Hanojas ielās tu redzēsi cilvēkus, kuri pusdieno, sēžot uz maziem plastmasas krēsliņiem, un turpat blakus, uz ietves, kāds mierīgi griež matus brīvdabas frizētavā, kamēr garām traucas haotiska satiksme. Šeit motorolleri pat apļveida krustojumos pamanās radīt sastrēgumus, jo šķiet, ka katrs dodas pilnīgi citā virzienā. Savukārt pilsētas nomalēs starp zaļiem rīsu laukiem tu ieraudzīsi vecus kapakmeņus, kas klusi iekļaujas ainavā.
Hanoja ir asu kontrastu pilsēta, kas ceļotājiem stāsta vairāk stāstu, nekā tu atradīsi fotogrāfijās.
Lielākā daļa ceļotāju Hanoju saista ar tās vecpilsētu. Taču pavadi šeit vairāk nekā vienu dienu, un ātri sapratīsi, ka dažādi pilsētas rajoni var šķist kā pilnīgi atšķirīgas pasaules. Nelabvēlīgo laikapstākļu dēļ mūsu sākotnējais 2 dienu Hanojas maršruts nemanot pārvērtās par 4 dienu ceļojumu, un mēs iepazinām daudz vairāk Hanojas apskates vietu, nekā sākotnēji bijām plānojuši.
Tāpēc šeit atradīsi mūsu Hanojas ceļojuma stāstu un uzzināsi — ko mēs redzējām, kas mūs šokēja un ko es darītu citādi, ja vēlreiz atgrieztos Hanojā.
Ilgums
4 dienas
Temps
Vidējs
Transports
Grab taksi
Hanojas maršruta kopsavilkums
- 1. diena Hanojas maršrutā: pirmais solis haosā
- 2. diena Hanojas maršrutā: ko darīt Hanojā ārpus vecpilsētas
- 3. diena Hanojas maršrutā: ārpus pilsētas un atpakaļ
- 4. diena: cietums, senas pils mūri un viena ļoti laba masāža
- Kur doties pēc Hanojas apskates?
- Biežāk uzdotie jautājumi par Hanoju
- Vai Hanoju ir vērts apmeklēt?
1. diena Hanojas maršrutā: pirmais solis haosā
Ja uz Hanoju lido no Eiropas, sagatavojies — kultūras šoks sākas vēl pirms būsi pametis lidostu.
Rindas pie pasu kontroles var būt garas. Ļoti garas. Daudzi ceļotāji, kas pirmoreizi dodas uz Hanoju, nenojauš, ka imigrācijas process var viegli aizņemt vairākas stundas. Tāpēc apbruņojies ar pacietību un pirmajā Hanojas maršruta dienā neieplāno neko tādu, kur svarīgs precīzs ierašanās laiks.
Kad ar Grab beidzot esam tikuši līdz viesnīcai — ir tikai viena lieta, ko darīt.
Dodies ielās.
Jo labākais veids, kā sākt Hanojas iepazīšanu, nav vilkt ķeksīšus apskates vietu sarakstā. Labākais veids ir ienirt pilsētas haosā un ļaut Hanojai pašai ar sevi iepazīstināt.
Hanojas vecpilsēta
Bezmaksas
Vecpilsēta nav tikai ielu labirints ar sarkaniem karogiem, padzīvojušām ēkām un maziem veikaliņiem. Tā ir sajūta. Ļoti īpašs, dzīvs un grūti aprakstāms haoss.
Tu to sajutīsi brīdī kad iziesi no viesnīcas — kustība, troksnis un motorolleri, kas traucās garām visos iespējamajos virzienos. Tur ir skaļi. Un būšu godīga — reizēm arī nepatīkami ož, un Hanojas vecpilsēta nav pati tīrākā vieta, ko esmu apmeklējusi. Taču esmu piedzīvojusi ko līdzīgu arī Eiropas pilsētās, un man šķiet svarīgi to pateikt atklāti, nevis izlikties, ka katrs Hanojas stūrītis izskatās kā perfekts pastkartes attēls. Ja tu zināsi uz ko sagatavoties, tu spēsi novērtēt pilsētu tādu, kāda tā patiesībā ir.
Es domāju, ka cilvēki pārspīlē, kad stāsta, ka redzējuši svešiniekus griežam viens otram matus uz ielas. Taču es šādu brīvdabas frizētavu ieraudzīju jau pirmajās piecās minūtēs, ko pavadīju Hanojas Vecpilsētas kvartālā. Un turpat blakus cilvēki ēda pusdienas, smēķē, pārdod augļus, sēž un sarunājās — visa ikdienas dzīve vienkārši izplūst no māj ām uz ietves.
Singapūras Ķīniešu kvartālā mums stāstīja, ka agrāk piecas pēdas (aptuveni pusotrs metrs) no durvju ieejas bija vieta, kur tika nodzīvota visa dzīve. Hanojas vecpilsētā tā joprojām ir.
Ēku pirmie stāvi gar ielām pārsvarā ir piepildīti ar veikaliem, kuros pārdod lētus pakaļdarinājumus, un mazām kafejnīcām. Pastaiga šeit prasa nepārtrauktu uzmanību — motocikli un automašīnas parādās no visām pusēm un gājējs ir pēdējais barības ķēdes posms. Bet vakarpusē aktīvi kafejnīcu darbinieki mēģinās tevi pielauzt izmēģināt viņu ēdienus vai padzert alu. Tikpat aktīvi savu pakalpojumu reklamē arī masāžas saloni.
Taču ar šiem mārketinga speciālistiem ir iespējams sadzīvot, un tas noteikti nav iemesls izsvītrot Veco kvartālu no sava Hanojas maršruta, pieredze ir pārāk neparasta lai to laistu garām.
~8 min pastaiga
Hanojas Vilcienu iela
Jāmaksā par dzērienu
Pēc kāda laika, ko esi pavadījis vienkārši klīstot pa Vecpilsētu bez konkrēta galamērķa, es ieteiktu doties uz vienu no slavenākajām Hanojas apskates vietām — Vilcienu ielu.
Atzīšos, es nekad nebūtu iedomājusies, ka sēdēšana uz maza plastmasas krēsliņa, malkojot kafiju rokas stiepiena attālumā no aktīvām dzelzceļa sliedēm, kļūs par pieredzi, kuras dēļ cilvēki ceļo pāri visai pasaulei.
Hanoja pierādīja, ka es kļūdos.
Hanojas Vilcienu iela ir savāda ikdienas dzīves un organizēta haosa kombinācija. Tur valda rosība — cilvēki gaida īpašo mirkli, kad vilciens iesprauksies starp mājām un izbrauks cauri šaurajai ielai. Sliedes atrodas tik tuvu ēkām, ka no kādas mazās kafejnīcas pie dzelzceļa tu teorētiski varētu izstiept roku un pieskarties garāmbraucošajam vilcienam.
Lūdzu, nedari to. Tas ir bīstami.
Kad vilciena kursēšanas laiks būs pavisam tuvu, tu vairs nevarēsi brīvi pastaigāties pa sliedēm un uzņemt foto. Tev būs jāapsēžas kādā no kafejnīcām un jāpasūta dzēriens. Kafija, alus, svaigs kokosrieksts — izvēle ir plaša. Bet ja vēlies labu vietu, ierodies Hanojas Vilcienu ielā laikus un esi gatavs gaidīt.
Mēs Vilcienu ielu sava Hanojas ceļojuma laikā apmeklējām divas reizes — vienu reizi dienas laikā un vienu vakarā — un abās reizēs vilciens kavējās.
Kad tas beidzot ieradās, es biju pārsteigta ka tas pārvietojas pārsteidzoši lēni, un tu vari redzēt pasažierus kas māj tev no logiem. Kamēr vien tu paliec drošajā zonā, pieredze nepavisam nav biedējoša — tikai mazliet satraucoša.
Bet man tevi ir jābrīdina. Es dzirdēju ka tiek būvēta jauna, ātrgaitas dzelzceļa sistēma, kas ar laiku aizstās esošo, kā rezultātā vilcieni pa šīm sliedēm vairs nekursēs. Tāpēc, ja šī neparastā Hanojas apskates vieta ir tavā ceļojuma saraksta augšgalā, tev vairs nav bezgalīgi daudz laika to apmeklēt.
Pastaiga
Vēlā vakara uzkodu pietura: Circle K
Tu, iespējams, esi dzirdējis par Japānas leģendārajiem kioskiem (convenience stores). Vjetnamai ir sava versija par šo mazo ikdienišķo prieciņu.
Populārākā ķēde, ko mēs pamanījām Hanojas apkārtnē, bija mums labi zināmais Circle K, un tajā noteikti ir vērts iegriezties — īpaši, ja meklē vakara uzkodas. Piedāvājums šeit ir pilnīgi savādāks nekā Latvijā. Es nopirku čipsus ar jūraszāļu garšu un mačas–sarkano pupiņu saldējumu zivs formā. Ja tu jūties drosmīgāk, plauktos atradīsi arī vistas pēdas un dažādas eksotiskas jūras velšu uzkodas.
Ar šo mazo kārumu noslēdzas mūsu Hanojas maršruta pirmā diena, tāpēc ir laiks doties atpakaļ uz viesnīcu un uzkrāt spēkus rītdienas piedzīvojumiem.
2. diena Hanojas maršrutā: ko darīt Hanojā ārpus vecpilsētas
Otrā diena mūsu Hanojas maršrutā atspoguļo mūsu prioritātes ko Hanojā patiesi vēlējāmies apskatīt un, ja Tev Hanojā ir mazāk laika nekā mums, tieši šīs ir vietas uz kurām es tev rekomendētu doties. Mūs gaida vēsture, ēdiens un, manuprāt, ideāls veids, kā relaksēties vakara noslēgumā.
Vjetnama mostas agri, tāpēc arī mēs nolēmām darīt to pašu.
Vjetnamas Militārās vēstures muzejs
Maksas ieeja
Karš un tā sekas ir atstājušas uz Vjetnamu tik lielu iespaidu, ka to nav iespējams ignorēt. Tāpēc šķita tikai loģiski savā Hanojas maršrutā atvēlēt laiku arī valsts smagāko vēstures lapušu iepazīšanai.
Jau pa ceļam pamanījām milzīgu betona ēku tālumā un uzreiz sākām minēt, kas šis milzis varētu būt. Izrādījās — tas ir pats Vjetnamas Militārās vēstures muzejs.
Ēka ir MILZĪGA. Mēs šeit pavadījām gandrīz četras stundas un tik un tā nepaspējām izlasīt pat pusi no informācijas.
Vislielāko iespaidu uz mani atstāja āra ekspozīcija. Vienā pusē izvietotas ASV militārās lidmašīnas un tanki, otrā — Vjetnamas militārā tehnika, bet pa vidu slejas iespaidīga uzvaras kolonna. Pat ja militārā tehnika nav tava aizraušanās, to visu aplūkot pavisam tuvu ir patiesi interesanti. Īpaši spēcīgu iespaidu uz mani atstāja tornis, kas uzcelts no notriekto lidmašīnu atlūzām.
Muzeja ekspozīcija stāsta Vjetnamas kara vēsturi no pašas Vjetnamas skatpunkta. Mēs ātri izgājām cauri senākās vēstures daļai un devāmies uz sadaļu par Amerikas karu, kur hronoloģiskā secībā apskatāmas fotogrāfijas, artefakti un stāsti.
Karš man vienmēr ir bijusi emocionāli smaga tēma, tāpēc pēc muzeja apmeklējuma ļoti gribējās kaut ko, kas mazliet sasilda dvēseli. Un ēdienu tūre šķita ideāls risinājums.
~35 min brauciens Grab
Hanojas ēdienu tūre
Maksas
Vjetnamā ēdiens nav tikai veids, kā remdēt izsalkumu. Kā mums stāstīja gids, pabarot cilvēkus, kurus mīli, ir viens no galvenajiem veidiem, kā vjetnamieši izrāda mīlestību. Tāpēc vietējās virtuves iepazīšana šķita neatņemama Hanojas ceļojuma daļa.
Ēdienu tūri izvēlējāmies divu iemeslu dēļ — lai nogaršotu vietējos ēdienus un vienlaikus uzzinātu vairāk par Vjetnamas ēšanas tradīcijām no vietējā gida.
Būšu godīga — pēc šīs tūres, tāpat kā vēl pāris reizes ceļojuma laikā, mums sākās vēdera problēmas. Tāpēc iesaku rūpīgi izvēlēties gan tūres organizatoru, gan vietas, kur ēd, lai samazinātu iespēju saindēties ar pārtiku. Taču ja ignorē nākamo dienu, pati pieredze tik un tā bija ļoti vērtīga.
Mūsu gids aizveda mūs uz trim nelielām vietējo iecienītām ēstuvēm — tādām, kur papildu galdi paslēpti ēkas otrajā stāvā. Tur mēs nogaršojām bun cha — grilētu cūkgaļu ar nūdelēm un garšaugiem, ko mērcē zivju mērces buljonā. Šis ir ēdiens, ko savulaik Hanojā ēda arī Baraks Obama.
Pēc tam sekoja sausais pho — nūdeļu ēdiens ar vistu, dārzeņiem un kraukšķīgi ceptiem sīpoliem.
Nogaršojām arī banh mi sviestmaizi. Tā bija garšīga, taču, salīdzinot ar pārējiem ēdieniem, šķita pārāk pazīstama mūsu garšas kārpiņām.
Desertā baudījām lipīgos rīsus, kokosriekstu saldējumu un slaveno olu kafiju. Tā ir bieza, salda un, nē — pēc olām tā nemaz negaršo.
Pa ceļam gids stāstīja daudz mazu, bet ļoti interesantu faktu par ikdienas dzīvi Vjetnamā — par atšķirībām starp ziemeļiem un dienvidiem, ekonomisko situāciju un to, kā vēsture ietekmējusi vietējās ēšanas tradīcijas.
Pat tik vienkāršai lietai kā irbulīšu sišana ir sava nozīme. Vjetnamā to darīt nedrīkst, jo tiek uzskatīts, ka tā iespējams piesaukt izsalkušo spoku — skumju atgādinājumu par laiku, kad vietējajiem iedzīvotājiem lika atdot visus rīsus, kā rezultātā daudzi mira badā.
Tieši šādas mazās detaļas padara ceļojumu daudz krāsaināku un piešķir Hanojas maršrutam pavisam citu garšu.
~13 min pastaiga
Bruņurupuču ezers (Hoàn Kiếm ezers)
Maksas
Pēc ēdienu tūres devāmies uz Bruņurupuču ezeru jeb Hoàn Kiếm ezeru, lai apskatītu nelielo salu ar templi, kurā glabājas divi iebalzamēti milzu bruņurupuči.
Pats ezers ir viena no patīkamākajām vietām Hanojā. Tā kā Vjetnamā daudzi dzīvo nelielos dzīvokļos, liela daļa ikdienas dzīves norisinās ārpus mājām. Vakarpusē šeit redzēsi sievietes, kas dejo grupās, cilvēkus kas sporto un pārus, kuri vienkārši sēž ezera krastā un sarunājas.
Ezerā atrodas divas salas. Uz vienas ir neliela celtne, kuras nozīmi mums tā arī neizdevās izkalkulēt, bet uz otras atrodas templis. Samaksājot nelielu ieejas maksu, vari šķērsot ikonisko sarkano tiltu un ieiet templī, kur tevi sagaidīs tradicionālā arhitektūra, vīraka smarža un skaista altāra zāle. Nelielajā pagalmā aug arī dažādi augļu koki.
Savukārt visneparastākā vieta ir sānu telpa, kur apskatāmi divi milzīgi izbāzti bruņurupuči. Tie tiešām ir iespaidīga izmēra. Turpat vari izlasīt arī leģendu par Hoàn Kiếm ezeru, un, zobenu, kuru atnesa bruņurupucis.
Kopumā tā ir īsa, mierīga un ļoti atmosfēriska pietura, kas lieliski līdzsvaro iepriekšējās dienas haosu un muzeja radīto emociju smagumu.
~18 min pastaiga
Galvas spa Hanojā
Maksas
Lai dienu noslēgtu patiešām labi, es ļoti gribēju izmēģināt vjetnamiešu galvas spa procedūru — vairāk nekā pusotru stundu ilgu relaksācijas rituālu, kura laikā īpaša uzmanība tiek veltīta galvai, kaklam un pleciem. Tā ir perfekta relaksācijas aktivitāte pāris dienas pēc ceļojuma sākuma. Tāpēc, ja tev patīk skaistumkopšanas procedūras, es noteikti ieteiktu arī tev šo iekļaut savā Hanojas maršrutā.
Procedūra sākās ar sagaidīšanas tēju, kam sekoja kāju mazgāšana. Atzīšos — pēc visas dienas staigāšanas pa Hanojas ne pārāk tīrajām ielām, man bija nedaudz neērti, ka kādam jāaiztiek manas netīrās kājas.
Pēc tam sekoja gara un ļoti rūpīga masāža. Tika izmantotas gan rokas, gan galvas masieris, gan, gua sha akmens, kā arī vēl dažādi instrumenti. Sajūta bija lieliska! Procedūras laikā viņi arī izmazgā tev matus un uzklāj sejas masku.
Par aptuveni 30 eiro — kas ir vien neliela daļa no tā, ko par līdzīgu procedūru tu samaksātu Eiropā — tā bija fantastiska pieredze.
Es izvēlējos nedaudz dārgāku spa salonu Serene Spa, lai būtu vieglāk sazināties angļu valodā, un tas noteikti atmaksājās.
Uz šīs relaksējošās nots noslēdzas mūsu Hanojas maršruta otrā diena.
Patiesībā šim bija jābūt mūsu pēdējam vakaram Hanojā. Nākamajā rītā bijām ieplānojuši doties ekskursijā, bet vakarā ar minibusu braukt uz Sapu. Taču laikapstākļu prognoze solīja nepārtrauktu lietu, tāpēc plānus nācās mainīt. Tā vietā mēs Hanojā palikām vēl pusotru dienu.
3. diena Hanojas maršrutā: ārpus pilsētas un atpakaļ
Trešajā Hanojas ceļojuma dienā, iespējams,tu jau būsi mazliet apradis ar ielas šķērsošanu brīžos, kad izskatās, ka neviens negrasās tev dot ceļu.
Es pie tā tā arī nepieradu.
Šodienas plāns ir uz dažām stundām pamest pilsētas centru, lai redzētu citādāku Vjetnamu, un pēc tam atgriezties, lai apmeklētu vēl dažas no Hanojas populārākajām apskates vietām.
Militārā džipa tūre pa Hanojas nomalēm
Maksas | Rezervācija
Hanojai ir daudz dažādu seju, un es gribēju redzēt, kā dzīve izskatās ārpus pilsētas centra. Likās, ka labākais veids, kā to izdarīt, ir doties kopā ar vietējo gidu. Un tas, ka ekskursija tika piedāvāta militārajā džipā, lēmumu padarīja vēl vieglāku.
Braukt pa Hanoju atvērtā armijas džipā, kamēr tev garām plūst nepārtraukta motorolleru straume, vējš plivina matus un drošības jostas nav vispār, ir unikālš pieredze, kas droši vien Eiropas drošības inspektoriem liktu šausmās saķert galvu. Bet man ļoti patika.
Tiklīdz atstājām pilsētu, ainava pilnībā izmainās. Apkārt plešas zaļi rīsu lauki, kas viegli šūpojās vējā, un starp tiem ik pa laikam ir redzami vientuļi kapakmeņi. Gide pastāstīja, ka ģimenes, kuras nevar atļauties vietu kapsētā, dažkārt savus tuviniekus apglabā savos rīsu laukos. Nekad nebūtu varējusi to iedomāties.
Tieši šādas ikdienas dzīves nianses ir tas, ko, visticamāk, es nekad neuzzinātu, ja Hanoju man neizrādītu kāds vietējais.
Mēs apmeklējām arī templi un pēc tam dzērām lotosa lapu tēju uz platformas lotosu ezerā. Apkārt ziedēja lotosi un ūdensrozes, bet zem ūdens virsmas peldēja krāsainas zivis. Sēdēt tur, malkot nedaudz rūgteno tēju un runāt ar mūsu sirsnīgo gidi par viņas dzīvi, kultūru un bažām par nākotni bija kā sarunāties ar senu draudzeni.
Un ekskursijas noslēgumā mūs cienāja ar mājās gatavotām pusdienām — tofu, gaļas rullīšiem, dārzeņiem, rīsiem un mistisko zālīšu zupu. Uz galda bija pa druskai no visa, atmosfēra bija mājīga un šī maltīte bija pilnīgi citāda nekā iepriekšējās dienas ēdienu tūre.
Ja vēlies iepazīt Hanoju ārpus ierastajām tūristu vietām, es noteikti ieteiktu savā maršrutā iekļaut kādu ekskursiju vietējā gida pavadībā.
Brauciens Grab
Ho Chi Minh laukums
Laukums ir bezmaksas, Hochi Minh mājas teritorija ir maksas
Pēc atgriežšanās pilsētā, devāmies uz Ho Chi Minh mauzoleju un viņa kādreizējās mājas apkārtni. Ho Chi Minhs bija Vjetnamas revolucionārais līderis un pirmais Vjetnamas Demokrātiskās Republikas prezidents, un vēl šodien viņš ir viena no nozīmīgākajām personībām mūsdienu Vjetnamas vēsturē, kura seju Hanojā redzēsi attēlotu neskaitāmas reizes.
Hi Chi Minh laukums ir vieta, kur par skatu svarīgāka ir apziņa par to, pie kā tu stāvi. Plašajā laukumā plīvo milzīgs Vjetnamas karogs, un tas man nedaudz atgādina Tiaņaņmeņas laukumu Pekinā.
Pats mauzolejs kur Ho Chi Minhs atdusas ir vienkārša, monumentāla betona ēka ar kolonnām. Tam ir ļoti ierobežots darba laiks, un rindas uz ieeju bieži sasniedz divas vai pat trīs stundas, tāpēc mēs nolēmām to apskatīt tikai no ārpuses.
Mums paveicās ar laiku — tieši mūsu ierašanās brīdī notika godasardzes maiņa, un vērot, kā sargi precīzā solī ieņem savas vietas, izrādījās daudz interesantāk, nekā biju gaidījusi.
Tālāk mēs devāmies uz turpat blakus esošo Viena pīlāra pagodu — nelielu templi, kas uzcelts uz viena vienīga pīlāra virs gleznaina dīķa. Es to raksturotu kā foto vietu, bet blakus ir arī lielāks templis.
Pēc tam mēs turpinājām ceļu uz Ho Chi Minha māju. Tā ir ļoti pieticīga — tikai divas nelielas istabas, viena darbam un otra atpūtai, un zem mājas atrodas atvērta telpa sapulcēm. Šīs mājas vienkāršība par cilvēku, kurš tajā dzīvoja, pasaka daudz vairāk nekā jebkura muzeja ekspozīcija.
Neliels padoms — kad dodies uz šejieni velc pieklājīgu apģērbu, kas nosedz plecus un ceļus un rēķinies ar drošības pārbaudi pie ieejas. Citādi tevi nelaidīs iekšā.
~20 min pastaiga
Literatūras templis
Maksas
Netālu no Ho Chi Minh laukuma atrodas arī Literatūras templis — slavenākais templis Hanojā un vieta, kur reiz atradās Vjetnamas pirmā universitāte.
Būšu godīga — uz mani šī vieta neatstāja pārāk lielu iespaidu. Vjetnamas ceļojuma laikā tev būs iespēja apskatīt daudzus tempļus un kādā brīdī tie sāk šķist vienādi. Ja man Hanojā būtu ļoti maz laika, un es varētu apmeklēt tikai vienu templi es, visticamāk, izvēlētos Hoàn Kiếm ezera templi, jo tas man atmiņā ir palicis daudz spilgtāk. Bet tas ir tikai mans personīgais viedoklis, jo daudzi tam noteikti nepiekristu — Literatūras templis regulāri ierindojas Hanojas populārāko apskates vietu sarakstu augšgalā.
Ieejas vārti ir ļoti skaisti, dārzos aug rūpīgi kopti bonsai koki, un teritorijā apskatāms arī iespaidīgs ceremoniju zvans un bungas.
Šīs vietas unikālā pazīme ir akmens bruņurupuči uz kuru mugurām novietotas lielas akmens plāksnes ar šeit studējušo zinātnieku vārdiem. Daudzi uzraksti gan laika gaitā jau ir kļuvuši grūti salasāmi.
Ja līdz šim to vēl neesi izskaitļojis, bruņurupuči Vjetnamā ir ļoti nozīmīgi. Vjetnamas kultūrā bruņurupucis ir viens no četriem svētajiem dzīvniekiem un tas simbolizē gudrību, ilgmūžību un stabilitāti.
Dienas noslēgumā mēģinājām apmeklēt arī Lotte sky skatu platformu, taču biļešu kases darbinieki mūs brīdināja, ka mākoņu dēļ augšā neko nevarēs redzēt. Biļete maksāja aptuveni 7 eiro — pēc Hanojas standartiem tas ir diezgan dārgi — tāpēc nolēmām šo ideju izlaist.
Tomēr kontrasts starp haotisko Hanojas vecpilsētu un moderno iepirkšanās centru debesskrāpja iekšpusē ir ļoti izteikts. Šķiet, ka uz brīdi ieskaties pavisam citā Hanojā — tādā, kas strauji modernizējas un pēc dažiem gadiem, visticamāk, izskatīsies pavisam citādi.
Ar to noslēdzās mūsu Hanojas maršruta trešā diena. Bet piedzīvojumi vēl nav galā!
4. diena: cietums, senas pils mūri un viena ļoti laba masāža
Mūsu Hanojas maršruta pēdējā diena ir pilna kontrastu — smaga vēsture, senas drupas, kas slēpjas tepat acu priekšā, mierpilni mirkļi ezera krastā un viena patiešām laba masāža ceļojuma noslēgumā.
Hoa Lo cietums (saukts arī par Hanoi Hilton)
Maksas
Jau no pirmā brīža, ieraugot Hoa Lo cietuma tumšās akmens sienas, pār muguru pārskrien aukstas tirpas. Šī vieta rada patiesi drūmu noskaņu.
Muzejā tiek stāstīti divi savstarpēji saistīti stāsti. Pirmais ir par to, kā franču koloniālās varas laikā šeit tika ieslodzīti Vjetnamas politiskie ieslodzītie. Otrs — par amerikāņu karagūstekņiem, kurus Amerikas kara laikā šeit turēja vjetnamieši.
Lielākā ekspozīcijas daļa ir veltīta pirmajam stāstam. Apstākļi franču valdīšanas laikā bija ļoti skarbi — ieslodzītie tika turēti pārpildītās kamerās ar minimālu pārtikas, ūdens un siltuma daudzumu. Muzejs stāsta gan par viņu ciešanām, gan par neatlaidību un revolucionāro garu, kas daudzos saglabājās pat cietuma sienās, tostarp vairākiem bēgšanas mēģinājumiem.
Savukārt ekspozīcijas daļa par amerikāņu karagūstekņiem rada pavisam citu iespaidu. Tajā redzami sagūstītie piloti, kuri saņem medicīnisko aprūpi, sūtījumus no mājām un spēlē sporta spēles — it kā viņi atrastos rehabilitācijas centrā, nevis ieslodzījumā. Šis kontrasts starp abiem stāstījumiem ir ļoti izteikts, un tas vēl ilgi paliek prātā arī pēc muzeja apmeklējuma.
Kopumā, kaut arī ir grūti spriest cik no tā visa ir patiesība, tā ir ļoti interesanta Hanojas apskates vieta, kurai ir vērts atvēlēt vienu vai divas stundas.
Kokosriekstu kafija
Pēc tik emocionāli smagas vietas, visticamāk, tev gribēsies kaut ko uzmundrinošu. Es rekomendēju kokosriekstu kafiju.
To gatavo ar biezu, aukstu, kokosriekstu krēmu, un rezultāts ir vienlaikus auksts, salds, sātīgs un atsvaidzinošs. Godīgi sakot, Vjetnamas kokosriekstu kafija vairāk atgādina desertu nekā kafiju, taču tas ir ļoti gards deserts.
Šo populāro dzērienu atradīsi gandrīz jebkurā tradicionālā kafejnīcā Hanojas vecpilsētā.
~24 min pastaiga
Thăng Long imperatora citadele
Maksas
Kad pirmo reizi iegājām citadeles teritorijā un apgājām apkārt karoga tornim, mani pārņēma neliela vilšanās. Torni ļoti labi var redzēt arī no ārpuses, bet tajā uzkāpt nav iespējams. Es pat sāku domāt, vai ieejas biļete vispār bija tās vērta.
Taču īstais pārsteigums slēpjas kompleksa otrā pusē.
Izej cauri akmens vārtiem laukuma tālākajā galā, un atmosfēra pilnībā mainās. Starp kokiem vijas ēnaini celiņi, kurus rotā laternu rindas. Daži no kokiem ir džekfruitu koki ar milzīgiem, asuminiem augļiem. Ejot tālāk, viena pēc otras atklājas pavisam negaidītas vietas.
Šeit redzamas senās citadeles paliekas – vēsturiskas ēkas ar izliektiem jumtiem un izstāžu zāles, kas stāsta par šīm ēkām, dinastijām un arheologiskajiem izrakumiem. Pēc tam mēs atradām lielas ceremoniālās bungas un bruņurupuča statuja tām blakus. Un visbeidzot, pa durvīm kas ved pazemē iespējams nokļūt kara laika bunkuros ar sanāksmju telpu un vecu telefona centrāli.
Tas ir ļoti neparasts mikslis, taču tieši tas šo vietu padara tik interesantu. Manuprāt, Thăng Long imperatora citadele ir viena no Hanojas negaidītākajām apskates vietām.
~11 min brauciens Grab
Rietumu ezers (Hồ Tây)
Bezmaksas
Hanojas Rietumu ezers rada sajūtu, ka esi nonācis pavisam citā pilsētā. Līdzīgi kā Rietumu ezers, ko redzēju Handžou Ķīnā, arī šis ir plašs un mierīgs. Tālākais krasts izgaist dūmakā, bet var redzēt ka tur slejas dažas modernas ēkas.
Dzīves ritms šeit ir ievērojami lēnāks. Ezera malā joprojām redzēsi vecākus vīrus, kas spēlē kārtis, taču te nav ne miņas no Hanojas vecpilsētas haotiskās enerģijas.
Vietā, kur koku ieskauts ceļš šķērso ezeru, starp kokiem paceļas terakotas krāsas pagoda — slaida un eleganta, ar baltām statujām katrā tās logā.
Blakus atrodas arī templis ar visiem klasiskajiem elementiem — lūgšanu zālēm, bonsai kokiem un vieglu vīraka smaržu. Tā ir patīkama pietura, ja tev ir laiks, taču līdz šim brīdim mūsu Hanojas maršrutā jau esam apmeklējuši vairākus tempļus, tāpēc būs pilnīgi saprotami, ja no šī izvēlēsies atteiksies.
Pēc pastaigas gar ezeru nepaiet ne ilgs laiks, līdz atkal esam nonākuši Hanojas rosīgākajā daļā.
~11 min brauciens Grab
Hanojas nedēļas nogales nakts tirgus
Bezmaksas
Ja Hanoju apmeklē nedēļas nogalē, iela, kas ved uz Dong Xuan tirgu, vakarā tiek slēgta satiksmei, un pārvēršas par brīvdabas tirgu.
Tur izveidojas gara rinda ar stendiem, kuros pārdod apģērbu, mazus tamborētus dzīvnieciņus, saulesbrilles, augļus un krāsainas saldējuma bumbiņas, no kurām kūp dūmi.
Ik pa laikam kādā stendā parādījās arī astoņkāja tausteklis uz kociņa. Šīs uzkodas mani vairāk biedēja nekā kārdināja, bet esmu pārliecināta, ka arī tam netrūkst cienītāju.
Manā pieredzē šis tirgus nav tik iespaidīgs kā nakts tirgi Ķīnā, un pēc laika tu pamanīsi, ka daudzas preces sāk atkārtoties, taču pastaigāties pa to noteikti ir interesanti.
~17 min brauciens Grab
Masāža Orient Spa
Pēdējo vakaru Hanojā es rekomendētu noslēgt ar masāžu.
Vecpilsētā spa salonu netrūkst — ejot pa ielu, aicinājumus iegriezties dzirdēsi nepārtraukti. Mēs izvēlējāmies Orient Spa, jo procedūru varēja rezervēt un apmaksāt internetā. Ceļojuma beigās tas bija svarīgi, jo skaidrā nauda mums jau gāja uz beigām.
Ceļojuma padoms: Ja dodies uz Hanoju, iesaku paņemt līdzi vairāk skaidras naudas, nekā sākumā šķiet nepieciešams, jo daudzviet par norēķiniem ar karti tiek piemērota papildu komisijas maksa.
Līdzīgi kā galvas spa procedūrā iepriekš, arī masāžas salonā viss sākās ar sagaidīšanas tēju un kāju vanniņu.
Mēs izvēlējāmies firmas īpašo masāžu, kurā apvienota taizemiešu masāža, dziļo audu masāža, aromterapijas un karsto akmeņu masāža.
Uzreiz jābrīdina — šī nav maiga masāža, kurā tev glāsta muguriņu. Mani stiepa, locīja, spieda, un vienā brīdī masiere pat sēdēja man uz muguras. Dažbrīd tas bija pat sāpīgi.
Bet kaut kādā veidā procedūras es jutos pilnībā atslābusi. Šī masāža noteikti bija efektīva.
Ceļojuma padoms: Vjetnamā masāžas salonos parasti prasa masieriem atstāt nelielu dzeramnaudu – šī summa nonāk tieši masiera, nevis kompānijas rokās, tāpēc paņem līdzi nelielu skaidras naudas summu dzeramnaudai.
Pēc masāžas mēs, atslābuši un diezgan miegaini, devāmies atpakaļ uz viesnīcu, noslēdzot mūsu Hanojas maršrutu uz patīkamas nots. Bet Vjetnamas ceļojums nebūt vēl nav beidzies, jo nākamajā dienā mēs dodamies uz Ninbiņu.
Turpini savu Vjetnamas ceļojumu
Kur doties pēc Hanojas apskates?
~3 stundu attālumā
Ninbiņa
Paradīze ar zaļiem rīsu laukiem un lotosu dīķiem
Biežāk uzdotie jautājumi par Hanoju
Kā visērtāk pārvietoties pa Hanoju?
Mēs izmantojām Grab taksometrus (Uber uni Bolt Āzijas līdzinieks), jo lietotnē uzreiz redzama brauciena cena un vari ievadīt galamērķa adresi, kas nozīmē, ka nav jāuztraucas par saziņu vjetnamiešu valodā.
Kur palikt Hanojā?
Ja plāno doties ekskursijās vai izmantot tā sauktos limozīnbusiņu transfērus, parasti pakalpojumu sniedzēji pasažierus paņem un izlaiž tikai Hanojas vespilsētā. Tieši tāpēc es ieteiktu naktsmītni izvēlēties šajā rajonā.
Turklāt, ja tu dod priekšroku staigāšanai nevis taksim, no Vecpilsētas daudzas Hanojas apskates vietas ir sasniedzamas ar kājām.
Vai tiešām vajadzīga skaidra nauda, vai pietiks ar karti vai Apple Pay?
Ja plāno iepirkties ielu tirdziņos vai ēst ielu ēdienu, skaidra nauda noteikti būs nepieciešama.
Lielākās viesnīcas, lielveikali un kioski, piemēram, Circle K, parasti pieņem bankas kartes, taču daudzviet par norēķiniem ar karti tiek piemērota papildu komisijas maksa. Tāpēc vairumā gadījumu ar skaidru naudu maksāt sanāks izdevīgāk.
Vai Hanoju ir vērts apmeklēt?
Manuprāt, cilvēki uz Hanoju dodas viena ļoti konkrēta iemesla dēļ — lai piedzīvotu Vjetnamas lielpilsētas haotisko enerģiju.
Personīgi man daudz tuvākas ir mierpilnās Ninhbiņas un Halong līča ainavas. Salīdzinājumā ar tām Hanoja man brīžiem šķita pārāk haotiska un nekārtīga.