēlreiz piestājām savā iecienītajā mazajā kafejnīcā. Pēc tam atlika tikai nokļūt atpakaļ Danangā un nodot motociklu.

Hanojas vecpilsēta

Bezmaksas

Vecpilsēta nav tikai ielu labirints ar sarkaniem karogiem, padzīvojušām ēkām un maziem veikaliņiem. Tā ir sajūta. Ļoti īpašs, dzīvs un grūti aprakstāms haoss.

Tu to sajutīsi brīdī kad iziesi no viesnīcas — kustība, troksnis un motorolleri, kas traucās garām visos iespējamajos virzienos. Tur ir skaļi. Un būšu godīga — reizēm arī nepatīkami ož, un Hanojas vecpilsēta nav pati tīrākā vieta, ko esmu apmeklējusi. Taču esmu piedzīvojusi ko līdzīgu arī Eiropas pilsētās, un man šķiet svarīgi to pateikt atklāti, nevis izlikties, ka katrs Hanojas stūrītis izskatās kā perfekts pastkartes attēls. Ja tu zināsi uz ko sagatavoties, tu spēsi novērtēt pilsētu tādu, kāda tā patiesībā ir.

Es domāju, ka cilvēki pārspīlē, kad stāsta, ka redzējuši svešiniekus griežam viens otram matus uz ielas. Taču es šādu brīvdabas frizētavu ieraudzīju jau pirmajās piecās minūtēs, ko pavadīju Hanojas Vecpilsētas kvartālā. Un turpat blakus cilvēki ēda pusdienas, smēķē, pārdod augļus, sēž un sarunājās — visa ikdienas dzīve vienkārši izplūst no māj ām uz ietves.

Singapūras Ķīniešu kvartālā mums stāstīja, ka agrāk piecas pēdas (aptuveni pusotrs metrs) no durvju ieejas bija vieta, kur tika nodzīvota visa dzīve. Hanojas vecpilsētā tā joprojām ir.

Ēku pirmie stāvi gar ielām pārsvarā ir piepildīti ar veikaliem, kuros pārdod lētus pakaļdarinājumus, un mazām kafejnīcām. Pastaiga šeit prasa nepārtrauktu uzmanību — motocikli un automašīnas parādās no visām pusēm un gājējs ir pēdējais barības ķēdes posms. Bet vakarpusē aktīvi kafejnīcu darbinieki mēģinās tevi pielauzt izmēģināt viņu ēdienus vai padzert alu. Tikpat aktīvi savu pakalpojumu reklamē arī masāžas saloni.

Taču ar šiem mārketinga speciālistiem ir iespējams sadzīvot, un tas noteikti nav iemesls izsvītrot Veco kvartālu no sava Hanojas maršruta, pieredze ir pārāk neparasta lai to laistu garām.

~8 min pastaiga

Hanojas Vilcienu iela

Jāmaksā par dzērienu

Pēc kāda laika, ko esi pavadījis vienkārši klīstot pa Vecpilsētu bez konkrēta galamērķa, es ieteiktu doties uz vienu no slavenākajām Hanojas apskates vietām — Vilcienu ielu.

Atzīšos, es nekad nebūtu iedomājusies, ka sēdēšana uz maza plastmasas krēsliņa, malkojot kafiju rokas stiepiena attālumā no aktīvām dzelzceļa sliedēm, kļūs par pieredzi, kuras dēļ cilvēki ceļo pāri visai pasaulei.

Hanoja pierādīja, ka es kļūdos.

Hanojas Vilcienu iela ir savāda ikdienas dzīves un organizēta haosa kombinācija. Tur valda rosība — cilvēki gaida īpašo mirkli, kad vilciens iesprauksies starp mājām un izbrauks cauri šaurajai ielai. Sliedes atrodas tik tuvu ēkām, ka no kādas mazās kafejnīcas pie dzelzceļa tu teorētiski varētu izstiept roku un pieskarties garāmbraucošajam vilcienam.

Lūdzu, nedari to. Tas ir bīstami.

Kad vilciena kursēšanas laiks būs pavisam tuvu, tu vairs nevarēsi brīvi pastaigāties pa sliedēm un uzņemt foto. Tev būs jāapsēžas kādā no kafejnīcām un jāpasūta dzēriens. Kafija, alus, svaigs kokosrieksts — izvēle ir plaša. Bet ja vēlies labu vietu, ierodies Hanojas Vilcienu ielā laikus un esi gatavs gaidīt.

Mēs Vilcienu ielu sava Hanojas ceļojuma laikā apmeklējām divas reizes — vienu reizi dienas laikā un vienu vakarā — un abās reizēs vilciens kavējās.

Kad tas beidzot ieradās, es biju pārsteigta ka tas pārvietojas pārsteidzoši lēni, un tu vari redzēt pasažierus kas māj tev no logiem. Kamēr vien tu paliec drošajā zonā, pieredze nepavisam nav biedējoša — tikai mazliet satraucoša.

Bet man tevi ir jābrīdina. Es dzirdēju ka tiek būvēta jauna, ātrgaitas dzelzceļa sistēma, kas ar laiku aizstās esošo, kā rezultātā vilcieni pa šīm sliedēm vairs nekursēs. Tāpēc, ja šī neparastā Hanojas apskates vieta ir tavā ceļojuma saraksta augšgalā, tev vairs nav bezgalīgi daudz laika to apmeklēt.

Pastaiga

Vēlā vakara uzkodu pietura: Circle K

Tu, iespējams, esi dzirdējis par Japānas leģendārajiem kioskiem (convenience stores). Vjetnamai ir sava versija par šo mazo ikdienišķo prieciņu.

Populārākā ķēde, ko mēs pamanījām Hanojas apkārtnē, bija mums labi zināmais Circle K, un tajā noteikti ir vērts iegriezties — īpaši, ja meklē vakara uzkodas. Piedāvājums šeit ir pilnīgi savādāks nekā Latvijā. Es nopirku čipsus ar jūraszāļu garšu un mačas–sarkano pupiņu saldējumu zivs formā. Ja tu jūties drosmīgāk, plauktos atradīsi arī vistas pēdas un dažādas eksotiskas jūras velšu uzkodas.

Ar šo mazo kārumu noslēdzas mūsu Hanojas maršruta pirmā diena, tāpēc ir laiks doties atpakaļ uz viesnīcu un uzkrāt spēkus rītdienas piedzīvojumiem.

Iznomā velosipēdu un dodies izbraucienā gar Ninbiņas rīsu laukiem

Maksas velo īre

Kad bijām iekārtojušies savā viesnīcā Tam Coc ciematā, jau bija pusdienlaiks. Mēs izīrējām elektriskos velosipēdus un devāmies iepazīt apkārtni.

Braukšana pa pašu Tam Coc ir nervus kutinoša — pa ielām nepārtraukti lavierē automašīnas un motorolleri. Taču, tiklīdz kafejnīcas, spa saloni un mazie veikaliņi paliek aiz  muguras, viss mainās.

Ceļš ved cauri ainavai, kur aiz bezgalīgi zaļiem rīsu laukiem, kas vējā viļņojas gluži kā jūra, slejas iespaidīgi kaļķakmens kalni.

Šajā Ninbiņas daļā dzīves ritms kļūst daudz lēnāks.

Elektrisko velosipēdu noma maksāja nedaudz vairāk nekā parasto velosipēdu noma un pat vairāk nekā motorollera īre, taču Vjetnamas karstumā iespēja nemīt pedāļus noteikti bija tā vērta.

Godīgi sakot, vienkārši braukāt pa Ninbiņu bez konkrēta galamērķa, nogriezties uz klusākiem lauku celiņiem, lai paskatītos kur tie aizved, un izbaudīt pasakainos skatus, pats par sevi ir lielisks piedzīvojums.

Tomēr mums prātā bija arī konkrēts galamērķis — Bich Dong pagoda.

~3km ar velo no centra

Bich Dong pagoda

Maksas stāvvieta

Ieeja pagodā atrodas pie lotosu lapām klāta dīķa, un to no visām pusēm ieskauj Ninbiņai raksturīgās klintis. Varētu likties, ka vieta ir pārāk perfekta, lai būtu reāla, bet nē, tā ir īsta.

Pie ieejas tevi sagaida seni akmens vārti ar trim arkām un eleganti izliektu jumtu.

Aiz tiem atrodas mierpilns templis, kas paslēpies starp stāvām, zaļumiem apaugušām klintīm.

Gar klints malu augšup ved šaura akmens taciņa, pa kuru plūst nepārtraukta apmeklētāju plūsma. Atliek tai tikai sekot.

Kādā brīdī tu paskaties augšup un pamani kā no milzīgajām klintiīm, kas slejas tev virs galvas, lēni, gluži kā palēninājumā, pil ūdens. Tajā brīdī tu neviļus sajūties pavisam mazs un atceries, cik patiesībā varena ir daba.

Taciņa aizved līdz plašai alai, kas pilna ar stalaktītiem un sikspārņu spiedzieniem.

Lielākā daļa no simtiem sikspārņu, kas karājas pie griestiem mierīgi guļ, taču ik pa laikam kāds pārlaižas pāri cilvēku galvām.

Alā atrodas altāris, un pašā takas galā paslēpta vēl viena neliela lūgšanu vieta.

Neatkarīgi no tā, vai tevi vairāk interesē daba vai garīgums, šī ir vieta, kuru noteikti ir vērts iekļaut savā Ninbiņas maršrutā.

~1,6 km ar velo

Pēc pagodas apmeklējuma mēs turpinājām ceļojumu gar Ninbiņas rīsu laukiem uz Bufalo alu.

Pa ceļam kaut kur nogriezāmies nepareizi un nonācām uz klusa lauku ceļa, kas beidzās pie neliela ceļmalas tempļa ar augstiem pelēkiem stabiem pie ieejas.

Vieta izskatījās aizaugusi, taču pie altāra joprojām dega uguns, un vakara gaisu piepildīja varžu un cikāžu dziesmas.

Izrādījās, ka esam nonākuši strpceļā, tāpēc nācās griezties atpakaļ, taču šis neplānotais līkums izrādījās ļoti ainavisks.

Bufalo ala

Maksas ieeja

Pati Bufalo ala paslēpusies aiz kafejnīcas, tāpēc, lai to apmeklētu, jāiegādājas ieejas biļete, kurā iekļauts arī bezalkoholisks dzēriens un iespēja pabarot pīles.

Pīles gan neizskatījās īpaši sajūsminātas par vēl vienu maltīti. Mans ceļabiedrs, kurš uzaudzis laukos, sprieda, ka tās, visticamāk, vienkārši ir pārbarotas. Pīles pašas nemākot pateikt kad ir paēdušas un ēdot visu ko tām dod.

Toties pati Bufalo alas kafejnīca izrādījās pārsteidzoši interesanta.

Pēc brauciena pasūtīju atsvaidzinošu mango smūtiju, un pēc tam mēs izstaigājām apkārtni. Duļķainos dīķus te šķērso mazi bambusa tiltiņi un šauras laipiņas.

Ainava galīgi nav nopulēta, tā ir pat nedaudz mežonīga. Taču tieši tas šai vietai piešķīra savu īpašo šarmu.

Pati Bufalo ala izrādījās vis mazāk interesantā piedzīvojuma daļa. Patiesais piedzīvojums ir nokļūšana līdz tai.

Vispirms jāšķērso bambusa tilts pie neliela ūdenskrituma, bet pēc tam jātiek galā ar dabas radītu šķēršļu joslu — slidenu un nelīdzenu ieeju alā, kur nākas pieliekties, rāpties un uzmanīgi meklēt drošāko vietu, kur spert soli.

Pati Bufalo ala ir vienkāršs akmens kambaris, un, tā kā otrā galā izejas nav, pēc aptuveni pusminūtes ko pavadi skatoties apkārt, nākas doties atpakaļ pa to pašu ceļu pa kuru atnāci.

Tad taka ved atpakaļ uz kafejnīcu pa bambusa laipām, kas šķērso dīķus, pa ceļam piedāvājot daudz skaistu vietu fotogrāfijām.

Marina Bay Sands superveikals

Bezmaksas

Kad izkāpjam no MRT (vilcien-metro) stacijas, mēs attopamies tieši milzīgajā Marina Bay Sands iepirkšanās centrā, un godīgi… OHO!

Es patiesi neatceros, kad pēdējo reizi būtu redzējusi tik daudz luksusa vienuviet. Varbūt Dubaijā?

Tirdzniecības centrs šķiet bezgalīgs. Pa vidu tam tek kanāls, pa kuru cilvēki, var doties nelielos laivu braucienos, lai gan mēs nevienu to darām neredzējām.

Un tad vēl ir milzīgs, dekoratīvs iekštelpu ūdens elements, kur ūdens lēnām pil no milzīgas sfēras uz apaļu baseinu zem tā, līdz pēkšņi vienā brīdī ūdens sāk dramatiski gāzties lejā ar pilnu spēku.

Ūdens kanālā ir kristāldzidrs, grīdas nopulētas perfekti tīras un tajās atspoguļojas luksusa zīmolu stiklotās vitrīnas. Nedomāju ka kādreiz šeit kaut ko varēšu atļauties, bet vienkārši staigāt pa šo Sinagpūras superveikalu jau pats par sevi ir interesanti.

Pēc kāda laika atrodam izeju no šī kondicionētā luksusa labirinta un ienirstam siltajā, tropiskajā naktī.

~2 min pastaiga

Marina Bay promenāde un Spectra gaismu un ūdens šovs

Bezmaksas

Tiklīdz tu iznāc ārā, tevi apņem karstas mitrais gaiss. Gar promenādi rindojas palmas un otrpus mierīgajam ūdenim tālumā paceļasdebesskrāpju džungļi. Ēku logos vēl aizvien mirdz biroju gaismas.

Un tad tu pagriezies.

Tur tā ir — ikoniskā Marina Bay Sands viesnīca, kas izskatās kā milzīgs kosmosa kuģis, kas lidinās virs Singapūras.

Ejot tālāk gar promenādi, arhitektūra kļūst vēl dīvaināka. Te atrodams peldošs Louis Vuitton veikals. Un peldošais stikla kupols izrādās Apple Store. Ja acis mani nepievīla, tajā iekšā pat aug koki.

Bet mēs esam šeit, lai redzētu bezmaksas Spectra gaismu un strūklaku šovu, kas notiek katru vakaru plkst. 20:00 un 21:00. Ja tevi uztrauc Singapūras ceļojuma izmaksas, ir vērts zināt, ka Singapūrā ir diezgan daudz iespaidīgu bezmaksas apskates objektu. Šis ir viens no tiem.

Šovs apvieno strūklakas, projekcijas, mūziku, miglu un sinhronizētu apgaismojumu. Ūdens strūklas paceļas un nolaižas ritmā, kamēr uz ūdens radītās miglas parādās attēli un raksti.

Tas ir patīkams, atmosfērisks šovs, ko ir vērts redzēt, ja tev ir laiks. Lai gan ir kāds cits gaismu šovs kas šajā Singapūras maršrutā atstāja uz mums lielāku iespaidu.

~3 min pastaiga

Helix tilts

Bezmaksas

Turpat blakus ir arī Helix tilts, kura formu Iedvesmojis DNS. Šis izgaismotais gājēju tilts vijas kā mirdzošs tērauda un gaismas tunelis. Naktī tas ir īpaši iespaidīgs un lieliski piemērots fotogrāfijām.

Bet šajā brīdī, visticamāk, tu jau būsi izsalcis. Mēs bijām izbadējušies. Zinu, ka Singapūra izmaksas sakrājas ātri, taču ēdiens ir viena no jomām, kur ja zina kā izmaksas var noturēt salīdzinoši zemā līmenī. Iepazīsties ar hawker centriem.

 ~25 min pastaiga vai MRT

Lau Pa Sat hawker centrs

Maksas

Tātad, kas īsti ir hawker centrs?

Tas ir kaut kas līdzīgs daļēji iekštelpu daļēji brīvdabas ielu ēdiena tirgum. Taču, tā kā Singapūra apvieno tik daudz dažādu kultūru, šeit tu atradīsi visu: indiešu ēdienus, ķīniešu nūdeles, vjetnamiešu zupas, grilētus satay iesmus, tropiskos augļu dzērienus, desertus un vēl vairāk.

Lau Pa Sat ir viens no populārākajiem hawker centriem Singapūrā, un tas ir atvērts līdz vēlai naktij. Bet sestdienas vakarā šeit ir PĀRPILDĪTS. Brīvu galdiņu atrašana bija kā atjautības uzdevums.

Ja tā pavisam godīgi — neliels brīdinājums tiem, kam svarīga tīrība. Jā, Singapūra ir ļoti sakārtota un jā, par paplāšu nenovākšanu pienākas naudas sods, taču šī joprojām ir ielas ēdiena vide, nevis smals resturāns, tāpēc sēdvietas nešķita pārāk tīras.

Taču ēdiens bija lielisks.

Tāpēc mēs savu pirmo dienu Singapūrā noslēdzām ar gardu indiešu ēdienu un Šanhajas stila ceptajiem pelmeņiem. Bet pēc tam ir laiks atgriežties viesnīcā un cerēt, ka organisms pieradīs pie jaunās laika zonas.