Birka: Ķīna

Šanhajas ceļojuma maršruts:

Šanhajas maršruta 1. diena: pirmie iespaidi, kas paliek atmiņā

Mūsu Šanhajas maršruts sākas brīdī, kad ātrvilciens no Pekinas klusi ieslīd vienā no četrām milzīgajām pilsētas stacijām. Nezinu kā tu, bet es vai pulsēju no sajūsmas un esmu gatava atkeķsēt visus punktus savā “ko redzēt Šanhajā” sarakstā.

Šanhajas foto vieta: 1000 Koku lielveikals

Mēs izejam no stacijas un mēģinam atrast ceļu uz viesnīcu, un jau aiz stūra mūs sagaida pirmais pārsteigums. Netālu no stacijas es pamanu ēku, kas ir tik neticama, ka liek apstāties un izberzēt acis. Tā ir klāta ar augstiem pīlāriem, kuru virsotnēs atrodas milzīgas “vāzes”, un no katras vāzes aug īsti koki. Kooo?!

Tu nekad neuzminēsi, kas šī ēka ir! Tā nav ne muzejs ne mākslas instalācija. Tas ir iepirkšanās centrs. Laipni lūgts Šanhajā!

Speciāli gan es uz šo vietu nebrauktu, bet ja esi turpat blakus – var pabrīnīties.

Pēc iekārtošanās viesnīcā ārā jau ir tumšs. Vai paliksim iekšā? Nekādā gadījumā! Esam pārāk satraukti (un mazliet izsalkuši), tāpēc nolemjam oficiāli sākt savu Šanhajas apskates maršrutu ar vienu no ikoniskākajām vietām, ko apskatīt Šanhajā pēc tumsas iestāšanās— Nanjing ielu.

Nanjing iela naktī — obligāta pietura Šanhajas apskates vietu sarakstā, kas atspoguļo pilsētas enerģiju

Kas padara Austrumu Nanjing ielu par vienu no visatmiņā paliekošākajām vietām Šanhajā? Vai tās ir spožās neona gaismas un 3D reklāmas stendi, nekad nerimstošā cilvēku plūsma vai preces un noslēpumi, kas slēpjas Nanjing tirzniecības ielas veikalos? Mūsdienās šī ir viena no dzīvīgākajām iepirkšanās ielām pasaulē — pilna ar animētiem displejiem, vilinošiem skatlogiem un kārdinošiem uzkodu stendiem. Vienalga vai ir diena vai vēls vakars – šeit vienmēr pulsē dzīvība.

Kad esam nonākuši Austrumu Nanjing ielā, rodas sajūta, ka mūsu priekšā mutuļo enerģijas upe. Gar ielas malām mirdz simtiem krāsainu izkārtņu, plakātu un skatlogu. Un gluži kā futūristiskā videospēlē, tālumā, virs neonā izgaismotajām ēkām paceļas viesnīca, kas izskatās pēc lidojošā šķīvīša. Bet pa pašu ielu abos virzienos plūst nebeidzama cilvēku plūsma. Šeit viegli var sareibt galva, bet noskaņa ir patīkami satraucoša.

Mēs piestājam uzņemt pāris foto. Nepaiet ne minūte un pie mums pienāk tirgotājs, kas sola pavisam īstu Guči. Ja apmeklēsi Šanhaju, tad drīz vien atklāsi, ka šeit tādu ielu pārdevēju ir daudz. Šanhaja ir ļoti komerciāli orientēta. Bet par laimi, kad mēs pieklājīgi pasakām nē, tirgotājs liek mūs mierā un dodas meklēt nākamos tūristus.

Ko tālāk? Es domāju, ka vislabākā ideja ir ienirt šajā enerģijas straumē, un skatīties, kur tā mūs aiznesīs. Ielūkosimies kādā Nanjing ielas veikalā, varbūt atradīsim kādu uzkodu… Būs jautri! 

Un kamēr tu ar ziņkārē ieplestām acīm skaties apkārt, nepalaid garām arī ielas vēsturiskos elementus. Zinātāji Nanjing ielā var ieraudzīt vairākus vēsturiskus iepirkšanās centrus, kā piemēram, Shanghai No. 1 Department Store, kas ir ne tikai lielākais universālveikals Šanhajā, bet arī pirmais valstij piederošais universālveikals pilsētā. Un tramvaj-busiņi, kas vadā tūristus šurpu turpu pa ielu ir reference vēsturiskajai tramvaju sistēmai, kas kādreiz atradās uz Nanjing ielas. 

Kur Šanhajā meklēt 3D reklāmas stendus?

Viena no lietām, ko es noteikti gribēju redzēt sava ceļojuma laikā uz Ķīnu, bija izslavētie 3D bilbordi – milzīgi ekrāni, kuros attēlotās animācijas izskatās tā, it kā tās eksistētu trīsdimensionālā telpā, nevis plaknē. Un šoreiz veiksme ir mūsu pusē, jo Austrumu Nanjing iela ir viena no populārākajām vietām Šanhajā, kur apbrīnot 3D reklāmas ekrānus.

Mūsu meklējumi nav ilgi – jau pēc brītiņa atrodam vietu, kur viens otram blakus atrodas divi milzīgi ekrāni, bet trešais ir novietots uz pretējās ēkas fasādes. Šeit ir sapulcējies neliels fotografētāju pulciņš.

3D video ir patiesi iespaidīgi – animēts delfīns pārpeld pāri vienam ekrānam un uz brīdi pazūd, lai atkal iznirtu uz otra. Pēc tam uz ekrāna rotaļājas pūkaini simboli, un tad atritinās karte, kurā attēlota sena ainava ar kalniem. Cik saprotu, šie 3D stāsti ar laiku mainās, kas nozīmē, ka tad, kad Nanjing ielu apmeklēsi tu, tevi, visticamāk, priecēs pavisam citas animācijas. Jebkurā gadījumā – ir vērts piestāt.

Vienīgā lieta, ko es īsti nevaru saprast, ir – kāpēc šos ekrānus mēdz saukt par 3D “reklāmām”, ja animācijās neko nemēģina pārdot?

Šeit mēs pavadām pāris stundas ielūkojoties dažādos veikalos, spēļu arēnā, uzņemot foto un baudot vakariņas kādā no sānieliņām. Bet pēc tam ir laiks doties atpakaļ uz viesnīcu atpūsties.

Šanhajas maršruta 2. diena: kaut kas futūristisks un panorāmas skati

Otrajā dienā, dodoties uz metro, mums paveras iespēja redzēt pilsētas ikdienas dzīves ainiņas. Mēs iemaldāmies šaurās ieliņās starp daudzstāvu dzīvojamām mājām, kur pie gandrīz katra loga žāvējas veļa — kā vēlāk uzzinām no gida, daudzi cilvēki Ķīnā vienkārši netic veļas žāvētājiem (parausta plecus). Un pie katra krustojuma garām švīkst simtiem elektrisko skrejriteņu.

Šanhaja šķiet citāda nekā citas Ķīnas pilsētas — rosīgāka, mazāk noslīpēta un haotiskāka. Bet tieši šādas atšķirības piešķir ceļošanai īpašu garšu.

Ķīnas 3D printēšanas muzejs — tehnoloģiju entuziastiem

Šī ir diezgan nišas vieta — patiks tiem, kam interesē 3D druka. Ja tas ir tavs “lauciņš”, šeit tev būs no kā iedvesmoties – no milzīga ar 3D printeri izprintēta robota pie ieejas līdz slavenu ēku modeļiem, kauliem un pat mēbelēm. Bet mani favorīti ir 3D drukātie apģērbi – tie izskatās kā kaut kas starp mežģīnēm un bruņām.

Muzejs gan izrādās mazāks, nekā gaidīts, bet to atsver jautrs pārsteigums — 3D drukas automāts, kur vari izdrukāt nelielu suvenīru. Es izvēlējos mini pūķīti (plašāk pazīstamu kā čūsku). 

Pēc muzeja apmeklējuma nolemjam vēl nedaudz paklaiņot pa apkārtni — tai piemīt tāda kā viegli hipsterīga aura. Ēkas veidotas no krāsainiem kuģu konteineriem, vienā stūrī slejas liela Transformeru statuja, citā — spilgti sarkana telefona būdiņa. Tomēr šī Šanhajas daļa šķiet mazliet “nenosakāmā attīstības stadijā” — nevar pateikt vai tā vēl tikai attīstītās vai jau pamazām izdziest, jo daudzas ēkas izskatās tukšas.

Galu galā dodamies atpakaļ uz metro, jo mums jau ir rezervētas biļetes uz kādu citu, ļoti aizraujošu Šanhajas apskates vietu. Vai vari uzminēt, kur mēs dodamies? Mazs mājiens — nākamā pietura mūsu Šanhajas ceļojuma maršrutā ir ēka, kurā atrodas pasaulē ātrākais lifts.

Pudong — stikla debesskrāpju džungļi

Šī ir tāda Šanhaja, kādu es to biju iztēlojusies.

Kad izkāpjam no metro, mums apkārt visos virzienos slejas debesskrāpji, kuri atspoguļojo gaismu un viens otru. Centrā lielīgi stāv savērptais milzis Shanghai Tower, trešā augstākā ēka pasaulē. Blakus — ēka, kas izskatās pēc pudeļu attaisāmā (Shanghai World Financial Center) un vēl viena, kas atgādina šļirci (Jin Mao Tower). 

Šis rajons nav tikai apskates vieta Šanhajā kur uzņemt foto— tā ir sajūta. Te gaisā virmo tā dinamiskā metropoles enerģija, ko es meklēju.

Šanhajas tornis (Shanghai Tower) — ātrākais lifts un gaismu šovs

No visām vietām, kurās var aplūkot Šanhaju no augšas, mēs izvēlamies to, kas ne tikai piedāvā skatu, bet arī uzstāda rekordus. Šanhajas torņa rekordu klāsts ir diezgan iespaidīgs— trešā augstākā ēka pasaulē, ātrākais lifts un augstākā mākslas un kultūras telpa.

Piedzīvojums sākas ar strauju pacēlumu — 118 stāvi dažu sekunžu laikā. Tad durvis atveras, un tavā priekšā paveras bezgalīga Šanhajas panorāma, kurā jaunie perfekti simteriskie dzīvojamo kvartālu režģi mijas ar haotiskākiem, vecajiem rajoniem.

Šis Šanhajas apskates objekts ir ideāli piemērots fotogrāfiju medniekiem, taču īstais pārsteigums gaida vēl augstāk.

Virs skatu platformas slēpjas 1000 tonnu smags svārsta stabilizators — inženiertehnisks brīnums, kas paredzēts ēkas līdzsvarošanai, bet pārvērsts mākslas darbā – ieskaujošā gaismas un skaņas pieredzē, kas piepilda telpu ar krāsām, mūziku un īpašu atmosfēru.

Šajā brīdī mēs uz brīdi iepauzējam savu Šanhajas ceļojuma maršrutu, lai dotos pāris “blakus piedzīvojumos” — vienas dienas izbraucienā uz Sudžou un trīs dienu izbraucienā uz Hangdžou. Abas pilsētas ir fascinējošas un lieliski piemērotas gan vienas dienas, gan nedēļas nogales izbraucienam no Šanhajas.

Vari vispirms izlasīt šo piedzīvojumu stāstus vai arī ceļot laikā un doties tālāk kopā ar mums, kad atgriežamies pilsētā — gatavi turpināt tieši tur, kur apstājāmies, lai atklātu vēl vairāk Šanhajas iespaidīgākao apskates objektu.

Šanhajas maršruts — 3. diena: daba, kultūra un neparastas vietas

Šī diena mūsu Šanhajas ceļojuma maršrutā noteikti ir vissapņainākā. Kurš gan būtu domājis, ka tik milzīgā un rosīgā pilsētā kā Šanhaja Tu vari sajusties kā pasakā? Šanhajas apskates objekti, ko šodien apmeklēsim, liks tev justies kā galvenajam varonim stāstā par pavisam citu dimensiju.

Šanhajas siltumnīca — realitāte… vai tomēr sapnis?

Cik daudz, tavuprāt, ir ko redzēt siltumnīcā?
Nu… ja tā ir lielākā siltumnīca Āzijā, tad atbilde ir — krietni vairāk, nekā tu sagaidi.

Šanhajas siltumnīca nav vienkārši siltumnīca — tā ir vesela, mazliet sirreāla pasaule. Šis Šanhajas apskates objekts ir sadalīts trīs atšķirīgās zonās: tuksnesī, tropu lietusmežā un ziedu dārzā. Īsti augi šeit saplūst ar futūristisku dizainu un butaforiju, radot sajūtu, ka tu nevis staigā pa botānisko dārzu, bet esi sapnī.

Mūsu ceļojums sākas tuksneša zonā. Zem griestiem, kas vairāk atgādina kosmosa kuģi, plešas ieleja, kas ir pilna ar visdažādāko formu un izmēru kaktusiem un citiem sausumu mīlošiem augiem — daži no tiem ir pārsteidzoši simpātiski un smieklīgi, citi vienkārši… dīvaini. Tu it kā saproti, ka tas viss ir mākslīgi veidots, bet tajā pašā laikā visi elementi šajā botāniskajā dārzā tik organiski sader kopā, ka šķiet to tā izveidojusi pati daba.

Tālāk mūsu ceļš ved cauri kanjonam. Un te viss lēnām sāk mainīties.

Ejot cauri telpai, mēs patiešām dzirdam kā kanjonā gaudo vējš. Un tad pēkšņi mēs esam nonākuši pavisam citā pasaulē. Uz sienām atdzīvojas digitāla ainava: animēti tuksneša dzīvnieki skraida un rotaļājas, bet pašā centrā slejas milzīgs digitāls “koks”, kas nepārtraukti atdzimst un izaug no jauna — katru reizi mazliet citādāks.

Šajā brīdī jau ir skaidrs ka kaut arī sākumā ieejas biļete Šanhajas siltumnīcā likās padārga, tā noteikti ir tā vērta. Un piedzīvojums ne tuvu vēl nav galā.

Mēs atstājam smiltis aiz muguras, un ienirstam mitrajos, zaļajos lierusmežos.

Tropu zona ir blīva, un daudzslāņaina. Augi ir visur: cits pie cita un cits uz cita, tie stiepjas augšup pa milzīgo koku kas ir šīs telpas mugurkauls un sirds.  Bet tad tu paskaties augšā…

…un saproti, ka tā nav tikai daba.

Virs galvas stiepjas metāla laipas un skatu platformas, un griestu forma vairāk atgādina zinātnisko fantastiku nekā džungļus. Sajūta, ir tāda it kā kāds būtu paņēmis lietusmežu un ielicis to kosmosa kuģī.

Un jā — šeit ir arī ūdenskritums. Siltumnīcā!
Ko tādu negadās redzēt katru dienu.

Pēc tam atklājas, ka zem milzīga centrālā “koka” šajā paviljonā slēpjas vēl viens pārsteigums — zemūdens mežs. To veido akvāriji, kuros zivis peld starp saknēm un augiem, pievienojot vēl vienu pārsteidzošu slāni šai jau tā neticamajai vietai.

Un tieši tad, kad šķiet, ka vairs tevi nekas nevarēs pārsteigt… ir vēl viena ēka. Ziedu zona.

Ieejot tevi uzreiz ieskauj maiga, salda smarža. Miglainas takas un laipas vijas cauri krāšņu ziedu jūrai un rotaļīgām instalācijām, nelieliem ūdens baseiniem un skulpturālām. Un jā — arī šeit ir vēl viens ūdenskritums.

Tas nav dārzs tā ir fantāzija.
Man šķiet, šī varētu būt mana mīļākā modernā apskates vieta visā Šanhajā.

Lai gan katrs sapnis reiz beidzas, šī Šanhajas izpētes diena vēl nav galā.

Tā kā siltumnīca atrodas World Expo parkā, šķiet gandrīz nepareizi uzreiz steigties prom. Tāpēc nolemjam nedaudz piebremzēt un vienkārši pastaigāties arī pa šo plašo zaļo teritoriju.

Šanhajas Expo Kultūras parks — mierīga atelpa rosīgā pilsētā

Man šķiet, šī ir viena no tām apskates vietām Šanhajā, ko daudzi tūristi vienkārši palaiž garām. Bet patiesībā šeit ir diezgan daudz, ko redzēt — skaisti iekārtotas puķu dobes, interesantas skulptūras un arī ēkas, kuru pielietojums man vēl aizvien ir mistērija.

Vietējie šeit vienkārši bauda laiku — sēž zālē, atpūšas, spēlējas. Noskaņa ir ļoti mierīga un patīkama, tāda… īsta. Reālistiska.

Ja gribas uz brīdi aizbēgt no Šanhajas nemitīgās rosības, šī ir ideāla vieta.

Pēc nelielas atelpas šo dienu noslēdzam ar vēl vienu vietu, kas šķiet kā no citas pasaules.

Yuyuan tirgus — tradicionālā Šanhajas noskaņa

Kad Šanhajā satumst, Yuyuan ir tā vieta, kur tev ir jābūt. Tā ir vēsturiskā pilsētas daļa — kādreizējais ķīniešu rajons laikā, kad apkārtējās teritorijas pārvaldīja ārvalstu spēki.

Šeit mūs ieskauj skaistas, senas ķīniešu ēkas un vēsturiskās arhitektūras iedvesmoti nami – un godīgi sakot, ir grūti pateikt, kuras ēkas ir autentiskas un kuras uzceltas nesen. Tām visām ir skaistas, smalkas detaļas, vairāki stāvi, koka režģu balkoni, zelta akcenti un augšup izliekti jumti. Kad iestājas tumsa, viss iemirdzas sarkanā gaismā, un noskaņa kļūst maģiska. Mēs pat redzējām nelielu gaismas šovu, kura laikā gaismiņas uz namu jumtiem mirgo un maina krāsas, bet es nevaru pateikt cikos tas bija.

Padoms: atnāc tieši pirms saulrieta un paliec līdz tumsai — tā tu redzēsi kā pavisam īsā laikā Yuyuan tirgus noskaņa pilnībā izmainās. Tikai rēķinies ar lieliem pūļiem.

Ēku pirmajā stāvā ir ierīkoti veikaliņi un kafejnīcas. Šo vietu varētu saukt par sava veida iepirkšanās atrakciju parku — bet tā ir daļa no šīs Yuyuen šarma. Es iegādājos piena tēju, bet izvēle ir milzīga: zaļās tējas saldējums, gaļas iesmiņi, pelmeņi, saldumi… un pat pārsteidzoši garšīgs mango.

Kamēr klīstam pa šaurajām, cilvēku pilnajām ieliņām, kāda pārdevēja mūs ievilina savā veikalā, un mēs nopērkam “laimes pērles” ar mūsu zodiaka dzīvniekiem iekšā. Šai pērlei ir tāda kā maza actiņa pa kuru skatoties var redzēt kādu no ķīniešu zodiaka dzīvniekiem. Manuprāt, foršs suvenīrs.

Un pat ja iepirkšanās tevi neinteresē, Yuyuan tirgū vienalga ir, ko redzēt. Centrālajā laukumā tu atradīsi bruņurupuču statujas un turpat netālu – dīķi ar slaveno deviņu pagriezienu tiltu, kas nodrošinot garu un veiksmīgu mūžu… Dienā šajā dīķī var redzēt krāsainas zivis, bet naktī ūdens iemirdzas spilgti zilā krāsā un kopā ar sarkanajām ēkām, rada atmiņā paliekošu kontrastu. Šeit atrodas arī slavenais Yu dārzs, bet, kad mēs ieradāmies, tas jau bija slēgts, tāpēc šis piedzīvojums būs jāpataupa mūsu nākamajam ceļojumam uz Šanhaju.

Ar pilniem vēderiem un telefonu pilnu ar bildēm mēs dodamies atpakaļ uz viesnīcu — atpūsties un gatavoties nākamajai dienai.

Šanhajas maršruta 4. diena: vietējā dzīve un ikoniskākākā Šanhajas apskates vieta naktī 

Šajā Šanhajas ceļojuma dienā paskatīsimies tālāk par to, ko var atrast Google, un caur ekskursiju gida pavadībā uzzināsim, kā patiesībā dzīvo vietējie. Bet pēc tam – dosimies iepirkties. Izklausās aizraujoši? Es domāju ka jā.

Ekskskursija Šanhajā gida pavadībā – ieskats vietējo ikdienā

Vai vēlies uzzināt, kāda ir ikdienas dzīve Šanhajā? Ekskursija vietējā gida pavadībā atklāj stāstus, kurus internetā neatradīsi – no slavenā laulību tirgus līdz pilsētas iniciatīvām vietējo dzīves uzlabošanai. Un, tu uzzināsi, ko fen šui meistars ieteica pilsētplānotājiem, kad viņi sprieda, ko būvēt bijušā hipodroma vietā. Jā, izrādās, ka pilsētplānošanā šeit tiešām tika konsultēti fen šui eksperti. 

Lai gan man patīk savus ceļojumus plānot pašai, ar gadiem esmu sapratusi, ka vietējās kultūras nianses vienatnē noķert ir ļoti grūti. Tāpēc esmu iesākusi paradumu ceļojuma maršrutā ieplānot arī pastaigu ekskursijas kopā ar vietējo gidu. 

Šī “bezmaksas” pastaigu ekskursija Šanhajā (lai gan patiesībā tā nav bezmaksas – tu maksā tik, cik uzskati par atbilstošu) gan ved cauri vietām, kuras jau iepriekš apmeklējām, piemēram, Nanjing ielai, gan atklāj arī rajonus un ēkas, par kurām es iepriekš neko nebiju dzirdējusi. Un pa ceļam gide dalās ar vēstures faktiem, vietējām tradīcijām un pat māņticībām, padarot šo pieredzi vēl krāšņāku.

Mēs klejojam pa plašiem bulvāriem un šaurām dzīvojamo kvartālu ieliņām – no bijušā angļu hipodroma līdz pat Bund promenādei, kur otrpus upei slejas iespaidīgie Pudunas debesskrāpji. 

Interesants fakts: vecākais debesskrāpis šajā stikla un tērauda mežā – ikoniskais Austrumu pērles televīzijas tornis – tika pabeigts tikai 1994. gadā. Tas lieliski parāda, cik neticami strauji Šanhaja ir augusi.

Un, kamēr esam Bund, gide vērš uzmanību uz milzīgo buļļa skulptūru – Šanhajas atbildi Volstrītas slavenajam bronzas bullim. Ja esi drosmīgs, vari paberzēt tā pautus veiksmei. Nav obligāti… bet runā, ka tas nesot bagātību un veiksmi finansēs. 

No gides un pārējās grupas atvadamies pie Yuyuan tirgus un seko jautājums – kas ir nākamais punkts mūsu Šanhajas ceļojuma maršrutā?

Vienīgā kļūda ko pieļāvām plānojot savu ceļojumu uz Šanhaju. Pēc ekskursijas mēs dodamies uz Elektronikas centru, cerot atrast veikalu, kas pilns ar aizraujošiem gadžetiem, taču realitāte izrādījās pavisam citāda nekā bijām gaidījuši. Mūs sagaidīja pustukša ēka, kurā pārsvarā tirgo elektronikas detaļas un rezerves daļas. Ne gluži tas, ko bijām iedomājušies.

Kāda ir mācība? Ja Šanhajā plāno iepirkties, dodies uz Šanhajas slavenāko “feiku veikalu”.

Šanhajas zinātnes muzeja tirgus – unikāla iepirkšanās pieredze Šanhajā

Es būšu tā, kas to pasaka – iepirkties “gandrīz īsto zīmolu” veikalā Šanhajā ir jautri.

Šis vieta ir īsts labirints – te ir tik daudz mazu veikaliņu, kas saspiedušies cits pie cita, ka pēc kāda laika vairs nav skaidrs, vai šo konkēto eju jau 3 reiz neesi izgājis. Viss ir tāds – vienāds, vienāds, bet savādāks. Kāds piespieda “kopēt un ielīmēt” un tad izmainīja dažus burtus…

Lielākā daļa veikaliņu šeit tirgo preces, kas “iedvesmojušās” no populāriem zīmoliem – somas, apavus, brilles, rotaļlietas un pat dažas elektronikas preces (piemēram fēnus un pārnēsājamās uzlādes bankas). Bet pārsvarā, šķiet, ka fokuss ir uz visu, ko var uzvilkt mugurā.

Kamēr klejojam pa šo labirintu, pārdevēji entuziastiski slavē savu preci un mēgina pierunāt mūs kaut ko nopirkt. Cena ir pilnībā atkarīga no tavām kaulēšanās prasmēm. Un nav jāuztraucas, ja nerunā ķīniski – izrādās, ka kaulēties lieliski var arī ar kalkulatora palīdzību.

Padoms: kaulējies tikai tad, ja patiešām plāno preci pirkt. Mēģināt nokaulēt cenu un pēc tam vienkārši aiziet prom ir diezgan nepieklājīgi.

Nezinu cik daudz laika esam šeit pavadījuši, bet somiņa ir nopirkta. Ko tālāk? Mūsu Šanhajas maršruta ceturtā diena jau ir bijusi gana nogurdinoša. Lielākā daļa cilvēku šajā brīdī droši vien dotos atpūsties. Bet, ja tu esi tikpat traks kā mēs, vienmēr atradīsies vēl kāda vieta, ko Šanhajā apskatīt. 

Bund promenāde naktī – viena no visneaizmirstamākajām Šanhajas apskates vietām

Jā, mēs jau šodien apmeklājām Bundu. Taču tas bija dienas gaismā — un, ja Tu jautā man, es teiktu, ka tu neesi patiesi redzējis Bund promenādi, kamēr neesi šeit bijis pēc tumsas iestāšanās.

Jo tieši tad patiešām tiek izgaismota atšķirība starp veco un jauno — burtiski.

Pāri tumšajai upei Pudong iemirdzas gaismās. Debesskrāpji spīd elektriski zilā, zaļā un neona rozā krāsā. Fasādes pulsē un uz tām spēlējas animācijās. Dažas ēkas mirgo. Citas rāda reklāmas (Šanhaja laikam nekad nepalaidīs garām biznesa iespēju). Vēl kāda lepni projicē “I ❤️ SHANGHAI” ziņu.

Atšķirībā no perfekti saskaņotā gaismu šova, ko redzējām Hangdžou, Šanhaja nemaz nešķiet ieinteresēta kustēties vienotā ritmā. Šeit katrs debesskrāpis darbojas pats par sevi. Steidzīgi. Drosmīgi. Haotiski. Un šī enerģija lieliski atspoguļo pilsētas raksturu.

Tagad apgriezies!

Šajā upes pusē Bund promenādes vēsturiskās ēkas spīd siltā zeltainā gaismā. To neoklasicisma fasādes ir maigi izgaismotas, izceļot katru arhitektūras detaļu. Tās šķiet mierīgas un savaldīgas. Gandrīz kā protests pret neona izrādi otrā krastā.

Labi, pēc obligāto (un ļoti iespaidīgo) foto uzņemšanas arī es esmu nogurusi, tāpēc ir laiks noslēgt mūsu Šanhajas apskates maršruta ceturto dienu. Ar labunakti!

Šanhajas ceļojuma 5. diena: Budisms un neticami triki 

Es varētu pēdējo mūsu Šanhajas ceļojuma dienu saukt par dienu, kurā ir iespēja apskatīt visu, ko nepietika laika (vai spēka) apskatīt iepriekš, bet tā teikt nebūtu godīgi. Galu galā, kas gan tik spilgti raksturo pilsētas finansiāli orientēto attieksmi kā augstceltņu ieskauts templis ar zelta jumtu? 

Jing’an templis ar zelta jumtu

Ja mēgini izvēlēties templi, kuru iekļaut savā Šanhajas maršrutā, Jing’an templis ir fascinējošs vairāku iemeslu dēļ. Taču pirmais, kas, visticamāk, piesaistīs tavu uzmanību, ir tā atrašanās vieta. Kontrasts ir fascinējošs — budistu templis mierīgi stāv starp stikla debesskrāpjiem un senās tradīcijas bez piepūles sadzīvo ar mūsdienu steigu tam apkārt.

Tad skatiens neizbēgami paceļas uz jumtu.

Šķiet ka zelta jumts mirdz pat lietainā dienā. Turpat blakus slejas kolonna, ko sargā četras zelta lauvas, un, jo ilgāk tu skaties, jo vairāk detaļu tu pamani: templi rotā neskaitāmi zelta dzīvnieki un mitoloģiski radījumi — no ziloņiem līdz ūdens notekām, kas veidotas kā pūķi, kuri, kā izrādās ķīniešu mitoloģijā, tiek uzskatīti par ūdens un laikapstākļu valdniekiem. Slāņaini jumti, sarežģīti grebumi, mēness formas vārti… katrs elements šķiet radīts, lai atalgotu pacietīgu un uzmanīgu skatītāju.

Templī ir vairākas zāles, katrā atrodas savs Budas vai kādas dievības tēls, kuru priekšā ir altāri ar ziedojumiem. Un, tā kā Ķīna jau dzīvo nākotnē, šeit ziedojumus tu vari veikt arī bezskaidras naudas veidā ar telefonu. Kurš to būtu domājis? 

Tempļa pagalmā atrodas liels metāla trauks. Es joprojām neesmu līdz galam pārliecināta, kas tas īsti ir, bet tas nekas. Svarīgi ir tas, ko cilvēki ar to dara. Viens pēc otra apmeklētāji mēģina mest monētas tā virzienā, cerot trāpīt traukā un tādā veidā sev piesaistīt nedaudz veiksmes.

Tas izskatās viegli.

Bet nav. Daudzi aizmet garām.

Tomēr izaicinājums padara brīdi, kad beidzot izdodas, daudz patīkamāku.

Bet ko tālāk?

Mūsu Šanhajas ceļojuma laikā mēs daļu šīs dienas izmantojām, lai apmeklētu vēl vienu apskates objektu, kuru diemžēl nevaru no sirds ieteikt — tāpēc detaļās neiedziļināšos.

Tā vietā šo dienas daļu var uztvert kā nelielu atelpu. Tā ir laba iespēja apmeklēt kādu no Šanhajas apskates vietām, kuru iepriekš nepaguvi apmeklēt (es zinu, ka mans grafiks dažiem var šķist diezgan intensīvs).

Vai arī, ja Šanhajas zinātnes un tehnologiju muzejs atkal ir atvērts (mūsu vizītes laikā 2025.g. to rekonstruēja), tajā viegli varot pavadīt vairākas aizraujošas stundas. Mēs apmeklējām zinātnes muzeju Pekinā, un tas bija patiešām interesants un iespaidīgs.

Bet pat ja izvēlies vienkārši pāris stundas atpūsties, mēs vēl neesam finišējuši — īstais kulminācijas brīdis un perfektais veids, kā noslēgt šo šanhajas ceļojuma maršrutu, pienāk vakarā.

Šanhajas cirks – iespaidīgs fināls tavam Šanhajas ceļojumam

Laipni lūgts vietā, kur vizuālās projekcijas satiekas ar bezbailīgiem akrobātiem, kas izpilda gravitāciju izaicinošus trikus. Varu garantēt, ka Šanhajas cirks likts tev satraukumā aizturēt elpu!

Izrāde sākas lēnām — ar dejas numuru un mīlasstāstu — taču tā ilgi nepaliek mierīga. Drīz vien gaisā paceļas ēteriskas dāmas, kuras virpuļo zīda lentēs un augstu virs zemes taisa špagatus tā it kā viņas būtu veidotas no spalvām un tērauda nerviem.

Šī enerģija ātri pārtop kontrolētā haosā. Batuti, salto, apgriezieni gaisā… Cirka mākslinieki lec cauri riņķiem, ko viņu kolēģi uzmet gaisā, akrobāti veido cilvēku torņus, un katrs nākamais triks šķiet sarežģītāks par iepriekšējo.

Skatītāju zālē ir jūtama spriedze. Mēs sēžam, aizturējuši elpu… un tu vari redzēt koncentrēšanos un vieglu nervozitāti cirka mākslinieku sejās. Kad triks izdodas, mēs dzirdam, kā skatītāji vienbalsīgi nopūšas “wow”. Dažas lietas šķiet neiespējamas — līdz brīdim, kad redzi, ka kāds tās tiešām paveic.

Un tad — Šanhajas cirka šovs pāriet nākamajā līmenī.

Arēnā parādās milzīga metāla sfēra. Tajā iebrauc viens motociklists, kurš riņķo bumbas iekšpusē, izaicinot gravitāciju.

Tad viņm pievienojas vēl viens.

Un vēl viens…

Un vēl viens, un vēl viens… beigās, šķiet, ka metāla bumbā ir 6 vai 7, bet skaitīt jau sen vairs nav iespējams, jo viss ko tu redzi ir gaismu līnijas, kas traucas dažādos virzienos.

Izrāde atstāj nervus trīcošus, bet noslēgums ir priecīgs.

Ar šo augsto noti mūsu Šanhajas ceļojuma maršruts noslēdzas. Nākamajā dienā mums vēl bija pāris stundas pirms lidojuma, ko izmantojām lai nopirktu pēdējos suvenīrus, bet citādi — laiks doties mājās atstāstīt savus piezīvojumus radiem un draugiem.

…

Vai Šanhaju ir vērts apmeklēt?

Dažiem Šanhaja varētu būt kultūršoks. Bet manā gadījumā tas ir tieši tas, ko es ceļojot meklēju. Tāpēc man pilsētas ātrais, haotiskais ritms, kas atsķirās gan no Eiropas, gan citām pilsētām Ķīnā likās fascinējošs. Rekordus lauzoši debesskrāpji, vietas, kurās varētu uzņemt pasaku filmas un simtiem skūteru katrā krustojumā – tas viss padara ceļojumu uz Šanhaju par piedzīvojumu.

PS: Ja tu šobrīd aktīvi plāno ceļojumu uz Ķīnu, un mēģini saprast, kas noteikti jāsagatavo pirms izbraukšanas, apskati manus padomus Ķīnas ceļojuma plānošanai. 

Ko apskatīt Pekinā:

Switch to English

Pirmā Pekinas ceļojuma diena

Ir agrs rīts un esam nobaudījuši brokastu bufetes piedāvājumu – ja godīgi, es vēl aizvien nezinu, kas bija puse no lietām, kuras ēdu. Pat dārzeņi ceptajos rīsos man bija pilnīga mistērija. Bet bija garšīgi un tagad mums ir enerģija doties noskaidrot, ko apskatīt Pekinā. 

Pekina ar nelieliem pārtraukumiem ir bijusi Ķīnas galvaspilsēta jau aptuveni astoņus gadsimtus. Tā kalpojusi kā varas centrs vairākām imperiālās Ķīnas dinastijām un joprojām ir Ķīnas Tautas Republikas galvaspilsēta, kas padara šo pilsētu par vienu no visfascinējošākajām vietām, ko apceļot. Taču Pekinā ir tik daudz ievērojamu vietu ko apskatīt, un ielās ir ieausts tik daudz vēstures, ka reizēm ir grūti saprast, ar ko sākt.

Mans padoms ir šāds — ja nevari izlemt, ko Pekinā apskatīt vispirms, sāc ar hutongiem.

Pirmā pietura mūsu Pekinas apskates maršrutā: Fascinējoša ekskursija vēsturiskajos hutongos

Loģistika: Ja hutongus apskati pats, tad aktivitāte ir bezmaksas, bet ja dodies tūrē ar gidu – jāmaksā ziedojums

Nosaukums Ķīniešu val. navigācijai: 毛儿胡同

Kāda reiz bija cilvēku dzīve Pekinā? Un kāda tā ir šodien?

Manuprāt, vislabāk ceļojumu pa Pekinu sākt ar ekskursiju vietējā gida pavadībā, jo tā tu uzzināsi ne tikai par pilsētas bagāto vēsturi, bet arī gūsi ieskatu iedzīvotāju ikdienas ritmā. Tāpēc, kā pirmo aktivitāti, ko darīt Pekinā, es izvēlējos tūri pa hutongiem – vēsturiskajiem dzīvojamajiem rajoniem, kuru šaurajās ieliņās saplūst pagātne un tagadne. 

Pekinā ir neskaitāmi daudz šādu mazo ieliņu, bet mūsu gids ir nolēmis mūs aizvest uz Nanluoguxiand un Mao’er hutongiem. Atskatoties uz Pekinas ceļojumu, jāsaka, ka tā bija lieliska izvēle. 

Šaurās ieliņas no abām pusēm cieši ierāmē pelēku, vienstāvu māju rindas. Ēkas ir dažādā stāvoklī — dažas izskatās nesen atjaunotas, bet citās redzamas laika zoba pēdas. Lielākajai daļai māju, kas atrodamas Pekinas hutongos, piemīt siluets, ko daudzi asociē ar tradicionālo ķīniešu arhitektūru — dakstiņoto jumtu malas ir viegli izliekas uz augšu un mazos logus bieži vien sedz dekoratīvi koka režģi.

No savērptajiem elektrības vadiem, motorolleriem, velosipēdiem un rikšām, kas izkārtojušies gar ielu malām, līdz pat nebeidzamajai cilvēku straumei, kas plūst cauri šīm šaurajām ieliņām — viss liecina: Pekinas hutongi ir vieta, kur norisinās dzīve. Un to vērot ir patiesi fascinējoši.

Kas dzīvoja (un dzīvo) Pekinas hutongos?

Tomēr, Pekinas hutongu arhitektūra nav melnbalta fotogrāfija – starp pelēkajiem toņiem izceļas arī vairākas krāsainas detaļas, kuras, ja tu māki tās atkodēt, stāsta interesantus stāstus. Uzmanīgi apskati namu ieejas. Šajā Pekinas daļā tās bieži vien ir rotātas ar gleznojumiem dabas tematikā, dekoratīviem rokturiem un akmens statujām. 

Pirmie hutongi sāka veidoties Yuan dinastijas laikā (1271–1368) un būtiski paplašinājās Ming un Qiong dinastiju periodā (1368–1911). Šajā laikā greznās, ar krāšņajiem rotājumiem dekorētās pagalma mājas netālu no Aizliegtās pilsētas — teritorijā, ko senāk dēvēja par Imperiālo pilsētu — reiz piederēja imperatorm pietuvinātajiem cilvēkiem: militārajiem virsniekiem, valsts ierēdņiem un zinātniekiem. Savukārt tirgotāji, amatnieki un vienkāršie ļaudis dzīvoja tālāk no centra — Iekšējā un Ārējā pilsētā.

Un šīs statujas nav vienīgā arhitektūras detaļa Pekinas hutongos, kurai piemīt apslēpta nozīme. Bet, lai uzzinātu par pārējām tev nāksies vien pašam iekļaut tūri pa hutongiem vietējā gida pavadībā savā Pekinas ceļojuma maršrutā.

Bet kāda ir dzīve Pekinas hutongos šodien? 

Izrādās, ka mūsdienās šajās ieliņās atrodami divu veidu nami — dārgi īpašumi, kas pieder vienai ģimenei (tos var atpazīt pēc atjaunotām fasādēm), un pieticīgi komunālie nami, kuros dažādi cilvēki par nelielu samaksu īrē vienu istabiņu. Taču, tā kā šīs ēkas ir ļoti vecas, tad lielākajā daļā no šiem īres namiem nav nedz ūdensvada, nedz tualetes, nedz apkures.

Šeit gan gribu uzsvērt, ka hutongi ir tikai maza daļiņa no Pekinas un nevajadzētu šo dzīvesveidu ģeneralizēt uz visu pilsētu. Ārpus hutongiem slejas metropole ar debesskrāpjiem un jauniem dzīvokļu kompleksiem.  

Pekinas hutongi ir tik fascinējoši, ka mēs varētu pa šīm mazajām ieliņām staigāt stundām ilgi. Tomēr mūsu ekskursijai ir pienācis gals. Par laimi gids no mums atvadās ļoti izdevīgā vietā, tieši blakus nākamajam Pekinas apskates objektam mūsu sarakstā. Došu tev mājienu — šī vieta, ko apskatīt Pekinā, reiz bija kā pilsētas sirds, kuras sitieni noteica visas dienas ritējumu.

Pekinas Bungutornis: iepazīsti senās Ķīnas laika mērīšanas tradīcjas

Loģistika: Maksas ieeja

Nosaukums Ķīniešu val. navigācijai: 北京鼓樓

Vai esi dzirdējis par 108 bungu sitieniem? Senajā Ķīnā laiku mērija izmantojot citādāku laika sistēmu, nekā mūsdienās. Un tā bija cieši savījusies kopā ar numeroloģiju un Ķīniešu dzīves uzskatiem. Līdzīgi kā Eiropā stundas izziņoja, izmantojot baznīcas zvanus, senās Ķīnas pilsētās cilvēkus par laiku informēja izmantojot zvanu un bungu torņus. Nakts laikā pilsētas ritmu diktēja dziļās, rezonējošās bungu skaņas, bet dienas laikā šo uzdevumu pārņēma zvans. Bet šis ir tikai stāsta sākums, jo izrādās, ka senajā Ķīnā diennakts netika dalīta 24 stundās… 

Ja šī tēma ir piesaistījusi tavu interesi, un tu vēlies uzzināt vairāk – tev jādosas uz Pekinas Bungutorni. Tomēr tev nav jābūt vēstures entuziastam, lai iekļautu Bungutorni savā Pekinas apskates vietu sarakstā. Abi torņi (Bungu un Zvanu) izceļas ar skaistu eksterjēru, kas patiks arī skaisto skatu medniekiem.

Bet pēc Bungu torņa apskates man jau rūc puncītis, tāpēc ir īstais laiks apmeklēt kādu no Pekinas ēdiena ielām. Izskatās, ka visslavenākā – Wangfujing ēdiena iela – šobrīd gardumus nepiedāvā, tomēr Pekinā ir arī citas opcijas. Viena no kurām ir tepat aiz stūra. 

Shichahai ēdiena iela Pekinā: Uzlādē savas “Baterijas” ar Ķīnas gardumiem

Nosaukums Ķīniešu val. navigācijai: 什刹海小吃街

Vai esi gatavs palutināt sevi ar matčas garšas saldējumu vai uz iesma grillētu gaļu, kas pārkaisīta ar asām garšvielām? Nu tad dosimies uz vienu no garšām bagātākajām vietām ko apskatīt Pekinā – Shichahai ēdiena ielu! 

Agrāk es lauzīju galvu, kāpēc tik daudzi ceļojumu blogi un vlogi fokusējas uz ēdienu? Un tad es aizbraucu uz Pekinu. Tieši šeit es pirmo reizi sapratu cik daudzveidīga un garšām bagāta ir Ķīnas virtuve. Un jāsaka, ka atgriežoties mājās, man bija ļoti grūti atkal pierast pie savām, salīdzinoši bezgaršīgajām receptēm. 

Viena no ēdiena pieredzēm, ko Pekinas ceļojuma laikā noteikti ir jāizmēģina ir tā sauktās ēdiena ielas, kuras ir pilnas ar maziem veikaliņiem un ēdiena stendiem. Bet Shichahai iela Pekinā piedāvā ne tikai noprovēt Ķīnas delikateses, šeit tu vari pabaudīt arī skatu uz trim Pekinas “jūrām” – Xihai ezeru, Houhai ezeru un Qianhai ezeru.

Lai uzzinātu vairāk lasi pilno stāstu par šo ēdiena ielu.

Pusdienas bija gardas un izvēle plaša, tāpēc domāju, ka šeit atgriezīsimies arī uz vakariņām. Bet tagad, dosimies uz šīs dienas pēdējo vietu ko apskatīt Pekinā. Tas būs kaut kas nedaudz vairāk uz nākotni orientēts. 

Ko Pekinā apskatīt tiem, kas vēlas ceļot kosmosā? SoReal Blast Furnace

Loģistika: Maksas ieeja

Nosaukums Ķīniešu val. navigācijai: 首钢一高炉·SoReal科幻乐园

Var gadīties, ka nākamā vieta mūsu Pekinas ceļojuma maršrutā sākumā liks tev saraukt pieri. Mēs esam aizbraukuši kaut kur, ārpus Pekinas centra, uz vietu, kur slejas milzīgas industriālas struktūras. Tavā priekšā ir liels komplekss ar gigantiskām, aprūsējušām caurulēm, gaisa pārejām un lieliem cilindriskiem konteineriem, kurus apgrauzis laika zobs. Šeit tu sajūties mazs, kā skudriņa. 

Kas šī ir par vietu? Rūpnīca?  

Kādreiz tā patiesi bija metālapstrādes rūpnīca. Bet tagad tā ir pārvērsta par atrakciju parku, kas ļauj tev sajusties tā, it kā tu ceļotu kosmosā. Tāpēc, ja sava Pekinas ceļojuma laikā tu vēlies izmēģināt virtuālo realitāti, kas apvieno 3D brilles ar ķermeņa kustībām – krēsliem kas taisa 360 grādu pagriezienus, mehāniskajiem zirgiem un stiprinājumiem, kuros tevi iekarina horizontāli, lai simulētu lekšanu ar izpletni, tev jāiekļauj šī pietura savā Pekinas apskates objektu sarakstā. 

Mēs iegādājamies biļeti un kad esam tikuši iekšā, atklājas, ka telpa veidota tā, lai tu sajustos kā kosmosa kuģī. Visur mirgo gaismiņas un paneļi, pa sienām vijas caurules un pa kosmosa kuģa lielo logu (projekciju uz sienas), tu vari redzēt, ka zeme ir tālu prom. Diemžēl, es nevarēju saprast vai šeit ir atļauts uzņemt foto, tāpēc man nav bilžu ko tev parādīt. Bet tu vari ieiet viņu mājaslapā, apskatīt video. 

Kosmosa kuģī mēs sastopam arī vairākus robotus, kas liek justies diezgan neomolīgi. Viņu āda izskatās hiperreālistiska, rodas sajūta, ka ja tu tai pieliktu roku, tu sagaidītu ka tā būtu silta… bet šos robotus nodod viņu nespēja fokusēt skatienu. Pat ja tu neesi ieinteresēts virtuālajā realitātē, šo Pekinas apskates objektu ir interesanti arī vienkārši izstaigāt. 

Bet, ja tu vēlies izmēģināt 3D brilles, šeit ir patiesi daudz opciju – šaušana, jāšana, virtuālie amerikāņu kalniņi, spēles, kas atļauj tev brīvi pārvietoties telpā utt. Virtuālās realitātes projekti ir izkārtoti vairākos stāvos un integrēti apkārtējajā vidē. Pie katra no tiem ir darbinieks, kurš ir gatavs tev palīdzēt. Kaut arī viņi nerunā angļu valodā, darbinieki ir ļoti uzmanīgi un laipni un izmanto tūlkošanas aplikācijas, lai pastāstītu tev spēles noteikumus.   

Ir gan viena lieta, par ko man tevi jābrīdina, ja nekad neesi mēģinājis virtuālās realitātes spēles. Dažiem cilvēkiem (piemēram, man) lietojot 3D brilles, var palikt nelabi. Tam nav nekāda sakara ar konkrēto parku — tas ir saistīts ar to, kā tavs ķermenis reaģē uz ilūziju, ko redzi brillēs. Kā rezultātā es izmēģināju tikai dažas no spēlēm. Par laimi, nelabums pārgāja, kad uzēdu veldzējošu saldējumu, ko iegādājos… no robota! Vai nav forši? Tu vari samaksāt robotam, un viņš tev uztaisīs saldējuma radziņu.

Ar šo piedzīvojumu tad arī noslēgsim mūsu pirmo Pekinas ceļojuma dienu, pa ceļam uz viesnīcu tikai vēlreiz jāpiestāj ēdiena ielā atrast vakariņas. Bet jāsaka, ka Pekina mani ir pilnībā aizrāvusi un es nevaru vien sagaidīt kādus pārsteigumus nesīs rītdiena. Tagad – atpūšamies! 

Otrā Pekinas ceļojuma diena

Kad pamostamies, gāž kā ar spaiņiem. Jebkurā citā dienā šādi laikapstākļi pilnībā sabojātu noskaņojumu, bet ne šodien. Jo veiksmīgas sakritības rezultātā tieši uz šo dienu esam nopirkuši ieejas biļetes uz kādu ļoti interesantu muzeju Pekinā. 

Vai vēlies kādu pavedienu, kas palīdzēs atšifrēt kas tad ir šī intriģējošā vieta ko Pekinā apskatīt lietainā laikā? Kaut arī stāsti par pagātni ir fascinējoši, nevajag aizmirst arī par nākotni! Tāpēc šodien mēs dosimies apskatīt Ķīnas futūristiskās tehnoloģijas.

Ko apskatīt Pekinas Zinātnes un tehnoloģiju muzejā? Roboti un nākotnes tehnoloģijas

Loģistika: Maksas ieeja, biļetes jāpērk iepriekš

Nosaukums Ķīniešu val. navigācijai: 中国科学技术馆

Vai esi gatavs satikt robotus? Ķīnas zinātnes un tehnoloģiju muzejs plešas vairākos stāvos un piedāvā interaktīvas izstādes par visdažādākajām tēmām — no robotikas, 5G un kosmosa izpētes līdz dabas resursiem, cilvēka ķermenim un daudz kam citam. Ja vēlies savam Pekinas ceļojumam pievienot šķipsniņu inovāciju, šī ir vieta, kuru noteikti vērts apmeklēt.

Es kaut kā palaidām garām faktu, ka pirmajā stāvā atrodas ekspozīcija par senās Ķīnas tehnoloģiju sasniegumiem, tāpēc tikko kā esam uzrādijuši savas pases, kas kalpo kā ieejas biļetes, mēs dodamies augšā pa trepēm uz F1 līmeni — kur mūs sagaidīja milzīgs dinozaura skelets. Tā kakls stiepjas līdz pat nākamajam stāvam! Diezgan daudzsološs sākums, vai ne?

Tomēr, kad ieejam pirmajā izstāžu zālē mana dūša saplok. Iztāde izskaidro vienkāršus dabas konceptus, kā, piemēram, skaņu, un ir skaidri redzams, ka izstādes mērķauditorija ir mazi bērni. Bet neuztraucies, šis muzejs nav domāts tikai bērniem. Īstā jautrība sākas vēl stāvu augstāk, kur tu atradīsi robotu izstādi. Tāpēc, ja vien neceļo kopā ar mazajiem, es ieteiktu uzreiz doties turp. 

Pekinas zinātnes muzejā tu atradīsi dažādus robotus. Akvārijā peld robotu zivis un telpas centrā cilvēkveidīgs robots spēlē kokli, bet turpat netālu ir nedaudz biedējoša robotu lelles galva, kas atdarina tavas sejas kustības. Ir jautri mēģināt taisīt smieklīgas grimmases un skatīties vai robots spēs tikt līdzi.

Tā kā dažādi roboti darbojas dažādos laikos (pie katra ir zīmīte cikos šis robots “atdzīvojas”), lai apskatītu visus robotus darbībā, telpā sanāk uzkavēties diezgan ilgu laiku. Bet šie robotu šovi ir gaidīšanas vērti! Un telpā ir izvietotas vairākas interaktīvas spēles, kas tevi nodarbinās, līdz būs pienācis laiks nākamajam robotu priekšnesumam. Piemēram, spēle, kas noskanē tavu seju, lai atrastu tavu vēstures līdzinieku. 

Tomēr robotu zāle nav vienīgā ekspozīcija, kas iespiedusies manā atmiņā. Kādā citā Pekinas Zinātnes un tehnoloģiju muzeja telpā tu vari izkrāsot savu dzīvnieciņu, un tad tas atdzīvojas un  pievienojas virtuālajiem džungļiem, kas tiek projecēti uz sienas.

Bet vēl citā ekspozīcijā tu vari uzzināt vairāk par to kā 5G tehnoloģijas varētu uzlabot ikdienas procesus. Mani ieintriģēja argumentētās realitātes pielietojums muzejos. Tu paņem rokā tādu kā spogulīti, ar kuru tu vari noskanēt divdimensionālu attēlu un spogulīša stikliņā tas pārvēršas par trīsdimensionālu virtuālo figūru, kuru tu vari izpētīt no visām pusēm. Vai nav forši?

Mēs šeit pavadījām aptuveni 5 stundas un es noteikti rekomendētu tev pievienot šo muzeju savam Pekinas apskates maršrutam. 

Kāpēc apmeklēt Pekinas Olimpisko parku pēc tumsas iestāšanās?

Nosaukums Ķīniešu val. navigācijai: 奥林匹克公园

Futūristisko Pekinas Olimpisko torni mēs pamanījām jau pa ceļam uz Zinātnes un tehnoloģiju muzeju. Tā daudzlīmeņu platformas ar ieapaļajiem jumtiem nedaudz atgādina kosmosa sēņu koloniju. Vai varbūt es esmu vienīgā, kam tā šķiet?

Tomēr īstais brīdis, kad doties uz Pekinas Olimpisko parku, ir pēc saulrieta — kad viss komplekss iemirdzas košās gaismiņās un modernās ēkas vēl vairāk izskatās tā, it kā būtu no citas dimensijas. Tāpēc mums nākas uz šejieni atgriezties arī vakarā.

Neparastās ēkas Pekinas Olimpiskajā parkā tika celtas priekš 2008. gada Olimpiskajām spēlēm, bet arī šobrīd, kad spēles jau ir vēsture, Olimpiskais parks ir populārs tūristu apskates objekts Pekinā. Dažas ēkas izceļas ar tik drosmīgu un modernu arhitektūru, ka tās grūti nepamanīt, savukārt citas nemanāmi iekļaujas ainavā — tās piesaista uzmanību tikai tad, ja zini, kur jāskatās.

Mūsu vakara pastaiga sākas pie lielveikala, kas atrodas blakus metro stacijai, jo lielveikala ēdienu zonā mēs ieturējām vakariņas. Jau vairākkārt esmu teikusi, ka Ķīnā lielveikali ir pavisam citā līmenī. Šis iepirkšanās centrs stiepjas zem upes – tu vari ieiet veikalā vienā upes pusē un iznākt ārā pretējajā pusē. 

Kaut arī šis iepirkšanās centrs tehniski nepieder pie Olimpiskā parka, tas pieskaņojas rajonam, kurā tas atrodas – veikals ir izdekorēts ar košām gaismiņām. 

Nākamā neparastā celtne, kas piesaista skatienu, ir Linglong tornis, kuru veido tādas kā kapsulas, ko kopā satur metāla režģis. Olimpisko spēļu laikā tas kalpoja kā daļa no Starptautiskā apraides centra.

Diemžēl šovakar tornis nav izgaismots, tāpēc mēs turpinam pastaigu pretī, iespējams, vislabāk zināmajai ēkai Pekinas Olimpiskajā parkā. Šī celtne mirdz jau pa gabalu.

Pekinas Putna ligzdas stadions un Pekinas ūdenssporta centrs

Pa kreisi no tevis slejas Nacionālais stadions, ko tā unikālās formas dēļ lielākā daļa cilvēku pazīst kā “Putna ligzdu”. Ēka patiešām atgādina no metāla zariem savītu ligzdu, no kuras iekšpuses staro ugunīgi sarkana gaisma.

Bet pa labi, tieši pretī stadionam, atrodas Nacionālais ūdenssporta centrs jeb “Ūdens kubs” — kantaina ēka, kas izskatās tā itkā tā būtu ietīta ziepju burbuļos. Naktī Pekinas ūdenssporta centrs tiek izgaismots elektriski zilā krāsā.

Kontrasts starp abām ēkām ir gandrīz sireāls – vienā pusē ir ūdens, bet otrā uguns. Vai arī debesis un zeme, jo stadiona apaļā forma simbolizējot debesis, bet ūdenssporta centra kantainā forma simbolizējot zemi. Šī ir viena no tām vietām, kurā var vienkārši stāvēt, vērot apkārtni un sajusties tā, it kā tu būtu citā pasaulē. 

Ar šo iespaidīgo skatu noslēdzas mūsu otrā Pekinas ceļojuma diena, kura bija pilnīgi atšķirīga no mūsu pirmās dienas Pekinā. Bet tas tikai parāda cik kontrastaina un intriģējoša var būt Ķīna. 

Trešā Pekinas ceļojuma diena

Man ir sajūta, ka pirmās divas Pekinas ceļojuma dienas bija kā iesildīšanās pirms mēs dodamies uz visikoniskākajām vietām ko apskatīt Pekinā. Šodien mēs beidzot esam gatavi sekot senās Ķīnas imperatoru pēdās.

Atkodē simbolus, kas paslēpti Aizliegtajā pilsētā (Pils muzejā)

Loģistika: Maksas ieeja, biļetes / tūre jārezervē iepriekš

Nosaukums Ķīniešu val. navigācijai: 紫禁城

Bijusī impmerātora pils Pekinas centrā, kuru pazīst kā Aizliegto pilsētu (vai Pils muzeju), ir grandiozu ieejas vārtu, grezni dekorētu ēku un koridoru labirints. Katrs akmens šeit stāsta stāstu un viscauri pils kompleksam ir paslēpti dažādi simboli, kas padara šī Pekinas apskates objekta apmeklējumu par īstu piedzīvojumu.

Kāpēc mēs izvēlējāmies apmeklēt Aizliegto pilsētu gida pavadībā

Tā kā pie biļetēm uz aizliegto pilsētu ir diezgan sarežģīti tikt (tās tiek izpārdotas minūtēs, pēc to palaišanas tirzniecībā), mēs Pekinas Pils muzeju apmeklējām kopā ar ekskursiju grupu. Un es esmu ļoti priecīga par šo lēmumu vēl divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, tūristu grupām ir atsevišķas drošības kontroles rindas, kas parasti ir īsākas nekā individuālo apmeklētāju rindas. Otrkārt, šī vieta ir milzīga! Viena pati es te noteikti būtu apmaldījusies. 

Lai nokļūtu uz Aizliegto pilsētu tev ir jāšķērso Tiananmen laukums, kas ir lielākais publiskais laukums pasaulē. Un pats Pils muzejs esot aptuveni 100 futbola laukumu izmērā. Kā teica mūsu gids – Aizliegtajā pilsētā ir 9,999 ar pusi istabas. Kāpēc ne 10000? Tāpēc, ka tik daudz istabu varot būt tikai debesu valdniekam. Tehniski šis cipars gan esot tikai leģenda, bet tas nemaina faktu, ka komplekss ir patiesi grandiozs.

Visatmiņā paliekošākās vietas ko apskatīt Pekinas Pils muzejā

Mūsu gids ved mūs cauri krāšņajam ēku labirintam uz vienu no populārākajām vietām ko apskatīt Aizliegtajā pilsētā – Augstākās Harmonijas vārtiem (Gate of Supreme Harmony), un kad esam pie tiem nonākuši, aizraujas elpa. Masīvas, sarkanas kolonnas balsta zeltaini dzeltenu dakstiņu jumtu, kura stūrīši liecas uz augšu, bet stūrīšu pašā galā ir rinda ar mazām zelta statujām. Būves sienas rotā koši raksti, kuros zaļais, zilais un sarkanais savijās kopā ar zelta akcentiem. Un akmens terasi vārtu priekšā sargā divas lauvas. Šie vārti ir patiesi grandiozi!

Tomēr šeit slēpjas kas vairāk, nekā ar neapbruņotu aci ir iespējams saskatīt. Katrai detaļai piemīt nozīme.

Tā kā pa galvenajiem vārtiem drīkstēja iet tikai imperātors, mēs tālāk dodamies pa vienu no sānu ieejām. Ja pie vārtiem tu nespēji iztēloties, ka varētu pastāvēt kaut kas vēl grandiozāks par tikko redzēto, šeit tava pārliecība tiek salauzta. Mēs esam nonākuši pie visnozīmīgākās ēkas visā pils kompleksā, kurā reiz norisinājās vissvarīgākās imperiālās ceremonijas – Augstākās Harmonijas halles (Hall of Supreme Harmony). Uz mani dziļu iespaidu atstāj laukuma un ēku izmērs. Tavā priekšā plešas milzīgs, tukšs akmens laukums, kura otrā pusē, uz daudzu līmeņu akmens terases slejas liela, grezni dekorēta ēka. 

Tūres turpinājumā mēs dodamies tālāk pa neskaitāmiem pagalmiem un koridoriem. Lielākajā daļā no ēkām nav atļauts ieiet, bet tie, kas ir acīgi, atradīs dažas telpas, kuras ir atvērtas apmeklētājiem. Daļa no celtnēm ir pilnībā atjaunotas un mirdz zeltā un košās krāsās, bet citas vēl tikai gaida renovāciju. Pēc kāda laika sāk rasties sajūta, ka visas ēkas šeit ir ļoti līdzīgas, gandrīz vai vienādas, bet tajā pašā laikā tās ir atšķirīgas. Ceļotāji Pekinas aizliegtajā pilsētā var pavadīt stundām ilgi, bet tāpat neredzēt visu, ko šī unikālā vieta slēpj. Tāpēc pēc aptuveni 3 stundām mūsu ekskursija noslēdzas oāzē koku ēnā – Imperātora dārzā. 

Vai tu vēl vari nostāvēt? Man šķiet, ka man nedaudz vajag piesēst, atpūtināt kājas un uzēst saldējumu. Bet, tā kā mūsu Pekinas ceļojums strauji iet uz beigām, es gribētu šodien paspēt apmeklēt vēl vienu nozīmīgu apskates objektu Pekinā. Vietu, kur Senās Ķīnas imperātori lūdzās par labu ražu. 

Pekinas Debesu templis: Vieta, kur Ķīnas imperātori reiz lūdzās par labu ražu

Loģistika: Maksas ieeja

Nosaukums Ķīniešu val. navigācijai: 天坛

Nākamā vieta mūsu Pekinas apskates objektu sarakstā ir vienlīdz vēsturiska un vizuāli iespaidīga. Senajā Ķīnā viens no imperatora svarīgākajiem pienākumiem bija veikt rituālus, lai lūgtu Debesīm labu ražu, labvēlīgus laikapstākļus un valsts labklājību. Vieta, kur imperātors veica šos svētos rituālus bija Debesu templis – intriģējošs un krāšņš komplekss, kurā savijas stāsti par imperiālajām tradīcijām un Ķīnas kosmoloģijas filozofija. 

Tempļa kompleksa ēkas, it īpaši Bagātīgās ražas lūgšanu halle (Hall of Prayer for Goof Harvests) ar trīsrindu jumtu, uzreiz piesaista skatienu. Nav brīnums, ka tā ir mūza tik daudziem interneta fotogrāfiem. Bet tas, ko liela daļa tūristu Pekinā negaida, ir mierpilnais, zaļais parks, kas plešās ap tempļa kompleksu. Tā ir kā maza kabatiņa, kur uz brīdi paslēpties no pilsētas kņadas. 

Iespēja uzlādēt savas baterijas, pastaigājoties seno koku ēnā, un vērot kā vietējie praktizē Tai Chi – meditāciju kustībā, ir tieši tas, kas vajadzīgs mūsu trešās, iespaidiem pilnās Pekinas ceļojuma dienas noslēgumā.

Ceturtā Pekinas ceļojuma diena

Jau pirms es sāku plānot savu Pekinas ceļojuma maršrutu, es zināju, ka ir viena vieta, ko man noteikti ir jāredz. Tāpēc šodien mēs uz brīdi izbrauksim ārpus Pekinas, lai apmeklētu Lielo Ķīnas mūri. Es nevaru vien sagaidīt! Un tu?

Vienas dienas izbraukums uz Lielo Ķīnas mūri

Loģistika: Maksas ieeja

Nosaukums Ķīniešu val. navigācijai: 慕田峪

Lielais Ķīnas mūris ir leģendārs. Un tomēr – ļauj man mēģināt tevi pārsteigt. Iztēlojies šādu ainu: apkārt plešas vieglā miglā tīti kalni. Starp tiem, kā guļoša pūķa mugurkauls, vijas sena akmens siena, pa kuru kā mazi putekļu graudiņi, lēni virzās cilvēki.

Izrādās, Lielais Ķīnas mūris nemaz nav celts kā viena, nepārtraukta struktūra. Sākotnēji esot bijuši vairāki atsevišķi nocietinājumi, kas vēlāk tika savienoti. Gadsimtu gaitā dažādas dinastijas to atjaunoja, pārbūvēja un paplašināja – līdz tas kļuva par garāko militāro celtni pasaulē, kas stiepjas vairāk nekā 20 000 kilometru garumā.

Šodien mēs dodamies uz Lielā Ķīnas mūra Mutianyu posmu, lai uzkāptu pa Varoņu nogāzi. Un pa ceļam es tev parādīšu, kāpēc šis piedzīvojums – un visi ceļā izlietie sviedri – ir tā vērti.

Šis bija patiesi neaizmirstams noslēgums mūsu ceļojumam uz Pekinu.

Biežāk uzdotie jautājumi par ceļojumu uz Pekinu

Cik dienas ieplānot Pekinas ceļojumam?

Es Pekinā pavadīju 4 pilna dienas un vienu pusīti (dienu, kurā ielidoju), un priekš manis ar to bija par maz. Es nepaspēju atķeksēt visus punktus savā “ko apskatīt Pekinā” sarakstā. Man šķiet, ka man pietrūka tieši viena papildus diena, lai apskatītu Vasaras pili un Lama templi. Tāpēc, ja es plānotu ceļojumu uz Pekinu vēlreiz, es ieplānoptu 5 pilnas dienas.

Kā Pekinā visērtāk pārvietoties? Kā nokļūt uz Pekinas apskates objektiem?

Manuprāt, metro ir tūristiem visdraudzīgākais pārvietošanās līdzeklis Pekinā. Pilsētas metro sistēma ir ērta, un plaša, manā ko apskatīt Pekinā sarakstā nebija tādas vietas uz kuru es nevarētu nokļūt ar metro. Un visas zīmes un pieturu nosaukumi ir uzrakstīti arī angļu valodā. 

Vai ieejas biļetes uz Pekinas apskates objektiem jārezervē iepriekš?

Jā, biļetes uz populārākajiem apskates objektiem, piemēram, Aizliegto pilsētu ir jārezervē iepriekš, jo tās ātri tiek izpārdotas. Bet darbadienā, ārpus tūristu sezonas tādos apskates objektos kā Debesu templis un Bungu tornis mums izdevās nopirkt biļetes arī uz vietas. 

Ko vēl man jāzina plānojot savu Pekinas ceļojumu?

Pekina ir ļoti liela pilsēta, tāpēc izvēloties viesnīcu es rekomendētu prioritizēt tās atrašanās vietu, lai katru dienu nav jāpavada vairākas stundas ceļā uz pilsētas centru. Un es ieteiktu izvēlēties viesnīcu, kas ir tuvu metro stacijai – tas palīdzēs ietaupīt laiku un spēku.

---

Vai Pekinu ir vērts apmeklēt?

Katrs pieturas punkts manā ko apskatīt Pekinā sarakstā izrādījās aizraujošs. Pekina ir patiesi daudzslāņaina un pārsteigumu pilna — no senās pasaules brīnumiem līdz nākotnes tehnoloģijām. Man ir žēl, ka mūsu Pekinas piedzīvojumi ir galā, taču tās vēl nav atvadas — mūsu Ķīnas piedzīvojums turpinās Šanhajā!

PS: Ja tu šobrīd aktīvi plāno ceļojumu uz Ķīnu, un mēģini saprast, kas noteikti jāsagatavo pirms izbraukšanas, apskati manus padomus Ķīnas ceļojuma plānošanai. 

Kopsavilkums par Shichahai:

Switch to English

Pekinas Shichahai rajona 3 jūras

Dienas laikā 3 ezeri, kas ir atrodami Shichahai ir patiesi sapņaini. Mierīgo, zilo ezeru tavā priekšā norobežo balts, dekoratīvs žogs, kas no attāluma atgādina mežģīnes. Bet gar krastu rindojas koki ar nokareniem zariem – man šķiet ka tie ir sēru vītoli?

Ūdens ir pilns ar koka laivām – dažas mierīgi atpūšas maliņā, bet citas, tuvāk ezera vidum, lēni šūpo tūristus. Es domāju, ka mums šeit uz brītiņu ir jāpiestāj, pabaudīt šo mierpilno noskaņu.

Bet kāpēc es šos ezerus pieteicu, kā jūras? Tūlkojot ezeru nosaukumus no Ķīniešu valodas mēs iegūstam: Qianhai – Priekšējā jūra, Houhai – Aizmugurējā jūra un Xihai – Rietumu jūra. Tas ir kā neliels mājiens par to, cik šie ezeri ir lieli.

Dienas laikā Pekinas Shichahai ēdiena ielā valda nepiespiesta atmosfēra

Mēs atvadāmies no ezeriem un dodamies tālāk, izpētīt, kas slēpjas tuvākajās ieliņās. Izrādās, ka tās ir pilnas ar visdažādākajiem suvenīru veikaliņiem un ēdiena stendiem. Ielas garumā tu atradīsi visu no asumainiem durjāniem, līdz rīsu kraukišķiem un astoņkāju taustekļiem. Uz iesmiem tiek grillēta gaļa un no kāda stenda dzērieniem ceļas dūmu mākonis. 

Viena lieta, ko tu Shichahai ēdiena ielā tomēr neatradīsi ir uz iesma uzdurti skorpioni. Izrādās, ka vietējie skorpionus nemaz neēd. Šis “našķis”, kuru tu, iespējams, esi redzējis fotogrāfijās, dažās ēdiena ielās tiek izstādīts tikai priekš tūristiem. 

Kad ir tik daudz dažādu izvēļu, izvēlēties, ko ēdīsim, ir sarežģīti. Beigās mana izvēle krīt uz siltu, ar gaļu pildītu bulciņu un “smirdīgo” (stinky) tofu, kurš šoreiz nemaz nav smirdīgs. Ar našķiem rokā, mēs turpinam klaiņot pa ieliņām un pētīt veikaliņu piedāvājumu. 

Izskatās, ka būs šeit jāatgriežas arī uz vakariņām!

Nakts laikā pekinas Shichahai ēdiena ielā valda rosība un burzma

Kad saule pazūd aiz horizonta noskaņa Pekinas Shichahai ēdiena ielā pilnībā izmainās. Visa apkārtne sāk mirdzēt! Uz fasādēm tiek ieslēgtas neona gaismiņas un ik viens bārs iesaistās cīņā par vakara labāko dzīvās mūzikas priekšnesumu. 

Vairs nav ne miņas no dienas klusā un mierīgā ritma. Ieliņās čum un mudž cilvēki, kuri seko savai sirdij un degunam pretī visgaršīgākajām delikatesēm. Un šķiet, ka šī dzīvīgā enerģija ir uzlādējusi arī pārdevējus – tagad viņi entuziastiski aicina garāmgājējus nobaudīt dažādus labumus, reizēm pat pa skaļruņiem. 

Pirmajā brīdī varētu likties, ka šeit šobrīd valda pilnīgs haoss – žilbinošas gaismas, visdažādākās skaņas… bet es teiktu, ka šī vieta vienkārši ir pilna dzīvības. Man patīk šī elektrizējošā atmosfēra! Tāpēc atliek tikai atrisināt vienu jautājumu – ko mēs ēdīsim vakariņās? 

---

Vai Shichahai ir vērts apmeklēt?

Es teiktu ka dienas laikā Pekinas Shichahai rajons ir ļoti skaists, bet nakts laikā – ļoti interesants. Un šeit tu atradīsi visdažādāko ēdienu izlasi. Esmu gatava saderēt, ka ja tu iepriekš neesi bijis Ķīnā, lielāko daļu no šiem gardumiem, tu nekad nebūsi pagaršojis. 

PS: Ja tu šobrīd aktīvi plāno ceļojumu uz Ķīnu, un mēģini saprast, kas noteikti jāsagatavo pirms izbraukšanas, apskati manus padomus Ķīnas ceļojuma plānošanai. 

---

---

---

---

Lec uz:

Switch to English

Pirmie iespaidi: Pekinas Bungutorņa krāšņais eksterjērs

Pekinas bungutorņa siluets piesaista jau no tālienes. Līdzīgi kā daudzas citas ēkas, kas stāsta stāstus par seno Ķīnu, Bungutornis lepojas ar izsmalcinātām, krāsainām detaļām. Gar jumta līniju stiepjas smalku rakstu joslas, bet uz tumši sarkanā eksterjēra īpaši izceļas zelta mežģīnes. Torņa jumtam ir tā ikoniskā forma, kas uzreiz asociējas ar Ķīnu — stūri nedaudz ieliecas uz augšu, un uz tiem rindojas nelielas statujas.

Vai zināji, ka šīs figūras nebija tikai dekoratīvas? Pēc tā, cik statuju izvietotas uz ēkas jumta, varēja noteikt cik tā bija nozīmīga. 

Pāri laukumam, pretī Pekinas Bungutornim, gluži kā mazliet klusāks radinieks, slejas Zvanu tornis. Šim tornim ir dažas līdzīgas arhitektūras iezīmes, tomēr tā koptēls ir nedaudz vienkāršāks un pieklusinātāks. 

Apmeklētāji var izvēlēties vai iegādāties ieejas biļeti uz vienu vai abiem torņiem. Man Bungutornis likās krietni interesantāks nekā Zvanu tornis, tāpēc stāstīšu par to. 

Pekinas Bungutorņa pirmajā stāvā iekārtots muzejs

Šī ir tā vieta, kur tu vari uzzināt kāpēc bungas sita tieši 108 reizes. Ekspozīcija palīdzēs izprast laika sistēmu senajā Ķīnā un iepazīstinās tevi ar Pekinas bungutorņa vēsturi. Izskatās, ka šeit ir iekārtotas arī pāris interaktīvas spēles – tu vari pazvanīt virtuālo zvanu vai notestēt savu ritma izjūtu spēlējot virtuālās bungas, kā arī uz griestiem tiek rādītas projekcijas. 

Bet īstais iemesls, kāpēc es vēlējos apmeklēt Pekinas Bungutorni slēpjas torņa otrajā stāvā. Ir tikai viens āķis. Lai tur nokļūtu, ir jāuzkāpj pa augstākajām un stāvākajām kāpnēm kādas es esmu redzējusi.  

Enerģisks bungu priekšnesums Pekinas bungutornī

Bungutorņa otrajā stāvā ir plaša telpa, kuras apgleznotos griestus balsta lielas, sarkanas kolonnas. Gar vienu no sienām rindojas milzīgas bungas. Tās gan ir replikas, bet, ja tevi tirda ziņkāre, telpas tālākajā stūrī vari apskatīt arī vienas oriģinālās bungas “skeletu”.

Šī ir vieta, kur vairākas reizes dienā notiek vēsturisko bungu šovs. Un, spriežot pēc pūļa, kas drūzmējas pie pretējās sienas, esam ieradušies īstajā brīdī.

Pēc brīža telpā ienāk trīs vīrieši, kuri nostājas pie trim centrālajām bungām. Kad viņi sāk spēlēt, telpa piepildās ar spēcīgu, enerģisku ritmu, kas uzlādē. Izpildītāji darbojas perfektā tandēmā. Un, kad viņi sit pa dažādām bungu daļām, rodas daudzveidīgas skaņas, kuras savijas melodijā, kura tavā galvā skanēs vēl stundām ilgi. 

Bungu priekšnesums nav garš, bet man rodas sajūta, ka dzirdēju vairāk nekā 108 sitienus. Varbūt mans prāts spēlē trikus? Jebkurā gadījumā tā bija aizraujoša pieredze. Taču pirms doties tālāk, vēl noteikti jāiziet uz Bungutorņa terases, lai pabaudītu panorāmas skatus.

No Pekinas Bungutorņa paveras brīnišķīga pilsētas panorāma

Vai zināji, ka Pekinas Bungutornis darbojas arī kā skatu tornis? Šodien pāri Pekinai klājas biezs smogs, kas, gluži kā ūdenskrāsu gleznā, izpludina horizontu. Šķiet, ka tālumā slejas debesskrāpji, bet to kontūras ir tik tikko saskatāmas. Viss ko tu šodien vari redzēt ir labirints, ko veido Pekinas hutongu jumti. Bet tieši tas padara šo panorāmu unikālu. 

Ar šo intriģējošo skatu noslēdzas mūsu viesošanās Pekinas Bungutorni. Taču piedzīvojumi ar to nebeidzas — ir pienācis laiks doties tālāk, iepazīt nākamo apskates objektu Pekinā.

---

Vai Pekinas bungu torni ir vērts apmeklēt?

Šī vieta visvairāk patiks tiem ceļotājiem, kuriem patīk uzzināt stāstus, kas slēpjas aiz vietām, kuras viņi apmeklē. Galvenais ir ieplānot savu Pekinas bungu torņa apmeklējumu laikā, kad ir iespējams vērot bungu priekšnesumu, jo tā patiesi ir šī apskates objekta odziņa. 

PS: Ja tu šobrīd aktīvi plāno ceļojumu uz Ķīnu, un mēģini saprast, kas noteikti jāsagatavo pirms izbraukšanas, apskati manus padomus Ķīnas ceļojuma plānošanai. 

Guanqian ielas stāsta kopsavilkums:

Switch to English

Guanqian iepirkšanās ielas modernā daļa

Kad esam izkāpuši no metro, atliek sekot navigācijai, un jau pēc brīža tu attopies uz platas gājēju ielas. Abās Guanqian ielas pusēs namus klāj košu izkārtņu un baneru kolāža. Ķīniešu uzraksti jaucas ar zīmēm angļu mēlē, un skatlogi sola visu no zīda šallēm līdz pat saldējumam. Šajā ielā tu atradīsi apģērbu veikalus, suvenīru veikalus, rotaļlietu veikalus un daudzus citus kārdinājumus.

Bet ja šī modernā aina nav tas, ko tu sagaidīji no 150 gadus vecas iepirkšanās ielas – neuztraucies. Guanqian iela ir sadalīta trīs daļās un šobrīd mēs vienkārši atrodamies trendīgajā pusē. 

Tāpēc es tev piedāvāšu nopirkt kādu neparastas garšas limonādi – mani uzrunāja liči-pamelo garša, un kopā dosimies izpētīt skatlogus. 

Limonāde ir ledus auksta un ļoti, ļoti salda. Es ieteiktu ņemt pus-saldo versiju.

Guanqian iepirkšanās ielas spirituālā puse

Pēc brīža kaut kas kreisajā ielas pusē piesaista tavu uzmanību. Tā ir skaista ēka, kuras melnā dakstiņu jumta stūrīši liecas uz augšu, un kuru sargā akmens lauvas. Citiem vārdiem sakot – tas ir Xuanmiao Taoistu templis.

Šis templis tika dibināts 276 gadā, kas padara to par vienu no vecākajām reliģiskajām celtnēm Sužu. Gadu gaitā, gluži kā daudzi citi tempļi, arī Xuaanmiao ir ticis nopostīts un atjaunots, bet mūsdienās tā siluets vēl aizvien piesaista skatienus. 

Vai gribi dzirdēt interesantu faktu? Guanqian iepirkšanās iela ir nosaukta par godu šim templim. Guanqian tūlkojās kā “pirms tempļa”.

Tempļa durvis ir plaši atvērtas un iekšā, tumšajā telpā mirdz zeltaina statuja. Es neatpazīstu šo dievību, bet viņš izskatās diezgan draudīgs, ar paceltu zobenu. Aiz pirmās tempļa ēkas ir komplekss ar vairākām citām ēkām un pagalmā mierīgi dūmo vīraks, bet diemžēl, es neesmu atbilstoši saģērbusies, lai varētu apmeklēt templi. Tāpēc piedod, bet šoreiz mums ar garu degunu jādodas tālāk skatīties ko vēl piedāvā šī iepirkšanās iela. 

Guanqian iepirkšanās ielas vēsturiskā daļa

Pēc tam atmosfēra izmainās. 

Spīdīgās, kastīšu formas mājas aizstāj šarmantas ēkas, kas demonstrē tradicionālās Ķīniešu arhitektūras iezīmes. Tām ir mazi koka balkoniņi un jumti ar ikoniskajiem, uz augšu uzliektajiem stūrīšiem. Abās ielas malās rindojas arī interesanti laternu stabi – tie ir veidoti kā kvadrātveida kolonnas, bet uz katras ir neliels mākslasdarbs. Varu tikai iztēloties cik maģiski Guanqing iepirkšanās iela izskatās naktī. 

Tomēr starp skaistajām detaļām neiztrūkst arī veikalu skatlogi un reklāmas baneri. Daudzi no šiem veikaliem esot pārmantoti no paaudzes paaudzē. 

Ir tik interesanti ieskatīties našķu veikaliņos (saldumi šeit ir pilnīgi savādāki nekā Latvijā) un pasmaidīt liek arī ēdiena formas magnētiņi suvenīru bodītē. 

---

Vai Guanqian ielu ir vērts apmeklēt?

Kad esmu Latvijā, iepirkšanās mani pilnībā nesaista. Bet iepirkšanās ielām Ķīnā piemīt tāds šarms un spēja atmodināt tevu piedzīvojumu meklētāja garu, ka es tām nespēju turēties pretī. Šeit tu nekad nevari zināt kādus pārsteigumus tu veikalu stendos atradīsi.

PS: Ja tu šobrīd aktīvi plāno ceļojumu uz Ķīnu, un mēģini saprast, kas noteikti jāsagatavo pirms izbraukšanas, apskati manus padomus Ķīnas ceļojuma plānošanai.