Augšā un lejā, augšā un lejā – pa Stokholmas vecpilsētas krāsainajām ieliņām – dzenoties pakaļ leģendām un stāstiem. Tā kā Stokholmas vecpilsēta (Gamla Stan) šeit slejas jau kopš 13. Gadsimta, tā ir paspējusi sakrāt krietnu pulku dažādu neparastu detaļu, mistisku simbolu un neticamu stāstu. Tie, kas skatās rūpīgi, šeit atradīs sienās iesprūdušas lielgabala lodes, rūnakmeņus, kas čukst vikingu leģendas un akmeņus, kas zina asinis stindzinošus spoku stāstus.
Un labākā daļa ir tā, ka Stokholmas leģendas paša spēkiem vari atklāt arī tu! Es tikai pametīšu tev dažus pavedienus, kam Stokholmas vecpilsētā pievērst uzmanību.
Vai esi gatavs doties piedzīvojumā?
Atrašanās vieta: Stokholmas vecpilsēta
Izmaksas: Bezmaksas
Kā nokļūt: Ar sabiedrisko transportu līdz Stokholmas vecpilsētai, tālāk ar kājām
Apskati pilno Stokholmas nedēļas nogales maršrutu
Lec uz:
- Pazust starp Stokholmas vecpilsētas krāsainajiem namiem
- Stāsts par zēnu, kurš Stokholmas vecpilsētā vēro mēnesi
- Leģendas ko stāsta Stokholmas vecpilsētas Stortorget laukums
- Stokholmas vecpilsētas rūnakmens mistērija
- Pārdevējiem un amatniekiem pa pēdām: Västerlånggatan
- Stokholmas vecpilsētas visšaurākā iela
Pazust starp Stokholmas vecpilsētas krāsainajiem namiem
Tā kā Stokholmas vecpilsētas sirdī parasti čum un mudž cilvēki, es ieteiktu lēnām atklimatizēties, pastaigājoties pa mazajām, bruģētajām sanieliņām. Šie burvīgie celiņi vijas starp sinepju dzeltenām, pasteļdzeltenām un persiku krāsas mājām, kas izskatās, tā, it kā gadiem ilgi būtu uzkrājušas saules gaismu, un tagad pašas to izstarotu.
Par spīti tam, ka Stokholmas vecpilsēta vairākas reizes ir nodegusi un atkal atjaunota, tā vēl aizvien saglabā viduslaiku pilsētai raksturīgo plānojumu. Mazās ieliņas atgādina laberintu, un nami ir saspiedušies cieši, cieši kopā, gluži kā seni draugi, kas gatavi viens otru pabalstīt.
Šī idilliskā ainiņa liek tev sapņot par ceļošanu laikā, vai ne? Bet uzmanīgi! Ja tu aizceļosi pārāk tālu atpakaļ, tu vari attapties periodā, kad Stokholmas vecpilsēta vairāk atgādināja pārapdzīvotu graustu rajonu, un pa ielām plūda kanalizācija… Tāpēc labāk paliksim gleznainajās mūsdienās!
Un tagad, kad esam izbaudījuši Stokholmas vecpilsētas sānieliņu agrā rīta šarmu, ir laiks doties uzmeklēt leģendām apvītākos apskates objektus Stokholmas vecpilsētā. Kā tos atrast? Vienkārši skaties, kur pulcējas cilvēki!
Stāsts par zēnu, kurš Stokholmas vecpilsētā vēro mēnesi
Kādā klusā Stokholmas vecpilsētas pagalmā, tūristu pulciņa ielenkumā, tu atrodi sīciņu statuju ar mazu zēnu, kurš apskāvis ceļus, sēž uz maza soliņa. Viņa priekšā ir dažādu monētu izlase, tomēr, šķiet, ka puika ir pārāk nogrimis domās, lai šiem ziedojumiem pievērstu uzmanību.
Iepazīsties, šis ir Järnpojken – mazākā publiskā statuja Stokholmā.
Leģenda par metāla zēnu, kas Stokholmas vecpilsētā skatās uz mēnesi
Runā, ka ja tu 3 reizes noglaudīsi Järnpojken galvu un ievēlēsies vēlēšanos, tā gada laikā piepildīšoties. Vai varbūt tu atgriezīsies Stokholmā! Par to vēl zinātnieki strīdas… Bet, man izklausās, ka šajā situācijā zaudēt nevar. *
Tagad, kad esam apraduši ar pūļiem, varam doties tālāk uz Stokholmas vecpilsētas sirdi, kas ir arī vietējo leģendu epicentrs.
Leģendas ko stāsta Stokholmas vecpilsētas Stortorget laukums
Mani vienmēr pārsteidz tas, ka visskaistākās vietas var slēpt visšausmīgākos stāstus, un cilvēki, kas tās apbrīno par šiem šausmu stāstiem nemaz nezina…
Esi sveicināts (iespējams) visgleznainākajā laukumā Stokholmas vecpilsētā: Stortorget. Šo laukumu ieskauj krāsaini nami, un to klusi vēro arī Nobela Miera balvas muzeja ēka. Bet pašā laukuma centrā slejas sena akmens strūklaka, kuru rotā kauss (vai varbūt urna). Gadu gaitā akmens ir palicis tumšs un raupjš, bet pa briesmoņu mutēm strūklakas sānos vēl aizvien rāmi tek ūdens.
Strūklakas leģenda
Kādreiz šo aku cilvēki ir izmantojuši kā atskaites punktu, lai mērītu attālumus līdz citām vietām Stokholmas vecpilsētā. Vai tas nozīmē, ka to varētu saukt par Stokholmas vecpilsētas sirdi?*
Akmeņi kas atceras: Stokholmas vecpilsētas tumšās lappuses
Tagad pievērs uzmanību krāsainajiem namiem! Šeit rindā sastājusies gandrīz visa varavīksne – zaļa māja ar ieliekumu pašā augšā, sarkana māja, kuras forma atgādina kārtainu kāzu torti, pavisam tieva orandža māja un saulaini dzeltens nams. Skaisti vai ne?
Tomēr izrādās, ka sarkanais nams, kura fasādi rotā daudz baltu akmeņu, slēpj šausmu stāstu.
1520. Gadā šis skvērs bija tik asins sarkans kā šis nams. Burtiski, jo Dāņu karalis Kristiāns II uzlūdza Stokholmas augstdzimušos uz “miera” banketu un pēc tam šajā pašā laukumā sodīja visus viesus ar nāvi. Šis tumšais notikums tiek saukts par Stokholmas asinspirti.
Leģenda par baltajiem akmeņiem uz Schantzka mājas
Daudzus gadus vēlāk vīrs vārdā Džons E. Šancs (John E. Schantz), kurš atjaunoja laukumā esošo sarkano namu, vēlējās pieminēt šī šausmīgā notikuma upurus. Tāpēc viņš lika nama fasādē iekļaut baltus akmeņus.
Katrs no šiem akmeņiem simbolizē vienu bojāgājušo. Un leģenda vēsta, ka tik ilgi, kamēr akmeņi paliks nama sienā, šo cilvēku dvēseles dusēs mierā. Bet, ja kāds akmens reiz pazudīs, tad cilvēka gars, kuru tas simbolizē, mūžīgi klīdīs pa Stokholmas vecpilsētas ielām.*
Kā lielgabala lode iesprūda Stokholmas vecpilsētas sienā?
Man šķiet, ka tev šīs Stokholmas vecpilsētas leģendu medības padodas! Bet man tev ir nākamais uzdevums. Kaut kur šajā laukumā sienā ir iesprūdusi lielgabala lode. Vai vari to atrast?
Leģenda par lielgabala lodi Stokholmas vecpilsētas nama sienā
Leģenda vēsta, ka šī lielgabala lode tikusi izšauta Stokholmas aplenkuma laikā, bet tā vietā, lai trāpītu mērķī, tā iesprūdusi sienā, kur tā ir vēl šodien.
Tomēr mazliet ticamāks ir stāsts, ka lielgabala lodi mājas īpašnieks tur pavēlējis ievietot, lai Stokholmas ielenkumu pieminētu. Un tad viņa kaimiņš kļuvis greizsirdīgs un izdomājis, ka viņam vajag vēl vairāk lielgabala ložu, lai savu sāncensi pārspētu. Kā rezultātā otru namu rotā veselas 3 lielgabala lodes.*
Stāsta beigas nedaudz liek pasmaidīt. Bet tagad, dosimies tālāk attrast nākamo apskates objektu Stokholmas vecpilsētā, kurš ir vēl senāks nekā šīs leģendas.
Stokholmas vecpilsētas rūnakmens mistērija
Pēc brīža uz kādas no ielām tu pamani nākamo tūristu bariņu, kas pēta kādas ēkas stūri. Uz ko viņi ar tādu interesi skatās?
Izrādās, ka nama sienā iemūrēts liels akmens, ko rotā raksti, kas izskatās pēc čūskām, kas savijušās kamolu kamolos. Un uz akmens atrodami arī teksta fragmenti valodā, kuru ne es ne tu nespējam atkodēt. Tas ir rūnakmens!
Bet kādus vikingu laikmeta stāstus tas stāsta? Lielākā daļa rūnakmeņu tika veidoti, lai pieminētu mirušos. Varētu teikt, ka tas ir kas līdzīgs vikingu laika kapakmenim, bet ne īsti. Šo konkrēto rūnakmeni Torsten un Frögunn ir veidojuši, lai pieminētu savu aizgājušo dēlu. Kas padara visu šo situāciju vēl dīvaināku. Kā gan tūkstošiem gadu sens runakmens tika iemūrēts Stokholmas vecpilsētas nama sienā?
Stokholmas vespilsētas rūnakmens leģenda
Vispārpieņemtais stāsts par to, kā rūnakmens, kurš ir vecāks nekā pati Stokholma, nonāca nama sienā ir diezgan ikdienišķš. Viduslaikos cilvēki nepievērsa pārāk lielu uzmanību senu, vikingu laika relikviju saglabāšanai. Un, tā kā tas bija liels, viegli pieejams akmens, to vienkārši, bez liekām ceremonijām izmantoja kā būvmateriālu.*
Šim stāstam pietrūkst kripatiņas pūķu un maģijas, bet, man liekas, ka tas vienalga ir interesants. Kad esam apskatījuši Stokholmas vecpilsētas rūnakmeni tuvāk, varam doties pa pēdām viduslaiku tirgotājiem un amatniekiem.
Pārdevējiem un amatniekiem pa pēdām: Västerlånggatan
Stokholmas vecpilsētas vistūristiskākā iepirkšanās iela savas dzīves laikā ir piedzīvojusi gan kalnus, gan lejas. Tā sāka savu karjerku, kā vienkāršs celiņš aiz Stokholmas vecpilsētas kādreizējajām nocietinājumu sienām. Pēc tam Västerlånggatan iela kļuva par mājvietu kalēju un citu amatnieku darbnīcām, kuras, ugunsdrošības risku dēļ nebija atļauts ierīkot pilsētas centrā. Ar laiku tā pakāpās pa karjeras kāpnēm un kļuva par pilsētas komerciālo centru, kas piesaistīja daudzus ietekmīgus tirgotājus.
Bet tad sekoja kritiens. Kad Stokholma strauji attīstijās un palika modernāka, atklājās, ka šaurās vecpilsētas ieliņas nav atbilstoša mājvieta lieliem iepirkšanās centriem un daudzi lielie veikali tika atvērti ārpus Stokholmas vecpilsētas. Kā rezultātā Västerlånggatan iela zaudēja pilsētas tirzniecības epicentra lomu.
Tomēr 20.gadsimtā iela atrada sev jaunu imidžu un kļuva par krāsainu tūristu galamērķi. Šodien Västerlånggatan ielu rotā karogi un izkārtnes, kas reklamē mazos veikaliņus un restorānus, kas rindojas abās ielas pusēs. Bet tam pa vidu zum cilvēku čalas. Šķiet, ka katrs vēlas uzmest aci raibajiem skatlogiem, un viņus par to nevar vainot!
Tu ieskaties kāda Stokholmas vecpilsētas veikaliņa logā. Iekšpusē rindojas visdažādākie nieciņi. No rotaļlietām līdz krūzītēm un Ziemassvētku dekorācijām. Un, protams, neskaitāmi koka zirdziņi. Cenas liek maciņam bailēs notrīcēt, bet skatīšanās vien sniedz tev kārtīgu dopomīna devu.
Vienīgais kas šai ielai trūkst ir sava leģenda. Žēl, bet neko darīt. Ir jāvirzās tālāk uz mūsu nākamo (un pēdējo) vietu, ko apskatīt Stokholmas vecpilsētā.
Stokholmas vecpilsētas visšaurākā iela
Stokholmas vecpilsētā var atrast daudz intriģējošu ieliņu. Bet neviena nepiesaista cilvēku uzmanību tā, kā to dara visšaurākā iela. Cilvēkiem vienmēr ir patikuši rekordi!
Savā šaurākajā punktā Mårten Trotzigs Gränd ir tikai 90 centimetrus plata. Un, tā kā pa ielu augšup stiepjas trepes, tā vairāk atgādina slepeno eju. Tajā pašā laikā kāds ir pamanijies šajā šaurajā ejā iespiest pat laternas, kas padara ainu vēl intriģējošāku.
Nav grūti iztēloties kā kādā tumšā nakts stundā kāds viduslaiku pilsētnieks kāpj augšup pa trepēm un viņa soļi atbalsojas tukšajā ielā. Katra ēna un skaņa liek matiem uz viņa skausta sacelties stāvus. Jo šis var būt gan spoku stāsts, gan stāsts ar laimīgām beigām…
Un lai padarītu šo vietu vēl noslēpumaināku, 19. Gadsimtā šī mazā ieliņa tika slēgta un aizbarikādēta. Un neviens nezina kāpēc…
Ar to arī mūsu Stokholmas vecpilsētas leģendu medībām ir pienākušas beigas. Bet, ja pēc visiem šiem piedzīvojumiem tev kurkst vēders, tepat netālu ir Stokholmas vikingu restorāns, kurā tu vari izbaudīt īstas vikingu dzīres sveču gaismā. Par to vairāk lasi manā pilnajā Stokholmas ceļojumu stāstā.
Un kādas ir tavas domas? Man patīk ekskursijas gida pavadībā, bet Stokholma nav lēta pilsēta, tāpēc vienmēr ir patīkami, ja kabatā ir arī “dari pats” opcija.
Stokholmas vecpilsēta ir burvīga! Un leģendas tikai padara šo pašrocīgo ekskursiju aizraujošāku piedodot tai kripatiņu mistikas. Tāpēc ceru, ka šis raksts aiztaupīja Tev Googlēšanu.
* Atceries, ka šīs ir leģendas nevis fakti. Tāpēc tās var izrādīties gan patiesas, gan nepatiesas.
