Kategorija: Ceļojumi ārpus Latvijas

Vai arī Tu sapņo par iespēju redzēt ūdenskritumu, kas ir tik skaists ka tā foto varētu izmantot kā ilustrāciju pasaku grāmatai? Lai gan Horvātija ir pazīstama kā ūdenskritumu paradīze, arī kaimiņos esošā Bosnija un Hercegovina lepojas ar iespaidīgiem dabas brīnumiem. Šodien mēs dosimies uz vienu no populārākajiem ūdenskritumiem šajā valstī – Kravicas ūdenskritumu.

Tā ainava atgādina stāstu par elfiem un nimfām, ar sapņaini smaragda zaļiem ūdeņiem, un ieejas maksa ir tikai neliela daļa no tās, ko Tu maksātu Krkas vai Plitvices parkos. Nav brīnums, ka šī fascinējošā vieta katru gadu piesaista tūkstošiem apmeklētāju.

Kravices ūdenskritumu apmeklējuma kopsavilkums

Kravicas ūdenskrituma leģenda

Vai zini ko nozīmē “krava”? Izrādās, ka krava vietējajā valodā ir govs. Ceļojot vienmēr var iemācīties kaut ko jaunu! Bet vēl sarežģītāks jautājums ir – kāds sakars govij ar ūdenskritumu? Izrādās, atbilde meklējama kādā vietējā leģendā. Reiz senos laikos ziņkārīga govs piegājusi pārāk tuvu klints malai un iekritusi upē. Tomēr, par pārsteigumu visiem, govs nav piedzīvojusi traģisku bojāeju, bet gan atrasta sveika un vesela ūdenskrituma pakājē. Par godu šim mazajam brīnumam un laimīgajai gotiņai vietējie iedzīvotāji nosaukuši ūdenskritumu par Kravici.

Ainaviska pastaiga līdz Kravicas ūdenskritumam

Pēc īsas pieturas biļešu kasē, varam sākt pastaigu pa taku, kas sola mūs aizvest uz Kravicas ūdenskritumu. Ceļa segums ir mainīgs, brīžiem tas ir zemes ceļš, brīžiem bruģis, bet vēl citā posmā hibrīds starp kāpnēm un ceļu – slīpumā iegrebti sekli pakāpieni. Un ar katru soli Tu arvien vairāk tuvojies ūdenskrituma šalkoņai.

Pastaiga nav gara; atliek pāris reizes nomirkšķināt acis, un jau esam sasnieguši vietu, no kuras tālumā atkal redzamas Kravicas ūdenskrituma aprises. Gribas steigties tam pretī, tomēr tavu uzmanību uz brīdi noķer kāds mazs, dzīvespriecīgs ūdenskritums ceļa malā.

Tā tērcītes sūcas lejā pa klintīm, veidojot smalkas kaskādes. Ūdens, kas krājas šī mazā ūdenskrituma apakšā, ir tik dzidrs, ka tu vari saskaitīt, cik akmentiņu guļ dzelmē. Fascinējoši. Rodas sajūta, ka daba piedāvātu nelielu ieskatu tajā brīnumā, kas mūs gaida priekšā. Tā teikt tīzeris pirms filmas. 

Kravicas ūdenskritums – kā no feju valstības

Dodamies tālāk, un, kad taka met nākamo līkumu, tavā priekšā atklājas Kravicas ūdenskritums visā savā godībā. Šis ūdenskritums stiepjas gandrīz 120 metru platumā, un ūdens siena, kas gāžas lejā tumšajā smaragda baseinā, ir aptuveni 25 metrus augsta. 

Tomēr ne jau cipari ir tie, kas šo vietu padara iespaidīgu. Šajā vietā nenoliedzami ir kaut kas maģisks. Ūdens straume gāžas pāri vairākiem līmeņiem akmeņu, kas pilnībā noauguši ar zaļām augu segām. Šie akmens milži sašķeļ straumi vairākās kaskādēs, radot neparastu ūdens rotaļu. Nav grūti iztēloties, ka fejas un citas mītiskas būtnes kaut kur starp akmeņiem un ūdens kaskādēm spēlē paslēpes.

Bet ja tomēr gribam vadīties pēc faktiem, izrādās, ka Kravicas ūdenskritums ir tufa kaskāde, kas nozīmē, ka tā cauri gadsimtiem veidojusies no minerāliem bagātajām Trebižat upes karbonātu nogulsnēm. Fascinējoši!

Kad Kravicā līst lietus

Nagi niez pieiet tuvāk. Bet tad uz tavas pieres nokrīt lietus lāse. Un vēl viena. Un vēl viena. Pāris minūšu laikā smidzināšana pārvēršas lietusgāzē un mūsu vienīgā iespēja ir atrast pajumti. Labi ka pie ūdenskrituma ir vairākas kafejnīcas! 

Mēs iekarojam galdiņu pēc iespējas tuvāk ūdenim, bet izrādās, ka zem šī lietussarga pārlaist lietu mums atļaus tikai tad, ja pasūtīsim pusdienas. Es esmu diezgan izsalkusi, tāpēc uztversim šo kā iespēju nogaršot vietējo delikatesi – čevapi – un izbaudīsim pusdienas ar skatu.

Izskatās, ka lietus tik ātri negrasās padoties, un tas ir pilnībā izmainījis vietas noskaņu. Ūdens, kas vēl pirms brītiņa bija košā emeralda zaļā krāsā tagad ir noslēpumaini tumši zils. Un pa tā virsmu skraida tūkstošiem mazu lāsīšu, kuras katra aiz sevis uz sekundi atstāj mazu aplīti. Bet ūdenskritumam par to ir vienalga. Tas netraucēti turpina savu rūkoņu.  

Iespējams, ka kāda cits pukojas, ka lietus ir sabojājis viņa Kravicas vizīti, bet, manuprāt, arī šai noskaņai ir sava maģija. Un kā domā tu? 

Satriecoši foto uzņemti. Ko vēl Kravicā var darīt?

Tā kā mums nav kur steigties, jāpapēta, ko vēl Kravica var piedāvāt. 

Ūdens malā ir neliela laivu piestātne. Kad lietus rimsies, mazās laiviņas atsāks tūristiem piedāvāt iespēju piebraukt pie ūdenskrituma rokas stiepiena attālumā. 

Bet otrā pusē ūdenskrātuvei ir sala, kas nosēta ar gaišiem akmentiņiem un zaļojošiem kokiem. Izskatās, ka no turienes ūdenskritumam varētu pieiet pavisam tuvu… Tikai es neredzu veidu kā uz šo salu varētu nokļūt. Vai tiešām būtu jāpeld? Veicot izpēti par Kravici dažos blogos lasīju, ka šeit iespējams izīrēt arī kanoe laivas. Tā varētu būt opcija, tomēr šobrīd nevienu laivotāju neredzu. Iespējams, tāpēc, ka vēl nav sākusies sezona.

Ja godīgi, tad izskatās, ka Kravicā ir mazāks pieejamo aktivitāšu klāsts nekā Krkā vai Plitvicē. Šeit viss grozās ap šova zvaigzni – pasaku ūdenskritumu. 

Pelde Kravicas ūdenskrituma ledus aukstajā ūdeni kuru mēs neizbaudījām

Runājot par to kā šeit viss uzsvars ir uz šova zvaigzni… Kaut arī Kravicas skaistums ir nenoliedzams, otrs faktors, kas pievilina tūristus kā mušas ir dabīgais peldbaseins, kas veidojas ūdenskrituma pakājē. 

Ja tevi sarūktināja ziņa, ka Krkā pelēšana vairs nav atļauta, tad šī ir tava iespēja piepildīt savus sapņus. Protams, piepeldēt pie paša ūdenskrituma nav atļauts, jo straumju dēļ tas būtu nāvīgi bīstami. Bet es domāju, ka plunčāšanās ūdenī, kas iztek no Kravicas ar šo satriecošo ūdenskritumu fonā, ļaus tev atķeksēt šo punktu bucketlistā. 

Tikko kā lietus ir pilnībā mitējies, daži drosminieki jau dodas uz ūdens malu pamērcēt pirkstus emeralda krāsas baseinā. Bet tikko kā kāds ir iekāpis ūdenī, viņš saraujas no aukstuma. Šobrīd vilinošais, baseins ir ledus auksts. 

Arī es pamērcēju vienu kāju un izskatās, ka es peldi šodien izlaidīšu, tomēr ja Tu dvēselē esi ronis, droši lec iekšā! Es apbrīnoju tos ceļotājus, kuri pat šādos laika apstākļos ir gatavi peldei un fotosesijai ūdenī. 

Uz kurieni aizved taka?

Visbeidzot, ir pienācis laiks noskaidrot, kur aizved taka, kas stiepjas projām no ūdenskrituma. Izskatās, ka tai sekot izvēlas tikai daži cilvēki, bet tā kā mums dzīslās kūsā piedzīvojumu gars, mēs aiziesim paskatīties.

Taka vijas cauri klajumiem un mežiem, līdz tā pilnībā paslēpjas koku ēnā, kas aug gar upi. Vieta ir klusa un mierīga, un upes ūdens ir neticami dzidri zils, tāpēc vēl brītiņu tai sekojam. Tomēr, jo tālāk ejam, jo mežonīgāka taka kļūst un vienā brīdī nākas pieņemt lēmumu griezties atpakaļ, lai nebūtu jābrien pa džungļiem. Vai mēs šādi kaut ko palaidām garām. Laikam nekad neuzzināsim.  

Biežāk uzdotie jautājumi par Kravicas ūdenskritumu Bosnijā un Hercegovinā

Ko izvēlēties – Kravici, Krku vai abas?

Manuprāt, tas ir atkarīgs no tā, kur sava ceļojuma laikā tu esi nobāzējies. Tā kā mēs braukājām apkārt no pilsētas uz pilsētu, mēs apskatījām abas (un arī Plitvici). Bet ja tu ceļo pa Bosniju un Hercegovinu, vai arī esi Dubrovņikā, tev vieglāk un ātrāk būs aizbraukt uz Kravici. Savukārt, ja Tu esi apmeties Zadarā, tad pārbrauciens līdz Kravicei būtu daudz garāks nekā līdz Krkai.

Ja tas ko tu meklē ir skaists skats un foto, kas padarīs skaudīgus visus tavus draugus, tad Kravicā abus iepriekš minētos atradīsi par daudz zemāku cenu, tāpēc Kravice noteikti ir budžeta ceļotājiem draudzīgāka opcija. Bet, ja Tu meklē dažādību, aktivitātes un piedzīvojumu visas dienas garumā, tad Krka varētu būt atbilstošāka izvēle. Vai arī, ja seko līdzīgam maršrutam kā mēs un tev ir laiks – kāpēc gan neapskatīt abas?

Ko vēl apskatīt netālu no Kravicas?

Pēc Kravicas apmeklējuma mēs devāmies uz intriģējošo, puspamesto Počitelj ciematu un Mostaru. Abas bija neaizmirstamas pieredzes. 

Ko noteikti ņemt līdzi dodoties uz Kravicas ūdenskritumu?

• Peldkostīmu un dvieli (ja plāno peldēt)
• Skaidru naudu
• Ērtas kurpes

---

Vai Kravices ūdenskritumus ir vērts apmeklēt?

Es šo klasificētu kā ašo pieturu. Bet ļoti skaistu ašo pieturu, jo Kravica ir patiesi sapņaina. Tāpēc šeit vari noķert kārtīgu devu ātrā ceļojumu dopomīna. 

Kas padara ceļojumu uz Mostaru, Bosnijā un Hercegovinā, par neaizmirstamu pieredzi? Vai tas ir brīdis, kad aizturi elpu, skatoties, kā nirējs no tilta lec aukstākajā upē pasaulē? Vai arī tas ir krāsu un kultūras karuselis Mostaras vecajā tirgū? Varbūt tā ir iespēja uzzināt ko vairāk par osmāņu arhitektūru?

Kad par uzmanību cīnās tik daudzas unikālas pieredzes, izvēlēties interesantāko ir visai grūti. Tāpēc dosimies nelielā virtuālā pastaigā, kuras laikā kopā noskaidrosim, ko apskatīt Mostarā, lai tu pats varētu saprast, kura no Mostaras apskates vietām liek tavai sirsniņai sisties straujāk.

Mostaras apskates vietu kopsavilkums

Atklāj, kas spēpjas Mostaras vecpilsētas ielās

Ārpus Mostaras vecpilsētas tu redzi Jugoslāvijas kara atstātās rētas – daudzu ēku sienas ir nosētas ar ložu caurumiem, bet citas ēkas vēl aizvien ir drupās. Tas ir sirdi lauzošs skats. Taču, kad tu sper soli Mostaras vecpilsētā, rodas sajūta, ka tu netīšām esi iekāpis kādā laika cilpā. Šeit ar neapbruņotu aci ir grūti pateikt, cik daudz darba ir ieguldīts, lai atgrieztu kara sagrauto Mostaras tiltu un tā apkārtni to kādreizējā spožumā.

Apbrīno Mostaras arhitektūru

Skatoties uz Mostaras vecpilsētas namiem, rodas sajūta, ka tie pieder kādai citai, sen zudušai ērai un ir iekonservēti laikā. Taču tie nav tukši skeleti. Ielas ir pilnas dzīvības, un akmens nami, kas izskatās tā, it kā tie būtu klusi vērojuši daudzus gadsimtus, paslīdot garām, jaucas kopā ar tirgotāju stendiem un mazām kafejnīciņām, kas pārdod turku tēju un Bosnijas kafiju.

Starp tiem vijas šauras ieliņas, kuras sedz apaļi bruģakmeņi, ko nopulējuši tūkstoši kāju, kas pa tiem staigājušas. Un tagad pa šīm ieliņām plūst čalojoša tūristu straume, kas sāk izsīkt tikai ap vakaru. Šķiet, ka vislabākā ideja ir vienkārši iejukt pūlī un doties izpētīt, ko slēpj katra šķērsiela.

Vai zināji, ka Mostarā var apskatīt vairāk nekā vienu tiltu? Kriva Ćuprija

Atrašanās vieta

Pirms došanās uz Mostaras slaveno Veco tiltu, izmetīsim mazu loku, lai apciemotu tā vecāko brāli – Kriva Ćuprija, jeb Šķībo tiltu. Kaut arī šis arhitektūras meistardarbs ir mazāks, tam ir tā pati ikoniskā ieliektā forma, un tas ir tikpat fotogēnisks. Tā kā Stari Most ir diezgan ambicioza būve, Kriva Ćuprija tika uzskatīta par šī tilta “izmēģinājuma versiju”. Skaists skats, vai ne?

Bet tagad, kad arī Šķībo tiltu ir saņēmis nedaudz uzmanības, ir laiks apciemot šova zvaigzni.

Vai tev paveiksies redzēt kā nirēji lec no Mostaras vecā tilta?

Vieta no kuras paveras labākais skats uz Veco tiltu

Ir būves, kas ir tik unikālas, ka tās kļuvušas ikoniskas. Mostaras Vecais tilts (Stari Most) ir viena no tām.

Bet kas padara šo tiltu īpašu? Varbūt tā neparastā, ieliektā forma? Vai arī tas, ka tilta raupjie akmeņi un ēkas abos tilta galos kliedz vēsturiski, pat tiem, kuri nezina šī tilta stāstu?

Vai varbūt tie ir nirēji? Viņi noteikti prot radīt šovu. Tiek sistas plaukstas un bārstīti iedvesmojoši izsaucieni. Viņu saujās ripo tūristu monētas. Bet vai kāds no viņiem tiešām noleks no tilta? Labs jautājums.

Viens no vīriešiem pārkāpj pāri margām. Pūlis viņam uzgavilē. Izskatās, ka viņš gatavojas lēcienam… Un tad viņš pārkāpj atpakaļ drošībā. Kāds prot kārdināt! Mēs šeit stāvam jau 30 minūtes, un tas ir lielākais progress, kādu esam redzējuši. Izskatās, ka pēc kāda laika daudzi skatītāji padodas.

Bet es tev atklāšu noslēpumu, kuru dzirdēju pūlī. Tu vari zināt, ka viņi tūlīt tiešām leks, ja nirējs sevi aplej ar aukstu ūdeni. Tā kā Neretvas upe ir visaukstākā upe pasaulē, tas tiek darīts, lai viņš pazeminātu savu ķermeņa temperatūru pēc iespējas tuvāk ūdens temperatūrai. Citādi, saskaroties ar ūdeni nesagatavotam nirējam, visticamāk apstātos sirds. Šī informācija padara lēcienu daudz iespaidīgāku, vai ne?

Beidzot viens no nirējiem atkal pārkāpj pāri tilta malai un iztukšo sev uz galvas ūdens pudeli. Kolēģi, vēlot veiksmi, uzsit viņam pa plecu, un pūļa gaviļu pavadīts, Mostaras nirējs no tilta ielec aukstajā ūdenī.

Urā!

Kad esam redzējuši, kā viņš droši izpeld virspusē, esam gatavi šķērsot tiltu, lai dotos uz nākamo Mostaras apskates vietu – Veco tirgu.

Galvu reibinošais Mostaras vecais tirgus

Atrašanās vieta

Tiklīdz tu ieraugi pirmās krāsainās mājas un pirmos tirgotāju stendus, tu saproti – iepirkšanās pieredze šeit ir uz steroīdiem!

Tev visapkārt ir tūkstošiem dažādu nieku. Vienā pusē tu ieraugi krāšņas, izšūtas šalles un somas, bet otrā – raibus, apgleznotus šķīvjus. Pārdošanai izliktas džezvas (tradicionālie kafijas vārāmie), turku saldumi, magnētiņi un citi suvenīri. Daļa lietu izskatās pēc masu produkcijas, bet citas – pēc roku darba. Ja tu turēsi acis vaļā, kādā no veikaliem ieraudzīsi metālkali, kurš iegrimis rokassprādzes gravēšanā.

Jā, šajā vietā čum un mudž cilvēki. Bet šoreiz pūļi papildina vietas atmosfēru. Tev visapkārt ir tik daudz cilvēku, krāsu, rakstu un skaņu, ka var sagriezties galva.

Mostaras Islāma arhitektūra : Koski Mehmed Pasha Mošeja

Atrašanās vieta

Ir ieejas maksa (2024.g. biļete maksāja ~7.70 eur)

Staigājot pa Mostaras vecpilsētas ielām, tu pamanīsi arī vairākus mošeju kupolus un daudzus minaretus. Vairākas no šīm reliģiskajām celtnēm ir pieejamas arī tūristu ziņkārīgajām acīm. Šoreiz dosimies izpētīt Koski Mehmed Pasha mošeju, kas nav lielākā mošeja Mostarā, bet tiek uzskatīta par izcilu Osmāņu arhitektūras paraugu.

Pirms dodamies iekšā, tikai gribēju piebilst, ka manas zināšanas par Islāmu ir ļoti limitētas, tāpēc atvainojos, ja kaut ko pasaku nepareizi. Es noteikti nevēlos nevienu aizvainot.

Pirmais, kas piesaista skatienu mošejas pagalmā, ir attīrīšanās strūklaka, kas paslēpta zem akmens nojumes. Viena no daudzām lietām, ko savas vizītes laikā es uzzināju, ir tā, ka islāmā ticīgajiem pirms lūgšanām ir nepieciešams nomazgāties, un šādas strūklakas kalpo tieši šim nolūkam.

Ieejas biļetes var iegādāties pie durvīm. Apvaicājamies arī vai iekšā ir atļauts filmēt. Biļešu pārdevējs laipni piekrīt.

Kad tu atver mošejas durvis, tavā priekšā paveras krāšņa lūgšanu istaba. Tā ir dekorēta ar detalizētiem zīmējumiem uz griestiem un sienām, logus rotā krāsainas mozaīkas, un uz grīdas ir raibi paklāji. No griestiem karājas liels lukturis. Skaisti! Un, ja tu vēlies uzzināt nedaudz vairāk, kreisajā pusē no durvīm ir arī neliels informācijas stends.

Koski Mehmed Pasha mošejā tev tiek piedāvāta arī iespēja uzkāpt minaretā. Iespējams, ka šaurās virpuļkāpnes liks tev saprast, ka tev ir viegla klaustrofobija, bet skats no augšas ir elpu aizraujošs. Vai vari ieraudzīt Mostaras tirgus krāsainās mājiņas? Un cilvēki uz Mostaras Vecā tilta izskatās kā mazas skudriņas!

Kad esi ticis lejā, ieejas biļete ļauj tev paviesoties arī nelielā dārzā, no kura paveras, iespējams, skaistākais skats uz Veco tiltu.

Ieskaties, kas vēderā vienam no Mostaras vēsturiskajiem namiem

Atrašanās vieta

Ir simboliska ieejas maksa (2024.g. ~2 eur)

Pēdējais pieturas punkts mūsu ekskursijā ir viena no vēsturiskajām Osmāņu mājām.

Kaut arī konceptuāli viesošanās ēkā, kas vēl aizvien ir saglabājusi savu seno interjeru, izklausās ļoti intriģējoša, tikko kā esam tur nonākuši, saprotam, ka māja ir pavisam maza. Divas istabas, maza guļamistaba un virtuve. Interesanti, ka to no pārējām dzīvojamām telpām atdala iekšpagalms. Mājas izmērs pats par sevi neradītu problēmas, tas tomēr ir vēsturiski akurāti. Problēma, ar kuru saskaramies, ir tā, ka māja ir tik pārpildīta ar cilvēkiem, ka ir ļoti grūti izpētīt tās koka detaļas un austos paklājus.

Tomēr izrādās, ka Biscevic nams nav vienīgā vēsturiskā māja Mostarā, kas tagad darbojas kā muzejs, tāpēc, ja saproti, ka šeit ir par daudz cilvēku, vari izmēģināt veiksmi kādā no pārējām ēkām.

Manuprāt, par šī nama interesantāko iezīmi cīnās divas vietas. Viena ir atvērtais iekšpagalms, kura centrā ir maza strūklaka, kas veidota no tējkannām ar gariem snīpīšiem. Plus šajā pagalmā mierīgi dzīvo īsts bruņurupucis! Otra ir mājas “vīriešu daļa”, kas tikusi izmantota viesu uzņemšanai un biznesa sarunām. Šai telpai ir lieli logi ar skatu uz upi un grezni dekorēta sēdēšanas zona, bet pie sienām karājas kaligrāfija. Uz viesiem šis interjērs noteikti atstāja iespaidu. Un kā ar tevi?

Kas par dienu! Pēc tik raibiem piedzīvojumiem esam nopelnījuši kādu gardumu.

Palutini sevi ar Vīģu kūku un tasīti Bosnijas kafijas

Bosnijā kafija nav tikai kofeīna deva; tā ir dzīvesveids. Un izrādās, ka vēsturiski kafija ir kalpojusi arī kā pasīvi agresīvs veids, kā pateikt kādam, ko tu par viņu domā. Tad nu apsēdīsimies un pabaudīsim tasīti Bosnijas kafijas, un es tev pastāstīšu vairāk.

Kā pateikt kādam visu, ko tu par viņu patiesībā domā, izmantojot kafiju? Uztaisot to vai nu aukstu, vai ļoti, ļoti, ļoti rūgtu – respektīvi, nedzeramu. Tātad, ja tu dzīvotu Osmāņu impērijā un tavs kaimiņš tev divreiz pēc kārtas pasniegtu aukstu kafiju, tu varētu zināt, ka tu viņa namā neesi gaidīts.

Bet atgriežoties pie mūsu kafijas baudīšanas pieredzes: Bosnijas kafija ir diezgan spēcīga, tāpēc tu varētu vēlēties to nobaudīt kopā ar kādu desertu. Mostarā vislabākā izvēle ir vietējā vīģu kūka Smokvara.

Šī kūka ir lipīga, bet, pretēji tam, kādu tu varētu gaidīt no kūkas, kas izmērcēta vīģu sīrupā, tā nav pārmērīgi salda. Manuprāt, garša nedaudz atgādina maizes zupu. Izbaudi!

Ko apskatīt Mostarā 360 video formātā

Labākai skatīšanās pieredzei – pirms atskaņo video, pārliecinies vai iestatījumos ir izvēlēta augsta kvalitāte 😉

Biežāk uzdotie jautājumi par ceļošanu uz Mostaru

Ko uz Mostaru noteikti jāņem līdzi?

• Ērtas kurpes, kuras neslīd. Mēs atklājām, ka Mostaras bruģakmeņi un, it īpaši, Mostaras Vecais tilts ir ļoti slideni. Tāpēc izdari sev pakalpojumu un uzvelc kurpes ar labu saķeri.
• Apģērbs, kas nosedz plecus un ceļus. Vienā no dienām, ko pavadījām Bosnijā un Hercegovinā, es pieļāvu kļūdu, uzvelkot šortus. Kaut arī neviens man neko tiešā veidā neteica, cilvēku skatieni man lika justies diezgan neērti. Es sapratu, ka nerespektēju vietējo kultūru, un tagad nožēloju savu izvēli. Tāpēc rekomendēju vilkt kaut ko, kas nav pārāk atsegts, un pietaupīt šortus Horvātijai.
• Skaidru naudu. Kartes daudz kur nepieņem.

Vai ir kādas rekomendācijas, kur Mostarā paēst?

Mēs ieturējām maltīti Hindin Han. Cenas bija maciņam ļoti draudzīgas (2024. gadā zem 10 eiro par pamatēdienu), un ēdiens bija sātīgs un garšīgs. Šis restorāns fokusējas uz vietējo virtuvi un pasniedz ćevapi un dažādus citus gaļas ēdienus. Jābrīdina, ka veģetāriešu opcijas Bosnijā atrast ir ļoti grūti, bet vegānu šķiet neiespējami.

Ko apskatīt netālu no Mostaras?

Man visinteresantākais šķita Počitelji ciemats (pavisam tuvu) un Tito atomkara bunkurs (nedaudz tālāk). Bet populāras opcijas ir arī Kravices ūdenskritumi un Blagaj klosteris, kas piekļaujas klintij.

Kāpēc izvēlējāmies uz Mostaru braukt paši nevis ar organizētu tūri?

Galvenokārt tāpēc, ka apskatījām vairāk nekā tikai Mostaru (vispirms apmeklējām Počiteļ un Kravici, un pēc tam devāmies uz Sarajevo). Otrkārt, Mostarā bija daudz lietu, ko vēlējāmies redzēt, tāpēc gribējām pavadīt tur nedaudz vairāk laika nekā to piedāvā vienas dienas ekskursijas no Splitas.

Auto šādam ceļojuma plānam dod daudz vairāk brīvības. Kā arī, kad parēķinājām, izmaksu ziņā 2 cilvēkiem lētāk sanāca izīrēt auto un vienu nakti palikt Mostarā (naktsmāju cenas šeit bija ievērojami zemākas nekā Horvātijā), nekā maksāt par vietu ekskursijā autobusā un viesnīcu Horvātijā.

Tomēr, ja tu nevari vadīt auto vai vēlies apskatīt tikai Mostaru, organizēta ekskursiju tūre ir laba alternatīva. Šādā gadījumā es ieteiktu izvēlēties programmu, kas piestāj arī Počiteļ un Kravicē.

Kam jābūt gatavam ceļojot uz Mostaru?

Bosnijā vēl aizvien ir atļauts smēķēt publiskās vietās, kas nozīmē, ka var gadīties, ka pie blakus galdiņa kafejnīcā kāds neviena netraucēts kūpina cigareti.

Autoīres kompānija Horvātijā, no kuras izīrējām mašīnu, teica, ka apskatīt Bosnijas un Hercegovinas pilsētas (piemēram, Mostaru un Sarajevu) ir pilnīgi droši. Es varu apstiprināt, ka mēs šeit tiešām jutāmies droši un gaidīti. Bet tā pati kompānija arī brīdināja, ka ceļot uz attālākiem lauku nostūriem ar īres auto, kuram ir ārzemju numuri, pastāv iespēja iekulties nepatikšanās, un rekomendēja to nedarīt. Tāpēc, rūpējoties par tavu drošību, nododu šo brīdinājumu arī tev. 

Viena vieta ko apskatīt Mostarā, ja tev ir ierobežots laiks?

Izvēle ir grūta! Bet, ja tev jāizvēlas tikai viena vai divas vietas, ko apskatīt Mostarā, es ieteiktu doties uz Mostaras Veco tirgu un Koski Mehmeda Pašas mošeju. Slaveno tiltu tu šķērsosi jebkurā gadījumā vai vismaz redzēsiet to no mošejas

Ko apskatīt netālu no Mostaras

---

Vai ir vērts ceļot uz Mostaru?

Manuprāt, ja esi šajā galā, Mostarā noteikti vajadzētu paviesoties. Jā, ielas ir pilnas ar tūristiem, bet tam ir iemesls. Mostara ir tik dzīvīga un kultūras bagāta, ka tā atstāj neaizmirstamu iespaidu.

Bosnijā un Hercegovinā, pavisam netālu no Mostaras, atrodas kalns, kas klusi noraugās uz Neretvas upi tā pakājē. Uz šī kalna tikpat klusi sēž vēsturiskais Počiteļ ciemats — pa pusei dzīvs, pa pusei izkūpējis nebūtībā, gluži kā laiks.

Šī unikālā vieta ir pierādījums tam, cik trausla un neparedzama var būt dzīve. Viduslaikos Počiteļ bija stratēģiski nozīmīgs punkts un administratīvais centrs, bet Bosnijas kara laikā tas pārvērtās putekļos un drupās. Kā rezultātā, 1996. gadā Počiteļ iekļuva Pasaules Monumentu fonda 100 apdraudētāko kultūrvēstures vietu sarakstā.

Bet kā Počiteļ izskatās šodien? Vai tās ir drupas, vai tomēr kāds šo vietu vēl aizvien sauc par mājām? Iespējams, atbilde ir kaut kur pa vidu. Dosimies izpētīt šo mistēriju kopā!

Počiteļ stāsta kopsavilkums

Ko apskatīt Počiteļ, Bosnijā un Hercegovinā?

Mēs novietojam auto kalna pakājē. Un atliek vien paskatīties augšup, lai saprastu, ka mūs gaida piedzīvojums. Starp kokiem paslēpes spēlē Osmāņu ērā celti nami, kas nepacietībā gaida iespēju pastāstīt savus stāstus. Tu vari saskatīt medreses (musulmaņu reliģiskās vidusskolas) kupolus, staltu akmens pulksteņa torni un mošejas spico minaretu.

Un gluži kā ķirsītis uz kūkas, pašā augšā slejas pussabrucis cietoksnis. Interesanti, kādus noslēpumus tas sevī glabā? 

Esi sveicināts akmens pilsētā

Akmens sienas caurvij Počiteļ, gluži kā asinsvadi caurvij cilvēka ķermeni. Ja Tu tām uzticēsies, tās izvedīs tevi cauri visam ciematam.

Aiz pirmās akmens nocietinājumu rindas, zemes līmenī, slēpjas mašīnas, krāsaini suvenīru stendi un tūristi. Šis nav tas skats, kuru es iztēlojos, kad lasīju, ka kara laikā lielākā daļa iedzīvotāju Počiteļ pameta. Izrādās ka, Počitelj nav spoku pilsēta. Šeit acīmredzami kāds tomēr dzīvo vai vismaz strādā.

Taču mistērija ar to vēl nav atrisināta. Tavu uzmanību piesaista šaura, bruģēta taciņa, kas starp akmens sienām vijas augšup kalnā. Tā kā sienas ir mūsu vienīgais gids, atliek vien tai sekot.

Pa ceļam mēs paejam garām vairākām vēsturiskām mājām, kuru sienas veidotas no robustiem akmens blokiem, bet jumtus sedz rombveida akmens plāksnes. Domāju, ka tev tagad ir skaidrs, kāpēc Počitelji mēdz saukt par akmens pilsētu?

Šīs intriģējošās ieliņas ir tik atšķirīgas no tās pasaules, kuru es pazīstu! Mēs esam aizbēguši tik tālu no lielpilsētas drūzmas un kņadas, ka rodas sajūta, ka esam aizceļojuši atpakaļ laikā.

Počite unikālā arhitektūra

Vadoties pēc UNESCO piedāvātās informācijas, Počiteļ arhitektūtā esot vērojamas Osmāņu un Viduslaiku atstātās pēdas. Bet mana netrennētā acs spēj ieraudzīt tikai Osmāņu impērijas liecības. Visticamāk, dēļ tā, ka Počiteļ galvenie apskates objekti ir saistīti ar Islāma arhitektūru. 

Piemēram, Medrese, kurai tikko pagājām garām, ir Musulmaņu reliģiskā vidusskola. Ēka ir nedaudz paslēpusies starp krūmiem un augiem, bet Tu to vari atpazīt pēc kupolu rindas, kas sedz tās jumtu. Zem pieciem mazākajiem kupoliem ir klases, bet lielākais kupols sedz lekciju telpu.

Nākamais Počiteļ apskates objekts ir 16. gadsimtā būvētā Šišman Ibrahim-Paša mošeja. Par simbolisku samaksu šajā mošejā ir iespējams arī ieiet, bet es tik tālu nebiju aizdomājusies, tāpēc šodien neesmu atbilstoši saģērbusies un šī piedzīvojuma daļa, diemžēl, izpaliek. Taču, kad uzkāpsim augstāk kalnā, mums būs iespēja apskatīt mošejas atjaunoto kupolu un minaretu.

Trešais ievērojamais objekts – Počiteļ pulksteņa tornis atrodas tālāk no takas, kurai sekojam. Bet akmens stabs slejas tik augstu, ka tu to vari redzēt arī pa gabalu. Tas ir minimālistisks akmens tornis, kura augšā sēž akmens piramīda un katrā debespusē izveidota neliela niša. Ja paceļosi pa Bosniju un Hercegovinu nedaudz ilgāk, ievērosi, ka pulksteņa torņi šeit ir diezgan nozīmīgi. Ja vēlies par šo tematu uzzināt vairāk, palasi par torni, kas atrodas Sarajevo. Tas vēl aizvien rāda Mēness laiku.

Taču, tā kā par Počiteļ pulksteņa torni nekas daudz nav zināms, dosimies tālāk! Skats uz ciemata namiem kļūst iespaidīgāks ar katru soli, ko Tu sper augšup kalnā.

Kad Tu pēdējo reizi juties kā varonis Indiana Džonsa filmā?

Počiteļ patiesi ir noslēpumu pilna. Atliek tikai pamirkšķināt acis, un pēkšņi akmens pilsēta ir pārvērtusies par pamestu dārzu.

Taciņas kļūst šaurākas, un augi ir aizņēmuši tik daudz vietas, ka ir neiespējami izvairīties no lapu glāstiem. Šīs aizaugušās ejas šķiet gandrīz slepenas, un rodas sajūta, ka tu esi nonācis piedzīvojumu filmā.

Un, jo augstāk kalnā tu kāp, jo vairāk Počiteļ atgādina drupas. Šajā kalna daļā tu atradīsi daudz pamestu māju, kuras savā varā pārņēmuši augi. Efejas ložņā pa akmens sienām, un zari spraucas cauri pussagruvušām arkām un logiem, kuros vairs nav stiklu. Kāda māja pirmajā brīdī var izskatīties neskarta, taču tad tu saproti, ka no tās logu ailēm tev pretī skatās nevis silta viesistaba, bet gan melns tukšums.

Vai es teicu, ka Počiteļ nav spoku pilsēta? Šeit rodas sajūta, ka tā ir pavisam pamesta. Līdz brīdim, kad pie kāda no namiem tu ieraugi dzērienu ledusskapi, kurā pārdošanai izlikti vietējie brūvējumi. Kaut arī apkārt neredz nevienu dvēseli, šie vietējie labumi norāda, ka arī te kāds vēl aizvien dzīvo.

Vai tev pietiks drosmes izpētīt Počiteļ cietoksni?

Beidzot esam sasnieguši Počiteļ cietoksni. Un kas par skatu no šejienes paveras! No augšas tu vari redzēt Počiteļ akmens namus, kas izbārstīti starp kokiem un Neretvas upes līkumus. Tālumā Tu vari saskatīt kalnus, ceļus un citus ciematus.

Skatu papildina arī liels autoceļa tilts, kas izskatās vai nu pamests, vai vēl joprojām ir būvniecības stadijā; tā mūsdienīgā struktūra šķiet dīvaini nesavienojama ar šo citādi laika neietekmēto vidi. Tomēr pat ja tu redzi visas šīs lietas, tās šķiet tik tālu, ka liekas, ka tās pieder citai pasaulei. 

Es domāju mēs šo skatu varētu izbaudīt vēl ilgi, bet mani no iekšas urda mazs velniņš. Kā būtu, ja mēs piešautu šim piedzīvojumam asumiņu un ielīstu izpētīt Počiteļ cietokšņa astoņstūra formas torni? Vai Tu uzdrīkstēsies?

Šeit nav nekādu barjeru, vai zīmju, kas atturētu mūs noskaidrot, kas slēpjas torņa puncītī, bet tā kā Počiteļ cietoksnis ir būvēts laika posmā no 15. Līdz 18. gadsimtam, ieeja ir uz katra paša atbildību. 

Torņa apakšējajā līmenī nekā daudz nav. Bet ir akmens kāpnes, kas vijas augšup. Pēc pārdesmit pakāpieniem atklājas, ka torņa iekšējajā sienā ir niša caur kuru var redzēt tā tukšo viduci, kuru rotā asimetriski izvietotu logu un nišu rinda. 

Kad esam sasnieguši augšu, atklājas, ka tur ir tukša telpa, no kuras uz visām pusēm paveras logi. Perfekta vieta izlūkošanai! Sienas ir veidotas no lieliem akmens blokiem un grīdu klāj grants un akmeņu maisījums. Arī šeit valda piedzīvojumu filmu noskņa. 

Paskatoties pa logu, tu redzi, ka akmens siena aizstiepjas līdz pat pretējajai kalna pusei, kur izveidota vēl viena skatu vieta. Sekosim sienai!

Kas notika ar Počiteļ sapni par atdzimšanu?

Pa gabalu otrs cietokšņa gals izskatās daudzološs – margas un stikla detaļas norāda uz skatu platformu.

Tomēr, kad esam nonākuši galamērķī, mūsu priekšā paveras diezgan skumjšs skats. Ir skaidrs, ka kāds ir ieguldījis laiku un līdzekļus, lai izveidotu kaut ko, kas visticamāk sapņoja kļūt par tūristu informācijas centru (vai ko tamlīdzīgu). Tomēr darbi ir pamesti pusratā – konstrukcijām trūkst gabali un sienās ir caurumi. Un izskatās, ka šī vieta ir atstāta novārtā jau diezgan ilgu laiku, jo spraugās un plaisās ir ieaugušas efejas un vīģes. Cik ilgam laikam jāpaiet, lai izaugtu vīģu koks? Es pieņemu, ka gadiem?

Nepārproti – skats no platformas ir brīnišķīgs. Ja vēlies uztaisīt foto ar torni, kurā mēs tikko kāpām, tad šī ir īstā vieta. Tomēr man ir bail ieiet pamestajās telpās, kas atrodas zem platformas. Ir sajūta, ka tur piedzīvojumu filma varētu pārvērsties par šausmeni. Un man ir skumji redzēt, ka tas kas ir ticis iesākts nav novests līdz galam. Īpaši tāpēc, ka Počiteļ patiešām ir ļoti intriģējoša un unikāla vieta. 

Ko nu? Es domāju, dosimies atpakaļ lejā un, pirms došanās uz Mostaru, vēl mazliet pastaigāsim pa idilliskajām ieliņām.

---

Vai Počiteļ ir vērts apmeklēt?

Ceļojumos man vissaistošākās liekās tās vietas, kuras piedāvā iespēju ielūkoties vai nu citā laikā vai citā kultūrā. Počiteļ apvieno abas. Tāpēc manās acīs tas noteikti ir džekpots un es rekomendēju šo fascinējošo vietu apskatīt. Kā arī ceru, ka sapnis par Počiteļ atdzimšanu nav zudis.

Vai ūdens Plitvices Nacionālajā parkā tiešām ir tik zils, kā runā? Bildes izskatās aizdomīgi perfektas. Un vai lielais ūdenskritums tiešām ir tik grandiozs, kā baumo? Un vai Plitvices apmeklējums ir mierpilna pastaiga dabas un ūdenskritumu ielenkumā, vai tomēr lielāko daļu laika nāksies pavadīt cilvēku sastrēgumos?

Plitvices ezeru dabas parks Horvātijā ir tik populārs, ka, visticamāk, ikviens no mums ir uzbūvējis galvā mentālu modeli par to, kā viņa vizīte nacionālajā parkā izvērtīsies. Taču gaidas ne vienmēr atbilst realitātei. Es neticu, ka varētu sniegt kādu pienesumu, uzskaitot visas vietas, ko apskatīt Plitvicē. Internetā jau ir pietiekami daudz labu resursu. Bet tas, ko es varu darīt, ir izveidot nelielu salīdzinājumu starp to, kā es biju iztēlojusies Plitvici, un to, kāda tā bija realitātē.

Tad nu uzvelc savus virtuālos pārgājienu zābakus, un dosimies noskaidrot kas ir patiesība un kas pareizs foto lenķis!

P.S.: šie iespaidi ir balstīti uz vienu vizīti 2024. gada 4. jūnijā, kas nozīmē, ka pastāv iespēja, ka ir aspekti, kuros man vienkārši paveicās vai nepaveicās.

Ko sagaidīt plitvicē kopsavilkums

Vai Plitvices galvenais ūdenskritums tiešām ir tik iespaidīgs kā bildēs?

Iedomas

Plitvices nacionālā parka galvenais ūdenskritums būs elpu aizraujošs dabas brīnums, kurā ūdens ar milzīgu spēku traucas pāri vairākiem līmeņiem zaļojošu klinšu.

Realitāte

Viss ir atkarīgs no sezonas, kurā Tu Plitvici apmeklē.

Mēs ieejam parkā pa Apakšējo ezeru ieeju (Ieeja 1) un burtiski pēc pāris soļiem tavā priekšā iznirst varenais Velki Slap ūdenskritums. Izskatās ka šodien ēdīsim desertu pirms vakariņām! 

Skats ir elpu aizraujošs – tā kā mēs parku apmeklējam pašā vasaras sākumā, gandrīz vai nesezonā, ūdens līmenis ir augsts un straume, kas gāžas lejā pa klintīm ir tieši tik spēcīga, kā solīts. Šādus es iztēlojos ūdenskritumus, kas slēpjas dziļi lietus mežos. 

Šis ir daudzsološs sākums.

Tomēr, vadoties pēc citu tūristu teiktā (un bildēm ceļotāju grupās), mums ir paveicies, jo ne visas dienas ir līdzvērtīgas. Vasaras vidū, kad ūdens līmenis parkā ir zems un valda sausums, tevi sagaidīs vājāka ūdens straume, kas padara kopskatu mazāk iespaidīgu. Arī ūdenskritumiem reizēm vajag atpūsties!

Bet, ja šis jautājums tevi tiešām uztrauc, pāris dienas pirms došanās uz parku, vari iemest aci Plitvices mājaslapā, kur ūdens līmeni galvenajā ūdenskritumā vari novērtēt caur tiešsaistes video. 

Vai ūdens Plitvices Nacionālajā parkā tiešām ir tik zils, kā bildēs?

Iedomas

Ūdens Plitvices Nacionālajā parkā būs neticami tirkīzzilā krāsā.

Realitāte

Ūdens tiešām ir TIK zils.

Mēs turpinām pastaigu pa taku, kas ved lejā. Sākumā skatu slēpj koki, bet mirklis, kad starp tiem iznirst pirmais ezers, ir īsts “wow” moments.

Tālāk Tu seko mazām, idilliskām koka laipiņām, kas vijas cauri šiem mierīgajiem, zilajiem ūdeņiem. Un ūdens ir ne tikai zils. Tas ir arī tik dzidrs, ka tu vari saskatīt augus, kas dzīvo ezera dibenā, un zivis, kas neviena netraucētas peld savās darīšanās.

Ainu papildina niedres, akmens sienas un koki, kuru zaru ēnā taciņas vijas. Gluži kā no pasaku grāmatas! Un tas vēl nav viss. Ejot uz priekšu, Tu atradīsi arī vairākus mazākus ūdenskritumus.

Vai Plitvices Nacionālajā parkā jārēķinās ar lieliem cilvēku pūļiem?

Iedomas

Pastaiga Plitvicē būs lēna, mierpilna un klusa pastaiga dabā.

Realitāte

Viss taču nevar būt perfekts! Plkst. 11 no rīta Plitvices dabas parks ir PILNS ar cilvēkiem.

Protams, takā ir arī tukšākas vietas, kur var mierīgi uzelpot. Bet pie fotogēniskākajiem punktiem veidojas cilvēku sastrēgumi, kuru dēļ nākas uz brīdi piestāt un nemierīgi mīņāties rindā. Tā nav tā, gandrīz meditatīvā pieredze divvientulībā ar dabu, uz kuru varētu cerēt, redzot bildes, kurās skatu neaizsedz neviena tūrista mugura, bet man parka skaistums atsver šo neērtību. Tomēr, ja tu nepanes pūļus, tad Plitvice šajā stundā varētu nebūt tev piemērota. 

Lai gan… mēs novērojām arī kādu interesantu parādību. Pašās dienas beigās ~1/1.5h pirms slēgšanas parks bija daudz tukšāks, un mums beidzot bija iespēja mierīgi izbaudīt dabu un netraucēti uzņemt bildes, ko aizsūtīt mājniekiem. 

Vai Plitvices Nacionālajā parkā var izbaudīt mierpilnu, bezmaksas laivu braucienu?

Iedomas

Lai nokļūtu uz Augšējajiem ezeriem tu vienkārši iekāpsi laivā un izbaudīsi idillisku braucienu pāri Plitvices tirkīzzilajiem ūdeņiem.

Realitāte

Ne gluži. 

Uz Augšējiem ezeriem tiešām var nokļūt ar laivu, un šis brauciens tiešām ir bez maksas. BET, ja apmeklē parku laikā, kad tas ir pilns ar cilvēkiem, tu nevari vienkārši atnākt un bezrūpīgi iesēsties laivā. Pīķa stundās uz braucienu var nākties gaidīt garā, nogurdinošā rindā.

Kad mēs nonākam pie laivu piestātnes, mūs sagaida rinda, kurā jāgaida vairāk nekā 40 minūtes.

Protams, ja nevēlies gaidīt, ir alternatīva – iet kājām. Arī šajā posmā skati ir tikpat brīnišķīgi kā citviet parkā, bet jārēķinās, ka šī posma daļa nav viscaur nosegta ar koka laipām, kas nozīmē, ka nāksies mēroties spēkiem ne tikai ar distanci, bet arī ar zemes taciņām, kuras mēdz būt dubļainas.

Izvēles, izvēles. Laivu brauciens izklausās intriģējoši… Labi, gaidīsim! Un varbūt atpakaļ nāksim ar kājām. 

Un gaidīšana atmaksājas. Kad esam iesēdušies laivā, varam izbaudīt mazu atpūtas mirkli, kamēr laiva lēni slīdēja pāri tirkīzzilajiem ūdeņiem.

Kura Plitvices daļa ir labāka – Augšējie vai Apakšējie ezeri?

Iedomas

Apakšējie ezeri ir populārāki, kam vajadzētu nozīmēt ka tie ir interesantāki nekā Augšējie ezeri.

Realitāte

Abos Plitvices posmos ir daudz interesantu skatu, bet kura daļa tev patiks labāk ir atkarīgs no tavām interesēm.

Ja tu apmeklē Plitvici, lai apskatītu tās kroņa dārgakmeni – lielo ūdenskritumu, tu to atradīsi Apakšējajos ezeros. Augšējajos ezeros, savukārt, ūdenskritumu ir vairāk, un tev ir iespēja tiem pieiet tuvāk. Daba šeit šķiet nedaudz mežonīgāka. Tā vēl aizvien ir satriecoši skaista, bet aina ir tuvāka realitātei, nekā Apakšējie ezeri, kuri ir tik perfekti, ka brīžiem rodas sajūta, ka Tu esi iestudējumā. 

Mēs turpinam pastaigu pa Plitvices Augšējiem ezeriem,un mūsu priekšā iznirst taka, kas ved gar klinti, pa kuru tek daudzas mazākas straumītes. Brīžiem ūdens saķeras augos, kas pārkarājas pār klints malu, un brīžiem pie tevis nonāk atvēsinošas šļakatas. Man jāsaka, ka šī varētu būt mana mīļākā Plitvices daļa.

Cik daudz laika nepieciešams ieplānot Plitvices dabas parka apskatei?

Iedomas

Parkā nebūs pietiekami daudz ko darīt, lai aizpildītu visu dienu.

Realitāte

Ha! Hā! Kāds naivums no manas puses.

Parka apskate mums aizņēma vairāk nekā sešas stundas. Piedzīvojums bija nedaudz nogurdinošs, bet nevienā brīdī nebija garlaicīgi. Plitvicē uz katra soļa ir kas interesants — no ūdenskritumiem līdz milzu zivīm, no akmens sienām līdz sulīgi zaļajiem augiem. Daba patiesi ir apbrīnojama!

---

Vai Plitvices nacionālo parku ir vērts apmeklēt? 

Kopumā realitāte bija diezgan tuva tam, ko sagaidīju. Bet jāatceras, ka visam ir sava cena, un Plitvices Nacionālais parks nav izņēmums. Tu iegūsi neaizmirstamas atmiņas par burvīgiem skatiem, bet nāksies samierināties ar to, ka ar parku būs jādalās ar daudziem citiem cilvēkiem, kuri, tāpat kā tu, vēlas izbaudīt šo dabas brīnumu.

Vai esi gatavs pievarēt kādu kalnu? Marjan meža parks (angļu: Marjan Forest Park) pirmajā brīdī var izskatīties pēc grūta izaicinājuma. Bet, ja, paskatoties uz šo kalnu tālumā, Tev metas aukstas kājas, neuztraucies! No personīgās pieredzes varu teikt, ka, ja esi normālā fiziskā formā, kāpiens nav nemaz tik sarežģīts, kā pirmajā brīdī izskatās. Patiesībā Marjan meža parks ir skaista, zaļa oāze, kas pilna ar fascinējošiem augiem un skatu vietām, kurās iespējams baudīt satriecošu panorāmu.

Un atceries, ka darbs nes augļus. Jo augstāk Marjan kalnā uzkāpsi, jo skaistāki skati tevi sagaidīs. Aina, kas paveras no pašas virsotnes, ir elpu aizraujoša. Tikai nedari kā es – uzvelc pārgājienam atbilstošas kurpes!

Ko sagaidīt Splitas Marjan kalnā

Pirmais līmenis: Marjan kalna trepes

Ja kāpšana Marjan kalnā būtu videospēle, tad pirmā līmeņa misija būtu pieveikt trepes, kas slēpjas starp Splitas namiem.

Šīm trepēm ir ļoti daudz pakāpienu. Bet par to nav laika domāt, jo apkārtējā ainava ir burvīga. Kāpjot rodas sajūta, ka esi aizbēdzis no Splitas un nonācis kādā kalnu ciematā. Un, ja tu uz brīdi apstāsies un paskatīsies atpakaļ, ieraudzīsi, ka šķirbiņā starp mājām rēgojas Sv. Domnius baznīcas tornis un sarkano jumtu jūra.

Ja kāpšanas laikā neesi pārāk nosvīdis, tad šī ir arī lieliska foto vieta.

Pirmais līmenis pieveikts: balvā skats no Vidilica skatu vietas

Huh! Mums izdevās. Esam pievarējuši kāpnes un sasnieguši pirmo Marjan kalna skatu vietu.

Tie, kam ir nepieciešams atjaunot enerģijas rezerves, šeit atradīs kafejnīcu. Bet mēs dodamies taisni uz platformu, no kuras paveras satriecoša pilsētas panorāma.  No šejienes vari redzēt pilsētas namus, jūru un miglainus kalnus. Brīnišķīgi!

Ja esi sapratis, ka kāpšana kalnos nav priekš tevis, tad šeit savu pārgājienu vari arī noslēgt. Skats ir sagādājis pietiekamu ātrā dopamīna devu. Bet mēs vēl nepadosimies – mēs kāpsim līdz pat karogam kalna galā.

Marjan Meža Parka augu daudzveidība

Tālāk piedzīvojumu turpinām pa taisnu ceļu. Kreisajā pusē starp kokiem ik pa brīdim pazib jūra. Bet koši zilais ūdens nav šī posma fascinējošākā daļa. Visinteresantākā ir šejienes flora.

Nekad nebūtu domājusi, ka to teikšu, bet… paskaties uz to milzīgo kaktusu! Vai tas nav īsts skaistulis? Vai vismaz es domāju, ka tas varētu būt kaktuss. Bet tikpat labi tā varētu būt arī milzu alveja. Ja vari mani izglītot šajā jautājumā, es tikai priecāšos. Es runāju par tiem milzīgajiem, bāli zaļajiem augiem ar asumiem lapu malās.

Un paskaties uz tiem šķībajiem kociņiem! Izskatās, ka tie par mata tiesu turas kājās un kuru katru brīdi vienkārši apkritīs.

Kaķu punkts

Pa ceļam mūs sveicina arī kāds pūkains vietējais. Un, redz, kur vēl viens! Horvātijā tu sastapsi daudzus draudzīgus kaķus, kas vai nu klaiņo pa ielām, vai laiski čuč saulītē. Bet, ja pameklēsi Marjan meža parku Google Maps, atklāsi, ka kāds šeit kartē ir atzīmējis pat “kaķu punktu”. Es sasmējos.

Otrais līmenis pieveikts: balvā skats uz Sv. Nikolasa baznīcu

Pēc brīža mēs nonākam pie kādas senas akmens baznīcas. Tā ir vienkārša, raupja, un stāv šajā vietā jau kopš 1219. gada. Ļoti iespaidīgs vecums!

Bet, ja godīgi, tas arī viss, ko par šo vietu varu pateikt. Tā kā iekšā ieiet nav iespējams, šī ir tāda ātrā, trīs minūšu atelpas pietura.

Kad esi uzņēmis pāris bildes un mēģinājis ielūrēt pa spraudziņu durvīs, dodamies tālāk. Piedzīvojumu gars sauc mūs nogriezties nost no taisnā ceļa un mēroties spēkiem ar trepēm, kas slēpjas koku ēnā. 

Un man ir labas ziņas – arī šeit kaktusi nav mūs pametuši. Uz akmens sienas, kas mūs pavada, ir pat kaktuss, kas šobrīd zied košiem, dzelteniem ziediem. Ak, šie mazie dzīves prieciņi!

Marjan kalna virsotne: elpu aizraujošais Telegrin skatu laukums

Oho! Man šķiet, ka mans vārdu krājums nav pietiekami bagātīgs, lai aprakstītu šo vietu tā, kā tā ir pelnījusi.

Tavā priekšā paveras panorāma maigos zilos, baltos un zaļganos toņos. Līnijas izpludina viegla dūmaka. Centrā vējā lepni plīvo milzīgs Horvātijas karogs. Un, ja ar to vēl nav gana, tad otrā pusē slejas majestātisks balts krusts. Šī vieta zina, kā atstāt iespaidu.

Protams, Marjan kalnā ir arī vēl citas apskates vietas. Bet pašreiz manas baterijas jau ir nosēdušās, un mums vēl priekšā stāv atpakaļceļš, tāpēc ar to arī savus piedzīvojumus šodien beigsim. Ceru ka pietaupīji enerģiju kāpšanai lejā!

Marjan kalns 360 video

---

Vai ir vērts kāpt Splitas Marjan kalnā?

Es domāju, ka noteikti bija vērts kāpt. Pastaiga starp interesantajiem augiem un elpu aizraujošajiem skatiem ir lieliska iespēja aizbēgt no pilsētas, nemaz neizbraucot no tās. Galvenais – nesteidzies un izbaudi ainavu.

Šodien mēs dosimies izpētīt Diokletiāna pili Splitā — vietu, kas vienlaikus ir gan drupās, gan pilna dzīvības. Kā tas ir iespējams? Robežas starp Splitas vecpilsētu un bijušā Romas imperatora Diokletiāna pili ir ļoti izplūdušas. Varētu pat teikt, ka tās nepastāv. Pēc tam, kad imperatora grandiozā vecumdienu māja tika stipri bojāta, cilvēki, kas reiz dzīvoja netālu esošajā Salonā, pils drupu iekšpusē sāka celt jaunas mājas. Būvniecības procesā viņi iekļāva drupu fragmentus savās jaunajās ēkās.

Kopš tā laika pagājuši daudzi gadsimti, bet pat šodien Diokletiāna pilī tu atradīsi drupas, kas saplūst ar dzīvojamām mājām, dzīvīgām kafejnīcām, veikaliem un bāriem. Nu tad dosimies izpētīt šo unikālo vietu kopā!

P.S. Es neesmu vēsturniece, es esmu tūrists – parastais. Es vados pēc faktiem, kurus atrodu internetā, tāpēc droši piedāvā labojumus, ja es kaut ko esmu pārpratusi

Ko apskatīt Diokletiāna pilī:

Atklāj Diocletāna pils tumšos pagrabus

Atrašanās vieta

Pilī mēs ieejam cauri tās pagrabiem. Tie ir plaši un tumši. Akmens griestus balsta masīvas kolonnas.

Šeit tu neatradīsi elegantus rotājumus; viss ir raupjš, notraipīts un nedaudz biedējošs. Ļoti atbilstoši vietai, kur kādreiz atradās cietumi un tika izpildīti nāvessodi.

Interesants fakts: kādu laiku Diokletiāna pils pagrabi tika izmantoti atkritumu un notekūdeņu izgāšanai. Ironiski, bet tiek uzskatīts, ka tieši pateicoties tam, ka pagrabi tika izmantoti kā izgāztuve, tie ir tik labi saglabājušies.

Diokletiāna pils grandiozais peristils

Atrašanās vieta

Pils teritorijā ik pa brītiņam var uzdurties kādam masīvam akmens gabalam, kurā iegravēti burti, vai senas kolonnas fragmentam. Šīs kādreizējās diženuma paliekas organiski iekļaujas kopējā drupu ainavā. Tomēr kaut kādā mistiskā veidā arī mūsdienu saldējuma bodītes un bāri šajā ainā iederas tikpat labi.

Kolonnu ieskautais peristils ir elpu aizraujošs. Ja būsi vērīgs, varēsi ieraudzīt daudz interesantu detaļu. Un laukuma malā lepni slejas arī Sv. Domnius katedrāle.

Laikam nav jābrīnās, ka te ir tiiiiik daudz cilvēku!

Kā tev šķiet, kas bija pirmais – lielās kolonnas vai ēka ar mazajiem balkoniņiem, kuras eksterjerā tās ir iekļautas? Es domāju, ka kolonnas. Bet jebkurā gadījumā, izskatās tiešām iespaidīgi.

Un ko šeit dara sfinksa? Ja var ticēt internetam, tā uz šejieni atceļojusi no pašas Ēģiptes.

Naksnīgie piedzīvojumi Diokletiāna pils peristilā

Šķiet, ka arī mūsdienās peristils ir kultūras dzīves centrs. Dienas laikā tev var palaimēties kļūt par liecinieku tradicionālo deju priekšnesumam. Bet jautrība nebeidzas arī pēc saulrieta. Vasaras vakaros šeit var uzdurties arī kādam koncertam.

Klausīties mūziku, sēžot uz tūkstošiem gadu seniem pakāpieniem, kad virs tavas galvas plešas nakts debesis – tā ir maģiska sajūta. Un, ja esi pieaugušo dzērienu cienītājs, blakus esošais bārs piedāvā iespēju baudīt mirkli ar kādu kokteili, kas tiek servēts turpat uz kāpnēm.

Es pati gan nedzeru, tāpēc nevaru komentēt, kādas ir cenas, bet atmosfēra ir lieliska.

Sv. Domnius – Vēsturiskā katedrāle

Liktenis ir neizdibināms. Tas, kas reiz bija Diokletiāna mauzolejs, tagad ir kļuvis par kristiešu baznīcu, kas nosaukta par godu svētajam, kuru Diokletiāns sodīja ar nāvi.

Skaistākā katedrāles iezīme, pēc manām domām, ir zvanu tornis. Par baznīcas apbrīnošanu no ārpuses naudu neviens neprasa, bet, ja vēlies ieiet iekšā vai uzkāpt tornī, apskatīt Splitu no augšas, nāksies iegādāties ieejas biļeti.

Kādreizējās godības skelets: Vestibilis (Rotonda)

Atrašanās vieta

Kamēr mēs klaiņojam pa pils teritoriju, kaut kur tālumā atskan dziesma. Nedaudz izklausās pēc baznīcas kora, bet skaņa nenāk no katedrāles. Vai tie varētu būt a cappella dziedātāji Diokletiāna pils vestibilā? Dosimies noskaidrot.

Vestibils ir apaļa telpa, tomēr, ja tu, meklējot vestibilu, centies ieraudzīt apaļu ēku, tu to neatradīsi, jo no ārpuses rotonda nemaz neizskatās apaļa. Tāpēc, kamēr mēs atrodam īsto ceļu, muzikālais priekšnesums jau ir beidzies, un pāri palikusi vien kastīte, kurā vāc dzeramnaudu. Neko darīt, cerams, ka nākamreiz mums veiksies labāk. Tomēr šī vilšanās netraucē mums izpētīt pašu vestibilu.

Ja tu paskatīsies uz augšu, ieraudzīsi, ka kupols, kas kādreiz sedza griestus, jau sen ir zudis nebūtībā un ir palicis tikai apaļš caurums, kas paver skatu uz debesīm.

Kādreiz šī telpa kalpoja kā pārejas posms no peristila uz imperatora privātajām istabām. Taču tajos senajos laikos tā esot izskatījusies pavisam savādāk – telpu rotājušas statujas, mozaīkas un marmora plāksnes. Tagad no tā laika godības palicis vien ķieģeļu skelets un cilņa rotājumu virkne uz vārtu arkas. Tomēr telpas forma vēl aizvien ir intriģējoša.

Diokletiāna pils vēderā slēpjas Splitas vecpilsētas ielas

Diokletiāna pils šaurās, līkumainās ieliņas ir ideālas klaiņošanai ar atvērtu prātu. Pat ja šķiet, ka tu jau visu esi izpētījis, katru reizi, kad šeit atgriezies, atrodas kāda sānu eja, kuru tu iepriekš nebiji pamanījis.

Uz kuru pusi dosimies? Pastaigas laikā tev šādu izvēli nāksies izdarīt bieži, jo gandrīz vienmēr ir iespēja doties vairākos virzienos, un ir diezgan neiespējami uzminēt, kur katra no ejām aizvedīs. Mana rekomendācija būtu sekot savai sirdij, jo, lai kuru ceļu tu izvēlētos, tas noteikti aizvedīs pie kaut kā interesanta.

Aiz viena līkuma žāvējas veļa, aiz nākamā slēpjas rosīgs restorāns (to Diokletiāna pilī ir diezgan daudz), bet vēl kāda cita ieliņa slēpj vēsturiskas mājas, kas apaugušas ar efejām.

Tā bezmērķīgi klaiņojot, mēs atradām šo lielisko foto vietu ar skatu uz katedrāli.

Sper soli ārpus Diokletiāna pils, lai sastaptu Gregoriju no Ninas

Atrašanās vieta

Cauri Zelta vārtiem tu pamani lielu statuju, ap kuru drūzmējas cilvēki. Daudzi no viņiem dara ko netipisku – berzē mākslasdarba kājas īkšķi. Kas tas par dīvainu rituālu?

Bronzā iemūžinātais tēls ir Gregorijs no Ninas, bīskaps, kurš aizsāka horvātu valodas lietošanu baznīcas ceremonijās. Viņa pirksta berzēšana, visticamāk, sākās kā cieņas izrādīšana, taču mūsdienās ceļotāji to dara, lai iemantotu veiksmi.

Iepazīsties ar romiešu karēvjiem, kas dežūrē pie Zelta vārtiem

Atrašanās vieta

Vai esi gatavs uzņemt kādu jautru ceļojuma bildi, ko nosūtīt draugiem? Tad dodies taisnā ceļā pie romiešu karavīriem, kas sargā Diokletiāna pils Zelta vārtus (vai arī tiem, kas dežurē peristilā). Un neuztraucies, viņi tikai izskatās draudīgi. Patiesībā viņi ir ļoti jauki un strādā par dzeramnaudu.

Standarta piedāvājumā ir iekļauti trīs kadri: pieklājīgais foto, kur visi stāv rindā un smaida, bilde, kurā jūs gatavojaties uzbrukumam, un tavs pēdējais foto ar zobenu pie rīkles. Viss, protams, ar humora devu.

Bet, kamēr tu izklaidējies kopā ar saviem jaunajiem draugiem, neaizmirsti uzmest aci arī pašiem Zelta vārtiem. Tā kā šie vārti bija Diokletiāna pils galvenā ieeja, tie ir diezgan grandiozi.

Un atklāšu kādu interesantu detaļu, ko daži palaiž garām – ja tu nostāsies tieši zem vārtiem un paskatīsies uz augšu, uz izvirzījumiem ieraudzīsi briesmīgas galvas.

Diokletiāna pils 360 video

Labākai skatīšanās pieredzei – pirms atskaņo video, pārliecinies vai iestatījumos ir izvēlēta augsta kvalitāte 😉

---

Vi Diokletiāna pili Splitā ir vērts apmeklēt?

Vienalga, vai esi šeit, lai izzinātu vēsturi, atklātu ko jaunu vai vienkārši izbaudītu atmosfēru – Diokletiāna pils apskate būs neaizmirstams piedzīvojums. Galu galā, kur vēl tu atradīsi šādu miksli ar pavisam seno, veco un jauno?

Vai esi ko dzirdējis par Horvātijas pilsētu Ninu? Un, ja es tev pastāstītu, ka šī šarmantā pilsētiņa, kas atrodas tikai ~30 minūšu brauciena attālumā no Zadaras, ir Horvātijas valsts šūpulis? Izrādās, ka Nina ir pirmais viduslaiku Horvātijas politiskais, reliģiskais un kultūras centrs.

Ja šis būtu jautājums vēstures testā, es būtu izgāzusies! Es šo apslēpto pērli atradu tikai pateicoties Ninas slavenajiem sāls laukiem. Bet nav ko sevi šaustīt! Tas taču ir iemesls, kāpēc mēs ceļojam, vai ne? Lai paplašinātu savu redzesloku un iemācītos ko jaunu.

Tad nu lecam auto, un dodamies izpētīt Ninu!

Ninas apskates vietu kopsavilkums:

Ninas sāls lauku neparastais šarms

Vēl viens ātrais tests! Kā iegūst sāli?

Izrādās, ka ir trīs sāls ieguves metodes – sāls raktuves, ekstrakcija no sāls atradnēm un sāls ieguve, iztvaikojot jūras ūdenim. Ninā tev ir iespēja būt lieciniekam pēdējai no minētajām.

Ja es pareizi saprotu, tas darbojas šādi: sālsūdens tiek virzīts cauri virknei sāls dīķu, kur katrā nākamajā līmenī tas iztvaiko arvien vairāk, līdz no ūdens vairs nav ne miņas, un pāri ir palicis tikai sāls. Bet, protams, es neesmu eksperts. Ja vēlies šo tēmu papētīt padziļināti, Nin Saltworks piedāvā izglītojošu (maksas) ekskursiju sāls laukos, kuras laikā gids pastāsta visus sāls ieguves procesa noslēpumus.

Galvenais, pirms ierašanās veic nelielu izpēti par konkrētā brīža situāciju. Tā kā šeit sāls tiek iegūta dabīgā veidā, var gadīties arī kā mums – atbraukt laikā, kad sāls laukos sāls nemaz nav redzama. 

Es domāju, ka budžeta ceļotāji priecāsies dzirdēt, ka ekskursijai ir arī bezmaksas alternatīva. Šoreiz sāls laukus apbrīnosim no nelielas putnu vērošanas platformas, kas ierīkota ceļa malā.

Kaut arī sāls lauku pamata misija ir funkcionāla un ūdens tajos šķiet tāds… duļķains, skats nenoliedzami ir skaists. Vai ne?

Šķērso Ninas ikonisko tiltu

Uzmini, ko es redzu? Skaistu, senu akmens tiltu, kuru sargā Branimirs, viens no kādreizējiem Horvātijas valdniekiem. Bet tilta fonā slejas miglaini kalni un vecpilsētas jumti. Diemžēl es neko daudz nezinu par šī tilta vēsturi, bet aina nenoliedzami ir tik skaista, ka tā būtu pelnījusi vietu uz pastkartes.

Ko apskatīt Ninas fotogēniskajā vecpilsētā?

Es domāju, ka tu šo stāstu atceries tikpat labi kā reizrēķinu. Lai nokļūtu vecpilsētā, mums jāiziet cauri grandioziem akmens vārtiem. Otrā pusē tevi sagaida ieliņas, kas ir pilnas ar suvenīru veikaliņiem, saldējuma bodītēm un vēsturiskām ēkām.

Satiec Gregoriju no Ninas (vēlreiz)

Vai atpazīsti kādu pazīstamu seju? Tas taču ir Ninas Gregorijs, tas pats, kura īkšķi Splitā visi berzē, cerībā iemantot veiksmi. Tikai šis ir nedaudz mazāks nekā viņa Splitas kopija.

Tomēr šī atkalredzēšanās nav nekāds pārsteigums. Viņu taču sauc Gregorijs no NINAS. 

Vai zini, ar ko viņš ir kļuvis tik slavens, ka vairākkārt iemūžināts bronzā? Gregorijs bija bīskaps, kurš aizsāka horvātu valodas izmantošanu Horvātijas baznīcas misēs, kuras pirms tam tika lasītas tikai latīņu valodā.

Atklāj, kādu spēku slēpj Ninas Sv. Krusta baznīca

Tavā priekšā, starp senām drupām, lepni slejas kāda maza baznīca. Jau no pirmā acu uzmetiena tu vari pateikt, ka tā šeit stāvējusi ļoti, ļoti ilgu laiku.

Šī ir Svētā Krusta baznīca, kuru mēdz dēvēt par mazāko katedrāli pasaulē. Tomēr tas nav oficiāls tituls.

Baznīcas iekšpusē tevi sagaida pilnīgs tukšums, un vietas ir tik maz, ka gandrīz nav kur apgriezties. Tomēr, par spīti necilajam izmēram, šajā baznīcā nenoliedzami jūtama klusa, bet spēcīga augstāka spēka klātbūtne.

Noslēdz piedzīvojumu ar pastaigu pa Ninas promenādi

Lai arī cik apburoša ir Ninas vecpilsēta, nevar noliegt, ka tā ir diezgan maza. Tāpēc nepaiet ilgs laiks, līdz tu attopies pie vēl vieniem akmens vārtiem vecpilsētas pretējā galā. Tomēr piedzīvojums vēl nav beidzies. Kreisajā pusē, tieši pirms vārtiem, ir kāda maza taciņa. Ja tai sekosi, nonāksi pasakaini skaistā promenādē.

Ūdens ir kā spogulis, kurā atspīd dūmakaini kalni. Tie taču nevar būt īsti, tie izskatās kā uzgleznoti! Un starp ūdeni un kalniem stiepjas šaura zemes strēle. Šķiet, ka tā ir lagūnas pludmale.

Starp citu, Nina ir viena no retajām vietām Horvātijā, kur atradīsi smilšu pludmali. Un, ja ar to vien nepietiek, lai atstātu uz tevi iespaidu, piebildīšu arī, ka Ninas pludmalē atrodamas ārstnieciskās dūņas. Ja atpūta ir tas, ko tu meklē, tad noteikti iesaku papētīt šo tēmu dziļāk.

Bet mums šodien ir citi plāni; līdz saulrietam mums jāspēj atgriezties Zadarā. Ja mēs sekosim šim skaistajam ceļam, kas ved gar ūdeni, tas mūs aizvedīs atpakaļ pie tilta, no kura sākās mūsu vecpilsētas piedzīvojums.

Ko apskatīt Ninā 360 video

---

Vai Ninu ir vērts apmeklēt?

Nina ir šarmanta, skaista un pilna vēstures elpas. Tās atrašanās vieta padara to par lielisku dienas izbrauciena opciju no Zadaras. Tāpēc, domāju ka tā patiks visiem skaisto skatu medniekiem. Vienīgais mīnuss kas jāņem vērā – kafejnīcas un restorāni šeit ir nedaudz padārgi un auto jaatstāj maksas stāvvietā.

Šajā lietainajā dienā dosimies izpētīt vēl vienu Horvātijas piekrastes pilsētu — Zadaru, kas pazīstama ar savu skaisto vecpilsētu un slavena ar saviem neaizmirstamajiem saulrietiem. Tā kā laikapstākļi ir vienkārši šausmīgi, plāns ir ātri izskriet cauri Zadaras populārākajām apskates vietām un pēc tam mēģināt aizbēgt no lietus, braucot uz Ninu, kura, starp citu, ir īsta pērle. Bet apsolu, ka ap saulrieta laiku būsim atpakaļ Zadarā. Mums taču pašiem jāpārliecinās, vai šeit tiešām var vērot vienus no skaistākajiem saulrietiem pasaulē.

Tad nu paķer lietusmēteli un laižam izdibināt, ko apskatīt Zadarā kopā!

Zadaras apskates vietu kopsavilkums:

Ko apskatīt Zadaras vecpilsētā?

Ja Tev ir palaimējies paviesoties vairākās Dalmācijas krasta pilsētās, Tuu, visticamāk, esi ievērojis kādu sakritību. Visās Horvātijas piekrastes pilsētās, kuras sava izbrauciena laikā esam apmeklējuši, vecpilsēta no pārējās “ikdienas” pasaules ir atdalīta ar augstiem mūriem. Un, lai tajā nokļūtu, parasti jāiet cauri grandioziem ieejas vārtiem, kas kalpo kā portāls uz pilnīgi citādu pasauli — pilnu ar senām ēkām, mazām ieliņām un dažādiem pārsteigumiem.

Zadaras Sauszemes vārti (Land gate)

Zadaras Tautas laukums (People Square or Narodni Trg)

Pat lietus nevar apturēt cilvēku plūsmu Zadaras ielās. Runā, ka viena no labākajām vietām cilvēku vērošanai ir Zadaras Tautas laukums. Bet jāatzīst, ka cilvēku vērošana īsti nav manā gaumē; es labāk apskatu skaistas senas ēkas. Par laimi, Tautas laukumā iespējams atrast arī tās.

Krietni vēlāk es uzzināju, ka kaut kur šajā ainiņā slēpjas arī Sv. Laurenca (St. Lawrence) baznīca. Es to tā arī neatradu, bet, iespējams, Tu būsi acīgāks.

Trešajā laukuma pusē atradīsi Zadaras Lodžiju (Zadar City Loggia). Man nav laba fotoattēla, ko parādīt (es vainoju lietu), bet tā ir grandioza ēka ar lielām kolonnām un arkām. Kādreiz tā kalpoja kā Zadaras tiesa, bet tagad lodžijā iekārtota izstāžu zāle. Kaut arī ēka mainījusi savu dzīves misiju, tajā vēl aizvien atrodams liels, no akmens veidots tiesneša galds.

Klaiņot pa Zadaras vecpilsētas ieliņām

Ja dodies maldīties bez konkrēta plāna, var gadīties, ka atradīsi arī kādu apslēptu dārgumu, piemēram, šo šarmanto iekšpagalmiņu. Paskaties augšup! Izskatās, ka kaimiņi no rīta varētu vienkārši attaisīt logus un, neizejot no dzīvokļa, kopā iedzert kafiju.

Zadaras 5 aku laukums

Bez slavenajām akām šajā laukumā atradīsi arī Kapteiņa torni (Captain’s Tower), kas reiz bija nozīmīga aizsardzības sistēmas sastāvdaļa, un ieeju vecākajā Zadaras parkā — Queen Jelena Madijevka park.

Zadar’s reliģiskās celtnes

Nākamajā vietā, kuru apskatīsim, kopā savijas vairāki apskates objekti. Par tavu uzmanību cīnās divas interesanta izskata baznīcas.

Kāpšana baznīcas tornī ir viena no populārākajām tūristu aktivitātēm Zadarā. Tornis bija arī manā vēlmju sarakstā, bet, tā kā vēlējāmies aizbēgt no lietus, mēs nolēmām, ka uz torni atnāksim vēlāk… Un tā arī nekad neatnācām. Tāpēc, ja tu tur uzkāpsi, lūdzu, pastāsti man arī, kā bija!

Ko apskatīt Zadaras promenādē?

Kaut arī man ļoti patika Splitas palmas, man jāatzīst, ka Zadaras promenāde, no visām promenādēm, kuras sava Horvātijas ceļojuma laikā apskatīju, man patika visvairāk.

Saulriets Zadaras Promenādē

Jo tuvāk ejam promenādes galam, jo vairāk cilvēku sastopam. Mums bija šī lieliskā doma atnākt pavērot saulrietu no promenādes. Bet uzmini, kuram vēl bija tieši tāda pati doma? Visiem citiem cilvēkiem Zadarā!

Šajā laikā Jūras ērģeles (Sea Organ), kas ir mūzikas instruments, kurš ar viļņu palīdzību rada gaudulīgas skaņas, ir tik pilns ar cilvēkiem, ka mums nav ne mazāko izredžu piesēst un paklausīties jūras mūziku. Tāpēc mana rekomendācija būtu Jūras ērģeles apmeklēt jebkurā citā diennakts laikā.

Sveiciens saulei (Greeting to the Sun)

Kad saule ir norietējusi, visi, gluži kā organizēts grupējums, dodas pie nākamā apskates objekta.

Manuprāt, šis ir perfekts Zadaras apskates noslēgums.

Ko apskatīt Zadarā 360 video

Biežāk uzdotie jautājumi par ceļošanu uz Zadaru

Zadara vai Splita: Kuru izvēlēties?

Abās pilsētās atradīsi šarmantu vecpilsētu, pasakainas pludmales un garšīgas jūrasveltes.

Esmu dzirdējusi, ka Zadaru raksturo kā mazāk tūristisku nekā Splitu, tomēr vadoties pēc personīgās pieredzes, es šim apgalvojumam īsti nepiekrītu. Cilvēku skaits abās pilsētās likās vienlīdz liels un cenas vienlīdz augstas. Tomēr es ceļoju jūnija pašā sākumā, tāpēc var gadīties arī, ka sezonas karstākajā punktā situācija ir nedaudz atšķirīga.

Manuprāt, faktors, kas visvairāk ietekmē izvēli, kuru no abām pilsētām apmeklēt, ir tas, kuri dabas parki un citi apskates objekti no katras ir ērtāk sasniedzami. Ja par bāzes vietu izvēlēsies Zadaru, tad būsi tuvāk Plitvices Nacionālajam parkam, Kornati Nacionālajam parkam un arī Šibenikai. 

Un, protams, vari darīt arī kā es un apskatīt abas.

Kā mēs Zadarā pārvietojāmies?

Kaut arī mums bija īres auto, Zadaras vecpilsēta ir kājnieku zona. Tāpēc auto atstājām maksas stāvvietā netālu no vecpilsētas un visus objektus izstaigājām kājām. Stāvvietas cenas bija atbilstošas mūsu budžetam, bet brīdinu, ka nepieciešams paņemt līdzi skaidru naudu, jo vismaz tā stāvvieta, kuru izmantojām, bankas kartes nepieņēma.

---

Vai Zadaru ir vērts apskatīt?

Kā jau agrāk minēju, mums, dēļ brauciena uz Ninu, Zadarā bija ļoti maz laika. Bet vadoties pēc tā, ko redzēju, es raksturotu Zadaru kā vēl vienu skaistu Horvātijas pilsētu ar vēsturiskām celtnēm un prominādi, kas vislabāk piemērota pastaigām.

Esmu dzirdējusi daudz diskusiju par to, vai Horvātijas ceļojuma laikā ir vērts apmeklēt gan Krkas Nacionālo Parku gan Plitvici. Tad nu jādodas to noskaidrot! Baumo, ka Krku ir vērts apmeklēt tad, ja Tu apskati vairāk nekā tikai galveno ūdenskritumu. Tāpēc nospraudīsim mērķi Krkā izbaudīt pēc iespējas vairāk dažādu pieredžu.

Plāns ir šāds: vispirms iziesim taku, kas ved uz Skradinski Buk, bet pēc tam ar laivu aizbrauksim uz kādu salu, uz kuras paslēpts klosteris, apmeklēsim senas ūdensdzirnavas, atradīsim vēl vienu ūdenskritumu un ielūrēsim kādā tumšā alā.

Cerams, ka tev kājās ir ērti pārgājiena apavi!

Krkas nacionālā parka apskates kopsavilkums

Ko apskatīt Krkas Nacionālajā parkā Lozovec ieejas rajonā

Perfekto skatu vieta – taka uz Krkas dārgakmeni – Skradinski Buk ūdenskritumu

8 no rīta cilvēku pūļi vēl nav ieradušies, bet es zinu, ka drīz te viss čumēs un mudžēs ar tūristiem. Tāpēc mums jābūt stratēģiskiem! Visprātīgāk šķiet sākt ar Krkas parka populārāko daļu – pastaigu taku, kas ved uz galveno ūdenskritumu.

Tā kā mūsu starta punkts ir Lozovac ieeja, mums būs iespēja vispirms iziet pastaigu maršrutu un Skradinski buk ūdenskritumu apskatīt takas beigās, tā teikt, saldajā ēdienā.

Krkas ūdenskritumu un minī ūdenskritumiņu medības

Uzņem perfekto bildi ar Skradinski Buk ūdenskritumu

Bet mēs esam nostaigājuši krietnu gabalu, šķiet, kādus 5,5 kilometrus. Tāpēc domāju, ka ir laiks nedaudz atpūsties. Un kur vēl labāk uzlādēt baterijas, ja ne laivā?

Laivu brauciens uz Visovac salu Krkā

Vai lai pilnībā izbaudītu Krku ir nepieciešams doties laivu braucienā? Nē. Bet, ja līdzekļi atļauj un gribas uz brīdi pasēdēt, pabaudīt skatus bez liekas piepūles, šī ir lieliska opcija kā atpūtināt kājas.

Mierpilna vieta lūgšanām

Kad pusstunda uz mazās saliņas ir paskrējusi, laiva nogādā mūs atpakaļ sākuma punktā.

Bet ar to piedzīvojumi vēl nebeidzas. Tā kā baterijas ir uzlādētas, ir laiks lekt auto un doties uz Roški Slap ieeju, kura atrodas aptuveni 30 – 40 minūšu brauciena attālumā.

Ko apskatīt Krkas Nacionālajā parkā Roški Slap ieejas rajonā

Izpētīsim Krkas vecās ūdensdzirnavas

Pa mazāk iemītām takām 

(Neparādās video)

Roški Slap skaistās kaskādes

Simts dolāru jautājums – kur ir Roški slap ūdenskritums?

Pēc kartes izskatījās, ka tam jābūt kaut kur starp ūdensdzirnavām un tiltu, kuru šķērsojām, lai nokļūtu līdz autostāvvietai. Es esmu gatava saderēt, ka dzirdēju kā burbuļo ūdens! Tomēr, lai kā arī mēs meklētu, šajā rajonā taku uz ūdenskritumu neatradām.

Tā nu mēs atzīstam savu sakāvi un dodamies apskatīt Oziđana Pećina alu.

Tātad, Roški slap nav tikai leģenda. Vienkārši, lai to ieraudzītu ir jāpakāpjas nedaudz augstāk.

Vai zināji, ka Krkas Nacionālajā aprkā ir arī ala? Oziđana Pećina

Vai esi gatavs pieveikt vēl pāris pakāpienu, lai izbaudītu skatu no pašas augšas?

(Neparādās video)

Tilts vīģu ielokā (vēl viena vieta, no kuras pabaudīt Rošk slap )

Jau kopš izkāpām no auto, mēs veiksmīgi spēlējām ķerenes ar lietu. Un izskatās, ka lietus beidzot mūs ir panācis, tāpēc ir laiks šo piedzīvojumu noslēgt. BET… kurš gan grib iet atpakaļ pa to pašu ceļu, pa kuru atnāca?

Iespējams, ka no augšas arī tu pamanīji nelielu tiltiņu, kas šķērso upi. Es esmu gatava saderēt, ka no turienes paveras lielisks skats. Tāpēc dodamies turp.

Abās tilta pusēs aug sulīgi zaļi vīģu koki. Vēl nav pienākusi vīģu sezona, tāpēc augļi ir tikai mazi bērniņi, kam vēl ir nepieciešams laiks lai nobriestu.

Bet kas ir svarīgāk – izrādās, ka arī no šejienes tu vari apskatīt Roški slap ūdenskrituma kaskādes. Protams, skats nav tik iespaidīgs, kā no augšas, bet tas ir daudz pieejamāks tiem, kuri nevēlas vai nevar pievarēt tās ellīgās trepes.

Tagad gan, lai cik skaista arī Krka nebūtu, esam izlījuši līdz kaulam, tāpēc dodamies tapakaļ uz auto.

Krkas nacionālais parks 360 video

Biežāk uzdotie jautājumi par Krkas Nacionālo Parku?

Šie ir jautājumi uz kuriem meklēju atbildes pirms sava brauciena.

Vai es varu vispirms apmeklēt ieeju uz kuru iegādājos biļeti (piem. Lozovec), pēc tam iziet ārā un atkal ieiet iekšā Roški Slap ieejā?

Jā, ja iegādājies biļeti uz visu parku, tad tas ir iespējams. Galvenais saglabā biļeti līdz apmeklējuma beigām, jo pie Roški slap ieejas mums to prasīja atkārtoti uzrādīt.

Kā nokļūt no Lozovec vai Skradin ieejas uz Roški slap?

Mēs izgājām ārā no parka un braucām ar auto (30-40 min ceļā). Bet, ja tev nav auto, cik saprotu uz Roški slap iespējams nokļūt arī 4 stundu garās laivu tūres ietvaros.

Kur iegādāties biļetes uz laivu braucienu?

Kā jau iepriekš minēju, brauciens ar laivu Krkā ir par papildus maksu. Kaut arī ieejas biļetes parkā iespējams iegādāties tiešsaistē, biļetes uz laivu braucienu iespējams iegādāties tikai atrodoties pašā parkā. Tiešsaistē iespējams apskatīt tikai cenas. Un atceries, ka vietu skaits laivā ir ierobežots.

Vai Skradinski buk ūdenskritumā ir atļauts peldēties?

Nē, šajā ūdenskritumā peldēties vairs nav atļauts. Ja ieraugi bildes, kurās cilvēki peldās, tad zini, ka tās uzņemtas pirms ierobežojumiem, kas tika ieviesti dažus gadus atpakaļ. Ja tevi interesē tieši peldēšana ūdenskrituma tuvumā, peldēt joprojām ir atļauts Kravices ūdenskritumā, kas atrodas Bosnijā un Hercogvinejā.

Kādu maršrutu Krkā mēs izvēlējāmies?

Šeit būs bildes no mana Garmin.

1) Lazovac ieeja > Skradinski buk ūdenskritums > Laivu piestātne (sarkanais punkts) > Visovac sala (ar laivu) > Laivu piestātne > Lazovac ieeja

2) Roški slap ieeja > Ūdens dzirnavas > Daļa no dabas takas uz Utvrda Kaamicka (nogājām tikai 2km turp un atpakaļ, jo padevāmies) > Oziđana Pećina ala > Pāri tiltam > Roški slap ieeja

Kāpēc braucām paši, nevis izvēlējāmies tūri?

Tūrēm ir laika ierobežojums, bet mēs parkā vēlējāmies pavadīt visu dienu, lai redzētu pēc iespējas vairāk. Kā arī vēlējāmies apmeklēt abas ieejas.

Vai pie ieejas ir autostāvvieta?

Lozovec ieeju izvēlējāmies tieši tāpēc, ka pie tās ir liela autostāvvieta. Pie Roški slap ieejas auto sanāk atstāt nomalē, bet vietas pietiek vairākiem auto.

---

Vai Krkas nacionālo parku ir vērts apmeklēt?

Mans slēdziens – Krka ir brīnišķīga un noteikti ir vērts to iekļaut savā Horvātijas vēlmju sarakstā. Un, ja tev ir laiks un enerģija, es noteikti rekomendētu apmeklēt gan galveno parka daļu, gan Roški slap ieeju.

Un izrādās, ka arī tas vēl nav viss – Krkā esot vēl citas vietas, ko apskatīt. Visam vienā dienā tiešām laika nepietiek!